Izvērstā meklēšana

Kazahstānas Republika

Ģeogrāfija
Foto: petroleks
Kazahstānas karte

Kazahstāna atrodas Eirāzijas kontinenta centrā – seno pasaules civilizāciju un transporta ceļu krustcelēs. Tā ir devītā lielākā valsts pasaulē ar atšķirīgiem klimatiskajiem apstākļiem, daudzveidīgu iedzīvotāju nacionālo sastāvu (republikā dzīvo aptuveni 100 tautību pārstāji). Mūsdienu Kazahstānas teritoriju apdzīvoja galvenokārt tjurku nomadi, un ziņas par pirmajiem valstiskajiem veidojumiem ir no VI gadsimta. Vārda „kazah” etimoloģija ir daudzveidīga, taču lielākā daļa pētnieku norāda, ka tā sauca ikvienu brīvu cilvēku, klejotāju bez mājām.
Kazahstāna bija īpaša reģiona republika PSRS laikā, ko apliecināja ekonomiskais dalījums Vidusāzijā un Kazahstānā, uzsverot tās veiksmīgo ekonomisko attīstību, ko veicināja stratēģiski svarīgu objektu, t.sk. Semipalatinskas kodolieroču izmēģinājumu poligona un Baikonuras kosmodroma, izvietošana republikā. Pēc PSRS sabrukšanas Kazahstānai izdevās izvairīties no robežkonfliktiem, etniskajām un reliģiskajām nesaskaņām valsts iekšienē, kā arī izveidot veiksmīgu sadarbību vairākās jomās ar daudzām valstīm, kļūstot par ietekmīgu valsti reģionā un nozīmīgu – pasaulē.
1997.gadā republikas galvaspilsēta tika pārcelta no Almati republikas dienvidaustrumos uz Akmolu valsts ziemeļos, nomainot pilsētas nosaukumu uz „Astana” (kazahu valodā „galvaspilsēta”) .
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, kas atrodas Eirāzijas vidū. Tai ir plaša teritorija – 2 724 900 km², kas stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem – 1700 km un no austrumiem uz rietumiem – 3000 km garumā. Valsts rietumu daļā atrodas Kaspijas jūra, kas bagāta ar naftu.
Republikas robežojas ar Krieviju ziemeļos un ziemeļrietumos (robežas kopgarums 7591 km), Ķīnu austrumos un dienvidaustrumos (1783 km), Kirgizstānu dienvidos un dienvidaustrumos (1242 km), Uzbekistānu (2351 km) un Turkmenistānu dienvidos (426 km). Kazahstānā ir trīs laika joslas.
Kazahstānas reljefs ir nevienmērīgs. Lielāko teritorijas daļu – 75% – veido līdzenumi un pakalni ar augstumu no 100 līdz 300 m virs jūras līmeņa. Zemākā vieta atrodas Kaspijas jūras piekrastē, valsts rietumu daļā – Karaghie ieplaka (132 m zem jūras līmeņa). Republikas ziemeļos ir mežu un stepju zona, savukārt dienvidos – tuksneši – Kizilkums, Mojinkums u.c. Valsts dienvidaustrumu daļā līdzeno reljefu nomaina kalnu rajoni ar stāvo Tjanšana kalnu grēdu, kur atrodas valsts augstākā virsotne Hantengri (6995 m).
Klimats Kazahstānā ir kontinentāls ar aukstām ziemām un karstām vasarām. Starp reģioniem ir lielas atšķirības – ziemeļos vidējā temperatūra janvārī ir -18ºC, bet dienvidos -3 ºC, savukārt jūlijā +19 ºC ziemeļos un +29 ºC dienvidos. Arī nokrišņu daudzums ir atšķirīgs: kalnu rajonos 500-1600 mm, stepju zonās – 200-500 mm, bet tuksnešos – 100-200 mm gadā.
Kazahstānas saldūdens resursi ir nepietiekami, lai gan republiku šķērso vairākas lielas upes (Sirdarja, Irtiša, Išima u.c.). Mazās upes vasarā gandrīz pilnībā izžūst. Kazahstānā ir pasaulē lielākais sālsūdens ezers – Kaspijas jūra, kā arī otrs lielākais ezers – Balhašs. Starp Kazahstānu un Uzbekistānu atrodas Arāla jūra, kas pēdējo 30 gadu laikā zaudējusi 90% no sākotnējās platības.

Iedzīvotāji

Lai gan Kazahstāna ir teritoriāli devītā lielākā valsts pasaulē, iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši neliels – 17,6 miljoni cilvēku (2015.gada dati). Sākot ar 2000.gadu valstī vērojams pozitīvs iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums, ko saista ar sociālās un ekonomiskās situācijas stabilizēšanos. Ārpus Kazahstānas dzīvo apmēram 5 miljoni kazahu, un repatriācijas programmas ietvaros ik gadu uz republiku pārceļas 100 000 kazahu.
Vidējais mūža ilgums ir 69,9 gadi (vīriešiem 64,6, sievietēm – 74,8), dzimstība 20 jaundzimušo uz 1000 iedzīvotājiem, mirstība – 8,4 mirušie uz 1000 iedzīvotāju. Kazahstānā ir salīdzinoši zems urbanizācijas līmenis – pilsētās dzīvo apmēram 60% iedzīvotāju.
Kazahstāna ir daudznacionāla un multikonfesionāla valsts. Valstī dzīvo apmēram 120 tautību pārstāvji, lielākās grupas veido kazahi – 63,6%, krievi – 23,3%, uzbeki – 2,9% un uiguri – 1,4%. Kazahu valodu pārvalda 64% iedzīvotāju, bet krievu – 95%. Krievu valodai ir arī īpašs statuss – starpnacionālās saskarsmes valoda.
Vairākums iedzīvotāju – 65% – ir musulmaņi (sunnīti), taču ir pārstāvētas arī citas konfesijas – pareizticīgie, jūdaisti, krišnaīti, budisti u.c.

Administratīvais iedalījums

Foto: wikipedia
Kazahstānas teritoriāli administratīvais iedalījums

Kazahstānā ir 14 apgabali un 2 republikas nozīmes pilsētas – Astana (galvaspilsēta) un Almati. Turklāt līdz 2050.gadam Krievija īrē Baikonuru un šai pilsētai ir Krievijas federālās pilsētas statuss.

Apgabals

Administratīvais centrs

Teritorija, km²

Iedzīvotāju skaits, mlj

Karaghandi

Karaghandi

428 000

1,3

Austrumkazahstānas

Ustjkamenogorska

283 300

1,4

Almati

Taldikorghana

223 900

1,9

Žambilas

Taraza

144 200

1,1

Dienvidkazahstānas

Šimkenta

117 300

2,6

Kizilordas

Kizilorda

226 000

0,7

Aktebes

Aktebe

300 600

0,8

Kostanajas

Kostanaja

196 000

0,9

Ziemeļkazahstānas

Petropavlovska

123 200

0,5

Akmolas

Kekšetau

146 200

0,7

Pavlodaras

Pavlodara

124 800

0,7

Rietumkazahstānas

Orala

151 300

0,6

Atirau

Atirau

118 600

0,5

Manghistau

Manghistau

166 000

0,6

Ekonomika

Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva vadībā norisinās plānveida pasākumi ekonomisko izmaiņu īstenošanai, tehnoloģiskās attīstības veicināšanai un rūpniecības pāraprīkošanai.
Pēc PSRS sabrukšanas Kazahstānas ekonomika piedzīvoja vispārēju krīzi, jo īslaicīgi pārtrūka stabilās ekonomiskās attiecības ar bijušajām padomju republikām. 1993.gadā tika ieviesta nacionālā valūta – tenge KZT, bet 1995.–1997.gadā īstenotās ekonomiskās reformas un privatizācijas process ļāva strauji samazināt inflācijas līmeni un pakāpeniski attīstīties privātajam uzņēmējdarbības sektoram. Laikā līdz 2001.gadam republikā bija strauja ekonomikas izaugsme, tomēr 2008.gadā situācija mainījās – pasaules finanšu krīzes ietekmē samazinājās valsts IKP pieaugums, taču situāciju glāba iekšējais tirgus, jo iedzīvotāju skaits pieauga, turklāt tika uzsākta atradnes „Kašagan” rūpnieciskā izstrāde un palielinājās investīcijas. Tomēr 2014.gada februārī notika KZT devalvācija, kas atkārtojās arī 2015.gada augustā.
2011.gadā sāka funkcionēt Muitas savienība (Baltkrievija, Kazahstāna, Krievija), kuras izveide, pēc prognozēm, ļaus ievērojami palielināt dalībvalstu IKP pieaugumu.
Lai veicinātu investīciju pieplūdumu valstī, tika noteiktas nodokļu privilēģijas ārvalstu uzņēmējiem, kuri ieguldīs republikas ekonomikā vairāk par 20 miljoniem USD (14,9 miljoni EUR). Šie uzņēmēji uz 10 gadiem būs atbrīvoti no korporatīvā, ienākumu un zemes nodokļu nomaksas. Lielas investīcijas Kazahstānas industriālās attīstības programmā nodrošinās iespēju izmantot ārvalstu darbaspēku bez ierobežojumiem un atļaujām.
Pēc Pasaules bankas (PB) prognozēm, 2016.gadā Kazahstānā gaidāma ļoti vāja ekonomiskā izaugsme – apmēram 1,1% līmenī (0,9% 2015.gadā). Republikas ekonomiku pozitīvi ietekmē naftas ieguves atjaunošana atradnē „Kašagan”, pasaules naftas cenu iespējamā stabilizēšanās un Krievijas ekonomikas atjaunošanās. 2017.–2018.gadā paredzēts IKP pieaugums attiecīgi 3,3% un 3,4% līmenī.
Kazahstānā ir pieci ekonomiskie apgabali. Ziemeļdaļā ir attīstīta graudkopība, dzelzsrūdas un akmeņogļu ieguve, mašīnbūve, enerģētika; austrumdaļā dominē krāsainā metalurģija, mežsaimniecība, mašīnbūve; centrālajā daļā – melnā un krāsainā metalurģija, mašīnbūve un lopkopība; rietumdaļa ir republikas lielākais naftas ieguves reģions, bet dienvidi ir zemkopības reģions, kur tiek audzēta labība, rīsi, kokvilna, augļi, dārzeņi.
Republikas ekonomisko potenciālu veido bagātīgi derīgo izrakteņu krājumi un enerģētiskie resursi, kā arī plašas lauksaimniecībā izmantojamās zemju platības – Kazahstānā ir 20% no NVS lauksaimniecībā apstrādājamās zemes. Valsts dabas resursu bagātību apliecina tas, ka Kazahstānā ir 99 no Mendeļejeva tabulas elementiem. Republika ieņem pirmo vietu pasaulē cinka, volframa un barīta, otro – sudraba, svina un hromītu krājumu ziņā, Kazahstāna ir trešajā vietā pasaulē pēc urāna ieguves apjomiem un republikā ir 3,5% pasaules akmeņogļu krājumu. Savukārt naftas krājumu ziņā Kazahstāna ir 10.vietā pasaulē, un īpaši daudz naftas krājumu ir Kaspijas jūras šelfā.
Ekonomikas augšupeju nodrošina naftas un dabasgāzes ieguve, pārstrāde un eksports. Jaunu cauruļvadu izbūve un piegāžu diversifikācija nodrošinās republikai ne tikai ekonomisko, bet arī politisko mērķu sasniegšanu. Kazahstānas nafta tiek transportēta galvenokārt caur Krieviju – pa cauruļvadiem Tengiza-Novorosijska un Atirau-Samara, kā arī uz Ķīnu pa cauruļvadu Atasu-Alašaņkou. Kazahstāna arī ir paudusi gatavību eksportēt naftu uz Rietumvalstīm pa cauruļvadu Baku-Tbilisi-Džeihana.
Dabasgāzes eksporta jomā situācija ir līdzīga – lielākā daļa cauruļvadu ir uz Krieviju, taču republika attīsta arī alternatīvos maršrutus. 2016.gadā Kazahstāna plāno iegūt 77 miljonus t naftas (2015.gadā ieguve sasniedza 79 miljonu t līmeni), t.i., par 3% mazāk nekā 2015.gadā, kas ir saistāms ar esošo atradņu ūdenīguma pieaugumu un krājumu izsīkšanu. Tomēr tiek darīts viss iespējamais, lai naftas ieguve tiktu palielināta, un 2016.gada oktobra beigās ir atsākta atradnes „Kašagan” izstrāde, kur 2017.gadā tiks iegūti 7 miljoni t, 2018.gadā – 11 miljoni t un 2019.gadā – 13 miljoni t naftas.
Tiek prognozēts, ka laikā līdz 2030.gadam naftas ieguves apjoms Kazahstānā varētu pieaugt par 60% – šādas perspektīvas nosaka esošie un ieplānotie projekti naftas ieguvē, kā arī transporta infrastruktūras attīstības plāni. Tuvāko 10 gadu laikā projekti, kas saistīti ar atradņu „Kašagan”, „Karačaganak” un „Tengiz” izstrādi, nodrošinās 75% no naftas ieguves apjoma republikā (2015.gadā to īpatsvars veidoja 50%)
Tiek arī prognozēts, ka urāna ieguves atjaunošana varētu atsākties pēc trim gadiem, jo patlaban pasaulē tiek būvēts arvien vairāk kodolenergobloku, bet urāna cenu kritums par vairāk nekā 60% notika 2011.gadā pēc Fukušimas kodolelektrostacijas avārijas. Tomēr laikā līdz 2019.gadam sagaidāms urāna cenu pieaugums par 15% – 25%. Valsts kompānijas „Kazatomprom” (kompānija ir ceturtā lielākā urāna ieguvēja pasaulē) vadītāja vietnieks Kirils Komarovs norādīja, ka patlaban jau ir atjaunots Japānas reaktoru darbs, taču tie strādā lēnākā tempā nekā bija paredzēts, turklāt ASV piegādā un piegādās tiem urānu līdz 2018.gadam. Tādēļ patlaban nav nekādu priekšnosacījumu urāna cenu pieaugumam, taču pašlaik vairāk nekā 400 kodolreaktoriem pasaulē ir nepieciešami apmēram 78 000 t urāna un ilgtermiņa perspektīvā pieprasījums pēc urāna pieaugs. Kazahstāna nodrošina 40% urāna ieguves pasaulē. Republikā ir atradnes ar zemu pašizmaksu, kas var būt rentablas arī pie pašreizējām urāna cenām.
2015.gadā tika atbalstīts vienošanās projekts ar Starptautisko atomenerģētikas aģentūru par mazbagātināta urāna bankas izveidi republikā. Banka, kurā tiks uzglabātas apmēram 90 t urāna, tiks izveidota Austrumkazahstānas apgabalā uzņēmumā „Uļbinskij metallurgičeskij zavod”, kas ir viens no pasaulē lielākajiem urāna degvielas ražošanā kodolenerģijas iekārtām. Priekšlikumu par šādas bankas izveidi Kazahstāna izteica 2009.gadā, norādot, ka republika ir no kodolieročiem brīva valsts un tā ir pilnībā atklāta Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras inspektoriem. Bankā uzglabātie urāna krājumi no 2017.gada būs pieejami ikvienai valstij, kas vēlēsies attīstīt atomenerģētiku un kurai būs nepieciešams urāns savai atomelektrostacijai.
Republikā arī ir plānots uzbūvēt atomelektrostaciju (AES), taču par to ir pretrunīga informācija un pārrunas ar potenciālajiem investoriem rada šaubas par projekta īstenošanu. AES būve Kazahstānai būtu aktuāla ne tikai sakarā ar laikā attālinātu perspektīvu piegādāt enerģiju Centrālāzijas reģionos, kur tā ir deficīts (šādu perspektīvu pieļauj ap 2025.gadu), bet, galvenokārt, ar iespēju iegūt republikā iztrūkstošās kodoltehnoloģijas. Lai gan Kazahstānā ir pasaulē 2.lielākie urāna krājumi (2015.gadā iegūtas 23 800 t urāna, t.i., par 4,3% vairāk nekā 2014.gadā), valstī trūkst jaunāko pārstrādes tehnoloģiju.
Runas par AES būvi sākās 1998.gadā, 2006.gadā tika pieņemts lēmums par AES būves gatavošanu Aktau rajonā (Manghistau apgabals, republikas dienvidrietumi), tomēr projekts netika īstenots, jo nepietika finanšu līdzekļu, nebija pieejamas nepieciešamās tehnoloģijas un neizdevās vienoties ar ārvalstu partneriem. 2011.gadā atkal izskanēja ziņas par AES būvi un par galveno partneri tika nosaukta Krievija, taču 2013.gadā Kazahstāna noslēdza memorandu ar Japānu, kas tostarp paredzēja sadarbību AES būvē netālu no Balhaša ezera (Almati apgabals, republikas dienvidaustrumi). Neraugoties uz šo memorandu, 2014.gadā Kazahstāna un Krievija izstrādāja vienošanos par AES būvi, bet neskaidrs palika jautājums par tās atrašanās vietu. 2015.gada oktobrī Kazahstāna uzsāka pārrunas par AES būvi ar Japānas kompāniju „Toshiba” un tās pakļautībā esošo „Westinghouse”, jo konkurējošais Krievijas kompānijas „Rosatom” projekts bija sākotnējās izstrādes stadijā. Astana paziņoja, ka pirmā AES uzsāks darbu Kurčatovā (Austrumkazahstānas apgabals) vai Ulkena (Almati apgabals) 2030.gadā. Pēc speciālistu domām, Kazahstāna turpinās vienlaicīgas pārrunas ar Krieviju un Japānu, lai uzturētu konkurenci starp šīm valstīm, tomēr AES būve tuvākajā laikā nav gaidāma.
Viena no valsts prioritātēm ir elektroenerģijas nozares attīstība. 2010.–2014.gadā tika īstenoti 13 projekti elektroenerģijas ražošanas palielināšanas jomā. Tiek veicināti projekti arī atjaunojamās un alternatīvās elektroenerģijas ražošanai. Saskaņā ar valsts attīstības programmu, līdz 2050.gadam atjaunojamo energoresursu īpatsvars sasniegs 50%.
Kazahstānā ir attīstīta mašīnbūves nozare (galvenokārt savas kalnrūpniecības vajadzībām), kuras īpatsvars rūpnieciskajā ražošanā sasniedz 8%. Savukārt metalurģijas nozare nodrošina 12,5% un krāsainā metalurģija – 12% rūpnieciskās produkcijas ražošanas. Kazahstānai ir lieli dzelzs rūdas krājumi (6% pasaulē) un 70% no tās ieguvēm tiek eksportēti. Valstī ir arī 171 zelta atradne.
Ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi ražo plastmasas, automašīnu  un lauksaimniecības tehnikas riepas u.c. produkciju. Funkcionē trīs naftas pārstrādes rūpnīcas un plānota vēl četru būve, kur tiks ražota dažāda, t.sk. aviācijas degviela.
Svarīga ekonomikas nozare ir lauksaimniecība – graudaugu audzēšana un eksports. Republika eksportē apmēram 70% izaudzēto kviešu. Tiek audzēta arī kokvilna, cukurbietes, tabaka un rīsi. Ir attīstīta arī lopkopība – aitkopība, zirgkopība un liellopu audzēšana.
Valsts ģeogrāfiskais izvietojums ļauj republikai attīstīt tranzītpārvadājumu pakalpojumus. Republikā ir izbūvēti 106 000 km ceļu, t.sk. 13 500 km ir maģistrālie dzelzceļi un 87 400 km – automobiļu ceļi. 2013.gada pavasarī uzstājoties Ārvalstu investoru padomes sēdē, N.Nazarbajevs prezentēja projektu „Jaunais Zīda ceļš” un aicināja veidot republiku par lielu tranzīta centru Centrālāzijā, norādot, ka valsts varētu kļūt par sava veida tiltu, kas savieno Eiropu un Āziju. Saskaņā ar projektu līdz 2020.gadam tranzītkravu plūsma caur Kazahstānas teritoriju pieaugs divas reizes, un to plānots palielināt vismaz līdz 50 miljoniem t (2010.gadā kravu tranzīts sasniedza 15 miljonu t apmēru, 2011.gada – 16,5 miljonus t).
Plānots, ka transporta un loģistikas centrs (galvenais „Jaunā Zīda ceļa” elements) tiks izveidots uz kompānijas bāzes, kas patlaban tiek veidota „Kazahstan temir žoli” („Kazahstānas Dzelzceļš”) pakļautībā. Republikas rietumos tiks paplašināta Aktau osta un uzbūvēts loģistikas centrs Aktebe. 2014.gadā tika pabeigta dzelzceļa Rietumeiropa–Rietumķīna būve.

Personas

Iekšpolitikā noteicošā nozīme ir prezidentam Nursultanam Nazarbajevam. 2010.gadā tika atbalstīti likuma grozījumi, kas piešķir viņam Nācijas līdera statusu („Jolbasi” – „Nācijas līderis”) un paredz papildu pilnvaras, t.sk. ar viņu nepieciešams saskaņot svarīgāko valsts iekārtas un drošības jautājumu iniciēšanas tiesību nodošanu valsts struktūrām un amatpersonām. Nācijas līderis nevar tikt aizturēts, arestēts, saukts pie administratīvās vai kriminālatbildības par darbībām, kas veiktas gan prezidentūras laikā, gan jaunajā statusā. Vienlaikus nācijas līdera dzīvības apdraudējums tiek pielīdzināts teroristiskam noziegumam. Par pirmā prezidenta attēlu bojāšanu, publisku zaimošanu un biogrāfijas faktu sagrozīšanu paredzēta kriminālatbildība. Astanā ir izveidots N.Nazarbajeva muzejs, 2011.gadā uzņemta mākslas filma un sagatavots uzvedums „Teren tamirlar” („Dziļās saknes”) par prezidenta dzīvi. N.Nazarbajeva skulptūras ir izvietotas ne tikai Kazahstānā, bet arī Turcijā.

Foto: lenta
Nursultans Nazarbajevs

N.Nazarbajevs ir dzimis 1940.gadā, un viņš ir valsts līderis no 1990.gada. 1991.gadā notikušajās prezidenta vēlēšanās viņš ieguva 98,7% vēlētāju atbalstu; 1995.gadā referendumā viņa pilnvaras tika pagarinātas līdz 2000.gadam; prezidenta vēlēšanās 1999.gadā viņš ieguva 79,78%, bet 2005.gadā – 91,15% pilsoņu atbalstu. N.Nazarbajevs ir BS augstākais virspavēlnieks, Kazahstānas tautas asamblejas un Pasaules kazahu asociācijas priekšsēdētājs.

Foto: alchetron
prezidenta meitas – (no kreisās) Dariga, Dinara un Alija Nazarbajevas

Kopš 2011.gada decembra, kad Dariga Nazarbajeva (prezidenta vecākā meita; dzimusi 1963.gadā) pieņēma lēmumu atgriezties aktīvajā politikā,  tiek minēta iespēja, ka viņa varētu kļūt par nākamo valsts vadītāju, jo viņa jau ir „savējā” politiskajā elitē, ir saistīta ar spēcīgāko politisko grupējumu („Nur Otan”) un ir izgājusi „skolu”, esot zemāka līmeņa vadītāju amatos, t.sk. parlamenta apakšpalātas spīkera vietniece un Sociālās un kultūras komitejas vadītāja. Tagad viņa ir parlamenta augšpalātas deputāte.
D.Nazarbajeva ir pazīstama arī kā dziedātāja (mecosoprāns), tostarp viņa ir sniegusi koncertu Lielajā teātrī Maskavā. Viņas vecākais dēls Nurali Alijevs (dzimis 1985.gadā) ir Astanas mēra vietnieks un finansists.
Kā iespējamais N.Nazarbajeva politiskais mantinieks tiek minēts arī Timurs Kulibajevs (dzimis 1966.gadā Almati), N.Nazarbajeva vidējās meitas Dinaras vīrs, taču viņš pats ir uzsvēris, ka strādā uzņēmējdarbības jomā un nav iesaistījies politiskajās partijās. Viņš bija labklājības fonda „Samruk-Kazina” valdes priekšsēdētājs līdz 2011.gada decembrim, kad demisionēja pēc nemieriem Žanaezenā. Patlaban T.Kulibajevam ir vairāki amati, t.sk. viņš ir priekšsēdētājs asociācijā „KazEnergy” (tā apvieno naftas un dabasgāzes ieguves un enerģētikas jomas uzņēmumus), prezidija priekšsēdētājs Kazahstānas nacionālajā ekonomiskajā palātā „Atameken”, Kazahstānas „Tautas bankas” ievērojams akcionārs un „Gazprom” direktoru padomes biedrs – neatkarīgais direktors – no 2011.gada jūnija.
Ievērojama nozīme valsts politikā ir Karimam Masimovam, kurš patlaban ir Nacionālās drošības komitejas priekšsēdētājs, bet iepriekš ir bijis premjerministrs (2007.–2012. un 2014.–2016.gadā), kā arī prezidenta administrācijas vadītājs (2012.–2014.gadā).

Iekšpolitika

Kazahstānas iekšpolitiskā situācija ir stabila, ko nosaka stingrā pārvaldes sistēma, vienota politiskā elite un opozīcijas neesamība, kā arī izteiktu sociālo un etnisko pretrunu nepieļaušana. Kopš 2011.gada ir notikuši vairāki incidenti, kas iedragājuši Kazahstānas kā stabilas un no terorisma brīvas valsts tēlu (naftas nozares darbinieku streiki un terorakti), tomēr republikā joprojām ir viena spēcīga valdošā partija, bet prezidents ir valsts vienotības simbols.
Valdošā Tautas demokrātiskā partija “Nur Otan” (“Dzimtenes gaisma”) izveidota 1999.gadā un tai ir aptuveni 140 000 biedru visā republikā. Partijas priekšsēdētājs ir N.Nazarbajevs, kurš uzsver, ka politiskai situācijai ir jābūt stabilai un ir jābūt vienai partijai, kas strādā cilvēku labā. Viņš arī pauda viedokli, ka „Nur Otan” jāpaliek pie varas vismaz pusgadsimtu un jāpievērš pastiprināta uzmanība jauniem kadriem partijā un to apmācībai.
2012.gadā parlamenta apakšpalātas vēlēšanās piedalījās 7 partijas, t.sk. „Nur Otan”, kas ieguva 83 vietas, kā arī „Ak Žol” („Gaišais ceļš”) un Komunistiskā tautas partija, kas ieguva attiecīgi 8 un 7 vietas parlamentā. Tādejādi parlaments ir kļuvis daudzpartijisks, kas ļauj mazināt starptautisko organizāciju apsūdzības nedemokrātiskā valsts pārvaldē.  „Nur Otan” ir ļoti spēcīga partija, turklāt opozīcija nav vienota un tās vidū nav politiķu, kuri spētu uzņemties līdera lomu un atbildību par stabilitāti sabiedrībā.

Foto: azattyq
Nursultans Nazarbajevs spēlējot domru

Liela uzmanība republikā tiek pievērsta nācijas vienotības stiprināšanai. 2010.gadā valdība atbalstīja Nacionālās vienotības doktrīnas projektu, kura galvenā ideja ir republikas neatkarības nodrošināšana, valstiskuma saglabāšana un kazahu nācijas nozīmes uzsvēršana. Doktrīnas pirmais princips („Viena valsts – viens liktenis”) uzsver katra Kazahstānas pilsoņa saikni ar republiku, otrais („Vienlīdzīga izcelsme – vienlīdzīgas iespējas”) atzīmē vienlīdzīgas tiesības visiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu etniskās vai kādas citas izcelsmes, trešais („Nacionālā gara attīstība”) apliecina nācijas gara nostiprināšanu un attīstību. Saskaņā ar dokumentu, valsts valodas apguve ir katra pilsoņa pienākums un veicinošais faktors aktīvai dalībai sabiedriskajā dzīvē.
N.Nazarbajevs regulāri aicina kazahu tautu vienoties, lai veidotu ekonomikas industriāli inovatīvu modeli, kas ļaus republikai nonākt konkurētspējīgāko valstu vidū un līdz 2020.gadam panāktu IKP trīskāršošanās, kā arī rūpnieciskās un lauksaimniecības ražošanas palielināšanu vismaz divas reizes. Prezidents uzsver, ka ekonomisko izmaiņu mērķis ir panākt, lai ekonomika balstītos ne tikai uz dabas resursu izstrādi, bet arī uz rūpnieciski inovatīvo ražošanu.
Valdība atbalsta arī etnisko kazahu atgriešanos dzimtenē no citām valstīm. No 1993.gada oralmanu (ārvalstīs dzīvojošo etnisko kazahu) pārcelšanos regulē kvotas, un kopš tā laika republikā ieradās aptuveni 700 000 oralmanu. Vienlaikus pieaug uiguru skaits, kuri ierodas Kazahstānā kā oralmani, bet republikas konsulāts Sjiņdzjanas Uiguru autonomajā rajonā (SUAR, robežojas ar Kazahstānu) atbalstot nelikumīgu oralmana statusa piešķiršanu uiguriem. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad oralmani no Ķīnas ieradās Kazahstānā, saņēma pilsonību, dzīvokli un materiālos pabalstus, taču pēc dažiem gadiem tika konstatēts, ka viņi nelikumīgi ieguva oralmana statusu, viņiem ir jāatņem pilsonība un jādeportē uz Ķīnu.
Iedzīvotāju vienotības veicināšanai 2013.gada aprīlī dienvidu apgabalu vadītāji aicināja šoferus tia vieglo automašīnu valsts reģistrācijas numuram nepievienot norādi par piederību žuzam , lai neveicinātu traibalismu un neiedragātu sabiedrībā pastāvošo kārtību, mieru un saskaņu.
2009.gadā interneta vietnes tika atzītas par plašsaziņas līdzekļiem, tādēļ šo resursu īpašniekiem paredzēta tāda pati atbildība (t.sk. kriminālā) par informācijas saturu kā laikrakstu un citu plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem un redaktoriem. 2011.gadā stājās spēkā izmaiņas likumā par televīziju un radio, kas paredz reģistrēt ārvalstu un vietējos teleradiokanālus, kā arī sertificēt individuālās satelīta antenas, turklāt prasības to uzstādīšanai noteiks vietējās varas struktūras. Iespējams, šādu izmaiņu mērķis ir bloķēt nevēlamos plašsaziņas līdzekļus un padarīt informācijas lauku ierobežotu un kontrolējamu.
2011.gada nogalē tika apstiprināti jauni noteikumi interneta nodrošinājumam, kas paredz stingrāku kontroli par tā lietotājiem, t.sk. interneta operatoriem 2 gadus ir jāglabā informācija par visiem abonentiem un nepieciešamības gadījumā tā jānodod tiesībsargājošajām struktūrām. Interneta kafejnīcu īpašniekiem ir jāuzstāda novērošanas kameras un 2 žurnālos jāfiksē lietotāju pases dati un apmeklētās interneta vietnes, kā arī datoru IP adreses.
2012.gada sākumā premjerministra kancelejas pakļautībā tika izveidots centrālais dienests komunikācijai ar plašsaziņas līdzekļiem un valdības oficiālā pārstāvja amats, lai nodrošinātu iespēju žurnālistiem operatīvi saņemt ziņas par oficiālo nostāju dažādos jautājumos un veicinātu sabiedrisko kontroli pār valsts un nozaru programmu realizēšanu. Tajā pašā laikā plānots ierobežot ziņu publiskošanu plašsaziņas līdzekļos ārkārtas situāciju gadījumā. 2012.gadā Informatizācijas un sakaru aģentūra izveidoja Reaģēšanas uz datorincidentiem dienestu, kura uzdevums ir veidot republikas interneta portālu „melno sarakstu” (tajā iekļaujami pornogrāfiskie un ekstrēmisma saiti), kā arī bloķēt to darbību.
2017.gada augustā Nacionālās drošības komitejas pakļautībā tika nodots Informatizācijas, sakaru un teleradioraidīšanas dienests. Tādejādi spēka struktūrai ir nodrošināta pilnīga kontrole pār internetu, mobilajiem sakariem un teleradiopārraidēm valstī. Pakļautības maiņa bija gaidāms lēmums, tas apliecina Nacionālās drošības komitejas pilnvaru palielināšanu. Šī gada sākumā N.Nazarbajevs uzdeva izveidot sistēmu „Kazahstānas kibervairogs”, kas nodrošinātu valsts datoru aizsardzību no hakeru uzbrukumiem. Arī vēlāk N.Nazarbajevs uzsvēra, ka spēka struktūrām ir jābūt modrām, jo valsts ienaidnieki ir starptautiskais terorirsms, hibrīdkari un „iekšējie pretinieki”.
Vienlaikus ar likumdošanas izstrādi mediju kontrolei, norisinās neatkarīgo un opozīcijas plašsaziņas līdzekļu žurnālistu vajāšana. 2017.gada februārī tika aizturēts opozīcijas laikraksta „Sajasi kalam. Tribuna” redaktora pienākumu izpildītājs Žanbolats Mamajs – sakarā ar aizdomām par ekonomiskiem noziegumiem – apmēram 110 000 USD saņemšanu no uzņēmēja Muhtara Abļazova (dzīvo Francijā, tiek uzskatīts par galveno N.Nazarbajeva pretinieku, jo publisko ziņas par nelikumībām republikā), kurš Kazahstānā ir notiesāts ar 20 gadu brīvības atņemšanu un īpašumu konfiskāciju par bankas „BTA Bank” līdzekļu (kopumā apmēram sešu miljardu USD) nolaupīšanu. 2017.gada septembrī Ž.Mamajs tika notiesāts ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem un mantas konfiskāciju, kā arī aizliegumu trīs gadus pēc atbrīvošanas strādāt par žurnālistu.
2017.gada augustā neatkarīgā laikraksta „Uraļskaja ņedeļa” redaktoram Lukpanam Ahmedjarovam tika liegta izbraukšana no Kazahstānas uz Kirgizstānu, kur bija plānota viņa piedalīšanās žurnālistu seminārā. Robežsargi skaidroja, ka L.Ahmedjarovs tiekot apsūdzēts par necenzētas leksikas izmantošanu telefonsarunā ar policistu, kurš pieprasījis nekavējoties ierasties kāda administratīva protokola sarakstīšanai. Sakarā ar šo incidentu par atbildētāju tika atzīts laikraksts „Uraļskaja gazeta”, bet L.Ahmedjarovs ir liecinieka statusā. 2012.gadā notika uzbrukums L.Ahmedjarovam (viņam tika konstatēti astoņi naža dūrieni un divi ievainojumi no traumatiska ieroča). Tajā pašā gadā viņam tika piespriesta organizācijas „Reportieri bez robežām” Pītera Maklera prēmija par godīgu un drosmīgu informēšanu par notikumiem valstī, kur vārda brīvība netiek garantēta vai netiek ievērota.
2008.gadā ir izveidots Nacionālās labklājības fonds, lai veicinātu nacionālās ekonomikas konkurētspēju un stabilitāti, kā arī nepieļautu pasaules tirgus izmaiņu iespējamo negatīvo ietekmi uz valsts ekonomisko izaugsmi. Fonda darbības galvenais mērķis ir pārvaldīt tā īpašumā esošās nacionālo attīstības struktūru, kompāniju un citu juridisko personu akciju paketes, lai padarītu maksimālu to ilgtermiņa vērtību un konkurētspēju pasaules tirgū. Prioritārie ekonomikas sektori ir nafta un dabasgāze, elektroenerģētika, metalurģija, ķīmija un infrastruktūra.
2012.gada jūlijā rakstā „Kazahstānas sociālā modernizācija: 20 soļi uz vispārējā darba sabiedrību” N.Nazarbajevs norādīja, ka nepieciešams veidot vispārējā darba sabiedrību, kas nomainītu patērētāju sabiedrību, jo „patēriņa ideoloģija ir graujoša, bet visas pasaules civilizācijas vērtības tika izveidotas darbā, nevis virtuālajās finanšu institūcijās, tādēļ patlaban darbs ir noteicošais nacionālais faktors un tam ir jābūt pirmajā plānā.” Runājot par sociālo modernizāciju, N.Nazarbajevs atzīmēja, ka valstij ir jānodrošina apstākļi iedzīvotājiem iekārtoties darbā un apmācīt kadrus, bet pilsoņiem ir labi jāstrādā, turklāt tiem, kuri zaudējuši darbu, būtu jāiegūst jauna kvalifikācija, nevis jāiesaistās „ēnu ekonomikā”. Prezidents arī pauda pārliecību, ka jābūt iekšējai migrācijai: „ir jādodas tur, kur ir darbs – mēs taču esam mobila tauta!”. Viņš arī aicināja iedzīvotājus rūpēties par savu dzīves kvalitāti un kļūt par strādīgiem un taupīgiem saimniekiem.
2017.gada novembrī ir apstiprināts valsts Stratēģiskās attīstības plāns laikam līdz 2025.gadam, kas izstrādāts atbilstoši prezidenta vēstījumā esošajām norādēm, lai īstenotu valsts svarīgāko attīstības programmu „Kazahstan-2050”. Plāns paredz jauna ekonomiskās attīstības modeļa izveidi un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.
Lai gan Kazahstāna patlaban ir ekonomiski attīstītākā valsts reģionā, tās ārējais parāds ir pieaudzis līdz gandrīz 168 miljardiem USD, kas ir 27,6% no IKP.
2012.gada februārī valdība ieviesa moratotiju centrālo valsts struktūru darbinieku štata palielināšanai (samazināšanas notika arī 2008. un 2010.gadā, kopumā amatus zaudēja vairāk nekā 26 000 cilvēku), bet rudenī tika atbalstīts likums „Par valsts struktūru administratīvo „A” korpusa kadru rezerves izveidi”. Saskaņā ar to, līdz 2013.gada 1.jūlijam 550 amatiem tika atlasīti vadītāju elites pārstāvji. Atlasi nodrošināja Nacionālā kadru politikas komisija (tās sastāvā ir prezidenta administrācijas vadītājs un viņa vietnieks, vicepremjerministrs, parlamenta vicespīkeri, Valsts dienesta aģentūras pārstāvji) un reģionālās kadru komisijas. Kandidāti iesnieda dokumentus par izglītību un darba pieredzi, kārtoja valsts valodas, likumdošanas pārzināšanas, loģiskās domāšanas un vadītāju prasmju testus, kā arī izgāja kolokvijus Nacionālajā kadru politikas komisijā. Valsts dienestā ir divas ierēdņu kategorijas – politiskās (resoru vadītāji) un administratīvās (padotie) amatpersonas. Politisko ierēdņu skaits tika ievērojami samazināts (6,5 reizes – no 3277 līdz 538 cilvēkiem) un viņu algas tika palielinātas.
Terorisma draudi aktualizējās 2011.gada maijā, kad pašnāvnieks uzspridzinājās Nacionālās drošības komitejas ēkā Aktebē. Tajā pašā gadā notika vēl trīs līdzīgi terorakti Atirau, Tarazā un Almati. Reaģējot uz tiem, 2012.gada rudenī tika atbalstītas izmaiņas terorisma apkarošanas likumos, kas precizēja kārtību terordraudu līmeņu noteikšanā un BS ieroču, militārās tehnikas, speciālo līdzekļu pielietošanai, īstenojot pretterorisma operāciju. katrā republikas reģionā tika izveidotas pretterorisma komisijas. Republikā ir konstatētas 24 radikālo salafītu kopienas, kurās ir 495 dalībnieki, taču radikālo ideju atbalstītāju un dažādu reliģisko grupējumu skaits pieaug, bet pretterorisma operācijās ir gājuši bojā un ievainoti specnaz karavīri. Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, terorakti tiek īstenoti dažādos republikas rajonos, t.sk. 2016.gadā – Aktebē un Almati.
No 2011.gada maija Žanaezenā (Manghistau apgabals, valsts rietumi) daži simti naftas kompāniju „OzenMunaiGaz” un „KaražanbasMunai”  strādnieku rīkoja streikus, pieprasot algu palielināšanu un darba apstākļu uzlabošanu. Streika laikā no darba ir atlaisti vairāki darbinieki, streikotāju līdere Natālija Sokolova tika apcietināta, citi aktīvisti saukti pie administratīvas atbildības un dažiem piemērots drošības līdzeklis – arests. Bez tam tika nogalināta kāda streikotāju aktīvista meita, viens streikotāju atbalstītājs savā darba vietā un vēl viens izdarīja pašnāvību. Streiks izraisīja plašu rezonansi – 2011.gada jūlija sākumā dziedātājs Stings atcēla koncertu Astanā, atbalstot streikotājus. Tomēr izmaiņas nenotika un nemieri turpinājās līdz decembrim, kad notika streikotāju sadursmes ar policistiem un nemieros gāja bojā 16 cilvēki. Pilsētā līdz 2012.gada janvāra beigām tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, bet jūlijā tika ievestas Iekšējā karaspēka apakšvienības, jo atsākās protesta akcijas, kuru dalībnieki pieprasīja pārtraukt masveida atlaišanas no darba kompānijā „MunaiFieldService” un atbrīvot 2011.gada decembrī aizturētos protestu dalībniekus.
2012.gadā tika piešķirti vairāk nekā 135 miljoni USD, lai attīstību 27 monopilsētas,  t.i., pilsētas, kuru attīstība ir tieši atkarīga no pilsētā vienīgā uzņēmuma. Atbilstošajā valsts programmā ir iekļauta arī Žanaezena, kur bez naftas ieguves ieplānots attīstīt jaunu ražošanu, t.sk. siltumnīcu izveidi. Aktau plānots veidot starptautiski sertificētu naftas poligonu, kas ļautu gatavot speciālistus, pāratestējot viņus darbam ar jaunajām tehnoloģijām, kas būs nepieciešamas atradnes „Kašagan” izstrādes projektā. Tiek izstrādāti projekti reģiona ekonomikas attīstībai un iedzīvotāju labklājības pilnveidei, īpašu uzmanību pievēršot naftas un dabasgāzes, ekoloģijas, lauksaimniecības un teritoriju labiekārtošanas jomām.
Neraugoties uz izstrādātajām programmām, naftas nozares darbinieku situācija nav mainījusies un 2016.gada 30.septembrī Žanaezenā sākās naftas kompānijas „Burgilau” („OzenMunaiGaz” meitas uzņēmums) darbinieku streiki, kuros piedalījās daži simti cilvēku, pieprasot algu palielināšanu, samaksu par nostrādātajām virsstundām 2014.–2016.gadā un „Burgilau” pievienošanos vienotai darba samaksas sistēmai, kas tiek izmantota citos „OzenMunaiGaz” meitas uzņēmumos. Šī bija jau trešā „Burgilau” darbinieku protesta akcija pēdējo trīs mēnešu laikā – vasarā nedēļu ilgušajā akcijā viņi pauda neapmierinātību ar darba laika un algu samazināšu, saglabājot iepriekšējos izstrādes apjomus.
Streikus rīkoja arī citu nozaru darbinieki – 2017.gada novembra beigās tika ziņots par korporācijas „Kazahmis” kalnraču streiku Karaghandi apgabalā. Daži desmiti strādnieku pieprasīja darba apstākļu uzlabošanu, algu palielināšanu un kompensāciju izmaksas.

Ārpolitika

1994.gadā tika paziņots par Kazahstānas izvēlēto daudzvirzienu ārpolitiku, t.i., savstarpēji izdevīgu sadarbību ar vairākām valstīm. Ņemot vērā valsts lielos dabas krājumus un ģeogrāfisko izvietojumu, stabilu attīstību, kā arī aktīvo nostāju un iesaistīšanos svarīgo globālo jautājumu risināšanā, republika ir kļuvusi par ietekmīgu aktoru ne tikai reģionā, bet arī pasaulē. To veicināja Kazahstānas dalība starptautiskajās un reģionālajās organizācijās, t.sk. EDSO (2010.gadā bija priekšsēdētāja), Islāma sadarbības organizācijā, NVS, Šanhajas Sadarbības organizācijā, Kolektīvās drošības līguma organizācijā, Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā u.c. 2018.gadā Kazahstāna ir Kolektīvās drošības līguma organizācijas priekšsēdētājvalsts.
Kazahstānai ir pozitīvas attiecības ar visām kaimiņvalstīm – regulāri norisinās savstarpējās vizītes un tiek attīstīta sadarbība, taču ciešāka kooperācija ir izveidojusies ar Krieviju un Ķīnu.
Ar Krieviju Astana sadarbojas vairākas jomās – ekonomikā, militāri politiskajā, tirdzniecībā. 2012.gadā N.Nazarbajevs ierosināja pilnveidot 1992.gadā noslēgto Draudzības, sadarbības un savstarpējās palīdzības līgumu ar Krieviju, skaidrojot, ka patlaban norisinās jauni integrācijas procesi, t.sk. Muitas savienības un vienotās ekonomiskās telpas izveide. Vairākas reizes gadā norisinās abu valstu vadītāju pārrunas, un valstīm ir vienota nostāja gandrīz visos starptautiskās politikas jautājumos. 2012.gadā tika sagatavots Kazahstānas un Krievijas vienotās pretgaisa aizsardzības sistēmas projekts. Kazahstāna iegādājas Krievijā militāro tehniku (kuģus, lidmašīnas, helikopterus u.c.), kā arī sadarbojas zinātniski pētniecisko un izmēģinājumu konstruktoru pasākumu īstenošanā jaunu bruņojuma un militārās tehnikas veidu izstrādē, gan esošās tehnikas modernizācijā un remontā.
No 1994.gada Kazahstāna iznomā Krievijai Baikonuras kompleksu (kosmodroms un pilsēta ar 76 000 iedzīvotāju) par 115 miljoniem USD gada. Līguma termiņš noslēgsies 2050.gadā. Kosmodromā  ir starta iekārtas raķešu „Proton-M” (kravnesība vairāk nekā 20 t), „Zeņit-3M” (kravnesība 12 t), trīs modifikācijas „Sojuz” (kravnesība 7,5 t), kā arī montāžās korpusi, uzpildes stacijas, divi lidlauki un dažādas komunikācijas. Ik gadu no Baikonuras kosmodroma tiek īstenoti vairāk nekā 20 raķešu startu. No 2004.gada norisinās pārrunas ar Kazahstānu par Krievijas veiktajiem pilnveidojumiem kosmodromā, taču juridiski nekādas vienošanās nav noteiktas, lai gan Maskava uzsver, ka ir iztērējusi jau vairāk nekā 1 miljardu USD kompleksa objektu remontā un uzturēšanā darba kārtībā. Baikonurā atrodas vairāk nekā 2000 objektu, kurus Krievija neizmanto, taču nav izveidots mehānisms to izslēgšanai no nomā esošo objektu saraksta, tādēļ Krievija joprojām tos uztur un apsargā.
Kazahstānas nacionāli orientētā politika veicina krievvalodīgo iedzīvotāju izbraukšanu – 2016.gadā no valsts izbrauca apmēram 33 000 cilvēku un lielākā daļa (71,6%) bija krievvalodīgie. Saskaņā ar Kazahstānas Statistikas komitejas datiem, 2016.gadā no valsts izbrauca par 16,4% vairāk iedzīvotāju, nekā 2015.gadā. Lielākā daļa pārceļas uz dzīvi Krievijā: 2015.gadā Krievijas pilsonību saņēma 32 000, 2016.gadā – 38 000 Kazahstānas iedzīvotāju. Pēc speciālistu domām, krievvalodīgo izbraukšanu veicina gan Krievijas programma tautiešu uzņemšanai, gan Astanas plāni par kazahu valodas rakstības pāriešanu uz latīņu alfabētu.
2016.gada vasarā piedaloties Pasaules kazahu kurultajā (sanāksme) N.Nazarbajevs uzsvēra sešus projektus, kas tiek īstenoti garīgās modernizācijas ietvaros – kazahu valodas rakstības pāreja uz latīņu alfabētu, 100 labāko humanitāro zinātņu mācību grāmatu pārtulkošana, projekts „Tugan žer” („Dzimtā zeme”), „Kazahstānas sakrālā ģeogrāfija”, „Mūsdienu kazahu kultūra globālā pasaulē” un „Kazahstānas 100 jaunās sejas”. Viņš akcentēja, ka ir uzdevis izveidot fondu „Otandastar” („Tautieši”), kas sadarbībā ar Pasaules kazahu asociāciju izstrādās pasākumus tautiešu atbalstam, bet republikas vēstniecības paplašinās tautiešu konsultēšanu par dokumentu gatavošanu, kas nepieciešami, lai pārceltos no ārvalstīm uz Kazahstānu. N.Nazarbajevs minēja, ka jānodrošina atbalsts jauniem cilvēkiem, divas reizes palielinot studiju kvotas tautiešiem no ārvalstīm, kā arī izvērtēt jautājumu par tautiešu apmācības organizēšanu kazahu valodā ārvalstīs. Prezidents uzdeva aktivizēt pasākumus valsts telekanālu translācijas nodrošināšanai un drukāto izdevumu izplatīšanai kaimiņvalstīs, kvalificētu tautiešu piesaistīšanai darbā un adaptācijai Kazahstānā, kā arī veidot kvalitatīvus dzīves apstākļus un nodrošināt darbu republikas iedzīvotājiem, kuri valsts programmas ietvaros pārceļas no dienvidu uz ziemeļu rajoniem.
Ķīnai klātbūtne Kazahstānas naftas un dabasgāzes ieguves jomā ir svarīga, jo Pekina importē aptuveni 55,2% no tai nepieciešamās naftas, un tuvāko gadu laikā šis rādītājs pieaugs līdz 65%. Ķīnas lielākās investīcijas Kazahstānā ir naftas un dabasgāzes iegūšanas, pārstrādes un transportēšanas, kā arī urāna ieguves jomā. Kazahstānā ir arī daudz nelielu un vidēju tirdzniecības un ražošanas kompāniju, kas grupējas ap Ķīnas bankām (tās nodrošina dažādus kredītus).
Valstis arvien paplašina sadarbības nozares – jau ir parakstītas vienošanās par sadarbības paplašināšanu enerģētikas un tirdzniecības, kā arī drošības jomā. Valstu savstarpējās tirdzniecības apjoms pieaug (2015.gadā tas bija 40 miljardi USD).
Ķīna iegādājas Kazahstānā funkcionējošas kompānijas, kas izstrādā atradnes ar salīdzinoši nelielām rezervēm (salīdzinoši ar atradnēm, ko izstrādā Eiropas un ASV kompānijas). Ķīnas daļa šajās kompānijās ir no 20 līdz 100%.
Kazahstānā funkcionē arī Ķīnas servisa kompānijas, kas specializējas urbumu veidošanā un inženiertīklu nodrošināšanā. Republikā ir daudzas citas ar naftas un tās produktu jomu saistītās Ķīnas kompānijas. Urāna ieguves jomā strādā Ķīnas kompānija „Semizbai-U” (Ķīnas daļa 49%), kas izstrādā 2 urāna atradnes un plāno tuvāko 6 gadu laikā palielināt urāna ieguvi līdz 680 t gadā. Investīcijas Kazahstānas finanšu sektorā nodrošina divas Ķīnas bankas, kas specializējas Ķīnas klientu apkalpošanā un, iespējams, neplāno iesaistīties Kazahstānas banku tirgū.
Plānots, ka 2018.gadā darbu pilnā apjomā uzsāks pierobežas sadarbības centrs „Horgos” – mūsdienīga pilsēta (aptuveni 200 000 iedzīvotāji) ar attīstītu infrastruktūru, administratīvajām ēkām un tirdzniecības kompleksiem. 528 ha lielā centrā būs divas daļas – Ķīnas (atradīsies Sjiņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 343 ha) un Kazahstānas (Almati apgabals, 185 ha), kuras savienos transporta un kājāmgājēju tilts. Galvenais centra princips ir Kazahstānas, Ķīnas, kā arī citu valstu pilsoņu, kuri atrodas šo abu valstu teritorijās, brīva pārvietošanās centra ietvaros. Cilvēki būs tiesīgi atrasties centrā 30 diennaktis bez vīzas – piedalīties darba pārrunās, slēgt līgumus, iepazīties ar abās valstīs, kā arī NVS ražoto rūpniecības produkciju. Centrā būs tirdzniecības un izstāžu zona, kur notiks visi pārrunu posmi (no informācijas ieguves un preces izvēles līdz līguma slēgšanai); reģionālās sadarbības zona, kur tiks izvietotas banku filiāles, komercuzņēmumu biroji un pārstāvniecības un konferenču zāles; transporta un kravas terminālu zona, kur klientiem tiks piedāvāts plašs pakalpojumu klāsts (preču komplektācija, apstrāde, uzglabāšana un pārvietošana) un kas sevī iekļaus divus terminālus ar īpašu temperatūras režīmu, sešus pagaidu uzglabāšanas terminālus, četrus terminālus kravu apstrādei un komplektēšanai, kā arī laboratoriju produkcijas standartu un kvalitātes pārbaudei.
Kazahstānas un Uzbekistānas starpā pastāv neoficiāla cīņa par līderību reģionā. Abas valstis ir pievienojušās vairākām starptautiskām organizācijām, taču Uzbekistāna nav aktīva to dalībniece, jo saskata tajās savas suverenitātes apdraudējumu, savukārt Kazahstāna – iespēju realizēt savas ambīcijas. Piemēram, būdama Šanhajas Sadarbības organizācijas dalībniece, Uzbekistāna ne tikai nepiedalījās organizācijas militārajās mācībās, bet arī aizliedza militārās tehnikas no Kazahstānas tranzītu caur savu teritoriju uz Tadžikistānu. Kazahstāna ir Uzbekistānas piektā lielākā tirdzniecības partnere, un Uzbekistānā darbojas vairāk nekā 150 uzņēmumu ar Kazahstānas kapitāla dalību, tomēr Kazahstānas uzņēmējiem ir sarežģītāk iekļūt Uzbekistānas tirgū, nekā Krievijas vai Ķīnas kolēģiem, jo esot nostāja kavēt Kazahstānas kapitāla iekļūšanu republikā (Kazahstānas uzņēmējdarbība ir agresīva, ambicioza un bagāta, un ar laiku tā var iegūt kontroli pār svarīgākajām Uzbekistānas ekonomikas jomām). Ekonomikas jomā Kazahstāna joprojām ir reģiona spēcīgākā valsts, ko apliecina viesstrādnieku pieplūdums no Uzbekistānas, kā arī Tadžikistānas un Kirgizstānas.
2017.gada septembrī N.Nazarbajevs oficiālā vizītē apmeklēja Taškentu, lai ar Uzbekistānas kolēģi Šavkatu Mirzijojevu apspriestu iespējas paplašināt sadarbību politikas, ekonomikas, tirdzniecības, investīciju, transporta un komunikāciju jomā, kā arī pārrunātu aktuālos reģionālās un starptautiskās politikas jautājumus. Prezidenti parakstīja 10 sadarbības dokumentus.
Paredzēts, ka drīzumā tiks precizēti jautājumi par Kazahstānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas robežas posmiem, lai tuvākajā nākotnē pabeigtu tās demarkāciju.
Baltkrievija vairākkārt paudusi vēlmi attīstīt ciešāku sadarbību ar Kazahstānu, veidojot kopuzņēmumus un apgūstot jaunās tehnoloģijas, tomēr valstu savstarpējās tirdzniecības apgrozījums ir zemākais Muitas savienības (Baltkrievija, Kazahstāna, Krievija) dalībvalstu ietvaros.
2013.gadā Kazahstāna bez atlīdzības sniedza militāro palīdzību Tadžikistānai, piegādājot mīnu meklētājus, ūdens rezervuārus un sanitārās nestuves. Bez tam Kazahstānas, Kirgizstānas, Krievijas un Tadžikistānas robežsargi regulāri īsteno kopīgas speciālās operācijas „Dostik” („Draudzība”), kuru mērķis ir mazināt pārrobežu noziedzību.
Eirāzijas Ekonomiskās savienības ietvaros Kazahstāna sadarbojas ar Kirgizstānu, un šīs valsts muitas dienesta infrastruktūras modernizācijai un paplašināšanai, veterinārā, fitosanitārā un karantīnas dienesta pilnveidošanai atbilstoši starptautiskajiem standartiem, kā arī speciālistu apmācībai plānoja piešķirt finansiālu palīdzību 100 miljonu USD apmērā. Atbilstoši sadarbības protokoli tika parakstīti 2017.gada pavasarī, taču vēlāk radās šaubas, ka palīdzība tiks sniegta, jo valstu attiecībās izveidojās „atsalums”, ko izraisīja Kirgizstānas prezidenta Almazbeka Atambajeva izteikumi, ka 2010.gadā Kazahstāna esot uz pusotru mēnesi rīkojusi Kirgizstānas blokādi un tās izraisījis cilvēku bojāeju. Reaģējot uz šo paziņojumu, Kazahstānas Ārlietu ministrija iesniedza notu, bet N.Nazarbajevs atgādināja, ka 2010.gadā Kirgizstānā notika valsts apvērsums, situācija valstī bija nestabila un no cietumiem tika izlaisti noziedznieki, tādēļ Kirgizstānas kaimiņvalstis – Kazahstāna, Uzbekistāna un Tadžikistāna – bija slēgušas robežas. Viņš arī uzsvēra, ka Kazahstāna turpinās sniegt palīdzību Kirgizstānai, un labas attiecības ar kaimiņvalstīm Astanai ir ļoti svarīgas. 2017.gada novembra sākumā Kirgizstāna pieņēma lēmumu denonsēt vienošanos ar Kazahstānu par 100 miljonu USD palīdzības sniegšanu Biškekai. Turpinājās arī asi paziņojumi no A.Atambajeva – savas prezidentūras pēdējos mēnešos (viņa pilnvaras beidzās 2017.gada 24.novembrī) viņš paziņoja, ka Biškekai būtu jāizskata iespēja izbūvēt ceļu uz Ķīnu, apejot Kazahstānu (Čujas apgabalā valsts ziemeļos ir neliels posms, kas izvietots Kazahstānas teritorijā). Savukārt darba vizītes ietvaros Sanktpēterburgā 2017.gada novembra vidū viņš aicināja Krievijas līderi Vladimiru Putinu iesaistīties Kirgizstānas un Kazahstānas domstarpību novēršanā, ja „Eirāzijas Ekonomiskā savienība ir kādam vajadzīga”.
Savukārt Kazahstānas parlamenta spīkers Nurlans Nigmatulins, komentējot A.Atambajeva izteikumus, norādīja, ka tie ir bezatbildīgi un nespēs bojāt abu valstu attiecības. N.Nigmatulins arī norādīja, ka A.Atambajevs savas prezidentūras laikā nav panācis nekādus rezultātus ne ekonomikā, ne politikā, turklāt ir demonstrējis, ka viņam nepiemīt politiska un iekšēja kultūra. Iespējams, ka Kirgizstānas jaunajam prezidentam Soronbajam Žeenbekovam izdosies „izlīdzināt” domstarpībās Kirgizstānas un Kazahstānas attiecībās. Astana jau ir demonstrējusi gatavību „sākt no jauna”, ko apliecina N.Nazarbajeva nosūtītais apsveikums S.Žeenbekovam dzimšanas dienā šī gada 15.novembrī un aicinājums oficiālā vizītē apmeklēt Kazahstānu.

Foto:lenta
Piemineklis Nursulatanam Nazarbajevam Stambulā

Turcija augstu vērtē N.Nazarbajeva centienus īstenot daudzvirzienu ārpolitiku, viņa iniciatīvas reģionālās sadarbības un tjurku valodīgo valstu kooperācijas veicināšanā. Apliecinājums šim augstajam vērtējumam ir 2010.gada jūnijā Stambulā atklātais piemineklis N.Nazarbajevam.
2010.gadā Astanā pēc N.Nazarbajeva iniciatīvas tika atklāta Tjurku akadēmija. Viņš arī ierosināja Tjurku valodīgo valstu Sadarbības padomes izveidi, kurā ir iekļautas prezidentu un ārlietu ministru, kā arī ekspertu, aksakalu (vecajie) un sekretariāta padome (padomes štāba mītne atrodas Stambulā). Astanā notiek arī ikgadējās tjurku valodīgo valstu specdienestu vadītāju sanāksmes, kurās Azerbaidžānas, Kazahstānas, Kirgizstānas un Turcijas delegācijas apspriež praktiskās sadarbības jautājumus.
Kazahstānā ir reģistrētas vairāk nekā 160 kompānijas ar Turcijas kapitālu.
Kazahstāna sadarbojas ar NATO, nodrošinot kravu tranzītu uz un no Afganistānas, kā arī piedaloties kopīgajās miera uzturēšanas mācībās, t.sk. „Steppe Eagle”.
Republikai ir izveidojusies plaša sadarbība ar Franciju kosmosa jomā. Kazahstānas tirgū strādā vairākas Francijas kompānijas, kas specializējas urāna ieguves, enerģētikas un kosmosa jomās. Francijas investīcijas Kazahstānas ekonomikā pārsniedz 13 miljardus USD. Astana vēlas piesaistīt Francijas investorus republikas inovāciju jomā, un tagad Francijai ir iespēja piekļūt jomām, kurās agrāk strādāja galvenokārt Krievijas uzņemumi. Astanā ir izveidots Kazahstānas un Francijas helikopteru ražošanas kopuzņēmums.
Kazahstāna ir vienīgā valsts, kurai Ventspils ostā ir graudu termināls – caur to norisinās graudu pārkraušana pasaules tirgiem. Kazahstānā ir reģistrēti vairāk nekā 60 kopuzņēmumi ar Latvijas kapitālu, galvenokārt tirdzniecības un finanšu struktūru konsultēšanas uzņēmumi.
Valstī ir izstrādāta programma islāma finanšu struktūru darbības paplašināšanai valstī. 2008.gadā sadarbībā ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem tika izveidots kopīgs fonds 1 miljarda USD apmērā, lai veicinātu investīcijas enerģētikas un finanšu jomā. 2009.gadā republikā tika pieņemts likums par islāma finansēšanas sistēmas izmantošanas paplašināšanu, bet 2010.gadā republikā tika atklāta pirmā islāma banka  „Al Hilāl” un 2012.gadā – otrā – Malaizijas kompānijas „AmanahRaya” islāma banka. Patlaban bez šīm bankām Kazahstānā funkcionē islāma investīciju fonds, takafula (apdrošināšana) kompānija, kā arī konsaltinga un brokeru kompānijas, kas strādā atbilstoši šariatam. Kazahstāna 2012.gadā emitēja sukūk (obligācijām līdzīgi vērtspapīri islāma valstīs)  par 500 miljoniem USD.
Islāma Attīstības banka (centrālais birojs Saūda Arābijā) 2012.–2015.gadā investēja 1,2 miljardu USD Kazahstānas lauksaimniecībā, transportā un infrastruktūrā, kā arī islāma finansēšanas principu attīstībā.
Sadarbība ar Izraēlu nedaudz mazinājās 2009.gadā, kad par krāpniecību tika aizturēts Boriss Šeikmans, kurš pārstāvēja Izraēlas aizsardzības uzņēmumus un bija starpnieks pārrunās ar Kazahstānu. Tomēr vēlāk sadarbība tika atjaunota un patlaban tā ir diezgan plaša.
Saskaņā ar neoficiālu informāciju, 2013.gada martā N.Nazarbajevs apmeklēja Izraēlu, taču vizīte notikusi slepeni, un, iespējams, tās mērķis bija ārstēšanās pasākumi. Iespējams, 2011.gada vasarā Vācijā prezidentam tika veikta priekšdziedzera operācija.
Ar Japānu Kazahstānu vieno kodoltematika, un republikā ir izveidots kopuzņēmums „Summit Atom Rare Earth Company”, taču problēmas rada urāna piegādes Japānai, kas norisinās caur Krieviju (Sanktpēterburgu), Kanādu vai Franciju, kur tas tiek bagātināts. Patlaban tiek izstrādāts projekts urāna piegādei no Kazahstānas caur Krievijas Tālajiem Austrumiem uz Japānu.

13. augusts

Ārpolitika
13.08.2018
Šī gada 12.augustā Aktau (Kazahstānas rietumi) notika Kaspijas jūras valstu samits.

14. jūlijs

Ārpolitika
14.07.2018
ASV Starptautiskā attīstības aģentūra USAID piešķirs 15 miljonus USD „līdzsvarotākas informācijas vides” izveidei Centrālāzijā, raksta izdevums „Fergana”.

12. jūnijs

Ārpolitika
12.06.2018
Šogad Kazahstānā plānots uzsākt sešu investīciju kopprojektu ar Ķīnu īstenošanu.

05. jūnijs

Ārpolitika
05.06.2018
Kazahstānas parlamenta augšpalātas Starptautisko attiecību, aizsardzības un drošības komitejas priekšsēdētāja Dariga Nazarbajeva ierosināja sadarbībā ar Uzbekistānu izveidot Āzijas „variantu” Šengenas vīzai – „Silk viza”, raksta izdevums „Canews”.

17. maijs

Ārpolitika
17.05.2018
Š.g. 14. maijā Sočos norisinājās Eirāzijas Ekonomiskās savienības Augstākās padomes sēde, kurā piedalījās dalībvalstu līderi – Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, Kirgizstānas prezidents Sooronbajs Žeenb...

07. maijs

Ārpolitika
07.05.2018
Prezidents Nursultans Nazarbajevs ir parakstījis likumu, kas paredz atļaut ASV militāro kravu tranzītu uz Afganistānu caur Kazahstānu.

23. marts

Ārpolitika
23.03.2018
Kazahstānas un Uzbekistānas pierobežā plānots uzbūvēt starptautisku pierobežas sadarbības centru, tajā skaitā transporta un loģistikas centru, raksta izdevums „Canews”. Attiecīga vienošanās tika panākta nesen notikušajās starpvaldību komisijas pārrunās.

19. marts

Ārpolitika
19.03.2018
Iespējams, ka šī gada 15.martā Astanā notikusī Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas un Uzbekistānas prezidentu Nursultana Nazarbajeva, Soronbaja Žeenbekova, Emomali Rahmona un Šavkata Mirzijojeva, kā arī Turkmenistānas parlamenta priekšsēdētājas Akdžas Nurberdijevas konsultatīvā tikšanās, ir mēģ...

14. marts

Ārpolitika
14.03.2018
14.martā oficiālā vizītē Astanā ieradās Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmons.

22. februāris

Ārpolitika
22.02.2018
Šī gada marta beigās Astanā notiks Centrālāzijas valstu līderu samits, raksta izdevums „Canews”.

18. janvāris

Ārpolitika
18.01.2018
Šī gada 16.–18.janvārī Vašingtonā notikušajās Kazahstānas un ASV prezidentu Nursultana Nazarbajeva un Donalda Trampa pārrunās tika panāktas vienošanās par sadarbības paplašināšanu politikas, drošības un ekonomikas jomā, raksta izdevums „Vek”.

15. janvāris

Ārpolitika
15.01.2018
Šī gada 16.–18.janvārī Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs apmeklēs ASV, raksta izdevums „Canews”.

13. novembris

Ārpolitika
13.11.2017
Kirgizstānas parlaments atbalstīja lēmumu par vienošanās denonsāciju ar Kazahstānu par 100 miljonu USD palīdzības saņemšanu valsts integrācijas veicināšanai Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā, raksta izdevums „Fergana”.

19. septembris

Ārpolitika
19.09.2017
Šī gada 16. un 17.septembrī Taškentu oficiālā vizītē apmeklēja Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, lai pārrunātu divpusējās attiecības, kā arī aktuālos reģionālās un starptautiskās politikas jautājumus

07. septembris

Ārpolitika
07.09.2017
Šī gada 6.septembrī Astanu apmeklēja Polijas prezidents Andžejs Duda, raksta izdevums „Canews”.

1 - 15 no 28 rakstiem

1 2