Izvērstā meklēšana

Armēnijas Republika

Ģeogrāfija
Foto: geographyofrussia.com
Armēnijas Republika kartē

Armēnijas Republika (Armēnija) ir valsts Kaukāza dienvidos, teritorijā starp Kaspijas un Melno jūru. Ziemeļos tā robežojas ar Gruziju, dienvidos ar Irānu, austrumos ar Azerbaidžānu un rietumos ar Turciju. Mūsdienu Armēnijas teritorija ir tikai neliela daļa no senatnē varenās Armēnijas impērijas, kas sniedzās no Kaspijas jūras līdz Vidusjūrai.
Armēnijas teritorijas platība ir 29 800 km², un tā ir vienīgā Kaukāza valsts, kurai nav piekļuves jūrai. Tā atrodas Armēņu kalnienes ziemeļaustrumos. Mazā Kaukāza kalnu grēda, kas ieskauj Armēniju, plešas no ziemeļiem uz dienvidaustrumiem, starp Sevana ezeru un robežu ar Azerbaidžānu, tālāk uz dienvidiem – līdz pat Irānai.
Armēnija ir Kaukāza kalnainākā valsts. Vairāk nekā 90% tās teritorijas atrodas 1000 metrus virs jūras līmeņa. Valsts augstākais punkts ir Aragaca kalns (4095 m), valsts zemākie punkti ir Araksas un Debedas upju ielejās (380 m un 430 m).
Armēnijas gaisa temperatūra ir atkarīga no tā, cik augstu virs jūras līmeņa atrodas noteiktā teritorija. Armēnijā valdošais ir augstkalnu kontinentālais klimats ar karstām vasarām un aukstām ziemām. Armēņu kalnienē ziemas vidējā temperatūra ir aptuveni 0°C, vasaras temperatūra pārsniedz +25°C. Klimatiskie apstākļi dažādos Armēnijas reģionos ir atšķirīgi – no skarbajiem augstkalnu līdz vienmēr siltajiem subtropiskajiem klimatiskajiem apstākļiem valsts dienvidos, kur Araksas upes ielejā tiek audzēta tabaka, vīnogas, augļi un dārzeņi.
Armēnijā ir aptuveni 9480 lielas un mazas upes, no kurām 379 upju garums ir 10 un vairāk kilometru. Armēnijā ir vairāk nekā 100 ezeru, lielākais no tiem ir Sevana ezers (garums 376 km, platums 72,5 km).
15% Armēnijas teritorijas klāj meži.
Armēnija atrodas seismiski aktīvā zonā – 1988.gada 7.decembrī zemestrīce pilnībā sagrāva Spitakas pilsētu. Ievērojami postījumi tika nodarīti arī citām apdzīvotajām vietām.

Iedzīvotāji

Pēc dažādām aplēsēm, pasaulē ir aptuveni 10 līdz 12 miljoni armēņu un tikai 1/3 no viņiem dzīvo Armēnijā. Lielas armēņu diasporas ir ASV, Francijā, Irānā, Gruzijā, Kanādā, Krievijā un Ukrainā.
Saskaņā ar ANO datiem, 2016.gadā Armēnijā dzīvoja 3,033 miljoni cilvēku, no kuriem 1,411 miljoni (46,5%) bija vīrieši un 1,621 miljons (53,5%) – sievietes.
2016.gadā Armēnijas iedzīvotāji pēc vecuma dalījās sekojoši: 17,6% – jaunāki par 15 gadiem, 72,4% – vecumā no 15 līdz 65 gadiem un 10,1% – vecāki par 64 gadiem.
Saskaņā ar 2016.gada datiem, Armēnijas iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums ir 73,2 gadi (sievietēm – 77,3 gadi, vīriešiem – 69,6 gadi).
2016.gadā 99,76% republikas iedzīvotāju Armēnijā prata lasīt un rakstīt kādā no valodām, un tikai 5 886 cilvēki bija uzskatāmi par analfabētiem. Jauniešu lasīt un rakstīt prasmes līmenis vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 99,82%.
94% Armēnijas iedzīvotāju pārstāv Armēnijas Apustulisko baznīcu, 4% – Krievijas Pareizticīgo baznīcu, 1,3% – jezīdus.
Pēc nacionālā sastāva (2015.gada dati) 93% Armēnijas iedzīvotāju ir armēņu, 2% – krievu, 4%, – kurdu, ukraiņu, gruzīnu, grieķu un citu tautību pārstāvju.
Armēnijā valsts valoda ir armēņu, un tajā runā 97,7% republikas iedzīvotāju.

Administratīvais iedalījums
Avots: depositphotos.com
Armēnijas administratīvi teritoriālais iedalījums

2016.gada 2.jūnijā Armēnijas valdība apstiprināja izmaiņas likumā „Par Armēnijas administratīvi teritoriālo iedalījumu”.
Armēnija dalās 10 apgabalos (Aragacotna, Ararata, Armavira, Geharkunika, Kotajka, Lori, Širaka, Sjunika, Tavuša, Vajocdzora) un Armēnijas galvaspilsētā – Erevāna.
Lielākās Armēnijas pilsētas ir Erevāna, kur pēc 2015.gada datiem dzīvoja 1,071 miljons cilvēku, Gjumri (119 000), Vanadzora (83 400), Vagaršapata (46 800) un Kapana (42 800).

Ekonomika

Armēnijas ekonomiskā situācija ir sarežģīta un nestabila. 2016. un 2017.gadā Armēnijā pieauga ārējais parāds, turpinājās iedzīvotāju emigrācija, bija vērojama investīciju samazināšanās un kapitāla izvešanas tendence.
Saskaņā ar starptautiskās organizācijas „Global Financial Integrity” datiem, pēdējos gados veiktā nelikumīgā kapitāla izvešana gada griezumā veido apmēram 983 miljonus USD, kas ir pierādījums augsta līmeņa korupcijai un ēnu ekonomikai.
2015.gads Armēnijā iesākās ar nacionālās valūtas drama (AMD) vērtības kritumu un strauju svarīgāko pārtikas preču cenu pieaugumu. Krievijas rubļa dramatiskais kritums ir nopietni ietekmējis arī Armēnijas lauksaimniecības produktu un dzērienu eksportētājus, kuri tradicionāli ir orientēti uz Krievijas tirgu.
Ārējā tirdzniecība 2015.gadā samazinājās par apmēram 20%. Eksports samazinājās par 1,3%, imports samazinājās par 27,2%. 2015.gadā tika reģistrēts nodokļu ienākumu kritums (15%). Ārējais parāds pieauga par 3,7% (līdz 3,924 miljardiem USD), no kuriem 64% ir parāds starptautiskajiem aizdevējiem (Pasaules Bankai, Eiropas Investīciju bankai u.c.).
2016.gadā Armēnijas ekonomikā bija vērojama neliela aktivizēšanās, kas turpinājās arī visu 2017.gadu.
Armēnijas valsts budžets 2018.gadam paredz deficīta samazinājumu līdz 2,7% no IKP un ekonomikas izaugsmi par 4,5% vai 12 miljoniem USD. Lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, cerības tiek liktas uz rūpniecības un pakalpojumu nozari. 4,5% izaugsme no IKP tie gaidīta no rūpniecības (1,1%), lauksaimniecības (0,6%), pakalpojumiem (2,2%) un nodokļiem (0,4%). Inflācija tiek prognozēta 4% robežās. Eksports tiek prognozēts 37,4% no IKP.
2018.gada valsts budžetā ieņēmumi paredzēti 2,68 miljardi USD (par 10% vairāk nekā 2017.gadā), izdevumi – 3,1 miljards USD (par 7,75% vairāk nekā 2017.gada budžetā), budžeta deficīts – 324 miljoni USD.
2018.gadā paredzēts palielināt izmaksas infrastruktūras vajadzībām. Armēnijas Finanšu ministrija uzskata, ka sociālie izdevumi dod īslaicīgu efektu, bet jauni ceļi vai apūdeņošanas kanālu izveide Armēnijas ekonomijai dos ieguldījumu daudzu gadu garumā.
Armēnija arī apņēmusies uzmanīgāk piesaistīt kredītus. Ja 2017. gadā valdības ārējais parāds pieauga par 700 miljoniem USD, tad 2018.gadā tas tiks palielināts tikai par 300 miljoniem USD – līdz 5,8 miljardiem USD.
Armēnijas valdība par prioritāti ir izvirzījusi izdevumus aizsardzībai, kas 2018.gadā paredzēti 507,3 miljonu USD apmērā.
Savukārt sociālos izdevumus nav plānots palielināt, tie paliks 84 miljonu USD apmērā, līdz ar to pensijas Armēnijas iedzīvotājiem netiks palielinātas jau trešo gadu pēc kārtas. Vidējais pensijas apmērs Armēnijā ir 41 000 AMD (apmēram 85 USD).
Armēnijā ir augsts bezdarbs, un tam ir tendence pieaugt. 2016.gadā Armēnijā bez darba bija 240 000 cilvēku jeb 18,5% no visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem.
Armēnija sarežģītajā ekonomiskajā situācijā par prioritāti ir izvirzījusi atbalstu lauksaimniecības produktu ražotājiem. Armēnijas valdība ir izstrādājusi un ieviesusi ilgtspējīgas attīstības stratēģiju lauku apvidos un lauksaimniecībā 2010.–2020.gadam, par vienu no prioritātēm nosakot mehānisma ieviešanu pasaules finanšu un ekonomikas krīzes seku pārvarēšanai. Līdzīgi pasākumi ir pieņemti arī ar rūpniecību saistītajās nozarēs, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam.
Armēnija par savu turpmāko attīstības ceļu ir izvēlējusies dalību Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā [Armēnija ir organizācijas dalībvalsts no 2016.gada 1.janvāra].
Armēnijas ekonomikas atkarība no galvenā spēlētāja Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā – Krievijas, kā arī Azerbaidžānas un Turcijas īstenotā ekonomiskā blokāde padara praktiski neiespējamu republikas patstāvīgu attīstību.
2016.gada 14.oktobrī Erevānā notika pirmais Eirāzijas partnerības forums un piektais Armēnijas un Krievijas starpreģionālais forums. Pasākuma laikā Armēnijas prezidents S.Sargsjans akcentēja, ka Armēnijas dalība Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā ir radījusi kvalitatīvi jaunu līmeni Armēnijas un Krievijas savstarpēji izdevīgajās attiecībās.
Eirāzijas Ekonomiskās komisijas kolēģijas pārstāve makroekonomikas un integrācijas jautājumos Tatjana Valovaja atzīmēja, ka Armēnijas eksports uz Eirāzijas Ekonomiskās savienības valstīm 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos palielinājies par 70% un, neskatoties uz globālo ekonomisko krīzi un sarežģīto politisko situāciju 2014. un 2015.gadā, Armēnijas ekonomiskie rādītāji rāda pozitīvu dinamiku, kas ir augstāki, nekā Eirāzijas Ekonomiskās savienības vidējie rādītāji.
2016.gadā Armēnijā strādāja apmēram 1300 Krievijas kompānijas, no kurām apmēram trešdaļa ir ar ārvalstu kapitālu. Šo kompāniju galvenās darbības jomas ir saistītas ar enerģētiku, transportu, telekomunikāciju un finansēm.
2016.gada septembrī Eirāzijas attīstības bankas pārstāvis Dmitrijs Pankins informēja, ka bankas izsniegtie kredīti Armēnijai caur Eirāzijas stabilizācijas un attīstības fondu veido 515 miljonus USD, un to procentu likme ir no 1,5% līdz 2,1%.

 

Personas
Foto: arm-word.ru
Seržs Sargsjans ar dzīvesbiedri Ritu Sargsjanu

Pašreizējais Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans (dzimis 1954.gadā) valsti vada kopš 2008.gada 9.aprīļa.
S.Sargsjans ir dzimis Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā, dienējis padomju armijā, absolvējis Erevānas valsts universitātes Filoloģijas fakultāti.
Pirms ievēlēšanas prezidenta amatā S.Sargsjans (no 2007.gada aprīļa) bija Armēnijas premjerministrs. No 2007.gada novembra viņš ir Armēnijā valdošās  Republikāņu partijas priekšsēdētājs. No 2000. līdz 2007.gadam un no 1993. līdz 1995.gadam viņš bija Armēnijas aizsardzības ministrs, bet no 1999. līdz 2007.gadam – Armēnijas Nacionālās drošības padomes sekretārs. No 1999. līdz 2000.gadam S.Sargsjans vadīja prezidenta administrāciju. Pirms tam (no 1995.gada) ieņēma dažādus amatus – vadīja Nacionālās drošības ministriju, Iekšlietu ministriju, Valsts Nacionālās drošības komiteju. No 1992. līdz 1993.gadam viņš bija pašpasludinātās Kalnu Karabahas Republikas aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs. S.Sargsjans arī vadīja Kalnu Karabahas spēku operācijas Armēnijas un Azerbaidžānas karā no 1992. līdz 1994.gadam. No 1988.gada S.Sargsjans bija viens no „Arcaha kustības” (Arcaha – armēņu Kalnu Karabahas nosaukums) līderiem, kas cīnījās par Kalnu Karabahas apgabala izstāšanos no Azerbaidžānas PSR un tā iekļaušanu Armēnijas sastāvā. Uz kustības pamata vēlāk tika izveidoti Kalnu Karabahas pašaizsardzības spēki.
2008.gada 19.februāra prezidenta vēlēšanās S.Sargsjans uzvarēja pirmajā kārtā, iegūstot 52,86% vēlētāju atbalstu. Otrajā vietā palika Armēnijas pirmais prezidents Levons Ter-Petrosjans (21,50%), trešajā – opozīcijas partija „Orinac Erkir” līderis un bijušais parlamenta spīkers Artūrs Bagdasarjans (16,66%).
Levons Ter-Petrosjans neatzina S.Sargsjana uzvaru, kā rezultātā 2008.gada 1.martā valstī izcēlās masu nekārtības, un Armēnijā uz 20 dienām tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Foto: armeniasputnik.am
Seržs Sargsjans ar  dzīvesbiedri un meitu ģimenēm

S.Sargsjans ir precējies. Viņa dzīvesbiedrei Ritai Sargsjanai ir mūzikas skolotājas izglītība. Prezidentam ir divas meitas – Anuša un Satenika. Anuša ir juriste, precējusies ar Mihaelu Minasjanu, kurš 2015.gadā tika iecelts par Armēnijas vēstnieku Vatikānā. Savukārt Satenika ir absolvējusi Erevānas valsts universitātes Ekonomikas fakultāti. Prezidentam ir pieci mazbērni.
Armēnijas politikā liela ietekme ir republikas otrajam prezidentam Robertam Kočarjanam (dzimis 1954.gadā), kurš valsti vadīja no 1998. līdz 2008.gadam. Arī R.Kočarjans ir dzimis Stepanakertā un bija viens no „Arcahas kustības” līderiem. R.Kočarjans ir dienējis padomju armijā, absolvējis Erevānas Politehniskā institūta Elektrotehnikas fakultāti.

Avots: hayastannews.com
Roberts Kočarjans

No 1989. līdz 1990.gadam R.Kočarjans bija Armēnijas Augstākās padomes deputāts. 1990.gadā izstājās no Padomju Savienības Komunistiskās partijas, tādā veidā protestējot pret Maskavas nacionālo politiku, un sāka vadīt Kalnu Karabahas Galveno ekonomikas plānošanas pārvaldi. 1991.gada septembrī R.Kočarjans tika ievēlēts par Kalnu Karabahas Augstākās padomes deputātu, 1991.gada decembrī – par Kalnu Karabahas Augstākās padomes priekšsēdētāju. No 1992. līdz 1994.gadam viņš bija Kalnu Karabahas Valsts aizsardzības komitejas vadītājs. Armēnijas un Azerbaidžānas kara laikā (no 1992. līdz 1994.gadam) vadīja Kalnu Karabahas militāros formējumus.
1994.gada 24.decembrī Kalnu Karabahas Republikas Augstākā padome izdeva rīkojumu par R.Kočarjana apstiprināšanu prezidenta amatā, un 1996.gada novembrī R.Kočarjana pilnvaras tika apstiprinātas vēlēšanās, kur viņam atbalstu izteica 80,9% vēlētāju. R.Kočarjans, būdams prezidenta amatā, par savu galveno uzdevumu izvirzīja Kalnu Karabahas integrāciju Armēnijā. R.Kočarjana valdīšanas laikā (1995.gadā) tika sākta 64 km garas šosejas starp Stepanakertu un Armēnijas pilsētu Goris [pirms šīs šosejas izbūves satiksme starp Armēniju un Kalnu Karabahu bija apgrūtināta] būvniecība, kas tika pabeigta 1999.gadā un izmaksāja 10 miljonus USD. Kalnu Karabahas iedzīvotājiem esošās Azerbaidžānas pases tika nomainītas pret Armēnijas pasēm. R.Kočarjans iemantoja lielu popularitāti Armēnijā, un tas tika saistīts ar viņa stingro nostāju Armēnijas un Azerbaidžānas kara laikā. Liela daļa Armēnijas pilsoņu uzskatīja, ka tieši R.Kočarjana vadībā Armēnijai izdevās uzvarēt karā pret Azerbaidžānu.
1997.gada 20.martā Armēnijas prezidents Levons Ter-Petrosjans apstiprināja R.Kočarjanu premjerministra amatā.
1997.gada maijā EDSO Minskas grupa [nodarbojas ar Kalnu Karabahas konflikta risinājuma jautājumiem] nāca klajā ar iniciatīvu demilitarizēt Kalnu Karabahu, kā arī izskatīt jautājumu par Lačinas, Šuši un Šaumjanas apdzīvoto vietu atgriešanu Azerbaidžānas kontrolē. L.Ter-Petrosjans atbalstīja šo iniciatīvu, taču R.Kočarjans asi iestājās pret to. Armēnijas sabiedrības neapmierinātība ar prezidentu bija tik liela, ka L.Ter-Petrosjans bija spiests atkāpties. No 1998.gada februāra R.Kočarjans pildīja Armēnijas prezidenta pienākumus, bet 1998.gada martā ar 59,5% lielu vēlētāju atbalstu viņš tika otru reizi ievēlēts prezidenta amatā.
1999.gada 27.oktobrī Armēnijas Nacionālajā sapulcē notika terorakts, kurā bruņoti teroristi uz vairākām stundām par ķīlniekiem sagrāba deputātus un paziņoja par valsts apvērsumu. Teroraktā gāja bojā astoņi politiķi, tostarp arī toreizējais premjerministrs Vazgens Sarkisjans. R.Kočarjans pats personīgi piedalījās sarunās ar kaujinieku vadoni – labēji radikālo žurnālistu Nairi Unanjanu. Sarunas notika bez miesassargu un trešo personu klātbūtnes. Teroristiem tika solīts saglabāt dzīvības ieroču nolikšanas gadījumā. Sarunu rezultātā teroristi padevās varas iestādēm. Medijos izskanēja baumas, ka R.Kočarjanam bija izdevīgi atbrīvoties no atsevišķiem ietekmīgiem politiķiem, jo pēc 1999.gada maijā notikušajām parlamenta vēlēšanām Armēnijas opozīcijai izdevās izveidot vairākumu, un premjerministra amatā tika apstiprināts opozīcijas politiķis Vazgens Sarkisjans, kā rezultātā prezidents bija nonācis daļējā izolācijā. Pēc terorakta opozīcijas spiediena rezultātā R.Kočarjans par premjerministru iecēla nogalinātā premjerministra Vazgena Sarkisjana brāli Aramu Sarkisjanu, taču pēc diviem gadiem viņš no premjerministra amata tika atbrīvots.
2003.gada decembrī Erevānas pilsētas tiesa piesprieda terorakta izpildītājiem mūža ieslodzījumu. Terorakta pasūtītāji izmeklēšanā netika noskaidroti.
R.Kočarjana valdīšanas laikā 2001.gadā Armēnija iestājās Eiropas Padomē, atcēla nāves sodu un īstenoja konstitucionālo reformu, kas ierobežoja prezidenta pilnvaras. Izmaiņas paredzēja, ka prezidentam, izvirzot amatā premjerministra kandidatūru, ir jāņem vērā parlamenta vairākuma viedoklis. No prezidenta kontroles tika izņemta arī tiesu vara.
R.Kočarjans aktīvi darbojās Armēnijas un Krievijas biznesa attīstībā. Daudzi Armēnijas uzņēmumi (Armēnijas atomelektrostacija, „Armsberbank”, apdrošināšanas kompānija „Efes”, elektrotehniskā rūpnīca „Mars”, četri (no pieciem) Razdanas siltumelektrostacijas blokiem un citi izņēmumi) tika nodoti Krievijas vadīšanai.
2003.gada februārī R.Kočarjana vadībā tika panākta Armēnijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā. 2004.gada aprīlī pirmajā Armēnijas un Krievijas sadarbības asociācijas sapulcē R.Kočarjans tika ievēlēts par šīs organizācijas goda prezidentu. R.Kočdarjans, no vienas puses, centās orientēt Armēniju Eiropas virzienā, bet, no otras puses, viņš ieturēja prokrievisku kursu. 2005.gads Armēnijā tika pasludināts par „Krievijas gadu”.
R.Kočarjans ir precējies. Viņa dzīvesbiedre – Bella Kočarjana – ir aktīva sabiedrības pārstāve. Viņa ir kaulu smadzeņu transplantācijas reģistra goda priekšsēdētāja un labdarības fonda „Apdāvinātie bērni” priekšsēdētāja.
R.Kočarjanam ir divi dēli – Sedraks (1981.g), Levons (1984.g) un meita – Gajane (1983.g.).

Avots: adioazadlyg.org
Levons Ter-Petrosjans

Armēnijas vēsturē liela nozīme ir republikas pirmajam prezidentam un pašreizējam opozicionārā Armēnijas Nacionālā kongresa vadītājam L.Ter-Petrosjanam (dzimis 1945.gadā). No 1988.gada L.Ter-Petrosjans bija komitejas „Karabaha” biedrs, iestājās par Kalnu Karabahas autonomā apgabala izslēgšanu no Azerbaidžānas PSR jurisdikcijas. 1988.gadā L.Ter-Petrosjans līdz ar cietiem komitejas „Karabaha” biedriem tika arestēts. Viņš tika apsūdzēts masu nekārtību organizēšanā un starpnacionālā naida kurināšanā. 1989.gada maijā sabiedriskā spiediena ietekmē viņš no apcietinājuma tika atbrīvots.     
L.Ter-Petrosjans Armēnijas prezidenta amatā tika ievēlēts divas reizes – 1991. un 1996.gadā, bet 1998.gadā bija spiests amatu atstāt dēļ konflikta ar komandas biedriem Kalnu Karabahas konflikta noregulēšanas jautājumā.
Pēc prezidenta amata zaudēšanas L.Ter-Petrosjans ilgāku laiku neiesaistījās aktīvajā politikā, bet 2007.gada oktobrī opozīcijas mītiņā Erevānā paziņoja par ieceri piedalīties 2008.gada februāra prezidenta vēlēšanās. Šajās vēlēšanās L.Ter-Petrosjans palika otrajā vietā, iegūstot 21,5% vēlētāju atbalstu. L.Ter-Petrosjans neatzina savu sakāvi un aicināja savus atbalstītājus iziet ielās.
2008.gada 20.janvārī L.Ter-Petrosjans Erevānā organizēja kārtējo mītiņu, kurā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. Protestētāji Erevānas centrā uzslēja teltis un sāka sēdošo streiku. 2008.gada 1.martā Erevānas policija izklīdināja protestētājus, bet pats L.Ter-Petrosjans konvoja pavadībā tika nogādāts savā rezidencē, kur atradās mājas arestā. Rezultātā protesta akcijas pārauga masu nekārtībās, kurās piedalījās apmēram 7000 cilvēku. Nekārtību laikā cieta 131 cilvēks, no kuriem astoņi gāja bojā no šautām brūcēm. Erevānā uz 20 dienām tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. 2008.gada 2.martā L.Ter-Petrosjans vērsās pie saviem atbalstītājiem ar aicinājumu pārtraukt akciju.
2008.gada vasarā L.Ter-Petrosjana vadībā notika plaša mēroga protesta akcijas, kuru mērķis bija panākt marta nekārtību laikā Erevānā arestēto aktīvistu atbrīvošanu un augsta līmeņa amatpersonu, tostarp prezidenta S.Sargsjana, atkāpšanos no amata. 2008.gada 1.augustā 15 Armēnijas opozīcijas partijas un viena sabiedriski politiskā organizācija paziņoja par Armēnijas Nacionālā kongresa izveidi. Par jaunizveidotās organizācijas faktisko līderi kļuva L.Ter-Petrosjans. 2009.gada vasarā Armēnijā tika izsludināta amnestija, un no apcietinājuma tika atbrīvoti visi 2008.gada marta nekārtībās apsūdzētie aktīvisti.
2012.gada parlamenta vēlēšanās Armēnijas Nacionālais kongress ieguva tikai 7% lielu atbalstu, paliekot trešajā vietā aiz S.Sargsjana vadītās Republikāņu partijas (44%) un oligarha Gagika Carukjana vadītās partijas „Plaukstošā Armēnija” (30%). L.Ter-Petrosjans no mandāta atteicās par labu bijušajam Armēnijas premjerministram Grantam Bagratjanam.
Pēdējo gadu laikā Armēnijas Nacionālā kongresa aktivitātes ir mazinājušās, kas, iespējams, saistīts ar L.Ter-Petrosjana veselības stāvokli. L.Ter-Petrosjans pēdējo gadu laikā ir vairākkārt ārstējies ārvalstīs.
L.Ter-Petrosjans ir filoloģijas zinātņu doktors, Armēnijas Rakstnieku savienības biedrs, Parīzes goda pilsonis. Līdzās armēņu valodai L.Ter-Petrosjans pārvalda krievu, angļu, franču, vācu, arābu, asīriešu, latīņu, sengrieķu un seno armēņu valodas. L.Ter-Petrosjans ir precējies, viņam ir dēls un trīs mazdēli.
2015.gada decembrī Armēnijā notika referendums par izmaiņām konstitūcijā. Armēnijas iedzīvotāji nobalsoja par Armēnijas pāreju no prezidentālas uz parlamentāru valsts pārvaldes formu. Armēnijas pašreizējais prezidents Seržs Sargsjans savas pilnvaras saglabās līdz savas prezidentūras termiņas beigām – 2018.gada aprīlim, kaut arī pirmās parlamenta vēlēšanas pēc Konstitucionālā referenduma paredzētas 2017.gada pavasarī.

Avots: gov.am
Karens Karapetjans

Konstitucionālā reforma paredz, ka turpmākajā Armēnijas politikā noteicošā loma būs premjerministram. Armēnijas prezidents Š.Sargsjans 2016.gada 13.septembrī premjerministra amatā apstiprināja bijušo Erevānas mēru un bijušo „ArmRosgazprom” [šobrīd –  „Gazprom Armenija”, kas ir 100% Krievijas „Gazprom” meitas uzņēmums]    ģenerāldirektoru Karenu Karapetjanu („ArmRosgazprom” vadīja no 2001. līdz 2010.gadam), kas pēc stāšanās amatā pievienojās Armēnijā valdošajai Republikāņu partijā un panāca dabasgāzes cenas samazināšanu Armēnijas iedzīvotājiem, kas vairoja K.Karapetjana popularitāti republikā.
2016.gada novembrī starptautiskās organizācijas „Gallup International Association” socioloģiskās aptaujas dati liecina, ka 85,1% Armēnijas iedzīvotāju pozitīvi vērtēja Armēnijas premjerministra K.Karapetjana darbību, 5,4% – negatīvi, 9,5% – nebija viedoklis šajā jautājumā.
Savukārt Armēnijas prezidenta S.Sargsjana darbību pozitīvi vērtēja 17,3% respondentu, negatīvi – 77,9%, bet 4,7% respondentu nebija viedoklis šajā jautājumā.

Iekšpolitika

Armēnijas iekšpolitika, tāpat kā ārpolitika atrodas zināmā spriedzes stāvoklī. To rada ekonomiskā situācija valstī dēļ pastāvošās blokādes no Azerbaidžānas un Turcijas, kā arī neatrisinātais Kalnu Karabahas konflikts.
Pēc Armēnijas prezidenta Serža Sargsjana iniciatīvas, 2015.gada 6.decembrī valstī notika referendums konstitucionālās reformas jautājumā. Referendumā 63,35% vēlētāju atbalstīja valsts pāreju no prezidentālas uz parlamentāru pārvaldes formu, prezidentam atstājot reprezentatīvas funkcijas. Konstitucionālā reforma paredz arī izmaiņas prezidenta ievēlēšanas procedūrā – turpmāk prezidents uz 7 gadiem tiks ievēlēts vēlētāju sapulces balsojumā (sapulce sastāvēs no vienāda skaita parlamenta deputātu un pašvaldību izvēlētiem pārstāvjiem), nevis uz pieciem gadiem tautas nobalsošanā, kā tas bija līdz 2016.gadam. Augstākā izpildvara būtu premjerministram. Turpmāk prezidents nedrīkstēs pārstāvēt nevienu no partijām un viena un tā pati persona prezidenta amatā varēs tikt ievēlēta uz vienu termiņu. Premjerministru amatā apstiprinās prezidents, taču premjera kandidatūru izvirzīs parlamentārais vairākums. Armēnijas parlaments tiks ievēlēts uz pieciem gadiem (tāpat kā šobrīd) pēc proporcionālās sistēmas (mažoritārā vēlēšanu sistēma tiks likvidēta). Saskaņā ar konstitucionālajām izmaiņām republikas Bruņotie spēki pakļausies valdībai, bet premjerministrs būs Bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks.
2016.gada 16.novembrī valdošās Republikāņu partijas kongresā par partijas priekšsēdētāju tika pārvēlēts prezidents S.Sargsjans. Viņš arī paziņoja, ka pēc 2017.gada aprīļa parlamenta vēlēšanām, ja tajās uzvarēs Republikāņu partija, premjerministra amatu saglabās Karens Karapetjans.
Gatavojoties 2017.gada parlamenta vēlēšanām, valdošā Republikāņu partija (2012.gada parlamenta vēlēšanās ieguva ir 69 (no 90) mandātus) 2016.gada 24.februārī parakstīja vienošanos ar vienu no vecākajām Armēnijas partijām –revolucionāro federāciju „Dašnakcutjun” (2012.gada parlamenta vēlēšanās ieguva piecus deputātu mandātus) par politisko sadarbību. Pārējie trīs parlamentā esošie politiskie spēki – „Plaukstošā Armēnija”, Armēnijas Nacionālais kongress un „Orinac Erkir” – no sadarbības ar varas partiju attiecās.
Vienošanās rezultātā „Dašnakcutjun” saņēma trīs ministru portfeļus (teritoriālās pārvaldības, izglītības un zinātnes, ekonomikas) un divus gubernatoru (Širakas un Aragacotnas apgabalos) amatus.
Armēnijas ekspertu skatījumā, Republikāņu partija, atļaujot pie varas nonākt „Dašnakcutjun”, vienlaicīgi atrisināja vairākus jautājumus. Pirmkārt, jautājumu par koalīcijas izveidi 2017.gada parlamenta vēlēšanām un parlamentārā vairākuma nodrošināšanu konstitūcijas reformas īstenošanā. Otrkārt, ņemot vērā ģeopolitisko procesus reģionā, Krievijas un ASV attiecību saspīlējumu, viens no „Dašnakcutjun” uzdevumiem būs izmantot savus sakarus ar ASV, lai bloķētu jebkādas pret Armēniju vērstas darbības.
Vienlaikus mediji vēstīja, ka starp Armēnijas revolucionārās federācijas „Dašnakcutjun” republikā un ārvalstīs esošajām struktūrām sākušās iekšējās nesaskaņas un „Dašnakcutjun” pārstāvji ASV neatbalsta sadarbību ar Republikāņu partiju un Armēnijas vadības darbu kopumā, kā dēļ gandrīz pilnībā pārtraukta armēņu struktūru finansēšana.
Pirms 2017.gada aprīlī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām opozīcijas flanga galvenais izmantojamais resurss ir smagā Armēnijas sociāli ekonomiskā situācija un iedzīvotāju neapmierinātība ar pieaugošo nabadzību. Armēnijas opozīcija esošo situāciju var izmantot savu interešu lobēšanā.
 

Avots: eadaily.com
Gagiks Carukjans

Armēnijā otrs populārākais politiskais spēks ir opozīcijas partija „Plaukstošā Armēnija” (2012.gada parlamenta vēlēšanās ieguva 37 mandātus). Par partijas faktisko vadītāju ir uzskatāms Armēnijas oligarhs Gagiks Carukjans, kurš formāli no politikas aizgāja 2015.gada februārī valsts iekšpolitiskās krīzes rezultātā. 2016.gada rudenī partija „Plaukstošā Armēnija” paziņoja par G.Carukjana iespējamo atgriešanos politikā. Pēc G.Carukjana teiktā, ja radīsies nepieciešamība un lielās politiskā figūras nespēs panākt valstī progresu, tad viņš neizslēdz savu atgriešanos politikā.
2016.gada 2.aprīlī Armēnijā notika parlamenta vēlēšanas, kurās valdošā Republikāņu partija ieguvusi 49,12% balsu, G.Carukjana vadītais politiskais bloks – 27,32%, bloks „Izeja” – 7,77% un Armēnijas revolucionārā federācija „Dašnakcutjun” – 6,57%. Pārējie politiskie spēki nepārvarēja 5% un 7% vēlēšanu barjeru, kas iekļūšanai parlamentā bija noteikta attiecīgi partijām un blokiem. Oligarha G.Carukjana atgriešanās politikā nav nejauša, un viņa vadītā bloka „Carukjan” piedēvēšana opozīcijai ir apšaubāma.
Armēnijas parlamenta vēlēšanas notika pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas, un tām bija augsta „cena”, jo pēc vēlēšanām valsts pakāpeniski pāriet uz parlamentāru pārvaldes formu.
Armēnijā pie varas esošā Republikāņu partija, iegūstot stabilu vairākumu, nodrošināja sev iespēju patstāvīgi veidot valdību. 2016.gada 13.septembrī Armēnijas premjerministra amatā tika apstiprināts Karens Karapetjans, kurš baudīja lielu sabiedrības uzticību pēc vēlēšanām viņa darbību pozitīvi vērtēja 70%–80% iedzīvotāju.
Armēnijas jauno parlamenta sasaukumu sagaidīja grūti politiskie un sociāli ekonomiskie izaicinājumi. Erevāna nāca klajā ar ambiciozu plānu – kļūt par tiltu starp ES un Eirāzijas Ekonomisko savienību. Armēnija 2017.gadā bija pārejas procesā no prezidentālas uz parlamentāru pārvaldes formu. Pārejas process ilgs līdz 2018.gada aprīlim, tas ir, līdz Armēnijas prezidenta Serža Sargsjana pilnvaru beigām. Pēc 2018.gada aprīļa Armēnija kļūs par pilntiesīgu parlamentāru republiku, kurā prezidentam būs reprezentatīvas funkcijas, bet valsti vadīs premjerministrs.
Jaunajā Armēnijas parlamenta sasaukumā neiekļuva līdz šim parlamentā pārstāvētais Armēnijas pirmā prezidenta Levona Ter-Petrosjana politiskais spēks „Armēnijas Nacionālais kongress – Armēnijas Tautas partija”. Šī spēka neveiksme tiek saistīta ar L.Ter-Petrosjana pirms vēlēšanām pausto redzējumu par Kalnu Karabahas konfliktu, akcentējot nepieciešamību šajā jautājumā rast kompromisu. Armēnijas pirmais prezidents norādīja, ka Kalnu Karabahas konflikts ir galvenais šķērslis valsts attīstībai. Kaut arī L.Ter-Petrosjana teiktajā, ka Armēnijai nav iespēju progresēt, kamēr Kalnu Karabahas konflikts nav atrisināts, ir liela daļa patiesības, Armēnijas sabiedrībā piekāpšanās un kompromisa ideja ir ārkārtīgi nepopulāra.

 

Ārpolitika

Armēnijas Ārlietu ministrijas noteiktās ārpolitikas mērķis ir stiprināt valsts drošību, nodrošināt labvēlīgus apstākļus valsts attīstībai, cienīgi pārstāvēt un aizsargāt Armēnijas un tās pilsoņu intereses ārvalstīs, uzlabot republikas lomu un autoritāti starptautiskajās struktūrās, turpināt attiecību stiprināšanu ar draudzīgajām valstīm, kā arī aktīvi iesaistīties globālo un reģionālo problēmu risināšanā.
Viens no galvenajiem Armēnijas ārpolitikas izvirzītajiem uzdevumiem ir panākt mierīgu un taisnīgu Kalnu Karabahas konflikta atrisinājumu, balstoties uz Arcaha pašnoteikšanās tiesībām. Armēnija Kalnu Karabahas konflikta risinājumam piedāvā sekojošus principus:
• Kalnu Karabahas konflikta noregulēšanai jābalstās uz Kalnu Karabahas tautas tiesību uz pašnoteikšanos atzīšanu;
• Kalnu Karabahas Republikai jānodrošina Erevānas kontrolēts un drošs sauszemes savienojums ar Armēniju;
• Kalnu Karabaha Republikas drošībai jābūt garantētai starptautiskajā līmenī.
Armēnija oficiālajā līmenī cenšas stiprināt un padziļināt stratēģisko partnerību ar Krieviju, balstoties uz tradicionālajām draudzības saitēm starp abām tautām.
Armēnijas premjerministrs Karens Karapetjans pēc 2016.gada aprīļa parlamenta vēlēšanām akcentēja, ka Krievija ir svarīgākais Armēnijas partneris un lielākais investors, un, saskaņā ar 2016.gada datiem, tirdzniecības apgrozījums starp Armēniju un Krieviju palielinājies par 6%. Ministrs arī akcentēja, ka Erevānas un Maskavas dienas kārtībā ir virkne jaunu sadarbības virzienu, tostarp saistībā ar savstarpēju bezvīzu ieceļošanu, kas abām valstīm pavērs lielas iespējas tūrisma, kultūras un humanitārajā jomā. „Domāju, ka Krievijas iedzīvotāji vēl nav novērtējuši Armēniju kā tūrisma valsti, un šajā gadā mēs esam iecerējuši principiālas izmaiņas uz labo pusi,” teica K.Karapetjans.
Kaut arī Armēnija tiek uzskatīta par vienu no tuvākajiem Krievijas sabiedrotajiem postpadomju valstu telpā un abas valstis saista kopīga vēsture un draudzība daudzu gadsimtu garumā, pēdējo gadu notikumi – Armēnijā dislocētās Krievijas militārās bāzes karavīra Valērija Permjakova pastrādātā armēņu ģimenes slepkavība Gjurmi, 2016.gada aprīļa kaujas darbības Kalnu Karabahā un Krievijas ieņemtā neitrālā nostāja, Krievijas īstenotās apbruņojuma piegādes Azerbaidžānai un citas pretenzijas – liecina, ka abu valstu attiecībās ir vērojamas problēmas, taču, ņemot vērā Armēnijas diplomātisko attiecību neesamību ar kaimiņvalstīm – Azerbaidžānu un Turciju, un šo valstu īstenoto ekonomisko blokādi, Armēnijai praktiski nav izvēles iespēju rast sadarbības partneri reģionā, kas tai varētu sniegt nepieciešamo politisko, ekonomisko un militāro atbalstu.

Avots: lenta.ru
Protestētāji un spēka struktūru pārstāvji sadursmju laikā pie Krievijas konsulāta ēkas Armēnijā 2015.gada15.janvā

2016.gada augustā Krievijas Aktuālās ekonomikas institūta direktors Ņikita Isajevs atzīmēja, ka Armēnijas un Krievijas attiecības ir nonākušas strupceļā un ir vērojama negatīva Armēnijas sabiedrības attieksme pret republikas vadību, kas sevi ir diskreditējusi sabiedrības acīs. Situāciju cenšas izmantot dažādi spēlētāji, kas ir ieinteresēti situācijas destabilizācijā un sev pieņemamu režīmu izveidē. Krievija šajā situācijā rīkojas pēc novecojušas metodes, uzskatot, ka Krievija Armēnijas sabiedrības skatījumā ir teritoriālās integritātes garants Armēnijas pašreizējās robežās un ka bez Krievijas Armēnijas neatkarība nav iespējama. Ņ.Isajevs norāda, ka pēc PSRS sabrukuma ir pagājuši 25 gadi un ne tikai Armēnijā, bet arī citās postpadomju valstīs ir izveidojusies jauna paaudze, kas pavisam citādi raugās uz esošo situāciju. Sākotnēji šāda situācija bija vērojama Baltijas valstīs, pēc tam Gruzijā, Moldovā un Ukrainā un tagad Centrālāzijā, Armēnijā un pat Baltkrievijā. Ņ.Isajevs uzskata, ka Krievijai attiecībā uz Armēniju ir jāmaina sava politika.
Ņ.Isajevs skatījumā, Krievijai ir jāstrādā ar armēņu tautu, izmantojot maigo varu. Ņ.Isajevs norāda, ka Krievija šobrīd ekonomisko problēmu dēļ nevar atļauties sniegt tik lielu finanšu palīdzību, pie kādas tā bija pieradusi, un atsevišķas postpadomju valstis sāk raudzīties citā virzienā. Savukārt tādas valstis kā Ķīna, Irāna, Eiropas valstis un ASV ir gatavas sniegt savu atbalstu.
Ņemot vērā Azerbaidžānas bruņošanās iespējas [Azerbaidžānas 2017.gada valsts budžetā aizsardzībai paredzēti 1,507 miljardi USD, Armēnijai – apmēram 443 miljoni USD], Erevānai ir būtisks Krievijas sniegtais atbalsts.

Avots: lenta.ru
Vladimirs Putims un Seržs Sargsjans

2016.gada sākumā kļuva zināms, ka Krievijas un Armēnijas valdības parakstījušas vienošanos par 200 miljonu USD liela Krievijas kredīta piešķiršanu Armēnijai uz desmit gadiem. Kredīts paredzēts Krievijas ražojuma militārās nozīmes produkcijas piegāžu Armēnijai finansēšanai.
Armēnija piešķir svarīgu nozīmi draudzīgu partnerattiecību padziļināšanai un sadarbības stiprināšanai ar ASV. Pēc Armēnijas prezidenta S.Sargsjana teiktā, Armēnijas un ASV attiecības republikas neatkarības pastāvēšanas laikā ir sasniegušas savu apogeju. S.Sargsjans, 2016.gada martā uzturoties vizītē ASV, atzīmēja, ka par abu valstu labajām attiecībām liecina savstarpējas dažāda līmeņa vizītes. Erevāna ir pateicīga ASV par sniegto atbalstu Armēnijas ekonomikai un republikā īstenotajām reformām, kā arī par stabilitātes un drošības veicināšanu reģionā, tostarp Kalnu Karabahas konflikta noregulēšanas jautājumā.
Viens no Armēnijas ārpolitikas virzieniem ir republikas integrācija Eiropas virzienā, balstoties uz kopīgām vērtībām un saistībām. 2013.gadā ES programmas „Austrumu partnerība” samita laikā Viļņā bija paredzēts parakstīt ES un Armēnijas asociācijas līgumu, taču divus mēnešus pirms plānotās dokumenta parakstīšanas Erevāna paziņoja par ieceri pievienoties Krievijas kūrētajai Eirāzijas Ekonomiskajai savienībai.
2015.gada 12.oktobrī Eiropas Padome ārlietu ministru tikšanās laikā Luksemburgā pilnvaroja Eiropas Komisiju sākt sarunas par jauna visaptveroša līguma ar Armēniju noslēgšanu.
2016.gadā noritēja darbs pie jauna juridiska ES un Armēnijas sadarbības dokumenta izstrādes, kas ļāva 2017.gada 24.novembrī ES Austrumu partnerības samitā starp Armēniju un ES parakstīt vienošanos par visaptverošu un paplašinātu partnerību, kas formulē jaunu platformu politiskās un ekonomiskās sadarbības stiprināšanai starp ES un Armēniju. ES augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jomā Federika Mogerīni šajā sakarā akcentēja, ka ES pirmo reizi ir parakstījusi šāda veida vienošanos ar Eirāzijas Ekonomiskās savienības dalībvalsti. Armēnija sadarbībā ar ES ir interesēta vīzu režīma vienkāršošanā ar ES valstīm un readmisijas līguma īstenošanā.
Armēnija piešķir lielu nozīmi attiecībām ar kaimiņvalstīm – Gruziju un Irānu, akcentējot, ka savstarpēji izdevīga partnerība, labas kaimiņattiecības un atvērtas robežas ir galvenie Dienvidkaukāza reģiona attīstības komponenti.
Pēc starptautisko sankciju atcelšanas Irānai radās jaunas perspektīvas sadarbības formātam Tbilisi–Erevāna–Teherāna. Pušu starpā tiek plānoti vairāki nozīmīgi projekti, kas veicinās un padziļinās kaimiņvalstu ekonomisko sadarbību.
2016.gada augustā Armēnijas valdība pieņēma lēmumu par slēgtas akciju sabiedrības „Energoimpeks” izveidi, kas nodarbosies ar Irānas dabasgāzes importa paplašināšanu. Armēnija tādā veidā cenšas pakāpeniski iesaistīties starptautiskajā gāzes tranzīta tirgū, kas garantētu jaunu kvalitāti Armēnijas politiskajam un ekonomiskajam statusam, palielinātu Armēnijas enerģētisko drošību un uzlabotu republikas ģeopolitisko pozīciju starptautiskajā arēnā. Pateicoties šai programmai, mazinātos arī armēņu ideoloģiskais stereotips par savas valsts būšanu izolācijā. Irāna ir iecerējusi līdz 2019.gadam palielināt dabasgāzes eksportu uz Armēniju no 1 miljona m³ līdz 3 miljoniem m³ diennaktī.  
Armēnijai nav diplomātisko attiecību ar Azerbaidžānu un Turciju, turklāt Baku un Ankara īsteno ekonomisko blokādi pret Armēniju, un realitātē visi nozīmīgākie reģionālie un starptautiskie projekti (Baku–Tbilisi–Džeihanas naftas vads, Baku–Tbilisi–Erzuma gāzes vads, dzelzceļa līnija Baku–Tbilsi–Karsa, Dienvidu gāzes koridors, dzelzceļa līnija „Ziemeļi–Dienvidi”) ir vai tiek īstenoti bez Armēnijas līdzdalības.
Turcija ir vairākkārt aicinājusi Armēniju sākt miera sarunas ar Azerbaidžānu, norādot, ka no tā ir atkarīga arī Turcijas un Armēnijas attiecību normalizēšanās.
Armēnija vēlas, lai Turcija atzītu armēņu masveida slepkavošanu 1915.gadā Osmaņu impērijā par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Armēnija.

Avots: rferl.og
Armēnijas un Turcijas ārlietu ministri Edvards Nalbandjans un Ahmets Davutoglu
attiecību normalizēšanas protokolu parakstīšanas brīdī Cīrihē 2009.gada 10.oktobrī

2009.gada 10.oktobrī Cīrihē Armēnijas un Turcijas ārlietu ministri Edvards Nalbandjans un Ahmets Davutoglu parakstīja protokolus „Par diplomātisko attiecību nodibināšanu starp Armēnijas Republiku un Turcijas Republiku” un „Par attiecību attīstību starp Armēnijas Republiku un Turcijas Republiku”, kurus bija jāratificē abu valstu parlamentiem. 2010.gada 22.aprīlī S.Sargsjans parakstīja pavēli par Armēnijas un Turcijas protokolu ratifikācijas procesa apturēšanu, paziņojot, ka Turcija nav gatava turpināt iesākto procesu.
2015.gadā 16.februārī Armēnijas prezidents S.Sargsjans ar vēstuli vērsās pie Armēnijas parlamenta priekšsēdētāja Galusta Saakjana, informējot viņu par savu lēmumu atsaukt no parlamenta protokolus par Armēnijas un Turcijas attiecību normalizēšanu. „Uzsākot Armēnijas un Turcijas attiecību noregulēšanas procesu bez priekšnosacījumiem, mēs pilnībā apzinājāmies visus iespējamos tālākā procesa variantus. Mēs bijām gatavi gan visaptverošai attiecību noregulēšanai caur protokolu ratifikāciju, gan arī to (protokolu) izgāšanās variantam, jo mums nekas nav slēpjams. Starptautiskajai sabiedrībai būs skaidrs, kurš ir vainīgs, ka tā arī netika atvērta pēdējā slēgtā robeža Eiropā un tika zaudēta iespēja,” teikts S.Sargsjana vēstulē. Armēnijas prezidents arī akcentēja, ka ir pagājuši seši gadi kopš Armēnijas un Turcijas protokolu parakstīšanas un visu šo periodu Armēnijai ir bijusi konsekventa nostāja, lai ieviestu šos dokumentus dzīvē, taču Turcijas vadības politiskās gribas trūkums un izvirzītie priekšnosacījumi ir iemesls, kāpēc protokolu ratifikācija nav notikusi.
Pašreizējā situācijā nekas neliecina par attiecību „atkusni” starp Armēniju un Azerbaidžānu un Turciju. Iespējams, ir jānomainās paaudzēm, lai būtu iespējama samierināšanās starp armēņu, azerbaidžāņu un turku tautām.

19. jūlijs

Ārpolitika
19.07.2018
Armēnijā dislocētās Krievijas 102.militārās bāzes karavīri Širakas apgabala Panikas ciemata administratīvajā teritorijā sarīkoja mācības, šaujot ar tukšām patronām, tādējādi nobiedējot vietējos iedzīvotājus.

17. jūlijs

Iedzīvotāji
17.07.2018
ES delegācijas vadītājs Armēnijā Petrs Svitaļskis informēja, ka apmēram 70% Armēnijas iedzīvotāju uzticas ES.

12. jūlijs

Ārpolitika
12.07.2018
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans NATO samita laikā š.g. 11. un 12.jūlijā uzturējās Briselē, kur tikās ar ES Augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jomā, Eiropas Komisijas viceprezidenti Federiku Mogerīni, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un citām ietekmīgām amatpersonām, š....

10. jūlijs

Iekšpolitika
10.07.2018
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans intervijā Krievijas blogerim un „Newsader-TV” žurnālistam Aleksejam Romanovam norādīja, ka primāri pirms domāt par algu celšanu amatpersonām, tās ir jāpaceļ Armēnijas pilsoņiem, š.g. 10.jūlijā raksta ziņu izdevums „Panarmenian”. ...

04. jūlijs

Ārpolitika
04.07.2018
Š.g. 3.jūlijā Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans apmeklēja ASV vēstniecību Armēnijā un apsveica diplomātiskās misijas darbiniekus ASV Neatkarības dienā.

18. jūnijs

Iekšpolitika
18.06.2018
Š.g. 16.jūnijā Armēnijas Nacionālais drošības dienests aizturēja bijušo Armēnijas aizsardzības ministra vietnieku Manvelu Grigorjanu, kurš tiek apsūdzēts nelikumīgā ieroču glabāšanā un apritē.

14. jūnijs

Drošība
14.06.2018
Nahičivanas spēkiem ir izdevis atjaunot kontroli pār Gjuņjutas ciematu un tam apkārt esošām vairākām svarīgām stratēģiskām augstienēm.

24. maijs

Ārpolitika
24.05.2018
Pēc š.g. 8.maijā Armēnijā notikušās varas maiņas, kad valsts vadītāja amatā stājās protestu līderis Nikols Pašinjans, valsts izvēlētajā ārpolitikas kursā nekas nav mainījies.

17. maijs

Ārpolitika
17.05.2018
Š.g. 14. maijā Sočos norisinājās Eirāzijas Ekonomiskās savienības Augstākās padomes sēde, kurā piedalījās dalībvalstu līderi – Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, Kirgizstānas prezidents Sooronbajs Žeenb...
Iekšpolitika
17.05.2018
Erevānas iedzīvotāji arī pēc protestu līdera Nikola Pašinjana ievēlēšanas premjerministra amatā turpina iet ielās, izvirzot varas pārstāvjiem jaunas prasības.

14. maijs

Iekšpolitika
14.05.2018
36,2% pauda pilnīgu pārliecību, ka jaunievēlētais Armēnijas premjerministrs N.Pašinjans gada laikā spēs atrisināt valstī pastāvošās problēmas.

09. maijs

Iekšpolitika
09.05.2018
Š.g. 8.maijā Armēnijas parlamenta vairākums ievēlēja protestu līderi N.Pašinjanu premjerministra amatā, bet Armēnijas Republikāņu partijas pārstāvētais parlamentārais vairākums paziņoja par savu pāriešanu opozīcijā.

02. maijs

Iekšpolitika
02.05.2018
Armēnijas opozīcijas līderis Nikols Pašinjans aicinājis savus atbalstītājus sākt protesta akcijas visā valstī, tostarp Armēnijas transporta blokādi, ieskaitot dzelzceļus un lidostas.

25. aprīlis

Iekšpolitika
25.04.2018
Armēnijas opozīcijas līderis Nikols Pašinjans š.g. 24.aprīlī preses konferencē paziņoja, ka protesti valstī turpināsies, kamēr netiks izpildītas visas opozicionāru prasības.

23. aprīlis

Iekšpolitika
23.04.2018
Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrija š.g. 22.aprīlī publiskoja video, kurā redzama Azerbaidžānas militārās tehnikas pārvietošanās spēku uguns saskares līnijas Kalnu Karabahā virzienā.

1 - 15 no 66 rakstiem

1 2 3