Izvērstā meklēšana

Azerbaidžānas Republika

Ģeogrāfija
Foto: narod.ru
Azerbaidžānas Republika kartē

Azerbaidžānas Republika (Azerbaidžāna) ir valsts Kaukāza dienvidos, Kaspijas jūras rietumu krastā. Ziemeļos tā robežojas ar Krieviju, ziememļrietumos – ar Gruziju, rietumos – ar Armēniju, dienvidrietumos – ar Turciju un dienvidos – ar Irānu. Stratēģiski izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ (novietojums starp Eiropu un Āziju jeb uz „Lielā zīda ceļa”) Azerbaidžāna vienmēr ir bijusi citu valstu interešu krustpunktā. Kopš XIX gadsimta beigām Azerbaidžāna ir svarīga arī bagāto naftas resursu dēļ.
Azerbaidžānas platība ir 86 600 km² (86 100 km² ir sauszemes platība, 500 km² – jūras). Kaspijas jūras krasta līnija ir 213 km gara.

Foto: restbee.ru
Azerbaidžānas daba

Gandrīz pusi Azerbaidžānas teritorijas aizņem kalni – Lielā Kaukāza kalnu grēda ziemeļos, Mazā Kaukāza kalnu grēda dienvidrietumos un Tališu kalni dienvidaustrumos. Valsts centrālajā daļā plešas Kūras-Araksas zemiene, bet dienvidaustrumos – Lenkeranas zemiene. Kaspijas jūras līmenis ir 28 metri zem jūras līmeņa, augstākais punkts – Bazarduzu Dagi (4485 m) Lielā Kaukāza kalnu grēdā. Garākā upe – Kūra (Azerbaidžānas teritorijā – 915 km, kopā – 1515 km). Lielākais ezers – Sarisu (67 km²).
Azerbaidžānas dabas apstākļi ir ļoti daudzveidīgi – no siltā un mitrā subtropu klimata Lenkorānas zemienē līdz kalnu tundras klimatam Lielā Kaukāza kalnu grēdas augstkalnēs. Kaukāzs pasargā zemi no tiešas auksto gaisa masu iedarbības, tādēļ kalnu pakājēs un līdzenumos raksturīgs subtropu klimats. Maksimālā zemākā temperatūra šeit ir zem – 30°C, savukārt vasarās mēdz būt pat + 45°C.

Iedzīvotāji

Saskaņā ar ANO datiem, 2016.gadā Azerbaidžānā dzīvoja 9,962 miljoni cilvēku (49,5% – vīriešu, 50,5% – sieviešu). 2016.gadā Azerbaidžānas iedzīvotāju skaits palielinājās par apmēram 136 000 cilvēku.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Azerbaidžānā ir pozitīvs. 2016.gadā Azerbaidžānā dienā vidēji dzimušo skaits bija 571 bērns, mirušo skaits – 188 cilvēki, dabiskais pieaugums: vidēji – deviņi cilvēki dienā.
2016.gadā Azerbaidžānas iedzīvotāji pēc vecuma dalījās sekojoši: 23,2% – jaunāki par 15 gadiem, 70,3% – vecumā no 15 līdz 65 gadiem un 6,4% – vecāki par 65 gadiem.
2016.gadā 99,81% republikas iedzīvotāju Azerbaidžānā prata lasīt un rakstīt kādā no valodām, un tikai 14 361 cilvēks bija uzskatāms par analfabētu. Jauniešu lasīt un rakstīt prasmes līmenis vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 99,96%.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas (WHA) un ANO Bērnu fonda (UNICEF) veiktā pētījuma datiem, Azerbaidžāna ir līdere zīdaiņu mirstības rādītājos Dienvidkaukāzā. Salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta 90. gadiem zīdaiņu mirstība 2015.gadā ir samazinājusies no 105 līdz 52 cilvēkiem uz 1000 jaundzimušajiem.
Saskaņā ar 2016.gada datiem, Azerbaidžānas iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums ir 72,5 gadi (sievietēm – 75,8 gadi, vīriešiem – 69,5 gadi).
Azerbaidžānas iedzīvotāju nacionālais sastāvs (2009.gads): azerbaidžāņi – 91,6%, lezgīni – 2, %, krievi – 1,3%, armēņi – 1,3% (gandrīz visi armēņi dzīvo Kalnu Karabahas Republikā), tališi – 1,3% un citas tautības – 2,4%.
Absolūtais Azerbaidžānas iedzīvotāju vairākums (96,9%) ir musulmaņi (apmēram 70% šiītu, 30% – suunītu), kā arī kristieši (3%) un citas reliģiskās konfesijas (2010.gada dati).
Azerbaidžānā valsts valoda ir azerbaidžāņu (azeru) valoda, un, saskaņā ar 2009.gada datiem, tajā runā 92,5% Azerbaidžānas iedzīvotāju. Krievu valodā runā apmēram 1,4%, armēņu – 1,4%, citās valodās 4,7% Azerbaidžānas iedzīvotāju.

Administratīvais iedalījums
Foto: wikipedia.org
Azerbaidžānas administratīvi teritoriālais iedalījums

Ņemot vērā ekonomisko un ģeogrāfisko novietojumu, dabas resursus, teritoriju apdzīvotību, administratīvi teritoriālo dalījumu un vēsturiskās attīstības specifiku, Azerbaidžānas Republika tiek dalīta desmit ekonomiskajos reģionos: Abšeronas, Gendžes-Gazahas, Šeki-Zakatalas, Lenkeranas, Gubas-Hačmazas, Aranas, Karabahas, Kelbedžeras-Lačinas, Kalnu Širvanas, Nahčivanas ekonomiskajos rajonos.​

Foto: wikipedia.org
Nahčivanas Autonomās Republikas
administratīvi teritoriālais iedalījums

​ Administratīvā teritorija dalās 59 rajonos, 11 pilsētās (1.Abšeronas raj., 2.Aghdžabedi raj., 3.Agdamas raj., 4.Aghdašas raj., 5.Aghstafa raj., 6.Aghsu raj., 7.Širvana, 8.Astaras raj., 9.Baku, 10.Balakenas raj., 11.Berdes raj., 12.Bejleganas raj., 13.Bilesuvaras raj., 14.Džebrailas raj., 15.Džalilabadas raj., 16.Daškesenas raj., 17.Šabranas raj., 18.Fizuli raj., 19.Gedebejas raj., 20.Gendže, 21.Goranbojas raj., 22.Gejčajas raj., 23.Hadžigabulas raj., 24.Imišli raj., 25.Ismajilli raj., 26.Kelbedžeras raj., 27.Kjurdemiras raj. 28.Lačinas raj., 29.Lenkeranas raj., 30.Lenkerana. 31.Lerikas raj., 32.Masalli rajons, 33.Mingečevira, 34.Naftalana, 35.Neftčalas raj., 36.Ohguzas raj., 37.Gebelas raj., 38.Gaha rajons, 39.Gazahas raj., 40.Gobustanas raj., 41.Gubas raj., 42.Kubatlinas raj.,43.Gusaras raj., 44.Saatli raj., 45.Sabirabadas raj., 46.Šeki raj., 47.Šeki, 48.Saljanas raj., 49.Šamahi raj., 50.Šemkiras raj., 51.Samuhas raj., 52.Sijezenas raj., 53.Sumgajita, 54.Šušas raj., 55.Šuša, 56.Terteras raj., 57.Tovuzas raj., 58.Udžaras raj., 59.Hačmazas raj., 60.Hankendi [armēņu nosaukums – Stepanakerta], 61.Hanlaras raj., 62.Hizi raj., 63.Hocali raj., 64.Hodžavendas raj., 65.Jardimili raj., 66.Jevlahas raj., 67.Jevlaha, 68.Zengilanas raj., 69.Zakatalas raj., 70.Zerdabas raj.) un Nahčivanas Autonomajā Republikā (galvaspilsēta – Nahčivana), kas dalās 8 rajonos (1.Babekas raj., 2.Džulfas raj., 3.Kengerli raj., 4.Nahčivanas raj., 5.Ordubadas raj.,6.Sederekas raj., 7.Šahbuzas raj. un 8.Šeruras raj.). ​

​Daļu Azerbaidžānas teritorijas ar tiešu Armēnijas atbalstu kontrolē pašpasludinātā Kalnu Karabahas Republika.
Azerbaidžānas galvaspilsēta ir Baku. Pēc 2015.gada datiem, Baku dzīvoja 2,374 miljoni cilvēki, tostarp 200 000 valsts iekšienē pārvietoto personu un cilvēku, kuri pilsētā ieradušies uz noteiktu laiku. Baku ir Kaspijas jūras piekrastes lielākā pilsēta un osta. Citas lielākās pilsētas ir Gendže, Sumgajita, Lenkerana un Šeki.

Ekonomika

Azerbaidžāna, pārejot no sociālistiskās plānveida saimniecības uz brīvo tirgus ekonomiku, saskārās ar tādām pašām problēmām kā visas bijušā PSRS republikas. Pateicoties ievērojamajām energoresursu rezervēm, Azerbaidžāna kļuva par vienu no veiksmīgākajām pārejas ekonomikas valstīm. Pieaugot dabasgāzes un naftas nozīmei pasaules enerģētikā, Azerbaidžāna ieņem svarīgu lomu starptautiskajā politikā.
Kopš neatkarības iegūšanas 1991.gadā Azerbaidžāna ir piesaistījusi ievērojamu interesi ar tās naftas un dabasgāzes krājumiem, bet tikai pagājušā gadsimta 90.gadu beigās Azerbaidžānā sākās aktīva darbība šajā jomā.
Ar ārvalstu investoru palīdzību valstī tiek attīstītas naftas un dabasgāzes ieguves vietas Kaspijas jūras baseinā, padarot Azerbaidžānu par svarīgu energoresursu eksportētāju. Naftas ieguvei Azerbaidžānas ekonomikā ir ļoti nozīmīga loma. To apliecina arī fakts, ka līdz pat 2015.gada nogalei (līdz laikam, kad naftas cenas bija samazinājušās līdz zemākajam līmenim 11 gadu laikā) republikas ienākumi no naftas eksporta veidoja līdz pat 70% no Azerbaidžānas valsts budžeta. 2011.gadā enerģētikas sektors veidoja apmēram 90% no kopējā eksporta apjoma.
Naftas cenas kritums un cieša ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, pret kuru ir noteiktas Rietumvalstu sankcijas, veicināja Azerbaidžānas nacionālās valūtas manata (AZM) vērtības krišanos.
2015.gada 21.decembrī Azerbaidžānas Centrālā banka pārgāja uz brīvi peldošu manata (AZM) kursu, līdz ar to USD un EUR kursa vērtība attiecībā pret Azerbaidžānas AZM vienas dienas laikā pieauga attiecīgi par 47,6% un 47,9%. 2015.gada 21.decembrī oficiālais USD un EUR kurss attiecībā pret AZM tika noteikts 1,5500 un 1,6850 līmenī.
Izveidojusies situācija skaidri norādīja uz šķēršļiem, kas kavē Azerbaidžānas veiksmīgu ekonomisko izaugsmi, un uz nepieciešamību pēc ārvalstu investīcijām sektoros, kas nav saistīti ar enerģētikas nozari.
2016.gada 23.februārī Azerbaidžānas parlaments veica izmaiņas 2016.gada valsts budžetā, pieņemot, ka naftas cena par barelu būs 25 USD, nevis 50 USD, kā tas bija prognozēts sākotnēji apstiprinātajā variantā. 2016.gada Azerbaidžānas budžeta ieņēmumi tika prognozēti 10,248 miljardi USD, izdevumi – 11,529 miljardi USD. 2016.gadā 2017.gada budžets tika veidots, pieņemot, ka barels naftas maksās 40 USD.
Esošajā situācijā Azerbaidžāna izvirzīja mērķi mazināt atkarību no naftas un veikt ieguldījumus lauksaimniecībā, reģionālajā infrastruktūrā, tūrismā un citās nozarēs. Azerbaidžāna kā galveno uzdevumu izvirzīja preču eksporta diversifikāciju un konkurētspējīgu preču ienākšanu ārvalstu tirgū, tādējādi aizstājot ārvalstu valūtas zaudējumus, kas radušies no naftas cenu krituma.
2016.gadā Azerbaidžānas ekonomikā bija vērojamas pirmās stabilizācijas pazīmes. Azerbaidžānas ekonomikas atveseļošanā liela nozīme ir valstī esošajām zelta rezervēm. Saskaņā ar 2016.gada Pasaules Zelta Padomes datiem, Azerbaidžānai ir apmēram 30,2 tonnas zelta rezerves, un tā šajos rādītājos ieņem 55.vietu pasaulē.
2018.gada Azerbaidžānas valsts budžets tika veidots, pieņemot, ka barels naftas maksās 45 USD. 2018.gada Azerbaidžānas budžeta ieņēmumi tika prognozēti 9,8 miljardi USD (20% pieaugums, salīdzinot ar 2017.gada valsts budžetu), izdevumi – 11,7 miljardi USD (pieaugums 17,3%). Budžeta deficīts tika prognozēts 533,6 miljonu USD apmēra vai 1,3% no IKP.
Azerbaidžānas 2018.gada valsts budžets ir balstīts uz sociālo programmu finansēšanu, valsts aizsardzības un drošības stiprināšanu, naftas nozares un infrastruktūras attīstību.
Azerbaidžānas ekonomikā nozīmīga loma ir Azerbaidžānas Valsts naftas fondam. Azerbaidžānas Valsts naftas fonda (VNF) aktīvi 2016.gada 1.oktobrī bija 35,82 miljardi USD, bet 2017.gada 1.oktobrī – 36,02 miljardi USD.

Azerbaidžānas VNF aktīvu un līdzekļu izaugsmes/krituma dinamika no 2010.gadam līdz 2015.gadam

Azerbaidžānas VNF tika izveidots 1999.gadā, un uz to brīdi fonda aktīvi bija 271 miljons USD.
Kaut arī 2016.gadā tika fiksētas pirmās Azerbaidžānas ekonomikas atveseļošanās pazīmes, ekonomiskā situācija joprojām ir sarežģīta. Azerbaidžāna īsteno vairākus liela apjoma projektus, kuri jārealizē tuvāko trīs līdz četru gadu laikā, un tas liek cerības, ka Azerbaidžānas ekonomikai ir nākotne.
2017.gadā  ekspluatācijā tika nodota dzelzceļa līniju Baku–Tbilisi–Karsa. Šis projekts ļauj savienot Āziju ar Eiropu, kā arī ievērojami palielināt kravu transportēšanas apjomu caur Dienvidkaukāzu un Turciju. Paredzētais kravu apjoms ir 17 miljoni tonnu kravu gadā, sākotnējā posmā tiek lēsts 1 miljons pasažieru un 6,5 miljoni tonnu kravu gadā.
Tāpat tiek attīstīts dzelzceļa projekts „Ziemeļi–Dienvidi”, kas savienos Krievijas, Azerbaidžānas un Irānas dzelzceļus. Paralēli notiek aktīvs darbs pie Dienvidu gāzes koridora izveides, kura ietvaros 2017.gadā paredzēts īstenot pirmās dabasgāzes piegādes, kas palielinātu valsts ieņēmumus. Paredzēts, ka Dienvidu gāzes koridora cauruļvadi kalpos kā tranzīts arī Irānas un Turkmenistānas dabasgāzei uz Eiropu.

Grafiks: trend.az
Dienvidu gāzes koridora projekta informatīvais grafiks

2016.gada 1.martā Dienvidu gāzes koridora Konsultatīvās padomes sēdē, kurā piedalījās Turcijas, Gruzijas, Grieķijas, Albānijas, Itālijas, Bulgārijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes un ASV enerģētikas nozaru vadītāji, TANAP „Transanatolian Pipeline” un TAP „Trans Adriatic Pipeline” cauruļvadu konsorciju vadītāji un starptautisko finanšu organizāciju pārstāvji, tika pieņemta deklarācija, kurā tika akceptēti Dienvidu gāzes koridora Konsultatīvās padomes dalībvalstu centieni „attīstīt un padziļināt ilgstošas stratēģiskas attiecības starp enerģētikas resursu ražotājiem, tranzītvalstīm un patērētājiem, lai droši, uzticami un konsekventi nodrošinātu Eiropas tirgu ar Azerbaidžānas energoresursiem”. Deklarācijā tika arī norādīts, ka projekts var tikt paplašināts Balkānu virzienā.
Azerbaidžāna ir apņēmusies finansēt savu daļu cauruļvadu TANAP un TAP būvniecībā. TANAP un TAP projekti nav vienkārši. To kopējās izmaksas tiek lēstas 45 miljardus USD apmērā, no kurām apmēram 14 miljardi USD ir Azerbaidžānas daļa. Azerbaidžāna ienākumu samazināšanās naftas cenu krituma dēļ ir spējīga finansēt pusi no šīs summas, kas tiks ņemts no Naftas fonda rezervēm, bet otru pusi – Baku plāno aizņemties starptautiskajos tirgos.
Dienvidu gāzes koridora sākotnējā posmā paredzēts transportēt uz Eiropu tikai Azerbaidžānas gāzi – 10 miljardus m³ gāzes gadā. Otrajā posma – ap 2020.gadu – paredzēts palielināt dabasgāzes piegādes Eiropas valstīm vēl par apmēram 10 miljardiem m³ gadā, transportējot ne tikai Azerbaidžānas, bet arī Irānas un Turkmenistānas dabasgāzi.

Personas

Azerbaidžāna ir prezidentāla republika. Saskaņā ar konstitūciju valsts vadītājs ir prezidents. Viņš ir arī Bruņoto spēku virspavēlnieks, un viņam piešķirtas plašas likumdošanas un izpildvaras funkcijas.

Foto: thefamouspeople.com
Ilhams Alijevs

Kopš 2003.gada 31.oktobra Azerbaidžānas prezidents ir Ilhams Alijevs, kurš prezidenta amatā ir ticis ievēlēts trīs reizes (pēdējo reizi 2013.gadā). Visticamāk, I.Alijevs balotēsies arī ceturtajam prezidentūras termiņam – uz septiņu gadu termiņu.
2016.gada aprīlī Monitoringa centra „Rjai” („Viedoklis”) veiktās sabiedriskā viedokļa aptaujas dati liecina, ka 97% Azerbaidžānas iedzīvotāju uzticas I.Alijevam un 78,8% respondentu neredz alternatīvu pašreizējam prezidentam I.Alijevam.
I.Alijevs dzimis 1961.gada 24.decembrī Baku Azerbaidžānas PSR Valsts drošības komitejas Pretizlūkošanas nodaļas priekšnieka Heidara Alijeva un ārstes-oftalmoloģes Zarifi Alijevas ģimenē.
1982.gadā I.Alijevs absolvēja Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtu, pēc tam studēja aspirantūrā. 1985.gadā I.Alijevs ieguva vēstures zinātņu kandidāta grādu un Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā sāka strādāt par pasniedzēju. No 1991.gada I.Alijevs pievērsās darbam komercstruktūrās, vadīja uzņēmumu „Orient”, kas bija reģistrēts Maskavā, bet tā darbība pamatā bija saistīta ar Turciju. 1992.gadā I.Alijevs pārcēlās uz dzīvi Stambulā, bet 1993.gada beigās viņš atgriezās Baku.
1994.gada maijā I.Alijevs (pusgadu pēc viņa tēva Heidara Alijeva kļūšanas par Azerbaidžānas prezidentu) tika apstiprināts Azerbaidžānas Valsts naftas kompānijas, kas tobrīd kontrolēja 7 miljardus barelu Azerbaidžānas naftas, pirmā viceprezidenta amatā.
No 1995. līdz 2000.gadam I.Alijevs bija Azerbaidžānas Republikas parlamenta deputāts. 1999.gada decembrī I.Alijevs kļuva par Azerbaidžānas valdošās partijas „Eni Azerbaidžan” („Jaunā Azerbaidžāna”) priekšsēdētāja H.Alijeva vietnieku, bet 2001.gadā – par partijas priekšsēdētāja pirmo vietnieku.

Foto: azerbaijans.com
Heidars Alijevs

Pateicoties 2002.gadā veiktajiem grozījumiem Azerbaidžānas konstitūcijā, faktiski Alijevam vecākajam tika nodrošināta iespēja nodot varu savam dēlam: 2003.gada 4.augustā pēc H.Alijeva rīkojuma tika sasaukta ārkārtas parlamenta sēde, kurā I.Alijevs tika iecelts par Azerbaidžānas premjerministru (saskaņā ar 2002.gada izmaiņām konstitūcijā, nepieciešamības gadījumā premjerministrs, nevis parlamenta spīkers, kļūst par prezidenta p.i). 2003.gadā I.Alijevs startēja prezidenta vēlēšanās kā formālais valsts vadītājs, savukārt H.Alijevs sakarā ar veselības stāvokļa pasliktināšanos neilgi pirms vēlēšanām atsauca savu kandidatūru un aicināja savus atbalstītājus balsot par dēlu – I.Alijevu.
2003.gada 15.oktobrī I.Alijevs uzvarēja prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, iegūstot 82,6% lielu vēlētāju atbalstu, bet 2003.gada 12.decembrī kļuva zināms par H.Alijeva nāvi Klīvlendas klīnikā ASV.
2004.gada 6.febrārī I.Alijevs ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu parakstīja Maskavas deklarāciju par attiecību principiem starp Azerbaidžānu un Krieviju.
2005.gada pavasarī I.Alijevs kļuva par valdošās partijas „Eni Azerbaidžan” („Jaunā Azerbaidžāna”) priekšsēdētāju. 2008.gada 15.oktobrī I.Alijevs tika ievēlēts uz otru prezidentūras termiņu, saņemot 88,73% vēlētāju atbalstu. EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs savā slēdzienā norādīja, ka vēlēšanu laikā tika novēroti būtiski pārkāpumi.
2009.gada martā Azerbaidžānā notika referendums konstitucionālo reformu jautājumā, kas deva I.Alijevam tiesības balotēties trešajam prezidentūras termiņam.
2012.gadā Starptautiskais Korupcijas un organizētās noziedzības izpētes centrs nāca klajā ar paziņojumu, ka Alijeva ģimenei slēptā veidā pieder kontrolpakete lielākajās Azerbaidžānas kompānijās, tostarp bankās, zelta raktuvēs, būvniecības un telefonsakaru uzņēmumos. Turklāt Alijevu klans slepeni iepērk nekustamos īpašumus ārvalstīs.
2013.gada maijā starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija „Reportieri bez robežām” iekļāva I.Alijevu „preses brīvības plēsoņu” sarakstā.
2013.gada 7.jūnijā varas partijas „Eni Azerbaidžan” V kongresā pieņēma vienbalsīgu lēmumu izvirzīt I.Alijeva kandidatūru 2013.gada 10.oktobra prezidenta vēlēšanām. Partijas biedri nobalsoja arī par partijas priekšsēdētāja amata saglabāšanu I.Alijevam.
2013.gada prezidenta vēlēšanās I.Alijevs uzvarēja ar 84,55% lielu vēlētāju atbalstu. EDSO Parlamentārās asamblejas, EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs, kā arī ASV norādīja uz pārkāpumiem vēlēšanu kampaņas norisē.
I.Alijevs līdzās dzimtajai valodai brīvi pārvalda krievu, angļu, franču un turku valodas. 2009.gadā viņš tika iekļauts pasaules 500 ietekmīgāko musulmaņu sarakstā.

Foto: vesti.az
Vladimirs Putins un Leila Alijeva

I.Alijevs ir precējies, viņam ir divas meitas – Leila (dzimusi 1986.gadā), Arzu (1987.g.) un dēls Heidars (1997.g.). I.Alijeva dzīvesbiedre – Merhibana Alijeva – ir Azerbaidžānas Kultūras draugu fonda līdzpriekšsēdētāja. Vecākā meita – Leila Alijeva – ir žurnāla „Baku” galvenā redaktore, Heidara Alijeva fonda vadītāja Maskavā, viņa ir precējusies ar mūziķi Eminu Agalarovu, kompānijas „Crocus Group” viceprezidentu. 2015.gada novembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins piešķīra L.Alijevai valsts apbalvojumu par īpašiem nopelniem miera, draudzības, sadarbības un savstarpējās sapratnes veicināšanā starp tautām. Otra I.Alijeva meita Arzu ir precējusies ar azerbaidžāņu izcelsmes Krievijas uzņēmēju Samedu Kurbanovu.
Pēc mediju informācijas, I.Alijeva dēls H.Alijevs 2011.gadā kļuva par īpašnieku deviņu luksusu savrupmājām Dubajā, kas iegādātas par apmēram 44 miljoniem USD. Abām I.Alijeva meitām arī ir uz viņu vārdiem reģistrēti nekustamie īpašumi Dubajā.
Pašajevu klans, no kura ir nākusi I.Alijeva dzīvesbiedre M.Alijeva, Azerbaidžānā tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem. Tā pārstāvji ieņem augstus amatus valdībā un akadēmiskajā vidē. Klans darbojas ar enerģētikas nozari nesaistītos ekonomikas sektoros (būvniecība, nekustamie īpašumi, sakari, finanses). Klans kontrolē lielu komerciālo apvienību „Pasha Holding” (tajā ietilpst „Pasha Bank”, apdrošināšanas kompānija „Pasha Insurance”, būvniecības kompānija „Pasha Construction” un tūrisma kompānija „Pasha Travel”). Ģimenei arī pieder vietējā telekompānija „Lider TV”, kosmētikas ražotne „Nagriz”.

Iekšpolitika

Azerbaidžāna savā īstenotajā politikā ir atradusi optimālu variantu starp politiskajām tradīcijām un inovācijām. Azerbaidžānas prezidentam Ilhamam Alijevam ir izdevies turpināt sava tēva Heidara Alijeva iesākto kursu, saglabājot gan sava tēva iesākto politiku Rietumu virzienā, gan turpinot sadarbību ar Krieviju. Šāda politika nenoliedzami ir nesusi rezultātus, jo pēdējo gadu prezidenta un parlamenta vēlēšanās I.Alijeva komandas uzvarā ir bijusi ieinteresēta gan Krievija, gan Rietumi.
2016.gada 18.oktobrī Azerbaidžāna atzīmēja savas neatkarības 25.gadadienu. Tās ietvaros Azerbaidžānas prezidents I.Alijevs akcentēja, ka šajā laika posmā Azerbaidžāna ir izgājusi garu attīstības un veidošanās ceļu un šobrīd Azerbaidžāna ir neatkarīga, pašpietiekama valsts, kas balstās uz nacionālajām saknēm un vienlaikus ir laicīga, multietniska valsts. Valsts, kas paļaujas tikai uz saviem spēkiem, kurai ir labas un draudzīgas attiecības ar kaimiņvalstīm un kas ir uzticama un cienīga pasaules sabiedrības locekle.
Baku norāda, ka tās lielākā iekšpolitiskā problēma ir saistītā ar neatrisināto Kalnu Karabahas konfliktu – ieilgušo Azerbaidžānas teritoriju okupāciju, miljonu bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu.

 Foto: 1news.az
Ilhams Alijevs 2015.gada 1.novembrī vēlēšanu iecirknī

2015.gada 1.novembrī Azerbaidžānā notika parlamenta vēlēšanas, kurās 70 no 125 vēlēšanu apgabaliem uzvarēja Azerbaidžānas varas partija „Jaunā Azerbaidžāna” pārstāvji. Neatkarīgie kandidāti uzvarēja 43 apgabalos un no citām partijām uzvarēja pa vienam kandidātam. Azerbaidžānas prezidenta dzīvesbiedri Mehribanu Alijevu, kura balotējās Baku 4.vēlēšanu apgabalā, atbalstīja 96,7% vēlētāju, kas ir visaugstākais vēlētāju atbalsts kādam deputātam.
 Pēc oficiālās informācijas, vēlētāju aktivitāte bija 55,7%. Taču Azerbaidžānas nevalstiskā organizācija „Demokrātisko iniciatīvu institūts” informēja, ka, saskaņā ar tās veikto monitoringu, Azerbaidžānas parlamenta vēlēšanās piedalījušies tikai 25% vēlētāju.
Azerbaidžānas aktīvākās opozīcijas partijas „Nida”, „Musavat” no dalības vēlēšanā atteicās, savu lēmumu pamatojot ar to, ka valstī nav iespējama godīga konkurence.
Rietumvalstis 2015.gada Azerbaidžānas parlamenta vēlēšanas atzina par demokrātiskām un pārredzamām.
Savukārt Azerbaidžānas nevalstiskā organizācija „Demokrātisko iniciatīvu institūts” savā ziņojumā akcentēja, ka Azerbaidžānas 2015.gada 1.novembra parlamenta vēlēšanu kampaņa notikusi ierobežotas demokrātiskās brīvības un valsts un pašvaldību struktūru nepamatotas iejaukšanās apstākļos. Vēlēšanu kampaņā bija vērojams dialoga trūkums starp valdību, opozīciju un pilsonisko sabiedrību, kā arī tika ierobežotas pamattiesības uz vārda, plašsaziņas līdzekļu, pulcēšanās un biedrošanās brīvību. Vēlēšanām reģistrācija dažādu iemeslu dēļ tika atteikta 100 kandidātiem. Ziņojuma autori arī norādīja uz nepamatotiem neatkarīgo mediju žurnālistu arestiem.
2016.gada 26.septembrī Azerbaidžānā notika referendums, kurā republikas iedzīvotāji atbalstīja visas 29 prezidenta I.Alijeva iniciētās izmaiņas valsts konstitūcijā, kas vēl vairāk nostiprina I.Alijevam dotās pilnvaras. Referendumā tika akceptētas tiesības prezidentam atlaist parlamentu, pagarināt prezidentūras termiņa no 5 līdz 7 gadiem, ieviest pirmā viceprezidenta un viceprezidenta amatus, atcelt vecuma ierobežojumu prezidenta amata kandidātiem (līdz šim prezidenta amata kandidātam bija jābūt sasniegušam vismaz 35 gadu vecumu) un citas izmaiņas.
2017.gada 21.februārī I.Alijevs apstiprināja savu dzīvesbiedri Mehribanu Alijevu par valsts pirmo viceprezidenti. Savu lēmumu I.Alijevs skaidroja ar to, ka Mehribanai jau daudzu gadu garumā ir nozīmīga loma valsts sociāli politiskajā un kultūras dzīvē, viņa no 2005.gada ir bijusi parlamenta deputāte, pirmo Eiropas spēļu, kas 2015.gadā notika Baku, orgkomitejas vadītāja un ir piedalījusies daudzos labdarības projektos. „Šī daudzšķautņainā un veiksmīgā darbība noteica manu lēmumu,” paziņoja I.Alijevs, apstiprinot dzīvesbiedri amatā.
„Azerbaidžānas Republikas pirmo viceprezidentu un viceprezidentu ieceļ un atbrīvo no amata Azerbaidžānas Republikas prezidents,” teikts konstitūcijas pieņemtajā pantā. Azerbaidžānas pirmais viceprezidents valsts hierarhijā kļūs par otro personu aiz valsts prezidenta. Saskaņā ar grozījumiem, ja prezidents atstāj amatu pirms prezidentūras termiņa beigām, tad viņa pilnvaras līdz jauna prezidenta ievēlēšanai tiek nodotas pirmajam viceprezidentam. Tādējādi, saskaņā ar konstitūcijas grozījumiem, varas nodošanas secība ir sekojoša: pirmais viceprezidents – viceprezidentam, viceprezidents – premjerministram, premjerministrs – parlamenta priekšsēdētājam.
Referendumā iedzīvotāji arī atbalstīja vecuma ierobežojuma samazināšanu prezidenta amata kandidātiem (līdz šim prezidenta amata kandidātam bija jābūt sasniegušam vismaz 35 gadu vecumu, pēc grozījumiem – vairs tikai 25 gadi). No 25 līdz 18 gadiem tika samazināts arī vecuma cenzs pretendentiem uz deputātu vietām.
Konstitūcijā pieņemtie grozījumi par vecuma sliekšņa samazināšana prezidenta amata kandidātiem rada arī pamatotas spekulācijas par iespējamo I.Alijeva dēla Heidara gatavošanu prezidenta amatam nākotnē.
Nākamo Azerbaidžānas prezidenta vēlēšanu, kas notiks 2018.gadā, cikls noslēgsies 2025.gadā. Uz šo laiku I.Alijeva dēls būs sasniedzis 28 gadus vecumu un formāli varēs pretendēt uz valsts vadītāja amatu, tādējādi nodrošinot dinastijas esamību pie varas jau no 1993.gada.
Opozīcijas loma valsts politiskajā dzīvē līdz šim ir bijusi visai nebūtiska. Opozīcijai nav izdevies vienoties par kandidātu, kurš spētu „mest izaicinājumu” valdošajai elitei. Opozīcijas aktivitātes arī vājina tas, ka valdošā elite savas politikas stiprināšanai izmanto administratīvos resursus un informatīvo spiedienu. Opozīcijas aktīvisti bieži vien tiek apcietināti, viņiem tiek izvirzītas dažādas apsūdzības, kuru pamatotība ir apšaubāma, piespriesti reāli cietumsodi.
Mehribanas Alijevas apstiprināšanas valsts pirmās viceprezidentes amatā izraisīja Baku masu protestus. 2017.gada aprīlī Azerbaidžānas opozicionāri un viņu atbalstītāji pauda protestu pret „ģimenes varas” izveidi valstī un pieprasīja atteikties no autoritārisma.
Vienlaikus Azerbaidžānā bija vērojama vēršanās pret opozicionāriem. 2017.gada maijā tika apcietināta opozicionārās Tautas frontes priekšsēdētāja vietniece Gezjaļa Bairamli. 2017.gada 29.maijā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi pazuda Azerbaidžānas žurnālists Afgans Muhtarli, kurš nenoskaidrotos apstākļos tika nogādāts Baku un nodots Azerbaidžānas tiesībsargājošajām struktūrām.
2017.gada sākumā Baku tiesa piesprieda 20 gadu ilgu cietumsodu kustības „Musulmaņu vienotība” līderim Taleham Bagirzadem par 2015.gada novembrī Nardaranas ciematā notikušajām masu nekārtībām. Cietumsodi tika piespriesti vēl 17 personām, kuras tika apsūdzētas nekārtību organizēšanā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija „Human Rights Watch” notiesātās personas ierindo politieslodzīto kategorijā.
Valsts vadība savās oficiālajās programmās kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem ir noteikusi iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanu, par mērķi izvirzot iedzīvotāju labklājību, taču, neskatoties uz Azerbaidžānas vadības centieniem uzlabot vienkāršo azerbaidžāņu dzīves līmeni, realitātē Azerbaidžāna joprojām ir pretrunu zeme, kur, no vienas puses, vērojama strauja valsts izaugsme, bet, no otras puses, – liela nabadzība.
2015.gada 15.martā Baku sporta stadionā „Mexsul” notika opozīcijas organizēts mītiņš, kurā piedalījās apmēram 1000 cilvēku un kas bija lielākā opozīcijas akcija pēdējo gadu laikā. Pasākuma dalībnieki pieprasīja valdībai kompensēt iedzīvotājiem no Azerbaidžānas nacionālās valūtas manata (AZM) devalvācijas radušos zaudējumus. Opozicionārās Azerbaidžānas Tautas partijas frontes priekšsēdētājs Ali Kerimli, uzrunājot akcijas dalībniekus, norādīja: „Iedzīvotāji ir ņēmuši kredītus bankās, noticējuši bankām un noguldījuši tajās savus uzkrājumus. Taču prezidents, solot azerbaidžāņiem mūžīgu manata stabilitāti un aicinot uzticēties bankām, 2015.gada 21.februārī akceptēja izmaiņas manata vērtībā attiecībā uz galvenajām pasaules valūtām. Šīs operācijas rezultātā iedzīvotāji pazaudēja trešo daļu savu ienākumu, bet varas pārstāvjiem vienas nakts laikā ļāva kļūt vēl bagātākiem,” teica A.Kerimli.
Savukārt Nacionālo demokrātisko spēku padomes vadītājs Džamils Gasanli kritizēja valdības lēmumu piešķirt finansējumu dažādiem starptautiska mēroga pasākumiem. „Par Heidara Alijeva fonda līdzekļiem ārvalstīs tiek būvēti parki un pieminekļi, taču tajā pašā laikā smagi slimu bērnu vecāki vēršas sociālajos tīklos pie cilvēkiem ar lūgumiem pēc palīdzības apmaksāt viņu bērnu ārstēšanu,” teica Dž.Gasanli.
Starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas kritizē Baku par cilvēktiesību neievērošanu republikā, par ierobežoto pulcēšanās brīvību, par apšaubāmiem opozīcijas pārstāvju arestiem un tiesvedības procesiem.

Ārpolitika

Azerbaidžānas ārpolitika ir daudzšķautņaina. Baku īstenotās ārpolitikas prioritāte ir miera nodrošināšana republikā un Azerbaidžānas kā stabilas valsts vietas nodrošināšanu pasaulē. Baku savā ārpolitikā stingri ievēro nosacījumu neiejaukties citu valstu iekšējās lietās.
Saskaņā ar 2015.gadā veikto socioloģisko aptauju, vairāk nekā 81,7% Azerbaidžānas iedzīvotāju uzskata, ka „Azerbaidžāna ir stabilitātes saliņa reģionā, kurā lielākā daļa valstu ir nestabilas”. Savukārt, ņemot vērā notiekošo Eiropā, 71% azerbaidžāņu uzskata, ka pašreizējā valsts vadība ir izdarījusi visu, lai nepieļautu migrācijas krīzi Azerbaidžānā. 80% pauž pārliecību, ka Azerbaidžānas vadība sadarbībā ar Rietumu valstu izlūkošanas dienestiem ir spējusi nosargāt valsti no teroraktiem.

Foto: golos-ameriki.ru
Hasans Rohani, Ilhams Alijevs un Vladimirs Putins

Azerbaidžāna savā īstenotajā ārpolitikā lielu uzmanību pievērš trīspusējo formātu – Krievija–Azerbaidžāna–Turcija un Krievija–Azerbaidžāna–Irāna – sadarbībai un attīstībai. Par to liecina arī 2016.gada augustā Irānas un Krievijas prezidentu Hasana Rohani un Vladimira Putina vizīte Baku, kuras laikā tika parakstīts nodomu protokols par sadarbību Starptautiskā transporta koridora „Ziemeļi–Dienvidi” projekta īstenošanā. Šī projekta kopējais garums paredzēts 7200 km, un tā mērķis ir radīt koridoru preču tranzītam, sākot no Indijas, Irānas, Persijas līča valstīm caur Azerbaidžānu uz Krievijas Federāciju un tālāk uz Ziemeļeiropu un Rietumeiropu.
Azerbaidžānu ar Irānu saista ne tikai kopīga robeža, bet arī Irānā dzīvojošie azerbaidžāņi, kuru skaits tiek lēsts no 15 līdz 30 miljoniem, kas ir 18%–42% no Irānas iedzīvotāju skaita. Tāpat abas valstis saista Kaspijas jūras baseins, kas ir bagāts ar naftu un tai radniecīgiem produktiem.
Pēc Baku informācijas, 2016.gada pirmajā pusē Azerbaidžānas un Irānas tirdzniecības apgrozījums, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājās par 66%. 2016.gada pirmajos četros mēnešos  Irāna uz Azerbaidžānu eksportēja preces 178,5 miljonu USD apmērā. 2016.gada nogalē Azerbaidžāna ekspluatācijā nodeva dzelzceļa līnijas posmu līdz Irānas robežai, līdz ar to nodrošinot Krievijas, Azerbaidžānas un Irānas dzelzceļa līniju savienošanu.
Azerbaidžānas un Krievijas attiecībās pēdējo gadu laikā vērojama tuvināšanās, tām ir stratēģisko partneru raksturs. Azerbaidžāna ieņem piekto vietu starp Krievijas ārējās tirdzniecības partnerēm NVS valstu telpā pēc Baltkrievijas, Kazahstānas, Ukrainas un Uzbekistānas.
Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta datiem, 2015.gadā Krievijas un Azerbaidžānas tirdzniecības apgrozījums, salīdzinot ar 2014.gadu, bija samazinājies par 30% – līdz 2,8 miljardiem USD. 2016.gada pirmajos piecos mēnešos tirdzniecības apgrozījums veidoja 568,5 miljonus USD, kas, salīdzinot ar analoģisku laika periodu 2015.gadā, bija nokrities par 52,8%.
Jautājumā par Azerbaidžānas iespējamo pievienošanos Krievijas kūrētajai Eirāzijas Ekonomiskajai savienībai, Baku pagaidām ieņem neitrālu un nogaidošu nostāju. Azerbaidžāna norāda, ka pasaule mainās, parādās jauni draudi, izaicinājumi un šādos nosacījumos cieša savstarpēja sadarbība ar tradicionālajiem partneriem ir ļoti svarīga. Baku neslēpj, ka tā ar ļoti lielu interesi seko līdzi notiekošajiem procesiem Eirāzijas telpā un ja EES būs pievilcīga, tad Baku jautājumu par pievienošanos šai valstu organizācijai varētu apsvērt.

Foto: lenta.ru
Ilhams Alijevs un Redžeps Tajips Erdogans

Azerbaidžānai tradicionāli ir ļoti ciešas attiecības ar Turciju. To apliecina arī I.Alijeva vizīte Ankarā 2016.gada 15.martā – pēc 2016.gada 13.martā Turcijā notikušā terorakta. Vizītes laikā I.Alijevs izteica līdzjūtību teroraktos bojā gājušo tuviniekiem. „Mēs esam līdzās turku tautai. Mūsu vienotība ir mūžīga un nesatricināma,” teica I.Alijevs, piebilstot, ka pasaulē nav tādu valstu, kas būtu tik cieši saistītas kā Turcija un Azerbaidžāna.
Sīrijas jautājumā Azerbaidžāna kā reģiona valsts un daļa no islāma pasaules pauž bažas par notiekošo šajā valstī, par padziļināto šķelšanos starp sunnītiem un šiītiem, kā arī par to, ka Sīrijā karo apmēram 200–300 azerbaidžāņu. Baku skatījumā, Sīrijas prezidents Bašars al Asads pagaidām ir vienīgais Sīrijas drošības un integritātes garants. Azerbaidžāna iestājas par politisku procesu, kurā B. al Asads paliek pie varas līdz vēlēšanu ceļā tiek nomainīts.
Azerbaidžānas un Gruzijas attiecību pamatā ir sadarbība enerģētikas jomā. 2008.gada 14.novembrī Baku enerģētikas samita laikā tika pieņemts lēmums, ka Azerbaidžānas Valsts naftas kompānija iegūst kontroli pār Gruzijas dabasgāzes piegādes resursiem.
Abas valstis ir vienojušās, ka visiem konfliktiem, tostarp Azerbaidžānas un Gruzijas teritorijā esošajiem, jārod risinājums teritoriālās integritātes, valsts suverenitātes un robežas neaizskaramības ietvaros. Konflikti ir jārisina, balstoties uz starptautisko organizāciju rezolūcijām un lēmumiem.
2015.gada novembrī Azerbaidžānas prezidenta I.Alijeva vizītes laikā Tbilisi starp abām valstīm tika parakstīta deklarācija par divpusējo attiecību padziļināšanu politikas, drošības, tirdzniecības, tranzīta, kultūras, izglītības un zinātnes jomās. Deklarācijā norādīts, ka puses turpinās stratēģisko dialogu reģionālajos un globālajos jautājumos, stiprinās sadarbību ANO, EDSO, Eiropas Padomes, GUAM (Gruzijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Moldovas sadarbības organizācija) struktūrās, kā arī jautājumos, kas saistīti ar ES un NATO. Puses arī vienojās stiprināt sadarbību aizsardzības un militārās tehnikas attīstības jomā, veikt regulāras konsultācijas militāri politiskajos jautājumos, sadarboties cīņā pret terorismu, ekstrēmismu, separātismu, starptautisko noziedzību, narkotiku tirdzniecību, kontrabandu, nelikumīgu ieroču tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību, noziegumiem pret kultūras un vēstures pieminekļiem, naudas atmazgāšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Azerbaidžānas un ES attiecības nav vienkāršas. Azerbaidžāna uzskata, ka tai asociācijas līgums ar ES neder un ka atšķirīgām valstīm nevar piedāvāt vienu un to pašu, jo devīze – „Viens modelis visiem” – nestrādā.
Azerbaidžāna 2015.gadā nāca klajā ar iniciatīvu Azerbaidžānas un ES asociācijas līguma vietā noslēgt vienošanos par stratēģisko modernizēto partnerību ar ES, paredzot, ka jaunais dokuments nebūs juridisks, bet drīzāk programma, rīcības plāns, kas vērsts sadarbības paplašināšanai ar ES ārpus enerģētikas nozares, nosakot jaunus partnerības virzienus, piemēram, izglītības un citās jomās.
Kaut arī Azerbaidžāna norāda uz savām priekšrocībām un neatkarību, tā ir ieinteresēta ar ES veidot institucionālās partnerības attiecības.
Pēc Azerbaidžānas informācijas, pēdējo desmit gadu laikā ES valstu investīcijas, kas ieguldītas Azerbaidžānā, sasniegušas 20 miljardus USD. Tostarp ES valstu tiešās investīcijas, kas ieguldītas ar naftas nozari nesaistītās jomās, veido 2,7 miljardus USD, kas ir 35% no kopējā investīciju apjoma.
2015.gadā Azerbaidžānas tirdzniecības apgrozījuma daļa ar ES veidoja 47,5% no kopējā Azerbaidžānas ārējā tirdzniecības apgrozījuma. 2016.gada pirmajā ceturksnī šis rādītājs bija 43%.
2016.gada 14.novembrī Eiropas Padome izsniedza mandātu Eiropas Komisijai un ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikai Mogerīni par ES un Azerbaidžānas sarunu sākšanu par visaptveroša līguma ar Azerbaidžānu sagatavošanu un parakstīšanu.
Jaunais līgums aizstās 1996.gadā parakstīto vienošanos par sadarbību un partnerību. Tas akcentēs tos kopīgos mērķus un problēmas, ar kurām Azerbaidžāna un ES saskaras šobrīd.
Saistībā ar sarunu sākšanu Azerbaidžānas Ārlietu ministrija norādīja, ka Azerbaidžāna no jaunā līguma par stratēģisko partnerību ar ES parakstīšanas sagaida skaidru ES nostāju armēņu un azerbaidžāņu Kalnu Karabahas konflikta noregulēšanas jautājumā.
Jaunais līgums tiek vērsts uz Azerbaidžānas tiesību aktu un procedūras tuvināšanu svarīgākām starptautiskajām un tirdzniecības normām un ES standartiem, kas veicinās Azerbaidžānas produktu nonākšanu ES tirgos.
Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības ir kara stāvoklī neatrisinātā Kalnu Karabahas jautājuma dēļ, un tas rada spriedzi reģionā. Starp abām kaimiņvalstīm nav diplomātisko attiecību un nepastāv ekonomiskā sadarbība. No 1991. līdz 1994.gadam ilgušajā Kalnu Karabahas karā tika ieņemti septiņi Azerbaidžānas rajoni – pieci pilnībā un divi daļēji.
Baku skaidri postulē, ka Kalnu Karabaha ir neatņemama Azerbaidžānas teritorijas daļa un tā nekad nepiekritīs Kalnu Karabahas neatkarībai. Baku kā vienīgo kompromisu piedāvā autonomijas statusa piešķiršanu Kalnu Karabahai Azerbaidžānas sastāvā un drošības garantijas pašpasludinātās republikas iedzīvotājiem. Savukārt Armēnija akcentē Kalnu Karabahas tautas pašnoteikšanās tiesības.
Kaut arī EDSO Minskas grupa daudzu gadu garumā ir centusies rast risinājumu Kalnu Karabahas problēmai, tai tomēr nav izdevies panākt progresu šajā jautājumā.
2015.gada. 13.oktobrī ASV kompānija „Arthur J. Finkelstein & Associates” publiskoja socioloģiskās aptaujas datus, kas liecina, ka 41,3% Azerbaidžānas iedzīvotāju uzskata Kalnu Karabahu par visaktuālāko problēmu valstī, otrajā vietā atstājot ekonomiku (7,2%). „Piecas reizes vairāk respondentu Kalnu Karabahu nosauca par aktuālāko jautājumu, kas jārisina valstij, nekā ekonomiku. Šis ir ļoti emocionāls jautājums, kas attiecas uz visiem valdības politikas aspektiem, ko daudzi Rietumu novērotāji vienkārši nesaprot,” teica „Arthur J. Finkelstein & Associates” izpilddirektors Džordž Birnbaums.
Baku akcentē, ka tā savā ārpolitikā īsteno neatkarīgu politiku, kas balstīta uz Azerbaidžānai izdevīgiem un pieņemamiem nosacījumiem, ievērojot un cienot citu tautu neatkarību un teritoriālo integritāti.
Baku neatkarīgas politikas īstenošanu savā veidā nodrošina arī Azerbaidžānai apstiprinātās dabas gāzes rezerves, kas ir 2,6 triljoni kubikmetru un kas nozīmē, ka Azerbaidžāna arī pēc 100 gadiem varēs nodrošināt ar dabasgāzi ne tikai sevi, bet arī kaimiņvalstis un Eiropas valstis.

27. augusts

Ārpolitika
27.08.2018
Šī gada 23.–25.augustā Vācijas kanclere Angela Merkele reģionālās tūres ietvaros apmeklēja Dienvidkaukāza valstis, informē izdevums „Kommersant”.

15. augusts

Administratīvais iedalījums
15.08.2018
Konvencijas parakstīšana par Kaspijas jūras tiesisko statusu kopumā atbilst Azerbaidžānas interesēm. Tomēr dokuments nav atrisinājis visas pretrunas par jūras izmantošanu, un Baku joprojām ir domstarpības par jūras gultnes sadalījumu ar Irānu un Turkmenistānu, norāda „Kavkazskij Uzel”. ...

09. augusts

Ekonomika
09.08.2018
Jaunās pret Irānu noteiktās ASV sankcijas neietekmēs Dienvidu gāzes koridora (DGK) projektu, atsaucoties uz enerģētikas kompāniju „S&P Global Platts”.

26. jūnijs

Drošība
26.06.2018
Š.g. 26.jūnijā Baku centrālajā laukumā par godu Azerbaidžānas Bruņoto spēku 100.gadadienai notika militārā parāde, kurā piedalījās apmēram 4000 karavīri.

22. jūnijs

Drošība
22.06.2018
Azerbaidžānas Bruņotie spēki ir gatavi atbrīvot Armēnijas okupētās teritorijas, ar šādu paziņojumu nāca klajā aizsardzības ministrs ģenerālpulkvedis Zakirs Hasanovs.

14. jūnijs

Drošība
14.06.2018
Nahičivanas spēkiem ir izdevis atjaunot kontroli pār Gjuņjutas ciematu un tam apkārt esošām vairākām svarīgām stratēģiskām augstienēm.

13. jūnijs

Ārpolitika
13.06.2018
12.jūnijā Turcijas provincē Eskišehirā (valsts ziemeļrietumi) notika svinīga TANAP („Transanatolian Pipeline”) gāzesvada, caur kuru tiks transportēta dabasgāze no Azerbaidžānas uz Turciju un no turienes uz Eiropu, atklāšana.

12. jūnijs

Drošība
12.06.2018
Azerbaidžānas prezidents, Bruņoto spēku Augstākais virspavēlnieks I.Alijevs š.g. 11.jūnijā piedalījās Aizsardzības ministrijas Raķešu spēku jaunās militārās daļas atklāšanā.

29. maijs

Drošība
29.05.2018
Kalnu Karabahas konflikta noregulēšanas priekšnoteikums ir Azerbaidžānas ekonomiskā un militārā spēka nostiprināšana, šī gada 28.maijā paziņoja Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs.

23. aprīlis

Iekšpolitika
23.04.2018
Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrija š.g. 22.aprīlī publiskoja video, kurā redzama Azerbaidžānas militārās tehnikas pārvietošanās spēku uguns saskares līnijas Kalnu Karabahā virzienā.

12. aprīlis

Iekšpolitika
12.04.2018
Azerbaidžānas prezidents I.Alijevs š.g. 11.aprīlī notikušajās prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts uz ceturto pilnvaru termiņu ar augstāku rezultātu nekā viņa Krievijas un Baltkrievijas kolēģi – Vladimirs Putins un Aleksandrs Lukašenko, š.g. 12.aprīlī raksta ziņu izdevums „Kavkazskij Uzel”. ...

03. aprīlis

Iedzīvotāji
03.04.2018
Aprīļa sakumā Kalnu Karabahas iedzīvotāji piemin četru dienu „aprīļa karā” bojā gājušos karavīrus.

27. marts

Drošība
27.03.2018
Krievijas Stratēģiju un tehnoloģiju analīzes centra (STAC) eksperti norāda uz augstu konflikta eskalācijas iespējamību starp Azerbaidžānu un Armēniju, š.g. 24.martā raksta ziņu izdevums „RBK”.

24. februāris

Drošība
24.02.2018
Spriežot pēc jaunāko ieroču iegādes apjoma visās Dienvidkaukāza valstīs, var secināt, ka reģionā gatavojas lielam karam, š.g. 21.februārī raksta Azerbaidžānas ziņu izdevums „Haqqin”.

20. februāris

Pašreizējā situācija
20.02.2018
Armēnijas un Azerbaidžānas bruņoties spēki stāv pretim viens otram uz frontes līnijas, un kara atjaunošanās ir iespējama jebkurā brīdī, š.g. 19.februārī, tiekoties ar ES speciālo pārstāvi krīžu jautājumu risināšanā Dienvidkaukāzā Taivo Klāru, teica Azerbaidžānas aizsardzības ministrs ģenerālpulkvedi...

1 - 15 no 61 rakstiem

1 2 3