Aleksandrs Lukašenko aicina Visbaltkrievijas tautas sapulci padarīt par konstitucionālu orgānu

10.12.2020 komentāri
Atslēgas vārdi: Baltkrievija, Prognozes, Iekšpolitika
Foto: belarus.by
Visbaltkrievijas tautas sapulce 2016.gadā

Š.g. 8.decembrī Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot Stovbcu rajona centrālo slimnīcu, piedāvāja Visbaltkrievijas tautas sapulci padarīt par konstitucionālu orgānu, informē  izdevums “TUT.BY”.
A.Lukašenko, tiekoties ar slimnīcas kolektīvu, ierosināja atsevišķas prezidenta pilnvaras nodot tieši sapulcei, nevis valdībai, parlamentam vai citām varas struktūrām. Baltkrievijas vadītājs ieteica sapulces delegātus ievēlēt uz piecu gadu termiņu, kā arī nostiprināt sapulces pārstāvju statusu (viņiem būtu pakļauti parlamenta vadība, ministri un gubernatori). Vienlaikus, pēc A.Lukašenko teiktā, sapulce neaizvietotu parlamentu.
Visbaltkrievijas tautas sapulci plānots sasaukt 2021.gada janvārī–februārī.
 Varšavā bāzētā pētījuma centra “EAST Center” eksperts Andrejs Jeļisejevs pieļauj, ka sapulce konstitūcijā varētu tikt iestrādāta kā orgāns, kas noteiktu valsts iekšpolitikas un ārpolitikas kursu, savukārt pats A.Lukašenko varētu kļūt par sapulces prezidija, kas būtu pastāvīga institūcija starp sapulces sasaukšanas reizēm, priekšsēdētājs. Turklāt sapulcei varētu tikt piešķirtas tiesības veikt izmaiņas pamatlikumā, nerīkojot referendumu.
Politologs Jurijs Čausovs uzskata, A.Lukašenko mērķis ir ne tik daudz kļūt par sapulces prezidija priekšsēdētāju, cik izveidot fiktīvu un vairāk kontrolējamu struktūru, kas leģitimizētu viņu un būtu sava veida alternatīva prezidenta vēlēšanām.

 

Komentāri atļauti tikai reģistrētiem lietotājiem:

Mūsu Viedoklis

Visbaltkrievijas tautas sapulce ir Baltkrievijas varasiestāžu, uzņēmumu, zinātnes un kultūras pārstāvju sanāksme, kurā tiek apspriesti ar piecgadi un valsts attīstības kursa saistīti jautājumi. Līdz šim kopumā tika sasauktas piecas sapulces: pirmā notika 1996.gada 19.–20.oktobrī, bet pēdējā – 2016.gada
22.–23.jūnijā.
Sapulce tradicionāli norisinās Republikas pilī Minskā, piedaloties aptuveni 2500 dalībniekiem (1996.gada sapulce notika Sporta pilī, piedaloties 4740 delegātiem). Jānorāda, ka pirmajā Visbaltkrievijas sapulcē tika atbalstīta iecere par 1996.gada republikas referenduma rīkošanu, tāpēc nav izslēdzams, ka arī 2021.gadā sapulcē varētu tikt atbalstīta iecere par plānotajām konstitucionālajām izmaiņām.
Jāatgādina, ka pirms pirmās Visbaltkrievijas tautas sapulces sasaukšanas Minskā bija notikusi plaša mēroga demonstrācija. Ņemot vērā šībrīža protestu aktivitāti Baltkrievijā, nav izslēdzams, ka arī 2021.gadā varētu notikt demonstrācijas.
Š.g. 3.decembrī opozicionāres Svetlanas Tihanovskas mājaslapā tika publicēti seši Baltkrievijas politiskās situācijas attīstības scenāriji.
Pirmais variants: A.Lukašenko un S.Tihanovskas deleģētās grupas veic pārrunas par jaunu vēlēšanu rīkošanu un pārejas perioda nosacījumiem.
Otrais variants: pēc A.Lukašenko aiziešanas prezidenta postenis paliek vakants un tiek rīkotas apaļā galda sarunas, kurā piedalās valdības, S.Tihanovskas un Koordinācijas padomes pārstāvji. Pati S.Tihanovska kļūst par prezidenta p.i.
Trešais variants: stiprinās režīms un masu represijas, kā arī tiek ieviests ārkārtas vai kara stāvoklis. Šādā gadījumā opozīcija nonāk pagrīdē un formē pretošanās kustību, bet A.Lukašenko ar ierobežotiem resursiem kādu laiku paliek pie varas. Maskava varētu sniegt viņam palīdzību, bet tas vienlaikus Krievijai varētu būt neizdevīgi, jo tādā gadījumā pret abām valstīm tiktu ieviestas sankcijas.
Ceturtais variants: A.Lukašenko ar solījumiem par konstitucionālo reformu vilcina laiku, lai protesti rimtos. Šajā gadījumā Visbaltkrievijas tautas sapulce atbalsta konstitūcijas grozījumus, tomēr protesti turpinās, kā arī tiek veidotas jaunas pretošanās struktūras (neatkarīgas arodbiedrības utt.).
Jaunu prezidenta vēlēšanu rīkošana 2021.gada pavasarī (saskaņā ar Baltkrievijas Centrālās vēlēšanas komisijas kalendāru, prezidenta vēlēšanām ir jānotiek ne vēlāk kā 2025.gada 20.jūlijā) varētu mīkstināt situāciju un vājināt protestus, tomēr diez vai tas notiks.
Piektais variants: Krievijas karavīru un policistu rezerves ievešana Baltkrievijā. Šajā gadījumā Maskava inkorporē Baltkrieviju un uztura tai vēlamo režīmu tomēr sankcijas, ekonomiskā un iekšpolitiskā situācija sekmē nestabilitāti pašā Krievijā.
Gadījumā, ja tiks iesūtītas Krievijas spēka struktūra rezerves, aizbildinoties ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) saistībām, tiks formēta pretošanās kustība, kā arī notiks bruņotas sadursmes. Pret Baltkrieviju un Krieviju tiks ieviestas sankcijas, kā arī valstis tiks atslēgtas no SWIFT. Baltkrievijas sabiedrībā pieaugs pret Maskavu vērsti noskaņojumi.
Sestais variants – civilās nomenklatūras vai militāristu veikts valsts apvērsums, kā rezultātā A.Lukašenko tiek atstādināts.