Izvērstā meklēšana

Baltkrievijas Republika

Ģeogrāfija
Foto: mapsof.net
Baltkrievijas topogrāfiskā karte

Baltkrievijas teritorija aizņem 207 600 km2. Tā ir relatīvi līdzena valsts (Baltkrievija atrodas Austrumeiropas līdzenumā), bez izteikti augstām kalnu grēdām (augstākais „kalns” ir 345 m augstais Dzeržinska kalns Minskas augstienē); kā vienīgais vēsturiskais dabīgais šķērslis Baltkrievijā bijuši Pripetas purvi valsts dienvidos–dienvidrietumos. Tai ir 3 642 km gara sauszemes robeža, un Baltkrievija robežojas ar piecām valstīm – Krieviju (1 312 km gara robeža) austrumos un ziemeļos, Latviju (161 km) un Lietuvu (640 km) ziemeļrietumos, Poliju (418 km) rietumos un Ukrainu (1 111 km) dienvidos. Baltkrievijai nav jūras robežu, tās izmantotā laika josla ir GMT+2 ar mainīgu vasaras un ziemas laiku. 43,7% Baltkrievijas sauszemes teritorijas ir lauksaimnieciski apstrādājama, bet 42,7% no valsts teritorijas klāj meži.
Valsts atrodas mērenajā klimata joslā. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir no –4,5°C līdz –8°C, bet jūlijā – no +17°C līdz +18,5°C. Vidējais nokrišņu daudzums ir 750–1000 mm gadā.
Baltkrievijas stratēģiski nozīmīgākie derīgie izrakteņi ir kālija karbonāts (potašs – izmanto kā mēslojumu; vienas no lielākajām atradnēm Eiropā), dažādi sāļi un fosfāti. Lai gan Baltkrievijā iegūst naftu, tas tiek veikts nelielos apjomos (apmēram 12%–13% no nepieciešamā daudzuma), tāpēc pārējo naftu un dabasgāzi tā importē no Krievijas.

Iedzīvotāji
Foto: languagesoftheworld.info
(pa kreisi) Baltkrievijas iedzīvotāju dzimtā valoda (zaļā krāsā – baltkrievu, zilā – krievu),
(pa labi) visbiežāk izmantotā valoda

Baltkrievijā dzīvo 9 413 446 cilvēki (2019.gada 1.oktobra dati), no kuriem 4 351 473 (46,2%) ir vīrieši, bet 5 061 973 (53,8%) ir sievietes (uz vienu vīrieti Baltkrievijā ir 1,163 sievietes). 7 299 989 (77,5%) iedzīvotāju dzīvo pilsētās, bet 2 113 457 (22,5%) – laukos. Baltkrievijā dzīvo 83,7% baltkrievu, 8,3% krievu, 3,1% poļu, 1,7% ukraiņu, 2,4% citas un 0,9% neprecizētas izcelsmes iedzīvotāji. Valstī izplatītākā ir krievu valoda (oficiāla valsts valoda), kuru lieto 70,2% Baltkrievijas iedzīvotāju, tad seko baltkrievu valoda (oficiāla valsts valoda), kuru lieto 23,4% iedzīvotāju, citas (tai skaitā poļu un ukraiņu valodas) – 3,1%, bet 3,3% iedzīvotāju nav precizējuši, kādu valodu lieto ikdienā.
Vairums Baltkrievijas iedzīvotāju ir kristieši, precīzāk, (dilstošā secībā) pareizticīgie, katoļi un luterāņi. Lielākā ir Baltkrievijas Pareizticīgā baznīca, kurai ir piederīgi apmēram 82% iedzīvotāju (no kuriem 18% aktīvi apmeklē dievkalpojumus), bet Katoļu baznīcai Baltkrievijā piederīgi 12% iedzīvotāju. Vienlaikus valstī ir liels skaits ateistu, apmēram 41% visu iedzīvotāju. Baltkrievijas varas iestādes atbalsta Pareizticīgo baznīcu un Katoļu baznīcu, bet protestantu konfesijām piederīgās baznīcas tā neatbalsta.
 

Administratīvais iedalījums
Foto: wikipedia.org
Administratīvie apgabali un republikas nozīmes pilsēta Minska

Baltkrievijas administratīvi teritoriālais iedalījums sastāv no trijiem līmeņiem. Pirmais līmenis ietver sešus apgabalus, kas koncentrējas ap lielākajām reģionu pilsētām: Minskas, Gomeļas, Brestas, Grodņas, Mogiļevas un Vitebskas. Atsevišķi pirmajā līmenī tiek izdalīta arī Minska kā republikas nozīmes pilsēta. Minskas apgabalā ir 22 rajoni, Brestas – 16, Vitebskas – 21, Gomeļas – 21, Grodņas – 17, Mogiļevas –21 rajons.
Minska ir valsts galvaspilsēta, valsts izglītības, politiskais un ekonomiskais centrs. Tajā koncentrējas vairāk nekā trešdaļa no kopējā ārējās tirdzniecības apjoma.
Otrajā administratīvi teritoriālajā līmenī valsts ir iedalīta 118 rajonos un 10 apgabala nozīmes pilsētās. Tajās parasti ir ne mazāk par 50 000 iedzīvotājiem. Šīs pilsētas ir lielākie reģionu administratīvie, ekonomikas un kultūras centri ar attīstītu rūpniecību un sociālo infrastruktūru. Šādu statusu var iegūt arī pilsēta zem 50 000 iedzīvotājiem, kurai ir rūpnieciska vai vēsturiska nozīme, tai ir attīstības perspektīvas un tās iedzīvotāju skaits pieaug. No 10 apgabalu nozīmes pilsētām piecas ir apgabalu centri, bet trīs – rajonu centri, kā arī Žodinas un Novopolockas pilsēta. Trešajā administratīvi teritoriālajā līmenī ietvertas 102 rajona nozīmes pilsētas, kā arī 90 pilsētas tipa ciemati (tostarp kūrorta, strādnieku), 1295 lauku padomes (apvieno sevī vairākus lauku apdzīvotos punktus un atrodas rajonu sastāvā), kā arī 24 apgabala nozīmes pilsētu un Minskas rajoni. Apdzīvotajiem punktiem nav vietējās deputātu padomes un izpildorgāni.
Baltkrievijai ir divpalātu parlaments. Augšpalātā (Republikas Padomē) no katra apgabala un Minskas proporcionāli tiek ievēlēti 8 pārstāvji (kopā 56) – tikpat, cik ieceļ prezidents. Kopā ir 112 vietas augšpalātā. Savukārt Pārstāvju palātā (apakšpalātā) tiek ievēlēti 110 locekļi, katrs no 1 mandāta apgabala.
Vietējo deputātu padomju ievēlēšana notiek pēc viena mandāta vēlēšanu apgabalu principa. Lai ievēlētu reģionālo (apgabalu) jeb Minskas deputātu padomi, tiek izveidoti 40 – 60 vēlēšanu apgabali katrā 1.līmeņa administratīvi teritoriālajā vienībā, 25 – 40 vēlēšanu apgabali rajonu pilsētu deputātu padomes ievēlēšanai, 15 – 25 vēlēšanu apgabali, lai ievēlētu deputātu padomi rajoniem pakļautajās pilsētās, 11 – 15 vēlēšanu apgabali, lai ievēlētu ciematu lauku padomi.

 

Ekonomika

 

Foto: eurodialogue.eu
„Družba” naftas vads (zaļā krāsā) 

Saskaņā ar Pasaules bankas datiem, Baltkrievijas IKP 2019.gadā sasniedza 60,45 miljardus USD, IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ir 17741,86 USD (2018.gads). 2020.gada februārī inflācijas līmenis sasniedza 4,4% gada griezumā. Savukārt bezdarba līmenis, saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas datiem, 2019.gadā ir 4% (oficiāli bezdarba līmenis Baltkrievijā ir zem 1%, bet patiesībā tas ir augstāks, jo nereģistrēties bezdarbnieka statusam nereti ir izdevīgāk).
Baltkrievijas ekonomika ir cieši saistīta ar Krieviju – pēc Baltkrievijas Ārlietu ministrijas publiskotās informācijas, apmēram 40% savas produkcijas Baltkrievija eksportē uz Krieviju, bet tās imports no Krievijas veido apmēram 55,6% no kopējā. Otrs lielākais Baltkrievijas tirdzniecības partneris ir ES, uz kuru tiek eksportēti apmēram 27% Baltkrievijas produkcijas. Imports no ES uz Baltkrieviju aizņem apmēram 20% no valsts kopējā importa. Citi nozīmīgi Baltkrievijas tirdzniecības partneri ir Ukraina, Kazahstāna, Gruzija un Moldova.
Baltkrievija ir viena no Eirāzijas ekonomiskās savienības dalībvalstīm un tā veido vienotu ekonomisko telpu ar Krieviju, Kazahstānu, Armēniju un Kirgizstānu.
Baltkrievijas teritoriju šķērso „Družba” naftas vads, kurš gada laikā transportē apmēram 50 miljonus tonnu jēlnaftas jeb 21% kopējā Krievijas naftas eksporta, un „Jamal-Jevropa” gāzes vads, kurš 2011.–2012.gadā transportēja apmēram 44,3 miljardus m3 gāzes jeb 23% no visa Krievijas gāzes eksporta. Baltkrievijā atrodas vairākas naftas pārstrādes rūpnīcas, kurās pa „Družba” piegādātā jēlnafta tiek pārstrādāta dažādos naftas produktos.
Baltkrievija ir atkarīga no Krievijas naftas un dabasgāzes importa. Katru gadu par šo energoresursu cenām izraisās domstarpības. Baltkrievija vēlas tādu pašu dabasgāzes cenu kā Krievijas Smoļenskas apgabalā (apmēram 70 USD par 1000 m3), taču 2020.gadā valstis vienojās par 127 USD par 1000 m3, kas tāpat ir mazāka nekā citām valstīm. Turklāt kopš 2020.gada sākuma starp valstīm netika panākta vienošanās par naftas piegādēm un Baltkrievijai nācās meklēt alternatīvus naftas piegādātājus. Baltkrievija iegādātājās naftu no Norvēģijas, Azerbaidžānas, Krievijas neatkarīgajām naftas kompānijām un treideriem, taču nepietiekamā apjomā. Netieši energoresursu piegāde un cenas ir saistītas ar Krievijas un Baltkrievijas „padziļināto integrāciju” Savienotās Valsts ietvaros, kas tika aktualizēta 2018.gada nogalē. Abu valstu nostāja integrācijas jautājumā būtiski atšķiras – Minska nevēlas būtiski mazināt suverenitāti, bet Maskava nav gatava saglabāt vai paaugstināt ekonomiskā atbalsta līmeni bez „padziļinātās integrācijas”, kas paredz ne tikai ekonomisku, bet aŗi politisku integrāciju un pārnacionālu struktūru izveidi. 
Baltkrievijā ir vairākas „barjeras” privātai uzņēmējdarbībai. Valsts ekonomikā dominē lieli valsts uzņēmumi, bet mikrouzņēmumu, mazu un vidēju uzņēmumu īpatsvars kopš 2012.gada ir pastāvīgi samazinājies. Privātas uzņēmējdarbības attīstību Baltkrievijā kavē gan legālas barjeras, gan parādi ar augstām procentu likmēm (dažreiz līdz pat 30%), gan nodokļu politikas nestabilitāte. Baltkrievijas iedzīvotāju nodarbinātība privātajā sektorā kopš 2009.gada nav mainījusies, kas varētu liecināt, ka šī nozare Baltkrievijas iedzīvotājiem nav saistoša.

Foto: belarusdigest.ru
Ķīnas Jaunā zīda ceļa projekts 

Baltkrievijai ir arī ekonomiskas attiecības ar Ķīnu. Abu valstu attiecības balstās uz Baltkrievijas īstermiņa ekonomisko problēmu atrisināšanu un Ķīnas ilgtermiņa tirdzniecisko ambīciju realizēšanu Eiropā. Ņemot vērā Ķīnas ambīcijas iekļūt visos pasaules tirgos, tā ir nodibinājusi draudzīgas attiecības ar Baltkrieviju, jo redz to kā savu placdarmu tirdzniecībai ar Eiropu – tā cenšas sagatavot „labvēlīgu augsni” plānotajam Jaunā Zīda Ceļa projektam (kam paredzēts savienot Ķīnu ar Eiropu, tas šķērsos Baltkrievijas teritoriju). Ķīnas un Baltkrievijas ekonomiskās attiecības tirdzniecību var raksturot ar lielu tirdzniecības bilances deficītu.
Baltkrievijas un Ķīnas sadarbības galvenais projekts ir industriālais parks „Veļikij kameņ”, kam ir speciālās ekonomiskās zonas statuss. 2019.gadā tajā darbojās 42 uzņēmumi, tostarp Ķīnas ZTE un Huawei. Baltkrievijai un Ķīnai ir arī kopīgi rūpniecības projekti, piemēram, kopīgs automobiļu ražošanas uzņēmums „BelGee”. Taču kopā ar rūpniecības projektiem Ķīna piedāvā arī savu darbaspēku, kas negatīvi ietekmē vietējo tirgu.    
Baltkrievija cenšas samazināt savu atkarību no Krievijas un uztver Ķīnu kā pragmatisku alternatīvu ES, kas izvirza vairākus nosacījumus (cilvēktiesību jautājumos u.c.). Piemēram, pēc tam kad 2019.gadā Krievija atteicās izsniegt Baltkrievijai kredītu 600 miljonu USD apmērā parādu refinansēšanai, Ķīna izsniedza Baltkrievijai 500 miljonus USD. 
 

Personas

Uz Baltkrieviju nereti tiek attiecināts jēdziens „PSRS rezervāts”. Kopš neatkarības iegūšanas 1991.gadā resovjetizācijas naratīvs eksistējis nevis inerces, bet gan apzinātas iedzīvotāju un valdošās varas lēmuma rezultātā. Triju gadu laikā bezrūpīgi veiktās tirgus ekonomikas reformas sabiedrībā izsauca atklātu neapmierinātību. Siloviki, akadēmiķi, sarkanie direktori (bijušās PSRS nomenklatūras darbinieki) atbalstīja pro-padomju diskursu.

 Foto: euronews.com
Aleksandrs Lukašenko 

1994.gadā visi kandidāti, izņemot divus, uzstājās ar lozungiem par bijušo PSRS republiku reintegrāciju. Šādu situāciju izmantoja A.Lukašenko, kurš gadu pēc ievēlēšanas iniciēja referendumu, kura rezultātā krievu valoda kļuva par otro valsts valodu, prezidents ieguva tiesības atlaist parlamentu un atbalstīt ekonomiskās integrācijas kursu ar Krieviju. Valsts simbolika praktiski kļuva par padomju perioda analogu. Kopš tā laika A.Lukašenko aktīvi atbalstījis tuvināšanās kursu ar Krieviju un arī citām postpadomju tautām, apzināti veicinot Baltkrievijas rusifikāciju. Atsevišķi avoti pat norāda, ka A.Lukašenko pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados bijis gatavs kļūt par Savienotās Valsts prezidentu, taču Vladimira Putina nākšana pie varas šādu notikumu scenāriju pārtrauca. Faktiski kopš tā laika A.Lukašenko savā politikā ievēro balansēšanas principu, cenšoties pēc iespējas saglabāt patstāvību no Kremļa.
Aleksandrs Lukašenko par Baltkrievijas prezidentu pirmo reizi tika ievēlēts 1994.gadā. Kopš tā laika viņš ir pārvēlēts šajā amatā piecas reizes (pēdējo reizi 2015.gada 11.oktobrī).
Izvēloties autoritāru vadības stilu, A.Lukašenko ir pārliecināts, ka viņš vienīgais spēj vadīt Baltkrieviju. Viņš ir ambiciozs un ietiepīgs, kā arī apveltīts ar "izdzīvošanas" spējām.
Viņš pielietos dažādus iespējamos līdzekļus, lai novērstu iespējamos draudus režīmam. Viņa kontrolē atrodas valsts industrija, tomēr valsts ekonomikas stagnācija nozīmē arvien mazākas manevrēšanas iespējas.
A.Lukašenko ir persona, kas pieņem gala lēmumus jebkurā jomā. Viņa uzticības personu loks ir šaurs, parasti amatos tiek iecelti viegli kontrolējami cilvēki, bez izteiktas individualitātes un ambīcijām.
Autoritārisma apstākļos ir likumsakarīgi, ka vadošās personas valstī ir pietuvinātas līderim. Savu tuvāko loku atlasa viens, galvenais cilvēks – A.Lukašenko. Viņš ir izveidojis patstāvīgas varas sistēmu, kas līdzīgi kā Krievijas gadījumā atgādina savdabīgu politbiroja paveidu. Atšķirībā no padomju ēras, šis politbirojs ir neformāls. Par zināmiem konkrētās personas ietekmes indikatoriem ir uzskatāms, pirmkārt, pakļauto cilvēku skaits, finanšu resursi, kontrole pār sabiedriskās dzīves sfērām, aktivitāte, kas nomināli atspoguļo varu. Jāapzinās arī, ka Baltkrievijas biznesa un varas struktūras ir pietiekami noslēgtas, kas apgrūtina izvērtēt konkrētu personu ietekmi.

Foto: belprauda.org
Valērijs Vakulčiks 

Baltkrievija ir vienīgā valsts, kas pārmantojusi Padomju Savienības specdienestu – Valsts drošības komiteju KGB. Kopš 2012.gada to vada Valērijs Vakulčiks (dzimis 1964.gada 19.jūnijā). Absolvējis PSRS KGB militārās pretizlūkošanas augstākos kursus un Krievijas Vadības akadēmiju (2011.g.). No 1985. līdz 1991.gadam dienējis Bruņotajos spēkos, savukārt no 2008.gada valsts drošības iestādēs.
2017.gada Baltkrievijas ietekmīgāko personu reitingā V.Vakulčiks ierindojās otrajā vietā uzreiz aiz valsts prezidenta Aleksandra Lukašenko. Viņa pozīcijas varas elitē tiek raksturotas kā ārkārtīgi stabilas. A.Lukašenko nekad publiski nav kritizējis šī brīža KGB vadītāju.
KGB vadītājam ir gandrīz neierobežotas pilnvaras. Prezidentam pietuvinātā miljonāra Jurija Čiža arests kļuva par vienu no ievērojamākajiem notikumiem saistībā ar elites grupējumu savstarpējām cīņām. Ekonomisko grūtību apstākļos, visticamāk, A.Lukašenko ir devis pavēli piespiest bagātākos uzņēmējus dalīties ar valsti savā labklājībā, kas ar režīma atbalstu iemantota iepriekš. V.Vakulčiks, kurš līdz šim izvairījies no publicitātes, nokļuvis uzmanības centrā. Uzņēmēju „medības” var uzskatīt par tendenci līdzšinējā KGB vadītāja rīcībā. Uz aizdomu pamata par nodokļu nemaksāšanu tikuši aizturēti arī tādi uzņēmēji kā Jevgēņijs Baskins („Servoļjuks”), Oļegs Zuhovickis („Zov-Mebeļ”), Aleksandrs Pavlovskis („Biokom”), Aleksandrs Muravjovs („Motovelo”), Giļmanu brāļi („Konsul”), Japrincevu ģimene – tēvs un dēls.
Jāatzīmē, ka V.Vakulčika priekšteči aktīvi vērsās pret opozīciju. A.Lukašenko atbalsta to, ka specdienests pārorientējies no represijām pret opozīciju uz cīņu pret korupciju un nodokļu nemaksāšanu. Tas ir īpaši svarīgi šī brīža smagajā ekonomiskajā situācijā, kādā atrodas Baltkrievija.
KGB aktīvi vēršas arī pret Ukrainā karojošajiem Baltkrievijas brīvprātīgajiem. Plašāko rezonansi ir guvuši tie tiesas procesi, kuros iesaistīti brīvprātīgie kaujinieki, kas karo Kijevas, nevis Donbasa separātistu pusē.
Karjeras attīstībā nozīmīgs faktors, iespējams, ir pazīšanās ar A.Lukašenko dēlu Viktoru (abi dienējuši Brestas robežapsardzības spēkos). Sasniedzot „politisko apvārsni” 2000.gadu pirmās dekādes beigās, V.Vakulčiks radīja iespēju uzlabot savu personisko labklājību. Viņam pieder zemes īpašumi elitārā Minskas rajonā, blakus citiem ierēdņiem un amatpersonām.

Foto: belaruspartisan.org
Viktors Lukašenko 

Ietekmīgāko personu lokā minams prezidenta dēls un palīgs drošības jautājumos V.Lukašenko (tiekas regulāri ar arābu valstīm, lai piesaistītu investīcijas), ārlietu ministrs Vladimirs Makejs (bija personīgi atbildīgs par relatīvā „atkušņa” iestāšanos starp ES un Baltkrieviju), bijušais aizsardzības ministrs, Drošības padomes valsts sekretārs Andrejs Ravkovs, bijušais premjerministrs un pašreizējais Eirāzijas Ekonomiskās savienības  Kolēģijas priekšsēdētājs Mihails Mjasņikovičš,  prezidenta lietu pārvaldnieks Viktors Šeimans, Baltkrievijas vēstnieks Krievijā Vladimirs Semaško.
Ņemot vērā valsts iekārtu un prezidenta amata nozīmi valstī, lielais jautājums ir par šī brīža Baltkrievijas līdera mantinieku jeb pēcteci. Varas pārmantošanas procesā nav nodefinēti skaidri noteikumi, līdz ar to līdera nomaiņa var potenciāli izraisīt destabilizāciju. Iespējams, lomu A.Lukašenko pēcteča noteikšanā spēlēs Kremlis. Iespējams, ka varas pārdale notiks pašreizējās elites nomenklatūras ietvaros un varas vakuuma apstākļos varētu saasināties elites grupējumu (biznesa, reģionālā, spēka struktūru) savstarpējā cīņa par ietekmi.
Atsevišķi eksperti uzskata, ka dažkārt A.Lukašenko atsaukšanās uz nepieciešamību atkal veikt izmaiņas konstitūcijā, var tikt uztverts kā potenciāls signāls līdera nodomiem gatavot varas nodošanu savas ģimenes (kādam no trijiem dēliem) rokās. Pirmais, kas par to oficiāli sācis runāt, ir bijušais politiķis un deputātu frakcijas „Respubļika” līderis, kurš, atsaucoties uz augsti stāvošiem avotiem, izdevumam „Belorusskaja Pravda” norādījis, ka šāds mehānisms jau ir gatavs. Piemēram, vecākais dēls Viktors tiek iecelts par Grodņas apgabala vadītāju, automātiski nokļūstot augšpalātā – Republikas padomē. Pēc tam deputāti izvēlētos no sava vidus jauno prezidentu. Lai šāds scenārijs īstenotos, būtu nepieciešamas izmaiņas konstitūcijā, kas noteiktu, ka prezidentu ievēl nevis sabiedrība, bet parlaments. Pēc politiskās loģikas, varu varētu nodot vecākajam dēlam Viktoram (dzimis 1976.gadā), kurš kūrē spēka struktūras. 2013.gada intervijā Ukrainas izdevumam „Izvestija v Ukraine” A.Lukašenko nenoliedza, ka par nākamo prezidentu varētu kļūt viņa vecākais dēls Viktors. Citi uzskata, ka A.Lukašenko pie varas turēsies tik ilgi, kamēr pienāks laiks varu nodot jaunākajam dēlam Nikolajam (dzimis 2004.gadā), kurš tēvu regulāri pavada oficiālajās starpvalstu vizītēs un dažādos oficiālos pasākumos. Kā liecina Azerbaidžānas piemērs, varas nodošana no tēva dēlam nebūtu nekas ārkārtējs postpadomju telpā.

Foto: belaruspartisan.org
Vladimirs Makejs 

A.Lukašenko pēcteču sakarā tiek minēts arī pašreizējais ārlietu ministrs V.Makejs (mazāk zināms sabiedrībai, tāpēc būtu nepieciešams mainīt prezidenta ievēlēšanas mehānismu, šādas tiesības paredzot parlamentam). Eiropā viņš ir salīdzinoši zināms. Viņam bijusi liela pieredze arī iekšpolitikā, iepriekš strādājot par Prezidenta administrācijas vadītāju. Lai gan oficiāli viņš paudis nostāju, ka NATO spēku izvietošana kaimiņvalstīs apdraud reģionālo drošību (atbilstoši Kremļa un Minskas retorikai), tā neatbilst viņa patiesajiem uzskatiem, raksta „Naša Gazeta”. Rietumos viņš tiek saukts par pieņemamāko A.Lukašenko pēcteci. Iespējams, ka tieši šis faktors varētu arī tikt ņemts vērā Maskavā, iestājoties pret V.Makeju kā potenciālo A.Lukašenko mantinieku.
Krievijas izdevums „Ogoņok” 2020.gada martā kā potenciālo Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko politiskos pēcteci minēja bijušo Baltkrievijas Prezidenta administrācijas (PA) vadītāju un šībrīža parlamenta augšpalātas spīkeri Natāliju Kočanova.

Foto: kommersant.ru
Natālija Kočanova 

Par citiem iespējamajiem A.Lukašenko pēctečiem tiek uzskatīti šībrīža premjerministrs Sergejs Rumass, kurš, būdams vēl vicepremjers, iestājās par reformām ekonomikā, bijušais Baltkrievijas parlamenta augšpalātas spīkeris un šībrīža Eirāzijas Ekonomiskās savienības komisijas kolēģijas priekšsēdētājs Mihails Mjasņikovičs (Savienotās Valsts atbalstītājs), bijusī nodarbinātības un sociālās aizsardzības ministre un šībrīža N.Kočanovas vietniece Marianna Ščotkina, ietekmīgais informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmējs Viktors Prokopeņja. 2020.gada 24.februārī Krievijas izdevums „Naša versija” norādīja, ka Kremlī par A.Lukašenko politiskajiem pēctečiem tiekot uzskatīti 40 gadus vecais pirmais vicepremjers Dmitrijs Krutojs un M.Mjasņikovičs. 
 

Iekšpolitika

 
 

Foto: udf.by
Aleksandrs Lukašenko un Nikolajs Lukašenko 

Runājot par izpildvaru, Baltkrievijas politologs Vladimirs Rouda valsts valdību nosauca par ekonomisku un administratīvu aģentūru, kura ir pakļauta A.Lukašenko. Prezidents ieceļ un var atcelt no amata gan premjerministru, gan pārējos valsts ministrus, kā arī vada Ministru padomes sēdes. Valdība pilda prezidenta un viņa administrācijas pieņemtos lēmumus bez kādas patiesas iniciatīvas no savas puses. Ministri amatos tiek mainīti reti. Ministru padomi veido 24 ministrijas un septiņas komitejas (tostarp Valsts drošības komiteja).
Arī tiesu vara Baltkrievijā ir stingrā prezidenta kontrolē, ko atspoguļo valsts augstākā tiesa – Konstitucionālā tiesa. To veido 12 biedri, no kuriem pusi ieceļ A.Lukašenko, bet otru pusi – Republikas padome. Kopš 1996.gada Konstitucionālā tiesa nevienu likumu nav atzinusi par nekonstitucionālu, turklāt tai ir nepieciešams A.Lukašenko apstiprinājums, lai uzsāktu kādas lietas izskatīšanu.
Lai gan Baltkrievijā regulāri tiek īstenotas diezgan plaša mēroga kadru pārbīdes, tās parasti neskar valsts nozīmīgākās amatpersonas. Visbiežāk tiek mainīti Baltkrievijas vēstnieki ārvalstīs, reģionālas amatpersonas un apgabalu izpildkomiteju darbinieki.
Lielākā daļa Baltkrievijas mediju atrodas valsts kontrolē un publicē režīmu atbalstošu propagandu. Neatkarīga žurnālistika Baltkrievijā ir stingri ierobežota – valsts pret tai nelabvēlīgiem žurnālistiem vēršas ar tiesas procedūrām, tos fiziski ietekmē, šantažē vai citādi cenšas ierobežot to neatkarīgu darbību. Neskatoties uz to, ka Baltkrievijas valsts televīzijas kanāli uz debatēm ir sākušas aicināt arī opozicionārus, tas nav izmainījis sabiedrisko diskusiju raksturu Baltkrievijā.
Korupcija Baltkrievijā nav tik izplatīta kā citās postpadomju valstīs. Atšķirībā no citiem autoritāriem režīmiem, atklāta korupcija netiek paciesta. Vienlaikus jānorāda, ka korupcijas apkarošanas process nav caurredzams un nereti ir selektīvs.

Ārpolitika

Baltkrievijas ārpolitiku galvenokārt nosaka tās prezidents Aleksandrs Lukašenko. Kā viena no atslēgpersonām ārējā vektora īstenošanā var tikt minēta arī ārlietu ministrs Vladimirs Makejs, kurš iepriekš vadīja Prezidenta administrāciju (2008.–2012.gadā). Daļa ārpolitikas pētnieku Baltkrievijas politiku raksturo kā balansēšanu vai „sēdēšanu uz diviem krēsliem”, tomēr realitātē Maskavas ietekme attiecībās ar Minsku ir daudz lielāka nekā Rietumvalstīm. Viens no faktoriem, kas jāatceras, ir tas, ka viens no primārajiem A.Lukašenko ārpolitikas mērķiem ir saglabāt savu režīmu un noturēties pie varas pēc iespējas ilgāk. Maskavas atbalsts ir būtisks A.Lukašenko leģitimitātei.
Jāatzīmē, ka, nākot pie varas, A.Lukašenko iestājās par Krievijas un Baltkrievijas tuvināšanos (Savienotās Valsts integrācijas projekts). Abu valstu starpā ir bijuši vairāki tuvināšanās un attiecību saasināšanās (tirdzniecības – gāzes, gaļas, piena karu) periodi. Ar ekonomisko sviru palīdzību Krievija ir centusies panāk lielāku kontroli pār savu stratēģisko sabiedroto. Ikreiz, kad pieauga saspīlējums Maskavas un Minskas attiecībās, Baltkrievija demontrēja lielāku pretimnākšanu Rietumiem, lai tādējādi iespēju robežās panāktu sev tulītēji izdevīgu (akūtu) lēmumu pieņemšanu, piemēram, ekonomiska rakstura atbalsts no Krievijas un Rietumvalstīm, tostarp sankciju mīkstināšana, Krievijas militārās bāzes izveides novilcināšana Baltkrievijas teritorijā, Baltkrievijas uzņēmumu privatizācijas aizkavēšana (liedzot tiem nokļūt Kremlim pietuvinātu cilvēku rokās). Saspīlējuma pamatā ir atšķirīga izpratne par sadarbību. Krievija vēlas pēc iespējas lielāku kontroli, kamēr A.Lukašenko uzskata, ka Baltkrievija ir demonstrējusi pietiekamu lojalitāti pret Maskavu, tādēļ tai pienākas atlīdzība.
 

Foto: wikipedia.org
Baltkrievija ir visu nozīmīgāko Krievijas dibināto organizāciju – Savienotās Valsts,
Eirāzijas ekonomiskās savienības, Kolektīvās drošības līguma organizācijas,
Neatkarīgo Valstu Sadraudzības – dalībvalsts 

 
Šobrīd Baltkrievija kalpo par buferzonu starp Krieviju un Rietumvalstīm. Lai iegūtu zināmu patstāvību, tai nepieciešams iegūt atbalsta punktus citur pasaulē ārpus Krievijas un Rietumiem (visticamāk, ka pārlieku liela tuvināšanās izraisītu asu Maskavas reakciju). Pēdējos gados ir novērojama Minskas vēlme izvērst plašāku sadarbību ar Pekinu un Centrālāzijas valstīm.
Lai gan Minska oficiāli cenšas demonstrēt neitrālas valsts tēlu, tā faktiski ir uzskatāma par tuvāko Krievijas sabiedroto, par ko liecina dalība kopīgos integrācijas projektos (Kolektīvās drošības līguma organizācija (KDLO), Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS), Eirāzijas ekonomiskā savienība (EES)), kā arī kopīgas militārās mācības un Baltkrievijas iebildumi pret NATO spēku pieaugumu reģionā. Faktiski Maskava Baltkrieviju uzskata par savu vasaļvalsti, par savas militārās drošības neatņemamu daļu (Rietumu stratēģiskā virziena turpinājums)
Baltkrievijas pētnieciskais institūts „Poļitičeskaja sfera” konstatējis, ka no Krievijas visatkarīgākā postpadomju valsts ir tieši Baltkrievija. Pārējās valstis, ieskaitot KDLO un EES dalībnieces, īsteno patstāvīgāku politiku un vairāk sadarbojas ar ES, NATO un ASV. Baltkrievija ir pilnībā atkarīga no Krievijas ekonomiski (noieta tirgus, energoresursu piegādes, subsīdijas, kredīti).
Krievijas ārpolitikas profesionāļi apzinās, ka nekāda Minskas pārorientācija uz Rietumiem tuvākajā laikā nav iespējama. Ierobežota Baltkrievija un Rietumvalstu tuvināšanās ir simboliska attiecību normalizācija pēc krasa attiecību „atsaluma”. Jāatceras, ka publiska pret Maskavu vērsta kritika norāda, ka abu valstu integrācija nerit tik gludi, kā Kremlis to vēlētos, taču abu valstu dezintegrācija ir apšaubāma.
Lai gan A.Lukašenko vairākkārt ir licis manīt, ka Krimas aneksija pārkāpa starptautiskās tiesību normas, ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā Minska atbalstīja Maskavu.

26. maijs

Iekšpolitika
26.05.2020
Kaut arī vairums ekspertu Krievijā un Baltkrievijā uzskata, ka 9.augustā plānotajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas pārsteigumu, visticamāk, nebūs un jau sesto uzvaru prezidenta vēlēšanās gūs Aleksandrs Lukašenko (viņš vada Baltkrieviju kopš 1994.gada), gan Baltkrievijas izdevums „Teļegraf”, gan ...

13. maijs

Iekšpolitika
13.05.2020
Saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) oficiālajiem datiem, š.g. 12.maijā reģistrēti 24 873 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, pēdējās diennakts laikā inficēto skaits palielinājās par 967 cilvēkiem, savukārt miruši ir 142 cilvēki (7 pēdējās diennakts laikā), informē izdevums “Tut.by”. ...

07. maijs

Ārpolitika
07.05.2020
Baltkrievijas Ārlietu ministrija (ĀM) anulēja Krievijas televīzijas kanāla „Pervij kanal” korespondenta Alekseja Kručiņina un operatora Sergeja Panasjuka akreditāciju, atsaucoties uz ĀM preses sekretāru Anatoliju Glazu, informēja „TUT.BY”. 

30. aprīlis

Iedzīvotāji
30.04.2020
Vairāk nekā puse Baltkrievijas iedzīvotāju (62%) uzskata, ka laika posmā no š.g. februāra līdz š.g. martam ir pasliktinājusies ekonomiskā situācija valstī, atsaucoties uz Varšavā bāzētās Baltkrievijas analītiskās domnīcas BAW veiktās aptaujas datiem, informē telekanāls “Belsat TV”. ...

28. aprīlis

Ekonomika
28.04.2020
Baltkrievija pārdeva valsts banku “Paritetbank” kompānijai “Beristore Holdings Limited”, kuras galvenais labuma guvējs ir Krievijas uzņēmējs, Lielbritānijas pilsonis Saīds Gucerijevs, miljardiera Mihaila Gucerijeva dēls, kuru saista draudzīgas attiecības ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukaše...

07. aprīlis

Ārpolitika
07.04.2020
Krievijas naftas vada „Družba” operators „Transņeftj” uzsācis naftas transportēšanu uz Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām (NPR), atsaucoties uz kompānijas oficiālo pārstāvi Igoru Deminu, š.g. 6.aprīlī informēja „TASS”.  

01. aprīlis

Iekšpolitika
01.04.2020
Š.g. 31.martā Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ar parlamenta augšpalātas spīkeri Natāliju Kočanovu pārrunāja Covid-19 izplatības situāciju valstī, informē izdevums “Kommersant”.  

26. marts

Ārpolitika
26.03.2020
Baltkrievijas premjerministrs Sergejs Rumass š.g. 24.martā skaidroja, uz kādiem nosacījumiem Minska vienojās par naftas importu no Krievijas, informēja izdevums „BelTA”.

24. marts

Ārpolitika
24.03.2020
Līdz 2030.gadam ir iespējami četri galvenie Austrumeiropas reģiona attīstības scenāriji, atsaucoties uz izdevumā “Visegrad Insight” publicēto pētījumu, kura izstrādē ir piedalījušies vairāk nekā 30 ES Austrumu partnerības programmas dalībvalstu eksperti, norāda domnīcas “Ukrajinska Prizma” pētnieks ...

18. marts

Ārpolitika
18.03.2020
Pārrunu par integrāciju Savienotās Valsts ietvaros laikā Maskava piedāvāja Minskai izveidot 12 pārnacionālas institūcijas, atsaucoties uz avotiem, informē izdevums “RBK”.  

17. marts

Drošība
17.03.2020
Š.g. 16.martā Krievijas valdība pieņēma lēmumu par faktisku valsts robežu slēgšanu laika posmā no š.g. 18.marta līdz š.g. 1.maijam koronavīrusa izplatības dēļ, informē  izdevums „Kommersant”.  

04. marts

Personas
04.03.2020
Krievijas izdevums „Ogoņok” š.g. 2.marta numurā ir izpētījis  potenciālos Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko politiskos pēctečus.

25. februāris

Ekonomika
25.02.2020
Š.g. 21.februārī notika Krievijas un Baltkrievijas prezidentu Vladimira Putina un Aleksandra Lukašenko telefonsaruna, kuras ietvaros cita starpā tika diskutēts arī par naftas piegādes jautājumiem, informē baltkrievu izdevums „TUT.BY”.

10. februāris

Ārpolitika
10.02.2020
Š.g. 7.februārī Sočos noritēja Krievijas un Baltkrievijas prezidentu Vladimira Putina un Aleksandra Lukašenko tikšanās, informē izdevums „RBK”.

07. februāris

Drošība
07.02.2020
Š.g. 5.februārī izdevums „SB. Belarusj Segodņa” publicēja interviju ar Baltkrievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba (BS ĢŠ) priekšnieka vietnieku un BS ĢŠ Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieku ģenerālmajoru Pāvelu Muraveiko.

1 - 15 no 161 rakstiem

1 2 3

...

9 10 11