Izvērstā meklēšana

Baltkrievijas Republika

Ģeogrāfija
     Foto: mapsof.net
Baltkrievijas topogrāfiskā karte

Baltkrievijas teritorija aizņem 207 600 km2. Tā ir relatīvi līdzena valsts (Baltkrievija atrodas Austrumeiropas līdzenumā), bez izteikti augstām kalnu grēdām (augstākais „kalns” ir 345 m augstais Dzeržinska kalns Minskas augstienē); kā vienīgais vēsturiskais dabīgais šķērslis Baltkrievijā bijuši Pripetas purvi valsts dienvidos–dienvidrietumos. Tai ir 3 642 km gara sauszemes robeža, un Baltkrievija robežojas ar piecām valstīm – Krieviju (1 312 km gara robeža) austrumos un ziemeļos, Latviju (161 km) un Lietuvu (640 km) ziemeļrietumos, Poliju (418 km) rietumos un Ukrainu (1 111 km) dienvidos. Baltkrievijai nav jūras robežu, tās izmantotā laika josla ir GMT+2 ar mainīgu vasaras un ziemas laiku. 43,7% Baltkrievijas sauszemes teritorijas ir lauksaimnieciski apstrādājama, bet 42,7% no valsts teritorijas klāj meži.
Valsts atrodas mērenajā klimata joslā. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir no –4,5°C līdz –8°C, bet jūlijā – no +17°C līdz +18,5°C. Vidējais nokrišņu daudzums ir 750–1000 mm gadā.
Baltkrievijas stratēģiski nozīmīgākie derīgie izrakteņi ir kālija karbonāts (potašs – izmanto kā mēslojumu; vienas no lielākajām atradnēm Eiropā), dažādi sāļi un fosfāti. Lai gan Baltkrievijā iegūst naftu, tas tiek veikts nelielos apjomos (apmēram 12%–13% no nepieciešamā daudzuma), tāpēc pārējo naftu un dabasgāzi tā importē no Krievijas.

Iedzīvotāji
Foto: languagesoftheworld.info
(pa kreisi) Baltkrievijas iedzīvotāju dzimtā valoda (zaļā krāsā – baltkrievu, zilā – krievu),
(pa labi) visbiežāk izmantotā valoda

Baltkrievijā dzīvo 9 589 689 cilvēki, no kuriem 4 420 000 (46,5%) ir vīrieši, bet 5 083 800 (53,5%) ir sievietes (uz vienu vīrieti Baltkrievijā ir 1,150 sievietes). 7 064 500 (74,3%) iedzīvotāju dzīvo pilsētās, bet 2 439 300 (25,7%) – laukos. Baltkrievijā ir 1 511 400 (15,9%) nepilngadīgo iedzīvotāju, 5 852 800 (61,6%) iedzīvotāji ir darbspējīgā vecumā, bet 2 139 300 (22,5%) ir pensionāri.
Baltkrievijā dzīvo 83,7% baltkrievu, 8,3% krievu, 3,1% poļu, 1,7% ukraiņu, 2,4% citas un 0,9% neprecizētas izcelsmes iedzīvotāji. Valstī izplatītākā ir krievu valoda (oficiāla valsts valoda), kuru lieto 70,2% Baltkrievijas iedzīvotāju, tad seko baltkrievu valoda (oficiāla valsts valoda), kuru lieto 23,4% iedzīvotāju, citas (tai skaitā poļu un ukraiņu valodas) – 3,1%, bet 3,3% iedzīvotāju nav precizējuši, kādu valodu lieto ikdienā.
Vairums Baltkrievijas iedzīvotāju ir kristieši, precīzāk, (dilstošā secībā) pareizticīgie, katoļi un luterāņi. Lielākā ir Baltkrievijas Pareizticīgā baznīca, kurai ir piederīgi apmēram 82% iedzīvotāju (no kuriem 18% aktīvi apmeklē dievkalpojumus), bet Katoļu baznīcai Baltkrievijā piederīgi 12% iedzīvotāju. Vienlaikus valstī ir liels skaits ateistu, apmēram 41% visu iedzīvotāju. Baltkrievijas varas iestādes atbalsta Pareizticīgo baznīcu un Katoļu baznīcu, bet protestantu konfesijām piederīgās baznīcas tā neatbalsta.

Administratīvais iedalījums
Foto: incopolis.livejournal.com
Administratīvie apgabali un republikas nozīmes pilsēta Minska

Baltkrievijas administratīvi teritoriālais iedalījums sastāv no trijiem līmeņiem. Pirmais līmenis ietver sešus apgabalus, kas koncentrējas ap lielākajām reģionu pilsētām: Minskas, Gomeļas, Brestas, Grodņas, Mogiļevas un Vitebskas. Atsevišķi pirmajā līmenī tiek izdalīta arī Minska kā republikas nozīmes pilsēta. Minskas apgabalā ir 22 rajoni, Brestas – 16, Vitebskas – 21, Gomeļas – 21, Grodņas – 17, Mogiļevas –21 rajons.
Minska ir valsts galvaspilsēta, valsts izglītības, politiskais un ekonomiskais centrs. Tajā koncentrējas vairāk nekā trešdaļa no kopējā ārējās tirdzniecības apjoma.
Otrajā administratīvi teritoriālajā līmenī valsts ir iedalīta 118 rajonos un 10 apgabala nozīmes pilsētās. Tajās parasti ir ne mazāk par 50 000 iedzīvotājiem. Šīs pilsētas ir lielākie reģionu administratīvie, ekonomikas un kultūras centri ar attīstītu rūpniecību un sociālo infrastruktūru. Šādu statusu var iegūt arī pilsēta zem 50 000 iedzīvotājiem, kurai ir rūpnieciska vai vēsturiska nozīme, tai ir attīstības perspektīvas un tās iedzīvotāju skaits pieaug. No 10 apgabalu nozīmes pilsētām piecas ir apgabalu centri, bet trīs – rajonu centri, kā arī Žodinas un Novopolockas pilsēta. Trešajā administratīvi teritoriālajā līmenī ietvertas 102 rajona nozīmes pilsētas, kā arī 90 pilsētas tipa ciemati (tostarp kūrorta, strādnieku), 1295 lauku padomes (apvieno sevī vairākus lauku apdzīvotos punktus un atrodas rajonu sastāvā), kā arī 24 apgabala nozīmes pilsētu un Minskas rajoni.
Apdzīvotajiem punktiem nav vietējās deputātu padomes un izpildorgāni.
Baltkrievijai ir divpalātu parlaments. Augšpalātā (Republikas Padomē) no katra apgabala un Minskas proporcionāli tiek ievēlēti 8 pārstāvji (kopā 56) – tikpat, cik ieceļ prezidents. Kopā ir 112 vietas augšpalātā. Savukārt pārstāvju palāta (apakšpalātā) tiek ievēlēti 112 locekļi, katrs no 1 mandāta apgabala.
Vietējo deputātu padomju ievēlēšana notiek pēc viena mandāta vēlēšanu apgabalu principa. Lai ievēlētu reģionālo (apgabalu) jeb Minskas deputātu padomi, tiek izveidoti 40 – 60 vēlēšanu apgabali katrā 1.līmeņa administratīvi teritoriālajā vienībā, 25 – 40 vēlēšanu apgabali rajonu pilsētu deputātu padomes ievēlēšanai, 15 – 25 vēlēšanu apgabali, lai ievēlētu deputātu padomi rajoniem pakļautajās pilsētās, 11 – 15 vēlēšanu apgabali, lai ievēlētu ciematu lauku padomi.

Ekonomika
Foto: eurodialogue.eu
„Družba” naftas vads (zaļā krāsā)

Pēc izpētes un izglītības institūcijas „The Heritage Foundation” datiem, Baltkrievijas IKP ir 172 miljardi USD, IKP uz vienu iedzīvotāju ir 18 161 USD, inflācijas līmenis ir 18,1%, bet bezdarba līmenis – 5,9% (oficiāli bezdarba līmenis Baltkrievijā ir zem 1%, bet patiesībā tas ir augstāks, jo nereģistrēties bezdarbnieka statusam nereti ir izdevīgāk).
Neskatoties uz 25 gadiem kopš PSRS sabrukuma, Baltkrievijas ekonomika joprojām ir cieši saistīta ar Krieviju – pēc Baltkrievijas Ārlietu ministrijas publiskotās informācijas, apmēram 40% savas produkcijas Baltkrievija eksportē uz Krieviju, bet tās imports no Krievijas veido apmēram 60% no kopējā. Otrs lielākais Baltkrievijas tirdzniecības partneris ir ES, uz kuru tiek eksportēti apmēram 30% Baltkrievijas produkcijas. Imports no ES uz Baltkrieviju aizņem apmēram 20% no valsts kopējā importa. Citi nozīmīgi Baltkrievijas tirdzniecības partneri ir Ukraina, Kazahstāna, Gruzija un Moldova.
Baltkrievija ir viena no Eirāzijas ekonomiskās savienības dalībvalstīm un tā veido vienotu ekonomisko telpu ar Krieviju, Kazahstānu, Armēniju un Kirgizstānu.
Baltkrievijas teritoriju šķērso „Družba” naftas vads, kurš gada laikā transportē apmēram 50 miljonus tonnu jēlnaftas jeb 21% kopējā Krievijas naftas eksporta, un „Jamal-Jevropa” gāzes vads, kurš 2011.–2012.gadā transportēja apmēram 44,3 miljardus m3 gāzes jeb 23% no visa Krievijas gāzes eksporta. Baltkrievijā atrodas vairākas naftas pārstrādes rūpnīcas, kurās pa „Družba” piegādātā jēlnafta tiek pārstrādāta dažādos naftas produktos.
Baltkrievija no Krievijas importē dabasgāzi, kas abu valstu starpā 2016.gadā izraisīja konfliktu – Baltkrievija vēlējās gāzes cenu samazināt no 132 USD par 1000 m3 gāzes līdz 73 USD par 1000 m3 gāzes. Krievija nevis piekāpās, bet 2016.gada trešajā ceturksnī samazināja naftas piegādes Baltkrievijai no 5,3 miljoniem t līdz 3 miljoniem t. Vienlaikus Krievijas Federālais veterinārais un fitosanitārais dienests izvirzīja apsūdzības par vairāku Baltkrievijas pārtikas produktu neatbilstību veterināriem standartiem. Savukārt Baltkrievija draudēja par 50% palielināt tarifus Krievijas naftas tranzītam caur tās teritoriju. Konflikta rezultātā Baltkrievijas IKP gada prognozes pasliktinājās no 2,7% IKP krituma līdz 2,9% IKP kritumam, apliecinot Baltkrievijas ekonomisko atkarību no Krievijas.
Augstākminētā konflikta kontekstā jāpiemin arī cits nozīmīgs Baltkrievijas ekonomikas aspekts – Baltkrievijai līdz šim noteiktā gāzes cena 132 USD par 1000 m3 gāzes bija viena no zemākajām cenām, par kādu Krievija kādai citai valstij pārdod gāzi. Baltkrievija faktiski nav spējīga maksāt tādu cenu kā Ukraina, Polija u.c. valstis savas neattīstītās ekonomikas dēļ.

Foto: belarusdigest.com
Uzņēmumu īpatsvars Baltkrievijas ekonomikā (mazie uzņēmumi – zaļā krāsā, vidējie – rozā, mikrouzņēmumi – zilā)

Baltkrievijā ir vairākas „barjeras” privātai uzņēmējdarbībai. Valsts ekonomikā dominē lieli valsts uzņēmumi, bet mikrouzņēmumu, mazu un vidēju uzņēmumu īpatsvars kopš 2012.gada ir pastāvīgi samazinājies. Privātas uzņēmējdarbības attīstību Baltkrievijā kavē gan legālas barjeras, gan parādi ar augstām procentu likmēm (dažreiz līdz pat 30%), gan nodokļu politikas nestabilitāte. Baltkrievijas iedzīvotāju nodarbinātība privātajā sektorā kopš 2009.gada nav mainījusies, kas varētu liecināt, ka šī nozare Baltkrievijas iedzīvotājiem nav saistoša.

Foto: belarusdigest.ru
Ķīnas Jaunā zīda ceļa projekts

Baltkrievijai ir arī ekonomiskas attiecības ar Ķīnu. Abu valstu attiecības balstās uz Baltkrievijas īstermiņa ekonomisko problēmu atrisināšanu un Ķīnas ilgtermiņa tirdzniecisko ambīciju realizēšanu Eiropā. Ņemot vērā Ķīnas ambīcijas iekļūt visos pasaules tirgos, tā ir nodibinājusi draudzīgas attiecības ar Baltkrieviju, jo redz to kā savu placdarmu tirdzniecībai ar Eiropu – tā cenšas sagatavot „labvēlīgu augsni” plānotajam Jaunā Zīda Ceļa projektam (kam paredzēts savienot Ķīnu ar Eiropu, tas šķērsos Baltkrievijas teritoriju).
Ķīnai ar Baltkrieviju galvenokārt ir ekonomiskas saistības, tomēr Baltkrievijai tās vairāk izpaužas kā aizdevumu izsniegšana no Ķīnas puses, nevis kā tieša tirdzniecība starp valstīm. Piemēram, 2007.gadā tika izsniegts aizdevums 1 miljarda USD vērtībā, 2010.gadā Ķīnas vicepremjers apciemoja Baltkrieviju un solīja 10 miljardu USD investīcijās, un tā paša gada oktobrī Ķīna Baltkrievijai piedāvāja 15 miljardu USD aizdevumu, ko plānots atmaksāt 15–20 gadu laikā.

Personas

Uz Baltkrieviju nereti tiek attiecināts jēdziens „PSRS rezervāts”. Kopš neatkarības iegūšanas 1991.gadā resovjetizācijas naratīvs eksistējis nevis inerces, bet gan apzinātas iedzīvotāju un valdošās varas lēmuma rezultātā. Triju gadu laikā bezrūpīgi veiktās tirgus ekonomikas reformas sabiedrībā izsauca atklātu neapmierinātību. Siloviki, akadēmiķi, sarkanie direktori (bijušās PSRS nomenklatūras darbinieki) atbalstīja pro-padomju diskursu.

Foto: euronews.com
Aleksandrs Lukašenko

1994.gadā visi kandidāti, izņemot divus, uzstājās ar lozungiem par bijušo PSRS republiku reintegrāciju. Šādu situāciju izmantoja A.Lukašenko, kurš gadu pēc ievēlēšanas iniciēja referendumu, kura rezultātā krievu valoda kļuva par otro valsts valodu, prezidents ieguva tiesības atlaist parlamentu un atbalstīt ekonomiskās integrācijas kursu ar Krieviju. Valsts simbolika praktiski kļuva par padomju perioda analogu. Kopš tā laika A.Lukašenko aktīvi atbalstījis tuvināšanās kursu ar Krieviju un arī citām postpadomju tautām, apzināti veicinot Baltkrievijas rusifikāciju. Atsevišķi avoti pat norāda, ka A.Lukašenko pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados bijis gatavs kļūt par Savienotās Valsts prezidentu, taču Vladimira Putina nākšana pie varas šādu notikumu scenāriju pārtrauca. Faktiski kopš tā laika A.Lukašenko savā politikā ievēro balansēšanas principu, cenšoties pēc iespējas saglabāt patstāvību no Kremļa.
Aleksandrs Lukašenko par Baltkrievijas prezidentu pirmo reizi tika ievēlēts 1994.gadā. Kopš tā laika viņš ir pārvēlēts šajā amatā piecas reizes (pēdējo reizi 2015.gada 11.oktobrī).
Izvēloties autoritāru vadības stilu, A.Lukašenko ir pārliecināts, ka viņš vienīgais spēj vadīt Baltkrieviju. Viņš ir ambiciozs un ietiepīgs, kā arī apveltīts ar "izdzīvošanas" spējām.
Viņš pielietos dažādus iespējamos līdzekļus, lai novērstu iespējamos draudus režīmam. Viņa kontrolē atrodas valsts industrija, tomēr valsts ekonomikas stagnācija nozīmē arvien mazākas manevrēšanas iespējas.
A.Lukašenko ir persona, kas pieņem gala lēmumus jebkurā jomā. Viņa uzticības personu loks ir šaurs, parasti amatos tiek iecelti viegli kontrolējami cilvēki, bez izteiktas individualitātes un ambīcijām.
Autoritārisma apstākļos ir likumsakarīgi, ka vadošās personas valstī ir pietuvinātas līderim. Savu tuvāko loku atlasa viens, galvenais cilvēks – A.Lukašenko. Viņš ir izveidojis patstāvīgas varas sistēmu, kas līdzīgi kā Krievijas gadījumā atgādina savdabīgu politbiroja paveidu. Atšķirībā no padomju ēras, šis politbirojs ir neformāls. Par zināmiem konkrētās personas ietekmes indikatoriem ir uzskatāms, pirmkārt, pakļauto cilvēku skaits, finanšu resursi, kontrole pār sabiedriskās dzīves sfērām, aktivitāte, kas nomināli atspoguļo varu. Jāapzinās arī, ka Baltkrievijas biznesa un varas struktūras ir pietiekami noslēgtas, kas apgrūtina izvērtēt konkrētu personu ietekmi.

Foto: belprauda.org
Valērijs Vakulčiks

Baltkrievija ir vienīgā valsts, kas pārmantojusi Padomju Savienības specdienestu – Valsts drošības komiteju KGB. Kopš 2012.gada to vada Valērijs Vakulčiks (dzimis 1964.gada 19.jūnijā). Absolvējis PSRS KGB militārās pretizlūkošanas augstākos kursus un Krievijas Vadības akadēmiju (2011.g.). No 1985. līdz 1991.gadam dienējis Bruņotajos spēkos, savukārt no 2008.gada valsts drošības iestādēs.
2015.gada Baltkrievijas ietekmīgāko personu reitingā V.Vakulčiks ierindojās otrajā vietā uzreiz aiz valsts prezidenta Aleksandra Lukašenko. Viņa pozīcijas varas elitē tiek raksturotas kā ārkārtīgi stabilas. A.Lukašenko nekad publiski nav kritizējis šī brīža KGB vadītāju.
KGB vadītājam ir gandrīz neierobežotas pilnvaras. Prezidentam pietuvinātā miljonāra Jurija Čiža arests kļuva par vienu no ievērojamākajiem notikumiem saistībā ar elites grupējumu savstarpējām cīņām. Ekonomisko grūtību apstākļos, visticamāk, A.Lukašenko ir devis pavēli piespiest bagātākos uzņēmējus dalīties ar valsti savā labklājībā, kas ar režīma atbalstu iemantota iepriekš. V.Vakulčiks, kurš līdz šim izvairījies no publicitātes, nokļuvis uzmanības centrā. Uzņēmēju „medības” var uzskatīt par tendenci līdzšinējā KGB vadītāja rīcībā. Uz aizdomu pamata par nodokļu nemaksāšanu tikuši aizturēti arī tādi uzņēmēji kā Jevgēņijs Baskins („Servoļjuks”), Oļegs Zuhovickis („Zov-Mebeļ”), Aleksandrs Pavlovskis („Biokom”), Aleksandrs Muravjovs („Motovelo”), Giļmanu brāļi („Konsul”), Japrincevu ģimene – tēvs un dēls.
Jāatzīmē, ka V.Vakulčika priekšteči aktīvi vērsās pret opozīciju. A.Lukašenko atbalsta to, ka specdienests pārorientējies no represijām pret opozīciju uz cīņu pret korupciju un nodokļu nemaksāšanu. Tas ir īpaši svarīgi šī brīža smagajā ekonomiskajā situācijā, kādā atrodas Baltkrievija.
KGB aktīvi vēršas arī pret Ukrainā karojošajiem Baltkrievijas brīvprātīgajiem. Plašāko rezonansi ir guvuši tie tiesas procesi, kuros iesaistīti brīvprātīgie kaujinieki, kas karo Kijevas, nevis Donbasa separātistu pusē.
Karjeras attīstībā nozīmīgs faktors, iespējams, ir pazīšanās ar A.Lukašenko dēlu Viktoru (abi dienējuši Brestas robežapsardzības spēkos). Sasniedzot „politisko apvārsni” 2000.gadu pirmās dekādes beigās, V.Vakulčiks radīja iespēju uzlabot savu personisko labklājību. Viņam pieder zemes īpašumi elitārā Minskas rajonā, blakus citiem ierēdņiem un amatpersonām.

Foto: belaruspartisan.org
Viktors Lukašenko

Ietekmīgāko personu lokā minams prezidenta dēls un palīgs drošības jautājumos V.Lukašenko (tiekas regulāri ar arābu valstīm, lai piesaistītu investīcijas), premjerministrs Andrejs Kobjakovs (kūrē Kremļa ekonomiskā atbalsta jautājumus un vada prokremlisko elites grupējumu, kas ir pietuvināts A.Lukašenko), ārlietu ministrs Vladimirs Makejs (bija personīgi atbildīgs par relatīvā „atkušņa” iestāšanos starp ES un Baltkrieviju), aizsardzības ministrs Andrejs Ravkovs.
Ņemot vērā valsts iekārtu un prezidenta amata nozīmi valstī, lielais jautājums ir par šī brīža Baltkrievijas līdera mantinieku jeb pēcteci. Varas pārmantošanas procesā nav nodefinēti skaidri noteikumi, līdz ar to līdera nomaiņa var potenciāli izraisīt destabilizāciju. Visticamāk, ka ievērojamu lomu A.Lukašenko pēcteča noteikšanā spēlēs Kremlis. Iespējams, ka varas pārdale notiks pašreizējās elites nomenklatūras ietvaros un varas vakuuma apstākļos varētu saasināties elites grupējumu (biznesa, reģionālā, spēka struktūru) savstarpējā cīņa par ietekmi.
Atsevišķi eksperti uzskata, ka dažkārt A.Lukašenko atsaukšanās uz nepieciešamību atkal veikt izmaiņas konstitūcijā, var tikt uztverts kā potenciāls signāls līdera nodomiem gatavot varas nodošanu savas ģimenes (kādam no trijiem dēliem) rokās. Pirmais, kas par to oficiāli sācis runāt, ir bijušais politiķis un deputātu frakcijas „Respubļika” līderis, kurš, atsaucoties uz augsti stāvošiem avotiem, izdevumam „Belorusskaja Pravda” norādījis, ka šāds mehānisms jau ir gatavs. Piemēram, vecākais dēls Viktors tiek iecelts par Grodņas apgabala vadītāju, automātiski nokļūstot augšpalātā – Republikas padomē. Pēc tam deputāti izvēlētos no sava vidus jauno prezidentu. Lai šāds scenārijs īstenotos, būtu nepieciešamas izmaiņas konstitūcijā, kas noteiktu, ka prezidentu ievēl nevis sabiedrība, bet parlaments. Pēc politiskās loģikas, varu varētu nodot vecākajam dēlam Viktoram (dzimis 1976.gadā), kurš kūrē spēka struktūras. 2013.gada intervijā Ukrainas izdevumam „Izvestija v Ukraine” A.Lukašenko nenoliedza, ka par nākamo prezidentu varētu kļūt viņa vecākais dēls Viktors. Citi uzskata, ka A.Lukašenko pie varas turēsies tik ilgi, kamēr pienāks laiks varu nodot jaunākajam dēlam Nikolajam (dzimis 2004.gadā), kurš tēvu regulāri pavada oficiālajās starpvalstu vizītēs un dažādos oficiālos pasākumos. Kā liecina Azerbaidžānas piemērs, varas nodošana no tēva dēlam nebūtu nekas ārkārtējs postpadomju telpā.

Foto: belaruspartisan.org
Vladimirs Makejs

A.Lukašenko pēcteču sakarā tiek minēts arī pašreizējais ārlietu ministrs V.Makejs (mazāk zināms sabiedrībai, tāpēc būtu nepieciešams mainīt prezidenta ievēlēšanas mehānismu, šādas tiesības paredzot parlamentam). Eiropā viņš ir salīdzinoši zināms. Viņām bijusi liela pieredze arī iekšpolitikā, iepriekš strādājot par Prezidenta administrācijas vadītāju. Lai gan oficiāli viņš paudis nostāju, ka NATO spēku izvietošana kaimiņvalstīs apdraud reģionālo drošību (atbilstoši Kremļa un Minskas retorikai), tā neatbilst viņa patiesajiem uzskatiem, raksta „Naša Gazeta”. Rietumos viņš tiek saukts par pieņemamāko A.Lukašenko pēcteci. Iespējams, ka tieši šis faktors varētu arī tikt ņemts vērā Maskavā, iestājoties pret V.Makeju kā potenciālo A.Lukašenko mantinieku.

Iekšpolitika

Baltkrievija oficiāli skaitās prezidentāla republika, bet faktiski tā ir autoritāra diktatūra, kurā vara pieder vairākkārt pārvēlētajam Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko (reizēm Baltkrievijas varas sistēma tiek saukta par „superprezidentūru”). Kopš 2004.gada referenduma A.Lukašenko ir tiesības neierobežotu reižu skaitu kandidēt uz Baltkrievijas prezidenta amatu (pēdējās prezidenta vēlēšanas norisinājās 2015.gadā). Prezidenta milzīgo varu atspoguļo tas, ka viņam ir tiesības izsludināt rīkojumus, kuri automātiski iegūst likuma spēku un kuri spēj atcelt jau pastāvošus Baltkrievijas likumus.
Teorētiski likumdevējvaras funkcijas Baltkrievijā pilda valsts divpalātu parlaments (apakšpalātas nosaukums ir Pārstāvju palāta, bet augšpalātas – Republikas padome). Faktiski Baltkrievijas parlamentam valsts politikā nav īpašas nozīmes vai varas. Tam nav nekādas izpildvaras funkcijas, tā galvenais uzdevums ir apstiprināt tam iesniegtus, Prezidenta administrācijas sagatavotus, likumus. Ne Pārstāvju palātai, ne Republikas padomei nav sabiedrisku debašu, likumus nereti apstiprina vienbalsīgi. Neviens parlamentārietis nav atklāti kritizējis A.Lukašenko.

Foto: bielorussie.over-blog.com
Aleksandrs Lukašenko un Nikolajs Lukašenko

Runājot par izpildvaru, Baltkrievijas politologs Vladimirs Rouda valsts valdību nosauca par ekonomisku un administratīvu aģentūru, kura ir pakļauta A.Lukašenko. Prezidents ieceļ un var atcelt no amata gan premjerministru, gan pārējos valsts ministrus, kā arī vada Ministru padomes sēdes. Valdība pilda prezidenta un viņa administrācijas pieņemtos lēmumus bez kādas patiesas iniciatīvas no savas puses. Ministri amatos tiek mainīti reti. Ministru padomi veido 24 ministrijas un septiņas komitejas (tostarp Valsts drošības komiteja).
Arī tiesu vara Baltkrievijā ir stingrā prezidenta kontrolē, ko atspoguļo valsts augstākā tiesa – Konstitucionālā tiesa. To veido 12 biedri, no kuriem pusi ieceļ A.Lukašenko, bet otru pusi – Republikas padome. Kopš 1996.gada Konstitucionālā tiesa nevienu likumu nav atzinusi par nekonstitucionālu, turklāt tai ir nepieciešams A.Lukašenko apstiprinājums, lai uzsāktu kādas lietas izskatīšanu.
Lai gan Baltkrievijā regulāri tiek īstenotas diezgan plaša mēroga kadru pārbīdes, tās parasti neskar valsts nozīmīgākās amatpersonas. Visbiežāk tiek mainīti Baltkrievijas vēstnieki ārvalstīs, reģionālas amatpersonas un apgabalu izpildkomiteju darbinieki.
Lielākā daļa Baltkrievijas mediju atrodas valsts kontrolē un publicē režīmu atbalstošu propagandu. Neatkarīga žurnālistika Baltkrievijā ir stingri ierobežota – valsts pret tai nelabvēlīgiem žurnālistiem vēršas ar tiesas procedūrām, tos fiziski ietekmē, šantažē vai citādi cenšas ierobežot to neatkarīgu darbību. Neskatoties uz to, ka Baltkrievijas valsts televīzijas kanāli uz debatēm ir sākušas aicināt arī opozicionārus, tas nav izmainījis sabiedrisko diskusiju raksturu Baltkrievijā.
Korupcija Baltkrievijā nav tik izplatīta kā citās postpadomju valstīs. Atšķirībā no citiem autoritāriem režīmiem, atklāta korupcija netiek paciesta. Vienlaikus jānorāda, ka korupcijas apkarošanas process nav caurredzams un nereti ir selektīvs.

Ārpolitika

Baltkrievijas ārpolitiku galvenokārt nosaka tās prezidents Aleksandrs Lukašenko. Kā viena no atslēgpersonām ārējā vektora īstenošanā var tikt minēta arī ārlietu ministrs Vladimirs Makejs, kurš iepriekš vadīja Prezidenta administrāciju (2008.–2012.gadā). Daļa ārpolitikas pētnieku Baltkrieivjas politiku raksturo kā laipošanu vai sēdēšanu uz diviem krēsliem, tomēr realitātē Maskavas ietekme attiecībās ar Minsku ir daudz lielāka nekā Rietumvalstīm. Viens no faktoriem, kas jāatceras, ir tas, ka viens no primārajiem A.Lukašenko ārpolitikas mērķiem ir saglabāt savu režīmu un noturēties pie varas pēc iespējas ilgāk. Maskavas atbalsts ir būtisks A.Lukašenko leģitimitātei.
Jāatzīmē, ka, nākot pie varas, A.Lukašenko iestājās par Krievijas un Baltkrievijas tuvināšanos (Savienotās Valsts integrācijas projekts). Abu valstu starpā ir bijuši vairāki tuvināšanās un attiecību saasināšanās (tirdzniecības – gāzes, gaļas, piena karu) periodi. Ar ekonomisko sviru palīdzību Krievija ir centusies panāk lielāku kontroli pār savu stratēģisko sabiedroto. Ikreiz, kad pieauga saspīlējums Maskavas un Minskas attiecībās, Baltkrievija demontrēja lielāku pretimnākšanu Rietumiem, lai tādējādi iespēju robežās panāktu sev tulītēji izdevīgu (akūtu) lēmumu pieņemšanu, piemēram, ekonomiska rakstura atbalsts no Krievijas un Rietumvalstīm, tostarp sankciju mīkstināšana, Krievijas militārās bāzes izveides novilcināšana Baltkrievijas teritorijā, Baltkrievijas uzņēmumu privatizācijas aizkavēšana (liedzot tiem nokļūt Kremlim pietuvinātu cilvēku rokās). Saspīlējuma pamatā ir atšķirīga izpratne par sadarbību. Krievija vēlas pēc iespējas lielāku kontroli, kamēr A.Lukašenko uzskata, ka Baltkrievija ir demonstrējusi pietiekamu lojalitāti pret Maskavu, tādēļ tai pienākas atlīdzība.

Foto: wikipedia.org
Baltkrievija ir visu nozīmīgāko Krievijas dibināto organizāciju – Savienotās Valsts, Eirāzijas ekonomiskās savienības, Kolektīvās drošības līguma organizācijas, Neatkarīgo Valstu Sadraudzības – dalībvalsts

Šobrīd Baltkrievija kalpo par buferzonu starp Krieviju un Rietumvalstīm. Lai iegūtu zināmu patstāvību, tai nepieciešams iegūt atbalsta punktus citur pasaulē ārpus Krievijas un Rietumiem (visticamāk, ka pārlieku liela tuvināšanās izraisītu asu Maskavas reakciju). Pēdējos gados ir novērojama Minskas vēlme izvērst plašāku sadarbību ar Pekinu un Centrālāzijas valstīm.
Lai gan Minska oficiāli cenšas demonstrēt neitrālas valsts tēlu, tā faktiski ir uzskatāma par tuvāko Krievijas sabiedroto, par ko liecina dalība kopīgos integrācijas projektos (Kolektīvās drošības līguma organizācija (KDLO), Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS), Eirāzijas ekonomiskā savienība (EES)), kā arī kopīgas militārās mācības un Baltkrievijas iebildumi pret NATO spēku pieaugumu reģionā. Faktiski Maskava Baltkrieviju uzskata par savu vasaļvalsti, par savas militārās drošības neatņemamu daļu (Rietumu stratēģiskā virziena turpinājums)
Baltkrievijas pētnieciskais institūts „Poļitičeskaja sfera” konstatējis, ka no Krievijas visatkarīgākā postpadomju valts ir tieši Baltkrievija. Pārējās valstis, ieskaitot KDLO un EES dalībnieces, īsteno patstāvīgāku politiku un vairāk sadarbojas ar ES, NATO un ASV. Baltkrievija ir pilnībā atkarīga no Krievijas ekonomiski (noieta tirgus, energoresursu piegādes, subsīdijas, kredīti).
Krievijas ārpolitikas profesionāļi apzinās, ka nekāda Minskas pārorientācija uz Rietumiem tuvākajā laikā nav iespējama. Ierobežota Baltkrievija un Rietumvalstu tuvināšanās ir simboliska attiecību normalizācija pēc krasa attiecību „atsaluma”. Jāatceras, ka publiska pret Maskavu vērsta kritika norāda, ka abu valstu integrācija nerit tik gludi, kā Kremlis to vēlētos. Pašlaik Krievija atrodas pietiekami smagā situācijā, taču abu valstu dezintegrācija nav reāla.
Lai gan A.Lukašenko vairākkārt ir licis manīt, ka Krimas aneksija pārkāpa starptautiskās tiesību normas, ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā Minska atbalstīja Maskavu.

15. jūnijs

Iedzīvotāji
15.06.2017 389 skatījumi
Baltkrievijas iedzīvotājus visvairāk satrauc cenu pieaugums un darba vietu deficīts.

12. jūnijs

Iedzīvotāji
12.06.2017 332 skatījumi
Pārliecinošs vairākums Baltkrievijas iedzīvotāju uzticas valsts oficiālajiem medijiem, bet vēl lielāks skaits – neatkarīgajiem.

25. maijs

Iedzīvotāji
25.05.2017 433 skatījumi
Baltkrievijā strauji pasliktinājusies situācija cilvēktiesību jomā. Tā norādīts ANO publicētajā ziņojumā par cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī. 

19. maijs

Iedzīvotāji
19.05.2017 535 skatījumi
Viens no baltkrievu nemīlētākajiem citu valstu prezidentiem ir kaimiņš – Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Visaugstāk tiek vērtēts Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

28. marts

Iedzīvotāji
28.03.2017 384 skatījumi
Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā un apgabalu centros šī gada 25. un 26.martā norisinājās protesta akcijas, kuru dalībnieki pauda neapmierinātību ar augstajiem komunālajiem maksājumiem, netaisnīgajiem tiesas lēmumiem, valsts politisko uzbūvi, informē „Naviny”, „BelaPAN”, „Gazeta” u.c. izdevumi.  ...

17. marts

Iedzīvotāji
17.03.2017 467 skatījumi
Baltkrievijas Konstitūcijas dienā Minskā, Mogiļevā un Grodņā norisinājās protesti pret tā dēvēto „liekēžu” dekrētu, informē „Teļegraf”, „BelaPAN” un „Naviny”.