Izvērstā meklēšana

Krievijas un Gruzijas karš

Periodizācija

Gruzijas un Krievijas bruņotais konflikts 2008.gadā ir oficiāli nepieteikta karadarbība no 8. līdz 12.augustam starp Gruzijas Bruņotajiem spēkiem un Krievijas Federācijas armiju. Gruzijā konflikts ar Krieviju tiek dēvēts par karu, bet Krievijā – par miera īstenošanas operāciju. Vēsturē 2008.gada augusta notikumi ir iegājuši ar nosaukumu „piecu dienu karš”.
Par kara sākuma formālo iemeslu uzskatāma Gruzijas Bruņoto spēku uzsāktā ofensīva separātiskajai Dienvidosetijai 2008.gada 7.augustā [plkst.23:30], vienlaikus jāapzinās, ka bruņotais konflikts bija likumsakarīgs iznākums gadiem ilgušajam Krievijas un Gruzijas attiecību saspīlējumam.
Uzsākot sauszemes ofensīvu separātiskajai Dienvidosetijai, Gruzija ieņēma vairākus separātiskā reģiona ciematus augstienēs uz dienvidiem, dienvidaustrumiem un ziemeļiem no Dienvidosetijas galvaspilsētas Chinvali.
2008.gada 8.augustā Gruzijas Bruņotie spēki iegāja Chinvali priekšpilsētā un uzsāka kauju ar Dienvidosetijas milicijas un brīvprātīgo bruņotajiem formējumiem. Sākotnēji Gruzijas spēkiem izdevās neitralizēt arī Krievijas miera uzturēšanas spēku pozīcijas.

Foto: traditio com
Krievijas Bruņoto spēku aviācijas triecieni 2008.gada augustā

Maskava, paziņojot par nepieciešamību aizstāvēt „savus tautiešus” Dienvidosetijā, pieņēma lēmumu sākt uzbrukumu Gruzijai. Krievijas karaspēks Gruzijas robežu šķērsoja 2008.gada 8.augustā ap plkst.12:00, taču pirms ienākšanas Gruzijas teritorijā Krievijas Gaisa kara spēki jau bija uzsākuši aviācijas un raķešu triecienus.
Gruzijas karavīri no 2008.gada 8.augusta rīta līdz 9.augusta pēcpusdienai pārņēma kontrolē Chinvali lielāko daļu, atkāpjoties no pilsētas tikai 10.augusta rītā. Atsevišķas kaujas Chinvali un tās piepilsētās norisinājās visu 10.augustu. Šīs pašas dienas pēcpusdienā Mihails Saakašvili izsludināja pavēli par Gruzijas Bruņoto spēku atkāpšanos, un 11.augustā Gruzijas spēki uzsāka atkāpšanos no Dienvidosetijas teritorijas. Sākotnēji organizētā atkāpšanās pamazām pārauga par haotisku, nereti pametot kaujas tehniku un militāro transportu.
Krievijas Bruņoto spēku uzbrukums un daļēja valsts okupācija jau piektajā karadarbības dienā (12.augustā) skaidri iezīmēja Gruzijas militāru sakāvi.

Foto: bigmir.net
 Krievijas Bruņoto spēku tanku kolonna 2008.gada 13.augustā pēc Gori ieņemšanas

2008.gada 12.augustā ar Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī starpniecību tika panākta vienošanās ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu par uguns pārtraukšanu starp Gruziju un Krieviju. Puses parakstīja sešu punktu vienošanos, kas paredzēja tūlītēju spēka pielietošanas pārtraukšanu, atteikšanos no tālākas konflikta risināšanas militārā ceļā, Gruzijas karaspēka daļu atgriešanos bāzēs, Krievijas karaspēka atgriešanos tajās pozīcijās, kurās tās atradās pirms kara. Vienošanās Krievijai deva arī tiesības līdz starptautisku drošības mehānismu izveidei Gruzijas separātiskajos reģionos veikt papildu „drošības pasākumus” un sākt starptautiskas pārrunas par situāciju Dienvidosetijā un Abhāzijā.

Cēloņi

Pēc 2004.gada „Rožu revolūcijas” un Mihaila Saakašvili ievēlēšanas par Gruzijas prezidentu kā galvenā iekšpolitiskā prioritāte tika izvirzīta teritoriālās vienotības atjaunošana. Šajā jomā bija vērojami arī zināmi panākumi – 2004.gadā Tbilisi izdevās atjaunot kontroli pār Adžāriju, 2006.gadā – pār Kodori ieleju. Vienlaikus tika īstenoti centieni politiskās ietekmes stiprināšanai Gruzijas nekontrolētajās teritorijās Dienvidosetijā un Abhāzijā, kas izraisīja separātisko republiku valdību un Krievijas pretreakciju, radot arvien lielāku politisko un ekonomisko spriedzi Gruzijas un Krievijas starpā.
Gruzija laika posmā no 2006. līdz 2008.gadam strauji kāpināja militāros izdevumus, ievērojami paaugstināja savu militāro potenciālu. Pieaugošu militāro potenciālu demonstrēja arī Krievijas atbalstītie separātiskie reģioni – Abhāzija un Dienvidosetija. Gruzijas konflikta zonā ievērojami pieauga bruņotu incidentu un tajos cietušo skaits, kas būtisku pasliktināja jau tā sarežģīto situāciju.
2008.gada pirmajā pusē Abhāzijas un Dienvidosetijas toreizējie prezidenti Sergejs Bagapšs un Eduards Kokoiti atteicās no Tbilisi piedāvājuma, kas paredzēja Abhāzijai un Dienvidosetijai piešķirt plašu autonomiju Gruzijas sastāvā un separātisko republiku pārstāvjiem vietas Gruzijas valdībā.
2008.gada martā oficiālā Maskava paziņoja par lēmumu vienpusēji pārtraukt 1996.gadā NVS valstu ieviestās ekonomiskās sankcijas pret Abhāziju un uzsākt ciešu divpusēju sadarbību. 2008.gada aprīlī Krievija Abhāzijā ieveda Gaisa desanta karaspēka bataljona taktisko grupu, palielinot NVS kolektīvo miera uzturēšanas kontingentu, kura pamatu veidoja Krievijas spēki. Tika ievestas Krievijas Dzelzceļa karaspēka apakšvienības, ko Krievija pamatoja ar ieceri veikt dzelzceļa posma Očamčīra–Gudauta remontu. Reaģējot uz Krievijas īstenoto politiku Abhāzijā, Gruzija apsūdzēja Maskavu par slēptas aneksijas realizāciju.
2008.gada jūlijā Krievijas Ziemeļkaukāza kara apgabala teritorijā sākās plašas mācības „Kavkaz-2008” . Kaut arī mācības bija plānveida un to oficiāli izsludinātais mērķis bija izvērtēt spēka struktūru sadarbību terorisma draudu apstākļos Krievijas dienvidos, tajās tika pilnveidota arī prasme piedalīties speciālajās „miera uzturēšanas operācijās” bruņotu konfliktu zonās, un, ņemot vērā situācijas eskalāciju Gruzijas separātiskajos reģionos, nevar izslēgt, ka mācības „Kavkaz-2008” bija sagatavošanās posms Krievijas Bruņoto spēku intervencei Gruzijā.
Arvien pieaugošajā situācijas eskalācijā Gruzijas un Dienvidosetijas konflikta zonā puses apsūdzēja viena otru, norādot uz militāra konflikta gatavošanu, lauka fortifikācijas darbu veikšanu un kaujinieku un artilērijas apakšvienību izvietošanu pierobežas rajonos.
2008.gada 3.augustā Dienvidosetijas valdība uzsāka civilo iedzīvotāju evakuāciju uz Krieviju. Maskava oficiāli brīdināja, ka no Gruzijas puses pastāv nopietni militāras operācijas draudi. Gruzijā mobilizācija tā arī netika izsludināta, taču Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas spēkos tika ieviesta paaugstināta kaujas gatavība.
2008.gada 7.augustā oficiālā Tbilisi nāca klajā ar paziņojumiem, ka Dienvidosetija veic apšaudes, kā rezultātā Gruzijas spēki zaudējuši 10 karavīrus un 50 tikuši ievainoti.
Oficiālā Tbilisi savas rīcības iemeslus [spēka operāciju Dienvidosetijā] skaidroja ar tās rīcībā esošu informāciju, ka Krievijas karaspēka kolonna Dienvidosetijā jau bijusi ienākusi 2008.gada 7.augustā un Gruzijas īstenotās operācijas mērķis bija aizkavēt Krievijas spēku uzbrukumu Gruzijai. Vienlaikus Gruzijas publiskotajiem pierādījumiem par Krievijas agresijas uzsākšanu starptautiskajā sabiedrībā nav neatkarīgu avotu apstiprinājuma.

Iesaistītās puses

2008.gada augusta konfliktā bija iesaistīti Dienvidosetijas milicijas un brīvprātīgi bruņotie formējumi.
No Gruzijas puses karā tika iesaistīts Bruņoto spēku atsevišķais tanku bataljons, kājnieku, artilērijas, speciālās nozīmes brigādes, Gaisa spēki, Jūras spēki un citu atsevišķu formējumu apakšvienības, kā arī Iekšlietu ministrijas spēki.
Gruzijas Bruņoto spēku kaujas darbībā tika iesaistīti apmēram 10 000 karavīru, 70 tanku, 100 cita veida bruņumašīnu, 130 artilērijas iekārtu, kā arī 500 cilvēku no Gruzijas Iekšlietu ministrijas spēkiem.

Foto: bigmir.net
Krievijas Bruņoto spēku 58 armijas kolonna ceļā uz Chinvali

Krievijas pusē spēka operācijā pioedalījās Ziemeļkaukāza kara apgabala (tagad Dienvidu kara apgabala) tanku un mehanizētie pulki, smagās artilērijas un raķešu brigādes, sevišķās nozīmes karaspēka apakšvienības. Karadarbībā tika iesaistīta arī Gaisa desanta karaspēka divīzijas no Pleskavas, Ivanovas, čečenu bataljoni „Zapad” un „Vostok” un citas Krievijas Bruņoto spēku vienības un apakšvienības. Kopumā Gruzijas karā piedalījās aptuveni 35 000–40 000 Krievijas spēka struktūru pārstāvji.

Rezultāti

Gruzijas un Krievijas karš būtiski ietekmēja visas konfliktā iesaistītās puses.
Krievijas Bruņoto spēku uzbrukums un daļēja valsts okupācija jau piektajā karadarbības dienā (12.augustā) skaidri iezīmēja pilnīgu Gruzijas militāru sakāvi. Krievijas BS vienības līdz karadarbības pārtraukšanai 12.augustā okupēja plašas Gruzijas teritorijas gar Dienvidosetijas administratīvo robežu un Gori pilsētu, ieņemot svarīgākās transporta maģistrāles, kas savieno valsts austrumu un rietumu reģionus.
Gruzijas rietumos Krievijas Bruņoto spēku vienības ieņēma Zugdidi rajonu, 12.augustā apstājoties līnijā Poti-Senaki. Krievija 2008.gada augusta karā ieņemtās teritorijas, tai skaitā Poti ostu, kontrolēja līdz 2008.gada 10.oktobrim, kad Krievijas vienpersoniski noteiktajās drošības zonās iekļautās Gruzijas teritorijas nonāca ES misijas kontrolē.
Saskaņā ar Gruzijas Aizsardzības ministrijas oficiālajiem datiem, konflikta laikā bojā gāja 17 Iekšlietu ministrijas un 144 Gruzijas Bruņoto spēku militārpersonas, ievainojumus guva 1260 militārpersonas, 25 militārpersonas tiek uzskatītas par pazudušām bez vēsts. Konflikta rezultātā Gruzijas BS infrastruktūrai tika nodarīti ievērojami zaudējumi, zaudēts nozīmīgs apbruņojuma daudzums. Ievērojami postījumi tika nodarīti arī civilajai infrastruktūrai.
Dienvidosetijas zaudējumi tiek lēsti no 1600 līdz 2000 cilvēku. Nopietni cieta Chinvali pilsēta.
Pēc Krievijas sniegtās informācijas, tā karā zaudēja 74 cilvēkus, no kuriem 11 bija Krievijas miera uzturētāji. Ievainots 171 cilvēks, bez vēsts pazuduši – 19. Krievijai konflikta laikā zaudētas 4 lidmašīnas (trīs triecienlidmašīnas Su-25 un viens vidējais bumbvedējs Tu-22M).
Kaut arī piecu dienu karš beidzās ar pilnīgu Gruzijas militāru sakāvi, tas parādīja arī daudzas būtiskas nepilnības Krievijas Bruņotajos spēkos, kas Krievijai lika secināt, ka tā konfliktā ar līdzvērtīgu pretinieku varētu ciest sakāvi. Karadarbības laikā parādījās vairāki būtiski trūkumi – lēna karaspēka organizēšana karadarbības veikšanai, trūkumi izlūkošanā, komandējošo virsnieku nekompetence, komunikācijas problēmas, vāja savstarpēja Bruņoto spēku apakšvienību sadarbība, kā arī aprīkojuma problēmas un nepietiekamība.
Vadoties pēc Gruzijas konfliktā gūtās pieredzes, 2008.gada rudenī Krievijas aizsardzības ministra Anatolija Serdjukova vadībā Krievijas Bruņotajos spēkos tika sākta reforma, kuras mērķis bija pilnveidot Krievijas Bruņotos spēku kaujasspējas un reaģētspējas, kā arī vadības darbu lēmumu pieņemšanas procesā.
Gruzijas politiskā un militārā vadība, uzsākot karadarbību Dienvidosetijā, nepietiekami izvērtēja plašu Krievijas iebrukuma iespēju Gruzijas pamatteritorijā, bija nesagatavota Krievijas kaujas aviācijas uzlidojumiem stratēģiski svarīgiem objektiem visā Gruzijā. Tbilisi lēmumu par operācijas uzsākšanu Dienvidosetijā tika pieņemts spontāni, bez ilgstoša un detalizēta sagatavošanas posma.
Pēc 2008.gada augusta bruņotā konflikta situācija Gruzijā vēl vairāk saasinājās. Opozīcijas partijas pieprasīja prezidenta Mihaila Saakašvili demisiju, pārmetot viņam vienpersonisko lēmumu par Chinvali bombardēšanas uzsākšanu. Opozicionāri prezidentu vainoja par zaudētajām Abhāzijas un Dienvidosetijas teritorijām un attālināto iespēju iestāties NATO.
Gruzijas uzbrukums Chinvali deva ieganstu Krievijai sniegt ne tikai militāro atbildi, bet arī mainīt spēles noteikumus Dienvidkaukāzā, pastiprinot situāciju Gruzijā un radot draudus reģiona stabilitātei un drošībai kopumā.
Krievija, iesaistoties Gruzijas un Dienvidosetijas bruņotajā konfliktā, atzina Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, uzlika veto ANO un EDSO novērotāju misiju mandātu pagarināšanai. Karš arī sarežģīja Gruzijas integrāciju eiroatlantiskajās struktūrās, ko Mihails Saakašvili bija izvirzījis par stratēģisko mērķi.
2008.gada 25.augustā Krievijas Federācijas padomes un Valsts Domes ārkārtas sēdē vienbalsīgi tika pieņemts lēmums vērsties pie valsts prezidenta Dmitrija Medvedeva ar aicinājumu atzīt Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību. 2008.gada 26.augustā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja rīkojumu par Krievijas okupēto Gruzijas separātisko provinču – Dienvidosetijas un Abhāzijas – neatkarības atzīšanu un aicināja citas valstis sekot šim piemēram.

Foto: idfi.com
(No kreisās) Sergejs Bagapšs, Dmitrijs Medvedevs un
Eduards Kokoiti 2008.gada 17.septembrī

2008.gada 17.septembrī Krievijas prezidents D.Medvedevs parakstīja draudzības, sadarbības un savstarpējās palīdzības līgumus ar Abhāzijas un Dienvidosetijas prezidentiem. Līgumi paredz militāro, diplomātisko un ekonomisko sadarbību starp Maskavu un Suhumi, Maskavu un Chinvali. Līgumi paredz arī tiesības līgumu slēdzēju pusēm izmantot un pilnveidot otras valsts Bruņoto spēku infrastruktūru un militāros objektus.

Foto: tvnet.lv
 Rauls Hadžimba un Vladimirs Putins 2014.gada 24.novembrī

2014.gada 24.novembrī [uz 2008.gadā parakstītā līguma bāzes] Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Abhāzijas prezidents Rauls Hadžimba parakstīja jaunu Savienības un stratēģiskās partnerības līgumu starp Krieviju un Abhāziju, kas paredz savstarpēju robežas atvēršanu, apvienotā spēku grupējuma izveidi un agresijas gadījumā tiesības aizsargāt kopējo robežu. Vienošanās paredzēja, ka Krievija sniegs atbalstu Abhāzijas armijas modernizēšanā, Abhāzijas Bruņoto spēku sagatavošanā un aprīkošanā ar mūsdienīgu apbruņojumu. Tāpat paredzēts, ka Krievija sniegs atbalstu Abhāzijas budžeta iestādēs strādājošo algu palielināšanai, pielīdzinot tās Krievijas Federācijas Dienvidu Federālā apgabalā budžeta iestādēs strādājošo vidējam atalgojuma līmenim. Trīs gadu laikā Abhāzijai ir jāpielīdzina savi muitas likumi Eirāzijas Ekonomiskās savienības likumiem. Līgums arī paredz vienkāršot Krievijas pilsonības piešķiršanas procedūru abhāziem.

Foto: russkiymir.ru
Leonīds Tibilovs un Vladimirs Putins 2015.gada 18.martā

Krievijas un Dienvidosetijas prezidenti Vladimirs Putins un Leonīds Tibilovs abu valstu Savienības un stratēģiskās partnerības līgumu parakstīja 2015.gada 18.martā. Dokuments paredz kopēju drošības un aizsardzības telpas izveidi, brīvi šķērsojamu Krievijas un Dienvidosetijas robežu, muitas struktūru integrāciju, sadarbības paplašināšanu starp abu pušu iekšlietu struktūrām, Krievijas pilsonības iegūšanas procedūras vienkāršošanu, kā arī sociālā atbalsta pasākumus, tostarp algu un pensiju palielināšanu.
Gruzijas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas parakstītie sadarbības un integrācijas līgumi ar Abhāziju un Dienvidosetiju ir pretrunā starptautiskajām tiesību normām un ir agresijas turpinājums attiecībā uz Gruziju, un ka parakstītais līgums un tā turpmāka īstenošana vēl vairāk sarežģīs okupētajos reģionos dzīvojošo cilvēku dzīvi un negatīvi ietekmēs Gruzijas un visa reģiona drošību.

Pašreizējā situācija
  Foto: agenda.ge
Dzeloņstieples uz Gruzijas un Dienvidosetijas administratīvās robežas

Pēc politiskās koalīcijas „Gruzijas sapnis” nākšanas pie varas 2012.gadā un centieniem uzlabot attiecības ar „lielo” kaimiņu Tbilisi ir izdevies mazināt spriedzi ar Maskavu, taču Krievija joprojām attiecībā pret Gruziju īsteno aneksijas politiku un nepilda 2008.gada augustā ar ES starpniecību panākto vienošanos par uguns pārtraukšanu. Maskava joprojām nav atvilkusi savus spēkus pozīcijās, kuras tie ieņēma līdz 2008.gada augusta Gruzijas un Krievijas karam, nav nodrošinājusi starptautisko novērotāju piekļuvi Abhāzijā un Dienvidosetijā. Okupētajās teritorijās joprojām tiek atvērti Krievijas vēlēšanu iecirkņi, kas ir rupjš starptautisko tiesību normas pārkāpums.
Krievija ir okupējusi 20% Gruzijas teritorijas, tās okupācijas dēļ ap 400 000 cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas, bet okupētajās teritorijās dzīvojošie iedzīvotāji ir pakļauti rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem un diskriminācijai – tiek ierobežotas viņu tiesības uz īpašumu, tiesības brīvi pārvietoties un iegūt izglītību dzimtajā valodā.

 

Izmantotā literatūra:

Georgia War: Finding The Facts, Losing The Message;
http://www.rferl.org/a/Finding_The_Facts_Losing_The_Message_/1849595.html

Independent International Fact-Finding Mission on the Conflict in Georgia, Report, Volume I-III,2009;
http://www.mpil.de/en/pub/publications/archive/independent_international_fact.cfm

 Krievijas drošības politika iepretim kaimiņvalstīm līdz 2020. gadam: draudi un iespējas Latvijai;
http://www.lai.lv/publikacijas/krievijas-drosibas-politika-iepretim-kaiminvalstim-lidz-2020-gadam-draudi-un-iespejas-latvijai-469

NATO Commander in Tbilisi: “Russia tries to divide free world and trigger new challenges”;
http://agenda.ge/news/54696/eng

The Pipeline War: Russian bear goes for West's jugular;
http://www.dailymail.co.uk/news/article-1043185/The-Pipeline-War-Russian-bear-goes-Wests-jugular.html

The Russo-Georgian War and the Balance of Power;
https://www.stratfor.com/weekly/russo_georgian_war_and_balance_power

The Still-Topical Tagliavini;
Reporthttp://carnegieeurope.eu/publications/?fa=61451

Russian Military Reform and Defense Policy; http://www.europarl.europa.eu/thinktank/lv/document.html?reference=EPRS_IDA%282015%29554213

Russian Military Reform;
https://russiamil.wordpress.com/

Война в Южной Осетии и Грузии (Фотографии войны); http://oblicomorale.blogspot.com/2008/08/blog-post_08.html

Квирикашвили: оккупация остается основным вызовом грузинского правительства; http://www.golos-ameriki.ru/a/georgian-pm-adresses-un-general-assambly/3521039.html

Пятидневная война (8-12 августа 2008 года);
 http://www.kavkaz-uzel.eu/articles/210899/

Россия и Франция согласовали принципы урегулирования конфликта в Грузии; https://lenta.ru/news/2008/08/12/principles/

СМИ: российские войска вошли в Южную Осетию еще до начала боевых действий; http://www.forum-tvs.ru/index.php?showtopic=57330

Цифры войны;
 https://rg.ru/2008/08/14/voyna.html

20. janvāris

Ārpolitika
20.01.2018

Pirms deviņiem gadiem Gruzija pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju. No šī laika kontakti starp abām valstīm notiek Ženēvas diskusijas ietvaros, un nedaudz vēlāk tika izveidots „Abašidzes–Karasina” formāts.

03. janvāris

Drošība
03.01.2018

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs savā Jaungada uzrunā Azerbaidžānas tautai akcentēja 2016.gada aprīlī Armēnijai radītos zaudējumus Kalnu Karabahas konflikta zonā, š.g. 2.janvārī raksta ziņu izdevums „Trend”.