Kirgizstānā vienlaicīgi ar prezidenta vēlēšanām notiks referendums par grozījumiem konstitūcijā

15.12.2020 komentāri
Atslēgas vārdi: Kirgizstāna, Iekšpolitika
Foto: Knews.kg
Kirgizstānas parlamentā

Parlaments atbalstīja lēmumu par republikas pārvaldes formas referenduma rīkošanu vienlaicīgi ar prezidenta vēlēšanām, tas ir, 2021.gada 10.janvārī, raksta izdevums “Deutche Welle”.
 Grozījumi konstitūcijā, kas noteiks parlamentārās vai prezidentālās (kā bija līdz 2020.gadam) valsts pārvaldes formu, izraisīja plašas diskusijas republikā. Daudzi novērotāji uzsver, ka tā ir prezidenta amata potenciāli veiksmīgā kandidāta Sadira Žaparova iniciatīva, un tās mērķis ir nostiprināt viņa varu ievēlēšanas gadījumā.

 

Komentāri atļauti tikai reģistrētiem lietotājiem:

Mūsu Viedoklis

Vietējie politologi norāda, ka S.Žaparovs, prezidenta pienākumu izpildītājs Talants Mamitovs un Nacionālās drošības komitejas vadītājs Kamčibeks Tašijevs ir “trīs draugi”, kuru amati varas struktūrās un ietekme rada iespēju nodrošināt uzvaru kandidātam no savas grupas. Turklāt referendums, ja tas atbalstīs prezidentālo valsti, ievērojami stiprinās jaunievēlēto prezidentu.
Prezidenta vēlēšanām ir reģistrēti 18 kandidāti, to vidū ir dažādu profesiju pārstāvji, tajā skaitā opozīcijas partijas “Butun Kirgizstan” (“Jaunā Kirgizstāna”) līderis Adahans Madumarovs, kurš ir bijis Drošības padomes sekretāra (2008.-2009.gadā) un parlamenta spīkera (2007.-2008.gadā), kā arī citos amatos. Lai gan A.Madumarovs ir valstī populārs politiķis, patlaban lielāku aktivitāti izrāda S.Žaparova līdzgaitnieki un atbalstītāji. Gadījumā, ja kādam no prezidenta amata kandidātiem izdosies ”apsteigt” S.Žaparovu, valstī iespējama nemieru izcelšanās.
Referenduma rīkošanu vienlaicīgi ar prezidenta vēlēšanām dažādi vērtēja Rietumu valstis un Krievija. ASV un ES pauda negatīvu nostāju, norādot, ka stabilitāte ilgtermiņa perspektīvā ir iespējama tikai demokrātijā. Krievija nav definējusi savu nostāju, taču varētu pieļaut, ka Maskavai būtu saprotamāka prezidentāla pārvaldes formas, tas ir, būtu noteikta persona, ar kuru uzturēt dialogu. Vienlaikus varētu pieļaut, ka T.Mamitova un K.Tašijeva iespējamā vienošanās ar S.Žaparovu nav ilgstoša.
T.Mamitova pozīciju iedragāšanai Kirgizstānas žurnālisti veica izmeklēšanu par viņa iespējamo saistību ar Muitas dienesta vadītāja bijušo vietnieku  Raimbeku Matraimovu (viņš un viņa sieva ir iekļauti ASV “Magņitska sarakstā”). Žurnālisti apgalvoja, ka būdams parlamenta komisijas vadītājs par 700 miljonu USD izvešanu no valsts, T.Mamitovs panāca, ka R.Matraimova vārds netika minēts komisijas atskaites ziņojumā. Turklāt T.Mamitova konsultants komisijas darba laikā bija Tinčtiks Sulaimanovs, kurš ir R.Matraimova sievas brālis. Komentējot šīs ziņas, prezidenta pienākumu izpildītāja preses sekretāre Gaļina Baitereka norādīja, ka 2019.gada novembrī izveidotās komisijas sastāvā bija visu frakciju pārstāvji un T.Mamitovs tika ievelēts vadītāja amata, bet T.Sulaimanova konsultācijas tika pārtrauktas vēl pirms komisijas izveides – 2019.gada maijā. Viņa arī atgādināja, ka komisijas darba laikā tika ierosinātas sešas krimināllietas.