Izvērstā meklēšana

Abhāzijas Republika

Ģeogrāfija
Foto: presidentofabkhazia.org
Abhāzijas Republika kartē

Abhāzija ir starptautiski neatzīta valsts – de facto Abhāzijas Republika, kas ir Gruzijas sastāvdaļa. Abhāzijas neatkarību de iure ir atzinusi tikai Krievija (atzina 2008.gada 26.augustā), Nikaragva (2008.gada 5.septembrī), Venecuēla (2009.gada 10.septembrī), Nauru (2009.gada 15.decembrī) un Vanuatu (2011.gada 31.maijā).
Konflikts starp Gruziju un Abhāziju joprojām ir neatrisināts. No 1992.gada augusta līdz 1993.gada septembrim notika Gruzijas un Abhāzijas karš, kas noslēdzās ar Gruzijas karaspēka sakāvi. Kara gados separātiskā teritorija spēja aizstāvēt sevi militāri, bet nav spējusi iegūt starptautisku atzīšanu
Abhāzija atrodas Kaukāza ziemeļrietumu daļā starp Psou upi un Inguri upi. Abhāzijas dienvidrietumus apskalo Melnā jūra. Ziemeļos Abhāzija robežojas ar Krievijas Federāciju, bet Gruzijas iekšienē – ar Samegrelo-Zemo Svaneti rajonu.
Jūras piekrastē Abhāzijā ir mitrs subtropu klimats. Vidējā gaisa temperatūra augustā ir no +22 līdz +24°C. Jūras ūdens vasarā sasilst līdz + 27°C.

Iedzīvotāji

Pēc Abhāzijas Republikas Valsts statistikas pārvaldes datiem, 2014.gada 1.janvārī Abhāzijā dzīvoja 242 756 cilvēki, no kuriem 50,4% bija pilsētu iedzīvotāji, bet 49,6% – lauku iedzīvotāji. Pēc etniskā sastāva apmēram 43% Abhāzijas iedzīvotāju ir abhāzi, 21% – armēņu, 21% – gruzīnu, 10% – krievu u.c.
Abhāzijas Republikā valsts valoda ir abhāzu valoda, vienlaikus plaši izplatīta ir krievu valoda.
Abhāzijas iedzīvotāji pamatā ir pareizticīgie, taču ir sastopamas arī tādas reliģijas kā islams (sunnīti), pagānisms un jūdaisms.
Abhāzijas iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums ir 73 gadi.

Administratīvais iedalījums
   Foto: top-abkhazia.ru 
Abhāzijas Republikas administratīvais iedalījums

Padomju gados Gruzijas sastāvā esošā Abhāzijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika dalījās sešos rajonos, kas tika nosaukti pēc to administratīvā centra: Gagra, Gudauta, Suhumi, Očamčira, Gulripši un Gali. Šāds dalījums saglabājies arī šobrīd Gruzijas dokumentos.
Savukārt pašā Abhāzijas Republikā šobrīd pastāv septiņi rajoni. Seši iepriekš minētie plus Tkuarčalas rajons, kurš tika izveidots 1995.gadā uz daļas Očamčiri un Gali rajonu teritorijas.
Abhāzijas lielākās pilsētas ir Suhumi, Gagra, Gali, Gudauta, Očamčira, Gulripši, Tkvarčeli, Picunda un Tkuarčala.

Ekonomika

Abhāzijas Republikas oficiālā valūta ir Krievijas Federācijas rublis (RUB).
Kaut arī Abhāzija atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā vietā un tai ir iespējas attīstīt lauksaimniecību, tūrismu un tirdzniecību, Kaukāzā gadsimtiem ilgušie konflikti un Abhāzijas Republikas nenoteiktais statuss tai nav ļāvis pilnībā izmantot savas iespējas un nodrošināt reģiona iedzīvotājiem labklājību.
Padomju Savienības laikā Abhāzijas Autonomā PSR (no 1936. līdz 1992.gadam) reģiona ekonomikā bija vērojama attīstība. Pagājušā gadsimta 80. gados Abhāzijā tika izaudzēti apmēram 100 000 t citrusaugļu gadā. Tostarp Abhāzija bija viens no lielākajiem PSRS tūrisma reģioniem, kuru gadā apmeklēja vairāki miljoni cilvēku no visas bijušās Padomju Savienības.
Abhāzijas un Gruzijas karš 1992. un 1993.gadā ne tikai paņēma daudzu cilvēku dzīvības, bet arī pilnībā iznīcināja Abhāzijas ekonomiku. Nopietni cieta kurināmā un enerģētikas komplekss, tika izpostīta transporta sistēma, būtiski samazinājās lauksaimniecība un būvniecība. Ekonomikas atveseļošanos būtiski palēnināja mācību iestāžu un pētniecības institūtu slēgšana. Saskaņā ar Abhāzijas vadības aplēsēm, Gruzijas un Abhāzijas kara radītie zaudējumi mērāmi 11,3 miljardu USD apmērā. Masveida emigrācijas rezultātā Abhāziju pameta vairāk nekā puse iedzīvotāju.
Abhāzijas ekonomikas atjaunošanos pēc kara kavēja NVS sankcijas, kas bija spēkā līdz 1996.gada janvārim. Pēc tam Krievija panāca to atcēlšanu.
Pēc 2008.gada, kad Krievija atzina Abhāzijas neatkarību, Abhāzijai tika atvērts Krievijas tirgus un investīcijas. Starp Krieviju un Abhāziju tika noslēgts „Kompleksais Abhāzijas Republikas sociāli ekonomiskās attīstības plāns 2010.–2012.gadam”, un tā budžets bija 10,9 miljardi RUB. Plānā tika noteikti reģiona sociāli ekonomiskās attīstības prioritārie virzieni: transporta un loģistikas centra izveide, tūrisma attīstība, mājokļu, komunālo pakalpojumu, kultūras pieminekļu un infrastruktūras atjaunošana.
Pašreizējā Abhāzijas valdības ekonomikas politika ir vērsta uz bezdarba samazināšanu, iedzīvotāju ienākumu un ražošanas apjoma palielināšanu un ārvalstu (primāri Krievijas) investīciju piesaisti valsts ekonomikas atjaunošanai.
Starp galvenajiem Abhāzijas attīstības virzieniem var izdalīt hidroelektroenerģiju, kokapstrādes rūpniecību, būvmateriālu ražošanu, pārtikas rūpniecību, vieglo rūpniecību un ieguves rūpniecību.   

Foto: abkhaz-project.livejournal.com
Suhumi piena kombināts

Abhāzijas pārtikas rūpniecība ir orientēta uz vīna eksportu. Nelielos apjomos Abhāzijā tiek ražots arī medus, alus, minerālūdens un bezalkoholiskie dzērieni. 2012.gadā „Kompleksā Abhāzijas Republikas sociāli ekonomiskās attīstības plāna 2010.–2012.gadam” ietvaros ekspluatācijā tika nodots Suhumi piena kombināts.
Abhāzijā visa saražotā elektrība tiek ģenerēta Kaukāzā lielākajā hidroelektrostacijā uz Inguri upes (Inguri HES atrodas uz Gruzijas un Abhāzijas robežas, aizsprosts – Gruzijā, mašīnu zāle – Abhāzijā. Šobrīd HES kopīgi ekspluatē gan Gruzija, gan Abhāzija). Ņemot vērā Abhāzijas ūdens resursus, hidroenerģijas resursu potenciāls, saskaņā ar dažādām aplēsēm, pārsniedz 3,5 miljonus kW.    

Foto: kavkazplus.com 
Inguri HES

Pēdējo gadu laikā Abhāzijas ekonomikai pienesumu dod arī tūrisma nozare. Ņemot vērā Krievijas sarežģīto ekonomisko situāciju, ko izraisījušas zemās naftas cenas un pret Krieviju noteiktās Rietumvalstu sankcijas, arvien vairāk Krievijas tūristi savos braucienos apmeklē lētākas un tuvākas ārvalstis. Saskaņā ar Krievijas „TurStat” aģentūras datiem, Krievijas tūristu iecienītākās ārvalstis, kuras apmeklētas 2017.gada pirmajos deviņos mēnešos, ir Turcija (3,9 miljoni braucienu, kas ir par 717% vairāk, salīdzinot ar 2016.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem), Abhāzija (3,4 miljoni) un Somija (2,4 miljoni).
Abhāziju – Krievijas tūristu otru populārāko galamērķi faktiski var uzskatīt par Krievijas iekšzemes tūrisma vietu, ņemot vērā Maskavas kontroli pār republiku. Vienlaikus 2017.gada otrajā pusē Abhāzijā strauji samazinājās Krievijas tūristu skaits, ko izraisīja 2017.gada vasarā Abhāzijā notikušie vairāki skaļi noziegumi un nelaimes gadījums, kad 2.augustā Gudautas rajona Primirskojes ciematā eksplodēja munīcijas noliktava, kā rezultātā cieta 64 cilvēki (35 bija Krievijas pilsoņi) un divas Krievijas tūristes gāja bojā.
Reaģējot uz Abhāzijā notikušajiem incidentiem, Krievijas vēstniecība Abhāzijā un Krievijas Federālā tūrisma aģentūra izplatīja brīdinājumu par kriminālās situācijas pasliktināšanos Abhāzijā. Krievijas Tūroperatoru asociācija informēja, ka pieprasījums pēc Abhāzijas tūrisma piedāvājumiem 2017.gada vasarā samazinājies par 15%–20%.
Abhāzijas tūrisma jomas pārstāvji situācijas stabilizēšanai bija spiesti steidzīgi samazināt cenas viesnīcu pakalpojumiem, kā arī izstrādāt īpašus piedāvājumus Krievijas tūristiem, cerot atgūt pieprasījumu Krievijas tūrisma tirgū.
Situācijas risināšanai 2017.gada 12.oktobrī Abhāzijā iekšlietu ministra amatā tika apstiprināts ģenerālis Gari Aršba, kurš no 2013.gada līdz 2017.gada oktobrim strādāja dažādos amatos Krievijas Ziemeļkaukāza federālā apgabala Iekšlietu ministrijas galvenajā pārvaldē. Abhāzijas prezidents R.Hadžimba uzdeva jaunajam ministram pastiprināt cīņu pret kriminālajiem grupējumiem un korupciju. Savukārt bijušais iekšlietu ministrs Aslans Kobahija saglabāja Abhāzijas vicepremjera amatu, kura uzdevums ir pārraudzīt republikas spēka struktūras.
Abhāzijas budžeta projekts 2018.gadam paredz no Krievijas saņemt finanšu palīdzību 4,291 miljarda RUB apmērā, kas ir par 426 miljoniem RUB mazāk nekā 2017.gadā. 2017.gada 15.novembrī Abhāzijas valdības apstiprinātais republikas budžets 2018.gadam paredz, ka republikas ieņēmumi 2018.gadā veidos 9,501 miljardu RUB, izdevumi – 9,602 miljardus RUB. Deficīts – 101 miljonu RUB.
2017.gada 10.novembrī Krievijas Valsts Dome akceptēja Abhāzijas parāda Krievijai restrukturizāciju. Saskaņā ar 2010.gadā parakstīto vienošanos, Abhāzijai tika piešķirts kredīts 2 miljardu rubļu apjomā Abhāzijas dzelzceļa atjaunošanai un attīstībai. Kredīta izmantošana noslēdzās 2013.gadā, un līdz 2017.gada martam Abhāzija bija veikusi kredīta izmaksas 556,8 miljonu RUB apmērā. Parāda bilance veidoja 1,7 miljardus RUB.
2017.gada augustā Abhāziju darba vizītē apmeklēja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Viņš, tiekoties ar Abhāzijas prezidentu Raulu Hadžimbu, atzīmēja, ka Krievijas finansētā Abhāzijas investīciju programma 2017.–2019.gadam veidos 6 miljardus RUB.
„Abhāzijas Republikas sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijas līdz 2025.gadam” izstrādātāji norāda, ka Abhāzijā ēnu ekonomikas apjoms veido 53% no IKP, kas reālā izteiksmē ir 12 miljardi RUB (gandrīz līdzvērtīgi Abhāzijas budžetam 2015.gadā). Stratēģijas autori vērš uzmanību uz vairākām ekonomikas problēmām republikā – korupciju, spēcīgu sabiedrības noslāņošanos, zemo kreditēšanas līmeni reālajā ekonomikas sektorā, augsti kvalificētu speciālistu zemajām algām un nelīdzsvarotu ārējo tirdzniecību.

Personas

Abhāzija ir prezidentāla republika. Prezidents tiek ievēlēts uz pieciem gadiem, un viņš ir republikas vadītājs.
Pašreizējais Abhāzijas prezidents Rauls Hadžimba (dzimis 1958.gadā) amatā tika ievēlēts 2014.gada 24.augustā ārkārtas prezidenta vēlēšanās.

Foto: www.google.lv
Rauls Hadžimba prezidenta inaugurācijā

R.Hadžimba dienējis padomju armijā, absolvējis Abhāzijas valsts universitātes Juridisko fakultāti. No 1985. līdz 1986.gadam mācījies PSRS Valsts drošības komitejas skolā Minskā, strādājis Abhāzijas Valsts drošības komitejā. Gruzijas un Abhāzijas kara gados (1992.–1993.gads) R.Hadžimba bija Austrumu frontes izlūkošanas un pretizlūkošanas priekšnieks. Pēc kara R.Hadžimba bija Abhāzijas Valsts muitas komitejas Kontrabandas apkarošanas nodaļas priekšnieks, Abhāzijas vicepremjers, Abhāzijas Valsts drošības padomes vadītājs, aizsardzības ministrs.
R.Hadžimba bija Abhāzijas Republikas pirmajam prezidentam Vladislavam Ardzinbam (vadīja Abhāziju no 1990. gada līdz 2005.gadam) pietuvināta persona, 2003.gadā R.Hadžimba tika apstiprināts Abhāzijas premjerministra amatā. Būdams premjerministrs (līdz 2004.gadam), R.Hadžimba (V.Ardzinbas slimības dēļ) bija faktiskais Abhāzijas vadītājs. Šajā laikā R.Hadžimba saņēma neoficiālu Krievijas finansiālu atbalstu, kā rezultātā viņa valdības darbs tika pozitīvi novērtēts. Šajā laikā Abhāzijas lielākā iedzīvotāju daļa ieguva Krievijas pilsonību, bet kara un darba veterāniem tika piešķirtas Krievijas pensijas, tostarp ar Krievijas atbalstu tika atjaunots dzelzceļa posms maršrutā Očamčira–Suhumi, kas nodrošina Abhāzijas un Krievijas dzelzceļa satiksmi. Šobrīd vilciens no Krievijas iet līdz Suhumi, pārējais posms virzienā uz Gruziju nav izmantojams.
2004.gada augustā R.Hadžimba paziņoja par nodomu balotēties prezidenta vēlēšanās, viņa kandidatūru atbalstīja arī Krievija. R.Hadžimbas priekšvēlēšanu kampaņu veidoja Krievijas speciālisti, iespējams, pat Krievijas Federālais drošības dienests, taču tas, pretēji cerētajam, nevis veicināja, bet mazināja R.Hadžimbas izredzes uzvarēt vēlēšanās. Daļa Abhāzijas sabiedrības bija ieinteresēta izmantot savas reālās tiesības brīvi izraudzīt republikas vadību. 2004.gada 3.oktobra prezidenta vēlēšanās R.Hadžimba cieta sakāvi (ieguva 35,6% lielu vēlētāju atbalstu), un par valsts vadītāju tika ievēlēts Sergejs Bagapšs, kuru atbalstīja 50,08% vēlētāju.
R.Hadžimba vēlēšanu rezultātus neatzina, un Abhāzijā sākās konfrontācija starp S.Bagapša atbalstītājiem un oponentiem. Valstī notika nekārtības, un 2004.gada 29.oktobrī V.Ardzinba parakstīja rīkojumu par atkārtotām prezidenta vēlēšanām, kurās S.Bagapšs un R.Hadžimba startēja tandēmā kā prezidenta un viceprezidenta amata kandidāti.
Atkārtotajās vēlēšanās 2005.gada 12.janvārī S.Bagapša un R.Hadžimbas tandēms saņēma 91,64% lielu Abhāzijas iedzīvotāju atbalstu.
No 2005. līdz 2009.gadam R.Hadžimba bija Abhāzijas viceprezidents, taču viņa loma republikas vadīšanā bija maznozīmīga. Noteicošā loma republikas vadībā bija S.Bagapšam un Abhāzijas premjerministram Aleksandram Ankvabam. Rezultātā R.Hadžimba iesaistījās opozīcijas kustībā „Abhāzijas tautas vienotības forums”, vēlāk kļūstot par tās līderi.
2009.gada maijā R.Hadžimba atkapās no viceprezidenta amata un apsūdzēja vadību par nevēlēšanos ieklausīties opozīcijas viedoklī par valstī pastāvošām problēmām – narkomāniju, korupciju, reformu neesamību varas struktūrās un autoritāru vadības stilu.
2008.gada martā „Abhāzijas tautas vienotības forums” tika pārveidots par partiju, un R.Hadžimba izvirzīts par prezidenta amata kandidātu. Taču arī 2009.gada prezidenta vēlēšanās ar 61,16% lielu iedzīvotāju atbalstu uzvarēja S.Bagapšs, atstājot R.Hadžimbu otrajā vietā (15,32%).
2010.gada martā Suhumi notika partijas „Abhāzijas tautas vienotības forums” kongress, kurā R.Hadžimba tika ievēlēts par organizācijas priekšsēdētāju (līdz tam partijā pastāvēja līdzpriekšsēdētāju institūts).
2011.gadā ārkārtas prezidenta vēlēšanās, kas notika pēc S.Bagapša nāves, par R.Hadžimbu nobalsoja tikai 19,83% vēlētāju. No 2012.gada R.Hadžimba bija Abhāzijas Republikas Tautas sapulces deputāts, Tiesību politikas, cilvēktiesību un valsts veidošanas komisijas biedrs, kā arī Aizsardzības un nacionālās drošības komisijas biedrs.
Savu sapni kļūta par prezidentu R.Hadžimba piepildīja 2014.gada 24.augusta ārkārtas vēlēšanās, saņemot 50,57% vēlētāju atbalstu.

Foto: portal-kultura.ru
Aleksandrs Ankvabs

Līdzās pašreizējam Abhāzijas prezidentam R.Hadžimbam Abhāzijas republikā nozīmīga figūra ir Aleksandrs Ankvabs (dzimis 1952.gadā), kurš Abhāzijas Republiku vadīja no 2011.gada 26.septembra līdz 2014.gada 1.jūnijam un bija spiests amatu atstāt opozīcijas spiediena dēļ.
A.Ankvabam joprojām Abhāzijas Republikā ir liels skaits atbalstītāju, kuri vēlas panākt viņa atgriešanos politikā.
A.Ankvabs 1974.gadā absolvēja Rostovas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, 1987.gadā – Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Sabiedrisko Zinātņu akadēmiju. Strādājis Abhāzijas Autonomās Padomju Sociālistiskās Republikas Tieslietu ministrijā, Gruzijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas struktūrā Tbilisi, Gruzijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmā. 1990.gada maijā atstāja Gruzijas PSR Iekšlietu ministriju un atgriezās Suhumi. 1991.gadā tika ievēlēts par Abhāzijas Autonomās Republikas Augstākās padomes deputātu.
Gruzijas un Abhāzijas kara gados viņš bija Abhāzijas iekšlietu ministrs. Pats personīgi iesaistījies kara gūstekņu apmaiņā, izglābjot simtiem cilvēku dzīvību.
No 1994. līdz 2000.gadam A.Ankvabs dzīvoja Maskavā, nodarbojās ar uzņēmējdarbību, sabiedriski politisko darbību un labdarību. 2000.gadā atgriezās Suhumi un nodibināja opozīcijas kustību „Aitaira” („Atdzimšana”), no kuras 2004.gadā bija iecerējis piedalīties prezidenta vēlēšanās, taču neatbilda prezidenta kandidāta prasībām, jo tobrīd republikā nebija nodzīvojis piecus gadus. 2004.gada vēlēšanās A.Ankvabs atbalstīja S.Bagapšu.
2005.gada februārī A.Ankvabs tika apstiprināts Abhāzijas Republikas premjerministra amatā, bet 2010.gada 12.februārī – viceprezidenta amatā. 2011.gada 21.maijā saistībā ar S.Bagapša slimību A.Ankvabs tika iecelts par Abhāzijas Republikas prezidenta pienākumu izpildītāju.
2011.gada 26.augusta ārkārtas prezidenta vēlēšanās A.Ankvabs tika ievēlēts prezidenta amatā. Viņu atbalstīja 54,86% vēlētāju.
A.Ankvabs savs prezidentūras laikā iestājās par tiesiskuma ievērošanu Abhāzijā un stingri vērsās pret korupciju. Dažādos dzīves posmos pret A.Ankvabu tika veikti seši atentāta mēģinājumi (četri – esot premjera amatā, viens – esot viceprezidenta amatā un viens – esot prezidenta amatā), kuru rezultātā divas reizes tika ievainots. Atentāta mēģinājumi pret A.Ankvabu ir saistīti ar viņa stingro nostāju noziedzības apkarošanā.
Gruzijas varas pārstāvji savulaik ir norādījuši, ka A.Ankvabs varētu būt viens no tiem Abhāzijas politiķiem, ar kuru varētu veidot dialogu Gruzijas un Abhāzijas attiecību normalizēšanas jautājumā.

Foto:pics.utro.ru
Sergejs Bagapšs

Abhāzijas Republikas otrais prezidents Sergejs Bagapšs (1949.–2011.gads) prezidenta amatā pirmo reizi tika ievēlēts 2005.gadā un 2009.gadā tika pārvēlēts uz otro prezidentūras termiņu.
Sergeja Bagapša valdīšanas laikā tika parakstīts draudzības un sadarbības līgums starp Krieviju un Abhāziju. Taču reformas valstī nenotika, un korupcija varas struktūrās bija pašsaprotama un vispārpieņemta norma.
Abhāzijas Republikas vēsturē nozīmīgs ir arī republikas pirmais prezidents V.Ardzinba (1945.–2010.gads). Viņš no 1992. līdz 1993.gadam bija Abhāzijas Republikas Valsts aizsardzības komitejas priekšsēdētājs, un 1994.gada 26.novembrī tika ievēlēts par pirmo Abhāzijas Republikas prezidentu, 1999.gadā tika pārvēlēts prezidenta amatā.
1994.gada 26.novembrī V.Ardzinbas vadībā tika pasludināta Abhāzijas Republikas neatkarība un pieņemta jauna konstitūcija.
V.Ardzinbas prezidentūras laikā Abhāzijā bija vērojams zems dzīves līmenis, ko bija radījis Gruzijas un Abhāzijas karš, kā arī republikā pastāvošā korupcija un bandītisms.

Iekšpolitika

Abhāzijas iekšpolitiskā situācija ir nestabila, un par to liecina arī 2016.gada jūlijā notikušās kadru izmaiņas Krievijas prezidenta palīga Vladislava Surkova vadītajā pārvaldē, kas kūrē sociāli ekonomiskās sadarbības jautājumus ar NVS valstīm, Abhāziju un Dienvidosetiju. No amata tika atbrīvotas divas amatpersonas – pārvaldes priekšnieka vietnieks Ivans Boltenkovs un darbinieks Antons Pustavalovs, kuri kūrēja darbu ar Abhāziju un Dienvidosetiju. Atlaišanas bija saistītas ar esošo krīzi Abhāzijā.
2016.gada 10.jūlijā Abhāzijā notika opozīcijas iniciēts referendums par ārpuskārtas prezidenta vēlēšanu nepieciešamību. Kaut arī referendums tika atzīts par nenotikušu zemās vēlētāju aktivitātes dēļ (tajā piedalījās vien 1,23% vēlētāju), situācija republikā joprojām raksturojama kā saspringta.
Abhāzijas Opozīcijas spēku bloks, ko vada Aslans Bžanija (2014.gada ārkārtas prezidenta vēlēšanās piekāpās pašreizējam prezidentam R.Hadžimbam), valstī esošo sabiedriski politisko situāciju vērtē kā kritisku un bīstami, un apsūdz prezidentu R.Hadžimbu pirmsvēlēšanu solījumu nepildīšanā, tostarp konstitucionālās reformas, kas stiprinātu parlamenta un tiesu varas lomu Abhāzijā, neīstenošanā, koalīcijas valdības ar opozīcijas līdzdalību neizveidošanā u.c.
Galvenās pretenzijas attiecībā uz varas eliti ir saistītas ar ekonomiska rakstura jautājumiem. Opozīcija norāda, ka neprofesionālā prezidenta un valdības darba dēļ Suhumi laikus nesaņem Maskavas finansējumu Abhāzijas ekonomikas attīstības investīcijas programmas ietvaros. Opozīcija pārmet, ka 2015. un 2016.gadā Abhāzijā nav uzbūvēts neviens objekts un būvniecības nozare brūk. Ja iepriekš būvniecībā strādāja 3600 cilvēku, tad 2016.gada vidū vairs tikai 250 līdz 300 cilvēku. Opozīcijas pārstāvji arī norāda, ka valstī valda korupcija, pieaug nodokļu slogs, krītas dzīves līmenis, kā arī pārtraukta iespēja smagi slimiem republikas iedzīvotājiem ārstēties Krievijā. Prezidentam tiek pārmests, ka viņa valdīšanas laikā Abhāzijas un Krievijas attiecības ir kļuvušas nepārredzamas.
Opozīcija pieprasa prezidenta atkāpšanos, prasības neizpildīšanas gadījumā solot konsolidēt visus opozīcijas spēkus, lai izvestu cilvēkus ielās un panāktu varas maiņu valstī.

Foto: sputnik-abkhazia.ru
Protesta akcija Suhumi pie Iekšlietu ministrijas ēkas 2016.gada 5.jūlijā

Abhāzijā vērojamā nestabilitāte ir cieši saistīta ar Krievijas nespēju rast risinājumu republikā samilzušajām problēmām, īpaši sociāli ekonomiskajā jomā.
Abhāzijas sociāli ekonomiskās attīstības sadarbības investīcijas programmas ietvaros 2015.–2017.gadam Maskava bija paredzējusi Suhumi piešķirt 9,3 miljardus RUB, no kuriem 2016.gadā plānotais finansējums bija 4,7 miljardi RUB, kas Krievijas finanšu grūtību dēļ Abhāzijai pilnībā netiek izmaksāts.
2016.gadā Abhāzijā notikušās amatu pārbīdes apliecina situācijas sarežģītību republikā. 2016.gada jūlijā no amata atkāpās Abhāzijas premjerministrs Artūrs Mikvabija. Viņš savu lēmumu skaidroja ar nelabvēlīgajiem finanšu, ekonomikas un sociālajiem apstākļiem, kas veicina sabiedrības šķelšanos un sociālo spriedze. 2016.gada jūlijā Abhāzijas iedzīvotāju izraisīto nekārtību dēļ amatu zaudēja iekšlietu ministrs Leonīds Dzapšba. 2016.gada septembrī no amata tika atbrīvots Abhāzijas ārlietu ministrs Vjačeslavs Čirikba, jo atteicās vadīt Abhāzijas delegāciju uz Tiraspoli, lai piedalītos Piedņestras Republikas dienas svinībās.
Abhāzijas iekšpolitisko nestabilitāti pastiprina republikas varas iestāžu bezspēcība cīņā ar vietējiem kriminālajiem grupējumiem. Par to, ka situācija Abhāzijā ir sarežģīta liecina arī 2017.gada 29.jūnijā Suhumi notikušais kara veterānu pārstāvētās partijas „Amcahara” IX kongress, kas bija veltīts sabiedriski politiskajai un kriminālajai situācijai valstī.
Pasākumā piedalījās apmēram 900 cilvēku, tostarp partijas priekšsēdētājs Alhas Kvicinija, partijas „Vienotā Abhāzija” priekšsēdētājs Sergejs Šamba, kā arī parlamenta deputāti – bijušais iekšlietu ministrs Rauls Lolua, opozīcijas spēku frakcijas vadītājs Aslans Bžanija, eksprezidents Aleksandrs Ankvabs u.c.
Opozīcija kongresā aicināja valsts varu aktivizēt cīņu pret visa veida noziegumiem, narkotiku tirdzniecību, pieprasīja pārskatīt „pasu jautājumu” un pieņemto likumu „Par juridisko statusu ārvalstu pilsoņiem”.
Kongresa dalībnieki arī atzīmēja, ka kriminālā situācija Abhāzijā pasliktinās ar katru gadu un vara izrāda pilnīgu bezspēcību šī jautājuma risināšanā. Partijas „Vienotā Abhāzija” līderis S.Šamba akcentēja, ka Abhāzijas tautai ir divi apdraudējumi – abhāzu etnosa izjaukšana un etniskais radikālisms. Bijušais Abhāzijas iekšlietu ministrs R.Lolua akcentēja, ka vidēji no 400 Abhāzijā izdarītajiem noziegumiem tikai 20 nonāk līdz tiesai.

 

Ārpolitika

Abhāzijas Republikas īstenotā ārpolitika ir vērsta uz Abhāzijas Republikas neatkarības atzīšanas procesu; sadarbību ar Krieviju, ar kuru ir izveidota stratēģiskā partnerība; nosacījumu radīšanu Gruzijas un Abhāzijas konflikta atrisināšanā, balstoties uz Abhāzijas Republikas neatkarības atzīšanu un Abhāzijas kā pilntiesīgas locekles pievienošanos ANO un ārvalstīs dzīvojošo abhāzu likumīgo interešu un tiesību aizsardzība.
Abhāzijas Ārlietu ministrija ārpolitikas veidošanā pieturas pie „atgādināšanas par sevi” stratēģijas, cenšoties veidot kontaktus ar pēc iespējas lielāku starptautisko attiecību dalībnieku skaitu.
Abhāzijas Ārlietu ministrijā ir izveidotas četras teritoriālās nodaļas, kas kūrē attiecīgus pasaules reģionus – Eiropas, ASV un Kanādas nodaļa, Turcijas un Tuvo Austrumu nodaļa, Krievijas, NVS un Gruzijas nodaļa, Latīņamerikas un Āzijas–Klusā okeāna valstu nodaļa. Šīs struktūrvienības veic attiecīgo reģionu sabiedriski politiskās situācijas monitoringu, gatavo analītiskos materiālus un nāk klajā ar priekšlikumiem Abhāzijas Ārlietu ministrijas darba pilnveidošanā.
Abhāzijas Ārlietu ministrija strādā pie savu pārstāvniecību institūtu izveides pasaules valstīs. Nodarbojas ar cilvēku meklējumiem citās valstīs, kas varētu sadarboties Abhāzijas interešu veicināšanā.
Abhāzijas Ārlietu ministrija par vienu no savas darbības virzieniem ir noteikusi sadarbību ar ES, kas ieņem vadošo lomu Ženēvas diskusiju formātā par drošību un stabilitāti Dienvidkaukāzā.  Vienlaikus Abhāzijas Ārlietu ministrija akcentē, ka Abhāzija atzīst tikai tieša veida sadarbību ar ES un atsevišķām Eiropas valstīm un jebkuri projekti un iniciatīvas, kas pieprasa sasakņojumu ar Gruziju vai paredz tās kontroli, netiek atbalstīti. Abhāzija kā galveno nosacījumu attiecību sakārtošanā izvirza cieņu pret Abhāzijas tautas vēsturisko izvēli dzīvot neatkarīgā un suverēnā valstī.
Abhāzijas ārpolitikā uzmanība tiek veltīta tām Latīņamerikas un Āzijas–Klusā okeāna valstīm, kas atzinušas Abhāzijas neatkarību (Venecuēla, Nikaragva, Nauru un Vanuatu).
Abhāzijas Ārlietu ministrija par Turcijas un Tuvo Austrumu nodaļas galveno uzdevumu ir noteikusi sadarbības veicināšanu ar Turcijas, Sīrijas, Jordānijas un citu valstu pārstāvjiem savu tautiešu repatriācijas jautājumā.
Abhāzijas un Gruzijas konflikta jautājumā Abhāzija pauž nelokāmu nostāju, ka pēc piecu ANO dalībvalstu Abhāzijas neatkarības atzīšanas Abhāzijas un Gruzijas konfliktu nav iespējams risināt, balstoties uz Gruzijas teritoriālā veseluma principu.
Abhāzijas ārpolitika visciešāk ir saistīta ar Krieviju. 2008.gada 26.augustā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja rīkojumu par Krievijas okupēto Gruzijas separātisko provinču – Dienvidosetijas un Abhāzijas – neatkarības atzīšanu un aicināja citas valstis sekot šim piemēram.

        Foto:itogi.ru
(No kreisās) Sergejs Bagapšs, Dmitrijs Medvedevs un Eduards Kokoiti 2008.gada 17.septembrī

2008.gada 17.septembrī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja draudzības, sadarbības un savstarpējās palīdzības līgumus ar Abhāzijas un Dienvidosetijas prezidentiem. Līgumi paredz militāro, diplomātisko un ekonomisko sadarbību starp Maskavu un Suhumi, Maskavu un Chinvali. Līgumi paredz arī tiesības līgumu slēdzēju pusēm izmantot un pilnveidot otras valsts Bruņoto spēku infrastruktūru un militāros objektus.
2014.gada 24.novembrī (uz 2008.gadā parakstītā līguma bāzes) Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Abhāzijas prezidents Rauls Hadžimba parakstīja jaunu Savienības un stratēģiskās partnerības līgumu starp Krieviju un Abhāziju, kas paredz savstarpēju robežas atvēršanu, apvienotā spēku grupējuma izveidi un agresijas gadījumā tiesības aizsargāt kopējo robežu. Vienošanās paredzēja, ka Krievija sniegs atbalstu Abhāzijas armijas modernizēšanā, Abhāzijas Bruņoto spēku sagatavošanā un aprīkošanā ar mūsdienīgu apbruņojumu. Tāpat paredzēts, ka Krievija sniegs atbalstu Abhāzijas budžeta iestādēs strādājošo algu palielināšanai, pielīdzinot tās Krievijas Federācijas Dienvidu Federālā apgabalā budžeta iestādēs strādājošo vidējam atalgojuma līmenim. Trīs gadu laikā Abhāzijai ir jāpielīdzina savi muitas likumi Eirāzijas Ekonomiskās savienības likumiem. Līgums arī paredz vienkāršot Krievijas pilsonības piešķiršanas procedūru abhāziem.
2015.gada aprīlī Krievija un Abhāzija parakstīja vienošanos par Abhāzijā pastāvīgi dzīvojošo Krievijas pilsoņu nodrošināšanu ar pensijām. 2016.gada 17.februārī Krievija pārskaitīja Abhāzijai vairāk nekā 400 miljonus RUB piemaksām pie pensijām par 2015.gadu un 2016.gada pirmajiem diviem mēnešiem. Pensijas saņem Abhāzijā pastāvīgi dzīvojošie pensionāri, kuriem ir Krievijas pilsonība. Abhāzijā dzīvo apmēram 32 000 Krievijas pilsoņu, kuru vidējais pensijas līmenis ir 6275 RUB (82 USD).
Krievijas īstenotā politika, kas vērsta uz Abhāzijas reģiona integrēšanu Krievijas militārajā, ekonomiskajā un sociālajā sistēmā, faktiski liecina par Maskavas centieniem īstenot Abhāzijas atkarības palielināšanu, saglabāšanu Kremļa ietekmes orbītā.

04. janvāris

Drošība
04.01.2018
Katra no ieslodzīto apmaiņas procesā iesaistītajām pusēm, savai sabiedrībai skaidrojot personu apmaiņu, akcentē tai pieņemamāko vēstījumu.

16. augusts

Drošība
16.08.2017
Abhāzijas varas iestāžu bezdarbība un vietējo kriminālo grupējumu nesodāmība rada draudus Abhāzijas tūrisma attīstībai, raksta „Newsland”.