Izvērstā meklēšana

Dienvidosetijas Republika

Ģeogrāfija
Foto: Fmgnews
Dienvidosetijas Republika kartē

Dienvidosetija ir starptautiski neatzīta valsts – de facto Dienvidosetijas Republika, kas ir Gruzijas sastāvdaļa. Dienvidosetijas neatkarību de iure ir atzinusi tikai Krievija (atzina 2008.gada 26.augustā), Nikaragva (2008.gada 5.septembrī), Venecuēla (2009.gada 10.septembrī) un Nauru (2009.gada 16.decembrī).

Foto: Rutraveller
 Khalatsa kalns

Dienvidosetijas Republika atrodas pašā Kaukāza centrā. Tā aizņem Lielā Kaukāza grēdas dienvidu nogāzi un Kartli līdzenuma ziemeļu daļu. Dienvidosetijas Republikas platība ir 3900 kvadrātkilometri.
Rietumos, dienvidos un austrumos Dienvidosetija robežojas ar Gruzijas Republiku, bet ziemeļos – ar Ziemeļosetijas–Alānijas Republiku, kas ir Krievijas Federācijas subjekts.
Dienvidosetijai nav tiešas izejas uz jūru, un tās teritorija lielākoties ir kalnaina. Gandrīz 90% no Dienvidosetijas teritorijas atrodas vairāk nekā 1000 m augstumā virs jūras līmeņa. Augstākais punkts ir Khalatsa kalns (3938 m).
Dienvidosetijas klimats mainās pa augstkalnu zonām – no mēreni silta un mitra dienvidu daļā līdz mūžīgam sniegam ziemeļu augstkalnu daļā. Dienvidosetiju no ziemeļu vējiem aizsargā Galvenā Kaukāza kalnu grēda, un tādēļ Dienvidosetijā ir siltāks nekā Ziemeļkaukāzā. Dienvidosetijā vidējā temperatūra janvārī ir +4,5 C °, bet jūlijā +20,3 C °.

Iedzīvotāji

Pēc pēdējiem tautas skaitīšanas, kas Dienvidosetijā notika 1989.gadā, datiem, Dienvidosetijā dzīvoja 98 527 cilvēki, no kuriem 69,1% bija osetīnu, 26,9% – gruzīnu, 2% – ebreju, 1,6% – armēņu un 0,2% – krievu.
Saskaņā ar ANO datiem, Dienvidosetijas Republikā līdz 2008.gada augustam dzīvoja apmēram 83 000 cilvēku. 2009.gadā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Migrācijas komitejas ziņojumā norādīts, ka republikā dzīvo apmēram 50 000 cilvēku.
Daudz osetīnu atstāja reģionu bruņotā konflikta laikā pagājušā gadsimta 90.gados, pārceļoties uz dzīvi Krievijā (pamatā Ziemeļosetijā-Alānijā). Liela daļa gruzīnu pameta savus ciematus arī pēc 2008.gada augusta notikumiem.
Pēc Dienvidosetijas datiem, 2009.gadā 80% republikas iedzīvotāju bija osetīni.
2012.gada Dienvidosetijas Valsts statistikas pārvalde veica aptauju, kas liecina, ka republikā dzīvo 51 572 cilvēki, no kuriem 89,1% osetīnu, 8,9% – gruzīnu, 1% – krievu un 1% – citu tautību pārstāvju.
Dienvidosetijas iedzīvotāji pamatā ir pareizticīgie. Valsts valodas statuss ir osetīnu un krievu valodai.

Administratīvais iedalījums
Foto: Wikipedia
 Dienvidosetijas administratīvais iedalījums

Dienvidosetijas Republika dalās piecās administratīvi teritoriālajās vienībās – Džavas (Dzauskas) rajons, Znauras rajons, Ahalgori (Ļeņingorskas) rajons, Chinvali rajons un republikas galvaspilsēta Chinvali. Atsevišķiem rajoniem ir sastopami divi nosaukumi – viens, kas, apzīmējot administratīvo vienību, tiek lietots Gruzijā, bet otrs – Dienvidosetijā.

Ekonomika

Padomju Savienības laikā Dienvidosetija bija viens no vismazāk attīstītajiem Gruzijas reģioniem. Galvenā ekonomikas nozare bija mašīnbūve. Chinvali darbojās rūpnīca „Elektrovibormašina” – viens no vadošajiem PSRS uzņēmumiem, kas specializējās kalnrūpniecības un iežu pārstrādes iekārtu ražošanā, autobusu remonta rūpnīca „Emaļprovod”, kokrūpniecības kombināts Chinvali, kas strādāja ar vietējo koku. Dienvidosetijā tika ražoti arī būvniecības materiāli. Republikā bija attīstīta arī pārtikas rūpniecība. Nelielā apjomā tika ražoti konservi, alus, vīns, saldinātie dzērieni un piena produkti. Lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu, kas Dienvidosetijā pastāvēja PSRS laikā, šobrīd ir slēgti vai arī strādā 5%–10% iepriekšējās jaudas robežās.
Šobrīd Dienvidosetijas ekonomika ir dziļā krīzē, ko pastiprināja Padomju Savienības sabrukums, kara darbība ar Gruziju, neattīstītā tirgus pārvaldes forma, Gruzijas puses noteiktā ekonomiskā blokāde, republikai slēgtais Dienvidkaukāza tirgus un virkne citu faktoru.
Dienvidosetijā tradicionāli ir izveidojušās lauksaimniecības zonas – labības ražošana Znauras rajonā, liellopu audzēšana – Džavas rajonā, aitu audzēšana – Ahalgori rajonā, dārzeņu audzēšana – Chinvali rajonā. Šobrīd Dienvidosetijas vadība par prioritāti ir izvirzījusi lauksaimniecības attīstību – atbalsta sniegšanu lauksaimniecības produktu ražotājiem.
Lielākā daļa Dienvidosetijas derīgo izrakteņu atrodas Džavas rajonā. No tiem komerciāliem nolūkiem tiek attīstīta svina un cinka rūdas ieguve
Ievērojamu Dienvidosetijas budžeta daļu veido Krievijas finansiālais atbalsts. 2008.gadā Maskava pēc Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanas apstiprināja pirmo Dienvidosetijas Republikas atbalsta plānu un piešķīra republikai 500 miljonus RUB.
2018.gadā Dienvidosetijas budžeta ieņēmumi paredzēti 7,67 miljardi RUB apmērā (Krievijas sniegtais finansiālais atbalsts veido 86,5% no budžeta ieņēmumiem jeb 6,6 miljardus RUB), izdevumi – 7,67 miljardi RUB.
Pēc Krievijas valdības sniegtajiem datiem, 2015.gadā Krievijas un Dienvidosetijas tirdzniecības apgrozījums bija 28 miljoni USD, kas bija par 6,5% mazāk nekā 2014.gadā.
2015.gada 18.martā Maskavā tika parakstīts integrācijas līgums, kas paredz kopīgas Krievijas un Dienvidosetijas aizsardzības un muitas telpas izveidi. Krievija arī apņēmās iesaistīties Dienvidosetijas iedzīvotāju pensiju un medicīnas apdrošināšanas sistēmas nodrošināšanā.
Dienvidosetijas vadība norāda, ka Dienvidosetijas ekonomika šobrīd ir sarežģītā situācijā, un aicina investorus izstrādāt republikai perspektīvus biznesa projektus, solot valdības atbalstu šādu projektu īstenošanai.
Dienvidosetijas vadība postulē, ka republika ir daļa no Krievijas ekonomiskās telpas un ka, no ekonomikas teorijas raugoties, Dienvidosetijai nepieciešam attīstīt ražošanu, kas ražotu produktus ar augstu pievienoto vērtību, taču tā ir sarežģīta loģistikas problēma, jo Dienvidosetijai nav piekļuves jūras ostām, nav dzelzceļa līnijas, kas republiku savienotu ar Krievijas Federāciju.

Foto: Riamoda
 Šūšanas fabrika „BTK-4”

Dienvidosetijas amatpersonas norāda, ka pēc 2008.gada augusta republikai ir izdevies izveidot vienu veiksmīgu uzņēmumu – šūšanas fabriku „BTK-4”.
Šobrīd notiek celtniecības darbs pie jaunas rūpnīcas „Rastdon”, kas nodarbosies ar gaļas produktu ražošanu. Pamatakmens rūpnīcas „Rastdon” būvniecībai Chinvali tika ielikts 2015.gada septembrī. Paredzēts, ka uzņēmums nodrošinās ar darbavietām 20 cilvēkus un diennaktī saražos 2,5 t produkcijas. Projektu īsteno Dienvidosetijas tautietis, Krievijas kompānijas „Evrodon” (Krievijas vadošais tītara gaļas pārstrādes un ražošanas uzņēmums) dibinātājs un vadītājs Vadims Vaņejevs.

Foto: Cominf
 Pamatakmens ielikšana rūpnīcas „Rastdon” būvniecībā

Dienvidosetija nav pievilcīgs reģions investoriem, tajā nav vērojama ekonomikas izaugsme un iespējas uzņēmējdarbībai.
Būtībā Dienvidosetijas ekonomika ir atkarīga no Krievijas finansiālā atbalsta visos republikas sociāli ekonomiskajos attīstības virzienos.

Personas

Dienvidosetijā joprojām lielu popularitāti ir iemantojis Dienvidosetijas pirmais prezidents Ludvigs Čibirovs (dzimis 1932.gadā), kurš prezidenta amatā tika ievēlēts 1996.gada 10.novembrī un republiku vadīja līdz 2001.gadam. L.Čibirovs 1956.gadā absolvēja Ziemeļosetijas Valsts pedagoģiskā institūta Vēstures fakultāti. Viņš ir etnogrāfs, vēstures zinātņu doktors, profesors un apmēram 200 zinātnisko rakstu, kas veltīti etnogrāfijai, osetīnu un citu tautu vēsturei un kultūrai, autors. L.Čibirovs atbalsta referenduma ideju par Dienvidosetijas pievienošanos Krievijai un norāda, ka tas būtu izdevīgi gan Krievijai, gan Dienvidosetijai un tādā veidā Dienvidosetijā tiktu nodrošināts miers.

Foto: Sostav.ru
 Eduards Kokoiti

2001.gadā L.Čibirovu prezidenta amatā nomainīja Eduards Kokoiti (dzimis 1964.gadā), kurš republiku vadīja līdz 2011.gadam. E.Kokoiti ir Dienvidosetijas partijas „Vienotība” priekšsēdētājs, Gruzijas PSR čempions brīvajā cīņā.
E.Kokoiti ir absolvējis Dienvidosetijas Valsts pedagoģijas institūtu, ieguvis specialitāti „Fiziskās audzināšanas skolotājs”. No 1988. līdz 1990.gadam viņš bija Chinvali Vissavienības Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmais sekretārs, no 1990. līdz 1993.gadam – Dienvidosetijas Republikas parlamenta deputāts.
Gruzijas un Dienvidosetijas kara gados (no 1990. līdz 1992.gadam) E.Kokoiti izveidoja un vadīja bruņotu vienību, kas iekļāvās Gri Kočijeva kaujas grupas sastāvā. Arī pats E.Kokoiti ir piedalījies kaujas darbībās.
E.Kokoiti no 1993. līdz 1995.gadam Maskavā vadīja Sporta labdarības fondu „Jaunība”, 1996.gadā tika apstiprināts slēgtās akciju sabiedrības „Frang”, kas specializējās Krievijas un Dienvidosetijas tirdzniecības operācijās un nekustamo īpašumu jomā Maskavā un Sanktpēterburgā, ģenerāldirektora vietnieka amatā. Gruzijas oficiālās amatpersonas šajā laikā apsūdzēja E.Kokoiti par līdzdalību ieroču un narkotiku kontrabandā.
1997.gadā Dienvidosetijas pirmais prezidents L.Čibirovs apstiprināja E.Kokoiti par tirdzniecības pārstāvi Krievijas Federācijā. Vienlaikus 1999.–2001.gadā E.Kokoiti bija Krievijas Valsts Domes deputāta Anatolija Čehojeva (no Ziemeļosetijas) palīgs. 2000.gadā viņš kļuva par „Frang” ģenerāldirektoru, un šajā amatā bija līdz 2001.gadam, bet pēc tam vadīja sabiedrisko kustību „Par Osetiju”.
2001.gada decembrī E.Kokoiti uzvarēja prezidenta vēlēšanās, iegūstot 53% lielu vēlētāju atbalstu. Viņa konkurents Staņislavs Kočijevs ieguva 26% lielu atbalstu. E.Kokoiti vēlēšanās atbalstīja Maskavas osetīnu diaspora, kā arī uzņēmēji brāļi Ibrahims un Džambulats Tedejevi, kuriem vēlāk izcēlās konflikts ar E.Kokoiti un viņi bija spiesti atstāt Dienvidosetijas Republiku. 2006.gada oktobrī I.Tedejevs tika nogalināts Vladikaukāzā.
Gruzijas un Dienvidosetijas attiecības būtiski pasliktinājās pēc tam, kad 2004.gada maijā Gruzija, savu rīcību skaidrojot ar nepieciešamību cīnīties pret kontrabandu, ieveda Dienvidosetijas kontrolētajā teritorijā savas Iekšlietu ministrijas un armijas specnaz vienības [pēc dažādām aplēsēm, no 350 līdz 800 spēka struktūru pārstāvju]. Dienvidosetija uzskatīja šo Gruzijas rīcību par klaju agresiju. Izcēlās sadursmes, kurās bija arī bojā gājušie gan starp mierīgajiem Dienvidosetijas iedzīvotājiem, gan arī starp gruzīnu un osetīnu spēka struktūru pārstāvjiem. 2004.gada augustā Gruzijas spēki tika izvesti no konflikta zonas.
2016.gada 12.novembrī E.Kokoiti ar 96% lielu vēlētāju atbalstu tika pārvēlēts prezidenta amatā uz otro termiņu. Vienlaicīgi ar prezidenta vēlēšanām republikā notika referendums, kurā 99% Dienvidosetijas iedzīvotāju atbalstīja pašpasludinātās republikas neatkarību no Gruzijas.
E.Kokoiti īstenotā politika tika orientēta uz tuvināšanos ar Krieviju. E.Kokoiti neslēpa, ka viņa mērķis ir panākt Dienvidosetijas pievienošanos Krievijas Federācijai. E.Kokoiti akcentēja, ka 90% Dienvidosetijas iedzīvotāju ir Krievijas pases. Dienvidosetijas valūta bija Krievijas rublis, un oficiālā lietvedība notika krievu valodā. 2006.gada martā E.Kokoiti iesniedza izskatīšanai Krievijas Federācijas Konstitucionālajai tiesai iesniegumu par pašpasludinātās republikas pievienošanos Krievijas Federācijai.
Pēc Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili pārvēlēšanas prezidenta amatā 2008.gadā Tbilisi kā vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem izvirzīja Abhāzijas un Dienvidosetijas atgūšanu savā kontrolē. Situācija konflikta zonā saasinājās, un 2008.gada 7.augusta vakarā plkst.23:30 Gruzija sāka bruņotu operāciju kontroles atjaunošanai pār Dienvidosetiju, kas pārrauga piecu dienu karā ar Krieviju. Dienvidosetijā tika ievestas regulārās Krievijas armijas apakšvienības, kas no starptautiskā tiesību viedokļa tiek vērtēta kā Gruzijas teritorijas daļas okupācija.
Gruzija savu lēmumu sākt ofensīvu skaidroja ar tās rīcībā esošu informāciju, ka Krievijas karaspēka kolonna Dienvidosetijā bija ienākusi jau 2008.gada 7.augustā un Gruzijas īstenotās operācijas mērķis bija aizkavēt Krievijas spēku uzbrukumu Gruzijai.
E.Kokoiti 2008.gada 8.augusta rītā atstāja Chinvali un devās uz Džavu, kas ir tuvāk Krievijas robežai. Šīs rīcības dēļ E.Kokoiti izpelnījās daļas Dienvidosetijas sabiedrības kritiku.
Krievijas un Gruzijas kara rezultātā Dmitrijs Medvedevs 2008.gada 25.augustā parakstīja rīkojumu par Krievijas okupēto Gruzijas separātisko provinču – Abhāzijas un Dienvidosetijas – neatkarības atzīšanu un aicināja citas valstis sekot šim piemēram.
Pēc 2008.gada augusta E.Kokoiti arvien biežāk tika apsūdzēts par Krievijas līdzekļu, kas bija paredzēti republikas atjaunošanas darbiem, „atmazgāšanu”, izsaimniekošanu, kā arī varas uzurpācijā un nepotismā.
2010.gadā jūnija sapulcē, kas bija veltīta Dienvidosetijas atjaunošanas jautājumiem un kurā piedalījās Vladimirs Putins, E.Kokoiti tika dots uzdevums nodarboties ar republikas atjaunošanas darbiem un pārtraukt spiediena izdarīšanu uz valdības pārstāvjiem, kas kritizē Krievijas piešķirto līdzekļu izlietošanu. 2010.gadā Krievija veica auditu, kas atklāja, ka Dienvidosetijā viena kvadrātmetra būvniecība ir par 30% dārgāka nekā Kaukāza republikās Krievijā.
2010.gada augustā Krievijas Ģenerālprokuratūra kopīgi ar Dienvidosetijas Ģenerālprokuratūru veiktajās pārbaudēs konstatēja pārkāpumus Krievijas piešķirtās finanšu palīdzības sadalē, kā rezultātā tika ierosinātas 11 krimināllietas.
2011.gada 27.novembrī Dienvidosetijā notika kārtējās prezidenta vēlēšanas, kuru otrajā kārtā izvirzījās ārkārtas situāciju ministrs Anatolijs Bibilovs un opozīcijas pārstāve Alla Džiojeva. Kaut arī vēlēšanās ar 56,74% lielu atbalstu uzvarēja A.Džiojeva, Dienvidosetijas Augstākā tiesa, paziņojot par vēlēšanu procesā fiksētiem pārkāpumiem, anulēja vēlēšanu rezultātus un atstādināja A.Džiojevu no dalības turpmākajās vēlēšanās. Chinvali notika protesta akcijas, kuru dalībnieki pieprasīja atzīt A.Džiojevas uzvaru.
2011.gada 10.decembrī ar Krievijas starpniecību Dienvidosetijas opozīcija panāca vienošanos ar varas pārstāvjiem, kā rezultātā E.Kokoiti bija spiests atstāt prezidenta amatu un A.Džiojevai tika dota atļauja izvirzīt savu kandidatūru 2011.gada 25.martā paredzētajām atkārtotajām prezidenta vēlēšanām.
2011.gada 10.decembrī E.Kokoiti apstiprināja „savus cilvēkus” vicepremjera, Chinvali mēra un divu Konstitucionālo tiesnešu amatos un oficiāli atkāpās no amata.
2012.gada 8.aprīlī (atkārtoto vēlēšanu otrajā kārta) ar 54% lielu vēlētāju atbalstu prezidenta amatā tika ievēlēts Leonīds Tibilovs.

Foto: Outh-Ossetia
 Leonīds Tibilovs

L.Tibilovs dzimis 1952.gadā, 1974.gadā absolvējis Dienvidosetijas Valsts pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultāti, dienējis Padomju armijā. 1981.gadā viņš sāka dienestu PSRS Valsts drošības komitejā.
No 1992. līdz 1998.gadam L.Tibilovs vadīja Dienvidosetijas Valsts drošības dienestu, no 1998. līdz 2002.gadam viņš bija Dienvidosetijas premjerministra pirmais vietnieks, kā arī Gruzijas un Dienvidosetijas konflikta noregulēšanas jauktās kontroles komisijas līdzpriekšsēdētājs, bet no 2003. līdz 2008.gadam viņš bija šīs komisijas sekretārs. No 2007. līdz 2009.gadam viņš bija Dienvidosetijas Pirmās republikas bankas vadītājs.
Pēc ievēlēšanas prezidenta amatā L.Tibilovs par premjerministra vietnieci sociālajos jautājumos apstiprināja opozīcijas pārstāvi A.Džiojevu, bet vēl vienu savu konkurentu prezidenta amatā – Dmitriju Sanakojevu – par ārlietu ministru.
2017.gada 9.aprīļa Dienvidosetijas prezidenta vēlēšanās ar 54,8% lielu vēlētāju atbalstu uzvarēja parlamenta spīkers Anatolijs Bibilovs, aiz sevis atstājot prezidentu L.Tibilovu ar 30% vēlētāju atbalstu.

Foto: sputnik-ossetia.ru
Anatolijs Bibilovs

A.Bibilovs pēc uzvaras vēlēšanās apliecināja, ka Dienvidosetija arī turpmāk risinās sarunas ar Krieviju par referenduma organizēšanu, lai pievienotos Krievijas Federācijas sastāvam. „Es vienmēr esmu uzsvēris un tagad uzsveru, ka Dienvidosetijas iedzīvotāju vēlme atgriezties Krievijas Federācijas sastāvā pastāv no osetīnu tautas sadalīšanas brīža,” teica A.Bibilovs.
A.Bibilovs ir dzimis 1970.gadā Chinvali strādnieku ģimenē, militāro izglītību ieguvis Rjazanas augstākajā gaisa desanta skolā. Pēc skolas absolvēšanas tika nosūtīts uz 76 Pleskavas gaisa desanta divīziju, kurā tobrīd tika formēts bataljons miera uzturēšanas operācijai Dienvidosetijā, un 1992.gadā bataljona sastāvā atgriezās Dienvidosetijā. Pēc atgriešanās dienēja Dienvidosetijas Bruņotajos spēkos, kur komandēja Speciālās nozīmes rotu. No 1996. līdz 1998.gadam dzīvoja un strādāja Kijevā, no 1998. līdz 2008.gadam dienēja ziemeļosetīnu Miera uzturēšanas spēku bataljonā, sākotnēji būdams Dienvidosetijas rotas komandieris, bet vēlāk bataljona komandiera vietnieks.
2008.gada augustā A.Bibilovs aktīvi piedalījās kaujas darbībās Dienvidosetijas un Gruzijas bruņotā konflikta laikā. A.Bibilovs bija viens no tiem, kas organizēja Chinvali aizsardzību. Kaujas darbību laikā A.Bibilovs tika divas reizes ievainots, taču palika ierindas sastāvā.
2008.gada oktobrī A.Bibilovs tika iecelts par Dienvidosetijas Civilās aizsardzības, ārkārtas situāciju un stihiju seku likvidēšanas lietu ministru.
A.Bibilovs 2008.gadā par izrādīto varonību un ieguldījumu cīņā ar kara sekām tika apbalvots ar augstāko valsts apbalvojumu – Ordeni „Uacamonga”. 2011.gada septembrī A.Bibilovs ar Krievijas prezidenta pavēli par ieguldījumu Krievijas un Dienvidosetijas savstarpējās attiecībās tika apbalvots ar Draudzības ordeni. A.Bibilovs ir precējies, viņam ir četri bērni.
A.Bibilovs piedalījās prezidenta vēlēšanās arī 2011.gadā, saņemot 40% vēlētāju balsu un zaudējot konkurentei Allai Džiojevai. Vēlāk Dienvidosetijas Augstākā tiesa vēlēšanu rezultātus anulēja un 2012.gadā tika izsludinātas jaunas vēlēšanas, kurās A.Bibilovs savu dalību nepieteica.
2015.gadā Ukraina A.Bibilovu iekļāva sankciju sarakstā, atzīstot viņu par personu, kurš rada draudus Ukrainas teritoriālajam integritātei, suverenitātei, nacionālajai drošībai un interesēm. A.Bibilovs šajā sarakstā tika iekļauts par vairākkārtējām vizītēm uz pašpasludinātajām Doņeskas un Luganskas tautas republikām un par Krievijas kontrolē esošās Krimas apmeklēšanu.

 

Iekšpolitika

Saskaņā ar 1993.gadā pieņemto konstitūciju Dienvidosetija ir suverēna, demokrātiska un tiesiska republika, kas izveidota uz Dienvidosetijas iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesību pamata. Dienvidosetijā ir atļauta dubultpilsonība.
Dienvidosetija pēc pārvaldes formas ir prezidentāla republika, kuras vadītājs ir prezidents, kas tiek ievēlēts tiešās vispārējās vēlēšanās uz piecu gadu termiņu.
1992.gadā Dienvidosetijā notika referendums, uz kura pamata 1992.gada 19.janvārī Dienvidosetija pasludināja savu neatkarību no Gruzijas.
Dienvidosetijas Republikas iekšpolitiskā situācija ir sarežģīta. Līdzās smagajiem sociāli ekonomiskajiem apstākļiem republikā vērojamas arī nopietnas politiskās pretrunas, kas saistītas ar republikas turpmāko statusu. Dienvidosetijas sabiedrībā nav vienprātības jautājumā par republikas nākotni. Viena sabiedrības daļa iestājas par Dienvidosetijas pievienošanos Krievijai. Citi akcentē, ka Dienvidosetija ir piedzīvojusi vairākus karus un tai nav tiesību atdot savu neatkarību.
2014.gada 8.jūnijā Dienvidosetijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja republikā lielākā partija „Jedinaja Osetija” [partiju atbalstīja 44,6% vēlētāju, un tā ieguva 20 no 34 deputātu mandātiem], kuru vada Dienvidosetijas parlamenta priekšsēdētājs Aleksandrs Bibilovs – ģenerālmajors ar dienesta pieredzi Pleskavas desantnieku divīzijā. Partija iestājas par Dienvidosetijas pievienošanos Krievijai.
Par šķelšanos varas elitē liecina arī 2015.gadā no amata atbrīvotais Dienvidosetijas ārlietu ministrs Dāvids Sanakojevs. Viņš amatu zaudēja pēc tam, kad publiskoja alternatīvu variantu varas partijas „Jedinaja Osetija” izstrādātajam Krievijas un Dienvidosetijas stratēģiskās partnerības līguma projektam. D.Sanakojeva izstrādātais projekts piedāvāja mazāk atkarīgas politikas īstenošanu no Krievijas, piemēram, D.Sanakojeva izstrādātais projekts paredzēja, ka Krievijas un Dienvidosetijas apvienotā spēku grupējuma darbība republikas teritorijā (Krievijas spēka struktūru pārstāvjiem) ir jāsaskaņo ar Dienvidosetijas Bruņoto spēku virspavēlniecību.
Savukārt „Jedinaja Osetija” izstrādātais projekts paredzēja, ka Dienvidosetija Krievijai nodod visas pilnvaras aizsardzības un drošības nodrošināšanā, tostarp valsts robežas apsardzi, muitu un narkotiku tirdzniecību apkarošanu un Dienvidosetijas spēka un tiesībsargājošās struktūras kļūst par Krievijas sastāvdaļu.
2016.gada 26.maijā Dienvidosetijas prezidenta L.Tibilova paspārnē esošā Politiskā padome republikas prezidentam rekomendēja 2017.gadā (pēc prezidenta vēlēšanām) organizēt referendumu par republikas pievienošanos Krievijas Federācijai. L.Tibilovs pauž pārliecību, ka Dienvidosetijas iedzīvotāji referendumā atbalstīs pievienošanās ideju Krievijai un, izmantojot referendumu, republikas vadībai būs juridisks pamats vērsties pie Maskavas ar lūgumu uzņemt Dienvidosetiju savā paspārnē.
Par Dienvidosetijas vadības plāniem pievienoties Krievijai liecina arī Krievijas struktūrās strādājošu personu apstiprināšana atbildīgos amatos, kas, visticamāk, ir saistīts ar pievienošanās plāniem Krievijai un nepieciešamību sakārtot Dienvidosetijas struktūru iekļaušanu Krievijas sistēmā.
2016.gada 7.jūnijā Dienvidosetijas prezidents L.Tibilovs parakstīja rīkojumu par Dmitrija Kozajeva iecelšanu vicepremjera amatā, kur viņa uzdevums ir kūrēt muitas, nodokļu u.c. struktūras. Iepriekš D.Kozajevs bija strādājis Krievijas Federālajā muitas dienestā.
Dienvidosetijas prezidents ir nācis klajā ar ierosinājumu veikt republikas nosaukuma maiņu no Dienvidosetijas Republika uz Dienvidosetijas-Alānijas Republiku, kas akcentē republikas saistību ar Krievijas Federācijas subjektu – Ziemeļosetijas–Alānijas Republiku.
2017.gada 9.aprīlī Dienvidosetijā notikušajās prezidenta vēlēšanās ar 54,8% lielu vēlētāju atbalstu uzvarēja parlamenta spīkers Anatolijs Bibilovs, aiz sevis atstājot prezidenta amatā esošo L.Tibilovu, kurš ieguva 30% vēlētāju atbalstu.
Līdzās Dienvidosetijas prezidenta vēlēšanām republikā notika arī referendumu par valsts nosaukuma maiņu, kas paredz Dienvidosetijas Republikas nosaukumam pievienot līdzvērtīgu nosaukumu – Alānijas valsts. Valsts nosaukuma pārdēvēšanu referendumā atbalstīja 78%, bet pret bija 20% Dienvidosetijas iedzīvotāju.
Notikušās vēlēšanas un referendumu starptautiskā sabiedrība nav atzinusi, bet apsveikumus jaunievēlētajam prezidentam nosūtīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins un NVS telpā esošo pašpasludināto republiku vadītāji. Gruzijas prezidents Georgijs Margvelašvili, komentējot Dienvidosetijā notikušās vēlēšanas un referendumu, norādīja, ka Krievija darbojas Dienvidosetijas reģionā „pēc Krimas scenārija” un referendums par Gruzijas vecākā reģiona pārdēvēšanu pēc analoģijas ar Krievijas Federācijas subjektu (Ziemeļosetijas–Alānijas Republika) „ir pamats reģiona tālākai aneksijai”.
Kaut arī pirms Dienvidosetijas prezidenta vēlēšanām Maskava pauda atklātu atbalstu toreizējam prezidentam L.Tibilovam, Kremlim visnotaļ bija pieņemams arī A.Bibilovs, kura uzskati un redzējums par Dienvidosetijas turpmāko politisko virzību neatšķīrās no L.Tibilova.
A.Bibilova uzvaru vēlēšanās noteica osetīnu vēlme prezidenta amatā redzēt jaunu seju, cerot uz dzīves līmeņa uzlabošanos, taču realitātē vienīgā redzamā izmaiņa ir saistīta ar prezidenta uzvārda Tibilova nomaiņu pret Bibilovu.

 

Ārpolitika

Dienvidosetijas ārpolitikas kurss ir vērsts uz attiecību nostiprināšanu ar Krieviju, citām pašpasludinātajām valstīm (Abhāziju, Kalnu Karabahu, Piedņestru) un tām valstīm, kas atzinušas Dienvidosetiju de iure (Krieviju, Nikaragvu, Venecuēlu, Nauru).
Dienvidosetija par vienu no saviem ārpolitikas mērķiem ir izvirzīju sadarbības aktivizēšanu ar osetīnu kopienu dažādās valstīs, lai panāktu turpmāku Dienvidosetijas neatkarības atzīšanu.
Dienvidosetijas un Gruzijas attiecības tiek veidotas Ženēvas sarunu formāta ietvaros, kur piedalās arī Krievija, Abhāzija un starptautiskās organizācijas. Kaut arī sarunas Ženēvas formātā notiek kopš 2008.gada, tajā konfliktā iesaistītajām pusēm nav izdevies panākt kādu rezultātu attiecību sakārtošanā. Abhāzija un Dienvidosetija ar Krievijas atbalstu cer panākt juridiski saistošu vienošanos par spēka nepielietošanu, kas izslēgtu 2008.gada notikumu atkārtošanos. Savukārt Gruzija atsakās no šāda dokumenta parakstīšanas, kas netieši norādītu uz separātisko reģionu atzīšanu.
Dienvidosetijas ārpolitika, tāpat kā visas pārējās dzīves jomas, vistiešākā veidā ir saistīta ar Krieviju.
2008.gada 26.augustā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja rīkojumu par Krievijas okupēto Gruzijas separātisko provinču – Dienvidosetijas un Abhāzijas – neatkarības atzīšanu un aicināja citas valstis sekot šim piemēram.
2008.gada 17.septembrī Krievijas prezidents D.Medvedevs parakstīja draudzības, sadarbības un savstarpējās palīdzības līgumus ar Abhāzijas un Dienvidosetijas prezidentiem. Līgumi paredz militāro, diplomātisko un ekonomisko sadarbību starp Maskavu un Suhumi, Maskavu un Chinvali. Līgumi paredz arī tiesības līgumu slēdzēju pusēm izmantot un pilnveidot otras valsts Bruņoto spēku infrastruktūru un militāros objektus.
2015.gada 18.februārī Krievijas un Dienvidosetijas ārlietu ministri Sergejs Lavrovs un Dāvids Sanakojevs Maskavā parakstīja Krievijas un Dienvidosetijas robežlīgumu. D.Sanakojevs uzsvēra, ka robežlīguma parakstīšanai vajadzētu pielikt punktu runām par Maskavas plāniem anektēt Dienvidosetijas teritoriju.
Dienvidosetijas prezidents L.Tibilovs, komentējot 2015.gada 18.februarī parakstīto vienošanos, informēja, ka Krievija ir apņēmusies tehniski aprīkot visu Dienvidosetijas Republikas robežu ar Gruziju. „Kad tiek likvidēti robežas un muitas punkti uz Krievijas un Dienvidosetijas robežas, rodas nepieciešamība nostiprināt robežu starp Dienvidosetiju un Gruziju. Tas nozīmē mūsdienu standartiem atbilstošu valsts robežas aprīkojumu visā robežas perimetrā 365 km garumā,” teica L.Tibilovs.

Foto: Wikipedia
 Leonīds Tibilovs un Vladimirs Putins 2015.gada 18.martā

2015.gada 18.martā Krievijas un Dienvidosetijas prezidenti Vladimirs Putins un Leonīds Tibilovs parakstīja abu valstu Savienības un stratēģiskās partnerības līgumu. Dokuments paredz kopēju drošības un aizsardzības telpas izveidi, brīvi šķērsojamu Krievijas un Dienvidosetijas robežu, muitas struktūru integrāciju, sadarbības paplašināšanu starp abu pušu iekšlietu struktūrām, Krievijas pilsonības iegūšanas procedūras vienkāršošanu, kā arī sociālā atbalsta pasākumus, tostarp algu un pensiju palielināšanu.
Jautājumā par iespējamo Dienvidosetijas pievienošanos Krievijai Maskava savos izteikumos ir atturīga. Ņemot vērā Krievijas sarežģīto ekonomisko situāciju un Dienvidosetijas Republikas „lielās vajadzības”, Maskava, visticamāk, nesteigsies ar atbalsta sniegšanu Chinvali ceļā uz pievienošanos Krievijai. Vienlaikus nevar izslēgt, ka Maskava, atbildot uz NATO spēku izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs, pieņems demonstratīvu lēmumu par republikas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
2017.gada 2.decembrī Krievijas prezidents V.Putins iesniedza Krievijas Valsts Domei ratificēšanai Krievijas un Dienvidosetijas vienošanos par atsevišķu Dienvidosetijas Republikas Bruņoto spēku apakšvienību iekļaušanu Krievijas armijas sastāvā.
Gruzijas Ārlietu ministrija norādīja, ka Dienvidosetijas apakšvienību iekļaušana Krievijas armijas sastāvā ir Maskavas 2008.gada 12.augustā parakstītās vienošanās par uguns pārtraukšanu pārkāpums un tā ir kārtējā Maskavas provokācija, kuras mērķis ir destabilizēt situāciju reģionā.
2017.gadā prezidenta amatā ievēlētā A.Bibilova uzskati par valsts turpmāko virzību ne ar ko neatšķiras no bijušā prezidenta L.Tibilova. A.Bibilovs savās intervijās par separātiskās Dienvidosetijas politisko nākotni vārds vārdā pauž to pašu, ko teica L.Tibilovs. „Pēc manas uzvaras valsts iekšpolitikā un ārpolitikā mainīsies tikai tas, ka tiks padziļināta sadarbība ar Krieviju,” teica A.Bibilovs. Viņš savā pirmajā uzrunā (pēc uzvaras vēlēšanās) vēlētajiem apliecināja, ka 2017.gadā tiks organizēts referendums par pievienošanos Krievijai. „Es vienmēr esmu uzsvēris un tagad uzsveru, ka Dienvidosetijas iedzīvotāju vēlme atgriezties Krievijas Federācijas sastāvā pastāv no osetīnu tautas sadalīšanas brīža,” teica A.Bibilovs.
Kaut arī A.Bibilovs savu solījumu par referenduma organizēšanu 2017.gadā neīstenoja, kas, visticamāk, skaidrojams ar to, ka Maskavai, ņemot vērā Krievijas ekonomisko situāciju un tai noteiktās sankcijas, šobrīd nav vajadzības provocēt situāciju un uzņemt Krievijas sastāvā ekonomiski problemātisko Dienvidosetiju, nevar izslēgt, ka Maskava nākotnē, atbildot uz NATO spēku izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs, var pieņemt demonstratīvu lēmumu par republikas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.

 

31. marts

Personas
31.03.2017
Krievijas prezidents Vladimirs Putins atbalsta esošā Dienvidosetijas prezidenta Leonīda Tibilova pārvēlēšanu uz otro pilnvaru termiņu.