Izvērstā meklēšana

Kalnu Karabahas Republika

Ģeogrāfija
Foto: aif.ru 
Kalnu Karabahas Republika

Kalnu Karabahas Republika ir pašpasludināta valsts, kas de iure tiek atzīta kā Azerbaidžānas teritorija, bet de facto – tā ir neatkarīga armēņu republika, kas ir ļoti cieši saistīta ar Armēniju.
1991.gada 2.septembrī Kalnu Karabahas apgabala padome pasludināja Kalnu Karabahas autonomo apgabalu par Kalnu Karabahas Republiku. 1991.gada 10. decembrī Kalnu Karabahas Republikā tika organizēts referendums par neatkarību, bet 1992.gada 6.janvārī tika pieņemta Kalnu Karabahas Republikas Neatkarības deklarācija. Šo notikumu iespaidā sākās atklāts militārs konflikts starp Azerbaidžānu un Armēnijas atbalstīto Kalnu Karabahu, kas ilga no 1992. līdz 1994.gadam, un kura rezultātā Kalnu Karabaha (jeb Arcaha, kā to dēvē paši armēņi) ieguva savu „neatkarību”.
Kalnu Karabahu nav atzinusi neviena no ANO dalībvalstīm, vienlaikus tai ir savas pārstāvniecības septiņās ANO dalībvalstīs.
Kalnu Karabahas Republika atrodas Mazā Kaukāza kalnu grēdas dienvidaustrumu daļā, Karabahas plakankalnes austrumu daļā un Karabahas ielejā, veidojot lielu daļu no Kūras un Araksas zemienes.
Lielākajai Kalnu Karabahas teritorijas daļai raksturīgs izteikti kalnains reljefs, tās vidējais augstums ir 1100 metri virs jūras līmeņa.     
Kalnu Karabahas rietumos no ziemeļiem uz dienvidiem plešas Karabahas kalnu grēda, bet ziemeļu daļā atrodas tās augstākā virsotne – Gomšasar (3724 m).

Iedzīvotāji

Saskaņā ar 2005.gada Kalnu Karabahas tautas skaitīšanas datiem, pašpasludinātajā republikā dzīvoja 137 737 cilvēki, no kuriem 137 380 (99,74%) bija armēņi, 171 – krievs (0,1%), 22 – grieķi (0,02%), 21 – ukrainis (0,02%), 12 – gruzīni (0,01%), 6 – azerbaidžāņi (0,005%) un 125 – citu tautību pārstāvji (0,1%).
Saskaņā ar 2015.gada tautas skaitīšanas provizoriskajiem datiem, Kalnu Karabahas iedzīvotāju skaitliskais sastāvs 10 gadu laikā ir pieaudzis teju par 10 000 – līdz 146 260 cilvēku.
Pēc reliģiskās piederības lielākā daļa Kalnu Karabahas Republikas iedzīvotāju ir Armēņu apustuliskās baznīcas Kalnu Karabahas Republikas Arcahas diecēzes draudzes locekļi.

Administratīvais iedalījums
Foto: wikipedia.org
Kalnu Karabahas administratīvais iedalījums

Kalnu Karabahas republika ir iedalīta  astoņos rajonos – Šaumjanas (1), Martakertas (2), Askeranas (3), Martuni (4), Hadrutas (5), Šušas (6), Kašatagas (7) un  Kalnu Karabahas galvaspilsētas Stepanakertas (ar rajona statusu).
Kalnu Karabahā ir 10 pilsētas, 210 ciemati, 239 apdzīvoti punkti. Lielākās pilsētas ir Stepanakerta (apmēram 55 200 iedzīvotāji), Martuni (10 200), Martakerta (4600), Šuša (4200), Hadruta (4100) un Berdzora (3300).

Ekonomika

Padomju gados Kalnu Karabaha bija nošķirta no Armēnijas lauksaimniecības reģiona, un tās ekonomika bija ārkārtīgi vāji attīstīta. No 1985. līdz 1986.gadam Kalnu Karabahā īstenotās pretalkohola kampaņas rezultātā republikas ekonomika nopietni cieta (tika likvidēti vīnogulāji un slēgtas alkoholu ražojošās rūpnīcas) – reģionālā iekšzemes kopprodukta recesija sasniedza 43%. Kaut arī 1987.gadā pretalkohola kampaņa tika apturēta, vīnogulāji un alkohola industrija netika atjaunota. Šim ekonomikas kritumam sekoja daudz nopietnāks izaicinājums – Kalnu Karabahas karš (1991. – 1994.gads), kas pilnībā iznīcināja Kalnu Karabahas jau tā vājo ekonomiku.
2018.gadā Kalnu Karabahas budžeta ieņēmumi paredzēti 200,8 miljonu USD apmērā (pašu ieņēmumi 45%), izdevumi – 211,5 miljoni USD, budžeta deficīts – 10,6 miljoni USD.
2016.gadā Kalnu Karabahā minimālā alga bija 55 000 AMD (115 USD), pamatpensija – 16 000 AMD (33 USD) plus 800 AMD (1,7 USD) par katru darba stāža gadu.​

Foto: wikipedia.org
Kalnu Karabahas drams

​Kalnu Karabahas valūta ir drams, kas faktiski tiek izmantots iekšējos norēķinos un apmaiņā pret Armēnijas dramu. Kalnu Karabahas drams savas mazās nominālvērtības un ierobežotās pieejamības dēļ ir naudas kolekcionāru interešu priekšmets.
Kalnu Karabahā darbojas kokapstrādes, rotaslietu ražošanas, pārtikas un vieglās rūpniecības uzņēmumi. Pamazām tiek attīstīts tūrisms (pamatā ekotūrisms).
Viena no vadošajām Kalnu Karabahas ekonomikas nozarēm ir elektroenerģija. Pašpasludinātā republika nodrošina apmēram 70% no pašu elektroenerģijas vajadzībām. Lielākais elektroenerģijas avots pašpasludinātajā republikā ir Sarsangas hidroelektrostacija (jauda 50 MW) uz Terteras upes. Kalnu Karabahas upju tīkli ļauj gandrīz visos rajonos izveidot mini hidroelektrostacijas. Kopumā Sarsangas hidroelektrostacija ar mazajām stacijām vidēji saražo 130 miljonus kWh elektroenerģijas gadā. Klanu Karabahas kopējā jauda ik gadu republikai ļauj saražot līdz 700 miljoniem kWh elektroenerģijas, kas ir divreiz vairāk par Kalnu Karabahas iedzīvotāju vajadzībām. Kalnu Karabahas mērķis nākotnē ir eksportēt elektroenerģiju.  

Foto: wikipedia.org
Sarsangas ūdenskrātuve

Lauksaimniecībā Kalnu Karabaha specializējas uz kviešu audzēšanu, dārzkopības kultūrām, vīnogulājiem un dārzeņiem. Lopkopības nozares attīstību Kalnu Karabaha saista ar atbalsta sniegšanu mazajām saimniecībām, kurās pamatā tiek audzēti liellopi, aitas, cūkas. Kalnu Karabaha tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no zīdkopības centriem Kaukāzā.
Kalnu Karabahas ārējās ekonomiskās attiecības ir cieši saistītas ar Armēniju, kas ir galvenā Kalnu Karabahas „valstiskuma” sponsorētāja. Armēnijā Kalnu Karabahas preces kļūst par armēņu preci un var brīvi iekļūt pasaules tirgū. Kalnu Karabaha pamatā eksportē pārtiku (vīnu, sulas, tabaku, augļus), mākslas priekšmetus (paklājus, rotaslietas) un vara rūdu.

Foto: wikipedia.org
Drombonas kombināts

Viens no veiksmīgākajiem Kalnu Karabahas uzņēmumiem ir Drombonas kombināts, kas nodarbojas ar vara un zelta ieguvi un apstrādi. Kalnu Karabahā ir arī rūpnīcas, kas ražo un pārstrādā dažāda veida celtniecības akmeņus, piemēram, šūnakmeni, bazaltu, granītu un kaļķakmeni.
Kalnu Karabahai nav iespēju tiešā veidā saņemt kredītus no starptautiskajām finanšu organizācijām, republikas vienīgā iespēja ir tos saņemt sadarbībā ar Armēniju. Kalnu Karabahas ekonomika ir cieši saistīta ar Armēnijas ekonomiskajām iespējām.
Kalnu Karabaha saņem atbalstu arī no armēņu diasporas ārvalstīs (pamatā no ASV), kas gadā ir apmēram 10-12 miljoni USD. Diaspora stingri seko līdzi tam, kādos projektos šī nauda tiek ieguldīta.

Personas

Saskaņā ar 2006.gadā pieņemto Kalnu Karabahas konstitūciju republikas prezidents ir valsts vadītājs, Kalnu Karabahas suverenitātes, neatkarības un teritoriālās integritātes garants.
Kalnu Karabahas ietekmīgākās jeb „atslēgas personas” ir vistiešākā veidā saistītas ar Armēnijas politisko eliti. Visi svarīgākie Kalnu Karabahas politiskie, ekonomiskie un militārie lēmumi tiek pieņemti ciešā sadarbībā ar Erevānu.
1994.gada novembrī pēc Kalnu Karabahas Augstākās padomes rīkojuma par republikas prezidentu tika iecelts Roberts Kočarjans. Viņš prezidenta amatā tika ievēlēts arī Kalnu Karabahas pirmajās prezidenta vēlēšanās 1996.gada oktobrī. 1997.gada martā R.Kočarjans pieņēma Armēnijas prezidenta piedāvājumu kļūt par Armēnijas premjerministru. Vēlāk, no 1998. līdz 2008.gadam, Roberts Kočarjans bija Armēnijas prezidents.
Tā ir ierasta prakse, ka Kalnu Karabahas augsta līmeņa civilās amatpersonas turpina karjeru Armēnijas varas sistēmā. Piemēram, 2015.gada jūnijā Kalnu Karabahas aizsardzības ministrs Movess Akopjans tika iecelts par Armēnijas Bruņoto spēku Galvenā štāba priekšnieka vietnieku. 2016.gada maijā – par Armēnijas aizsardzības ministra vietnieku materiāli tehniskā nodrošinājuma jautājumos. Savukārt 2016.gada oktobrī M.Akopjans tika apstiprināts Armēnijas Bruņoto spēku Galvenā štāba priekšnieka amatā.
1997.gada 1.septembrī Kalnu Karabahā notika ārkārtas prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Arkādijs Gukasjans. Viņš 2002.gada 11.augusta vēlēšanās tika pārvēlēts uz otru prezidentūras termiņu.

Foto: lenta.ru
Bako Saakjans

Ceturtajās Kalnu Karabahas prezidenta vēlēšanās, ka notika 2007.gada 19.jūlijā, uzvarēja toreizējais Kalnu Karabahas Nacionālās drošības pārvaldes priekšnieks Bako Saakajans, kura izstrādātājā pirmsvēlēšanu programmā galvenais akcents tika likts uz sociālo jautājumu risināšanu un nepieciešamību uzlabot demogrāfisko situāciju republikā. 2012.gadā B.Saakajans tika pārvēlēts.
2012.gadā B.Saakajans tika pārvēlēts uz otro prezidentūras termiņu, bet 2017.gadā – uz trešo prezidentūras termiņu (uz pārejas laiku līdz 2020.gadam).
Bako Saakajans ir dzimis 1960.gada 30.augustā Stepanakertā. Absolvējis Arcahas valsts universitātes Juridisko fakultāti. Kalnu Karabahas kara gados viņš bija Kalnu Karabahas Pašaizsardzības spēku komitejas priekšnieka vietnieks (1992.–1993.), Kalnu Karabahas Aizsardzības armijas Apgādes štāba priekšnieks (1993.–1995.). Pēckara periodā viņš bija Klanu Karabahas Aizsardzības armijas pavēlnieka vietnieks, 10.Kalnu strēlnieku divīzijas komandiera vietnieks, Armēnijas Republikas nacionālās drošības padomes un iekšlietu ministra palīgs, Kalnu Karabahas iekšlietu ministrs. No 2001. līdz 2007.gadam B.Saakjans bija Kalnu Karabahas Nacionālās drošības pārvaldes priekšnieks.

Iekšpolitika

Kaut arī Kalnu Karabahai ir valstiskumam nepieciešamās pazīmes: konstitūcija, likumi, pārvaldes struktūras, policija, bruņotie spēki, valsts simbolika un pārstāvniecības ārvalstīs, tai tomēr nav starptautiski un juridiski apstiprinātas vietas pasaules politiskajā kartē.

Foto: stena.ee/blog
Prezidenta pils Stepanakertā

Pašpasludinātā Kalnu Karabaha pēc konstitucionālās iekārtas ir prezidentāla republika. Prezidents tiek ievēlēts tiešās tautas vēlēšanās uz pieciem gadiem.
2017.gada 17.janvārī Kalnu Karabahā notika referendums par jaunās konstitūcijas projektu, kas paredz Kalnu Karabahas pāreju no daļēji prezidentālas uz prezidentālu valsts pārvaldes formu, nosakot, ka Kalnu Karabahas prezidents būs arī valdības vadītājs, bet premjerministra amats tiks likvidēts. Referendumā piedalījās 76,44% balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem jauno konstitūcijas atbalstīja 87,6% vēlētāju.
Kalnu Karabahas opozīcija norāda, ka Kalnu Karabahas jaunā konstitūcija ir izdevīga pašreizējam Kalnu Karabahas prezidentam Bako Saakjanam, kura pilnvarām prezidenta amatā bija jānoslēdzas 2017.gada 19.jūlijā un kuram jaunā konstitūcija var palīdzēt saglabāt varu pat līdz 2030.gadam.
Saskaņā ar iepriekšējo konstitūciju, B.Saakjanam nebija tiesību balotēties trešajam prezidentūras termiņam, bet jaunais izstrādātais Kalnu Karabahas pamatdokuments noteica, ka 2017.gada 19.jūlija prezidenta vēlēšanās valsts vadītāju ievēl esošais parlaments. B.Saakjana pārvēlēšanu uz trešo prezidentūras termiņu atbalstīja 28 no 32 Kalnu Karabahas parlamenta deputātiem.
Tas tika skaidrots ar pārejas periodu, bet jau nākamajās prezidenta vēlēšanās, kas notiks vienlaicīgi ar parlamenta vēlēšanām 2020.gadā, prezidents atkal tiks ievēlēts tiešās tautas vēlēšanās, kā tas ir bijis līdz šim. Pēc ievēlēšanas prezidentam būs tiesības izveidot valdību un kļūt par tās vadītāju. Jaunajā konstitūcijas projektā Kalnu Karabahas Republika ir nosaukta par Arcahas Republiku (sens armēņu nosaukums). Konstitūcijas 1.panta 2.punkts nosaka, ka Kalnu Karabahas Republikas un Arcahas Republikas nosaukumi ir identiski.
Republikas nenoteiktais statuss un pastāvošie karadarbības draudi nopietni ietekmē Kalnu Karabahas un tās iedzīvotāju dzīvi. Kalnu Karabahas īstenotās politikas prioritāte ir stipras, demokrātiskas, sociālas un tiesiskas valsts izveide un drošības nodrošināšana Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Drošības jautājumiem Kalnu Karabahā tiek pievērsta īpaša uzmanība, par ko liecina kaut vai 30 000 lielais Kalnu Karabahas armijas skaitliskais sastāvs
Kalnu Karabahas iedzīvotāju vidū ir vērojams augsts patriotisma līmenis – gatavība aizstāvēt savu zemi, kas savā veidā kompensē Azerbaidžānas kā naftas eksportētājvalsts daudz lielākās iespējas ieguldīt savu Bruņoto spēku attīstībā.

Ārpolitika

Kalnu Karabahas īstenotās ārpolitikas galvenais mērķis ir panākt republikas neatkarības atzīšanu.
Kalnu Karabaha savā ārpolitikā īsteno daudzpakāpju politiku, lai panāktu starptautisku atzīšanu, sākot ar municipālo un reģionālo līmeni un pārejot uz valsts mēroga līmeni. Kalnu Karabaha veic pasākumus, lai starptautisko sabiedrību informētu par savu pilsoņu pašnoteikšanās tiesībām. Pēc Kalnu Karabahas prezidenta Bako Saakjana teiktā, Kalnu Karabahai šajā jautājumā ir vērojami panākumi, jo tās neatkarību ir atzinuši vairāki ASV štati – Masačūsetsas, Rodailendas, Menas, Luizianas, Kalifornijas, Džordžijas un Havaju štats, Austrālijas štats – Jaunā Dienvidu Velsa, Basku zeme (Spānija) un vairākas pilsētas, tostarp Losandželosa. Kalnu Karabaha aktīvi strādā šajā virzienā, cerot, ka dažādu valstu teritoriālās un administratīvās vienības atzīs Kalnu Karabahas neatkarību. Kalnu Karabahas vadības skatījumā republikas atzīšana ir tikai laika jautājums.
Kalnu Karabaha sadarbojas ar EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājvalstīm – Krieviju, Franciju un ASV. Īpašu nozīmi Kalnu Karabaha ārpolitikā pievērš savstarpējām attiecībām ar Krieviju, ar ko ir saistīta vēsturiski, ekonomiski, kā arī kultūras saitēm, tostarp Krievijā ir lielākais armēņu diasporas segments.
Līdz 1997.gadam Kalnu Karabaha piedalījās EDSO Minskas grupas sarunās [Kalnu Karabahas konflikta risināšanas jautājumā]. EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāji Kalnu Karabahas problēmas risinājuma meklējumos dodas vizītēs uz Kalnu Karabahu.
Armēnijas un Kalnu Karabahas vadība uzstāj, ka konflikta noregulējums nav iespējams bez Kalnu Karabahas kā pilntiesīgas sarunu dalībnieces iesaistīšanas sarunu procesā.

Foto: nkr-news.com
(Priekšplānā trešais no kreisās) Bako Saakjans tikšanās laikā ar Francijas parlamenta deputātu grupu
2015.gada 9.maijā

Kalnu Karabahai ir savas pārstāvniecības Armēnijā, Krievijā, ASV, Francijā, Libānā, Austrālijā, Vācijā. Pārstāvniecības veic vēstniecību funkcijas. Līdzās politiskajām funkcijām pārstāvniecības sadarbojas ar konkrētajām valstīm investīciju piesaistei republikas ekonomikai.
Kalnu Karabahai svarīgs diplomātisks resurss ir armēņu diaspora un tādas ietekmīgas organizācijas kā Armēņu Nacionālā komiteja ASV, Armēņu Asambleja ASV, Armēņu organizācija Francijā un citas. Minētās organizācijas lobē Kalnu Karabahas intereses. Sadarbībā ar armēņu diasporu tiek realizēti arī dažādi humānie projekti.
2013.gada martā Francijas parlamenta deputātu grupa izveidoja „Draudzības grupu” ar Kalnu Karabahu. 2013.gada martā Lietuvas parlamentā tika izveidota „Starpparlamentārā sakaru ar Kalnu Karabahu grupa”.
2015.gada jūlijā Kalnu Karabahas prezidents Bako Saakajans apmeklēja Lielbritāniju, kur teica runu Lielbritānijas parlamentā, akcentējot Kalnu Karabahas ieinteresētību padziļināt parlamentāros sakarus un attīstīt attiecības ar Lielbritāniju.
Neskatoties uz Kalnu Karabahas centieniem panākt pašpasludinātās republikas neatkarības atzīšanu, visticamāk, tas ir neaizsniedzams mērķis. Azerbaidžāna, kas ir naftas eksportētājvalsts, iestājas pret divu armēņu republiku (Armēnijas un Kalnu Karabahas) izveidi Dienvidkaukāzā. Tostarp nevar izslēgt, ka Maskava, kurai esošajā politiskajā situācijā ir svarīgi sakārtot attiecības ar Turciju, varētu panākt savstarpēji izdevīgu vienošanos ar Ankaru – Azerbaidžānas ciešāko sabiedroto – un piespiest Armēniju pakāpeniski atgriezt Azerbaidžānai Kalnu Karabahas teritoriju.
Ņemot vērā gadu desmitiem kultivēto armēņu un azerbaidžāņu savstarpējo naidu, pastāv kara atsākšanās risks.
Kalnu Karabahas Status quo nevar būt mūžīgs. Tam – agrāk vai vēlāk, politiskā vai militārā ceļā – risinājums būs jārod.

07. jūnijs

Iekšpolitika
07.06.2018
Šī gada 6.jūnijā Kalnu Karabahas prezidents Bako Saakjans veica vairākas kadru pārbīdes pašpasludinātās republikas valdībā un spēka struktūrās, informē izdevums „Lragir”.

23. aprīlis

Iekšpolitika
23.04.2018
Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrija š.g. 22.aprīlī publiskoja video, kurā redzama Azerbaidžānas militārās tehnikas pārvietošanās spēku uguns saskares līnijas Kalnu Karabahā virzienā.

23. februāris

Iekšpolitika
23.02.2017
Kalnu Karabahā notikušajā referendumā pārliecinošs vairākums vēlētāju atbalstījuši jaunas konstitūcijas ieviešanu pašpasludinātajā republikā, raksta „Kavkazskij Uzel”.

23. janvāris

Iekšpolitika
23.01.2017
Š.g. 19.janvārī Kalnu Karabahas prezidents Bako Saakjans parakstīja pavēli par Kalnu Karabahas Republikas jaunā konstitūcijas projekta nodošanu balsošanai referendumā, kas notiks š.g. 20.februārī, informēja Kalnu Karabahas prezidenta preses dienests.  

19. decembris

19.12.2016
Pēc ziņu izdevuma „Kavkazskij Uzel” informācijas, š.g. 14.decembrī Armēnijas parlaments trešajā lasījumā pieņēma likumu „Par zaudējumiem, kas nodarīti karavīra dzīvībai vai veselībai, aizstāvot Armēnijas Republiku”.