Izvērstā meklēšana

Kirgizstānas Republika

Ģeogrāfija
Attēls: webmandry
Kirgizstānas karte

Kirgizstānas teritorija aizņem 199 900 km², no kuriem 7200 km² klāj ūdens. Valsts robežas kopgarums ir 3878 km, t.sk. ar Ķīnu austrumos 858 km, Tadžikistānu dienvidos 870 km, Uzbekistānu rietumos 1099 km un Kazahstānu ziemeļos 1051 km.
Tjanšana kalnu grēdas klāj apmēram 85% valsts teritorijas, tādēļ Kirgizstānu sauc arī par „Centrālāzijas Šveici”. Augstākā virsotne ir Uzvaras smaile – 7439 m.Valstij nav tiešas piekļuves jūrai, taču Isikula ezers valsts ziemeļaustrumos ir lielākais ne tikai republikā, bet arī otrais lielākais kalnu ezers pasaulē, kas atrodas 1606 m virs jūras līmeņa. Zemākais punkts Kirgizstānā ir Karadarja – 132 m zem jūras līmeņa, bet apmēram 95% valsts teritorijas atrodas vairāk nekā 500 m virs jūras līmeņa. Kirgizstānā ir 6500 ledāju, kuru ūdeņi veido vairāk nekā 28 000 upju sākumu.
Klimats dažādos reģions ir atšķirīgs. Dienvidrietumu Fergānas ielejā tas ir subtropisks, vasarā tur ir ļoti karsts – līdz +40ºC. Ziemeļu reģionā kalnu pakājēs klimats ir mērens, bet Tjanšanā tas mainās no sausa kontinentāla līdz polāram, atkarībā no augstuma virs jūras līmeņa.
Mazāk nekā 8% valsts teritorijas ir lauksaimniecībai izmantojama zeme –  pārsvarā ielejās valsts ziemeļos, kā arī Fergānas ielejas nomalēs. Aramzeme veido 6,5% no kopējās teritorijas. Kirgizstānā ir lielākie savvaļas riekstkoku meži pasaulē. Valsts lielākā upe ir Narina, kas plūst caur Fergānas ieleju un turpinās Uzbekistānā.

Iedzīvotāji

Kirgizstānas iedzīvotāju skaits ir apmēram 6 miljoni cilvēku (2015.gada dati), un lielākā daļa cilvēku dzīvo laukos. Vidējais iedzīvotāju blīvums ir 30 cilvēki uz 1 km². Vecumā līdz 15 gadiem ir 29,3%, vecumā no 15 līdz 65 gadiem – 65,4% un vecāki par 65 gadiem ir 5,3% iedzīvotāju.
Dzimstība valstī ievērojami samazinājās 90.gadu sākumā, taču pēdējās desmitgadēs tā nepārtraukti pieaug, un patlaban tā ir 24 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju. Tomēr valstī ir aktuāla lielā jaundzimušo mirstība – 30 mirušo uz 1000 jaundzimušo. Savukārt mirstība ir 7 mirušie uz 1000 iedzīvotāju. Vidējais dzīves ilgums ir 70 gadu (vīriešiem 66 un sievietēm 74,2 gadi).
Etniskais sastāvs Kirgizstānā ir diezgan viendabīgs, kirgīzi ir lielākā etniskā grupa visos valsts reģionos. Kopumā 72,6% iedzīvotāju ir kirgīzi, 14,5%  – uzbeki (dzīvo galvenokārt dienvidu rajonos, pierobežā ar Uzbekistānu) un 6,4% – krievi. Republikā dzīvo arī ukraiņi, uiguri, tadžiki, kazahi un citu tautību pārstāvji. Kirgizstānā ir arī četri Uzbekistānas un divi Tadžikistānas anklāvi.
Pēc reliģiskās piederības 80% valsts iedzīvotāju ir musulmaņi (sunnīti), 15%  –  pareizticīgie un 5% – citu konfesiju pārstāvji.

Administratīvais iedalījums
Attēls: ndnature
Kirgizstānas karte 

Teritoriāli Kirgizstāna ir iedalīta septiņos apgabalos un divās republikas nozīmes pilsētas – galvaspilsēta Biškeka (republikas ziemeļi) un Oša (republikas dienvidi).

Nr. kartē

Apgabals

Administratīvais centrs

Teritorija, km²

Iedzīvotāju skaits

1

Biškeka

 

170

967 200

9

Oša

 

18,5

255 400

2

Batkenas

Batkena

17 000

453 800

3

Čujas

Tokmaka

20 200

808 200

4

Džalalabatas

Džalalabata

33 700

1 051 200

5

Narinas

Narina

45 200

262 300

6

Ošas

Oša

29 200

1 117900

7

Talasas

Talasa

11 400

230 000

8

Isikula

Karakola

43 100

450 600

Ekonomika

Bijušās PSRS telpā Kirgizstāna ir otrā nabadzīgākā valsts pēc Tadžikistānas. Zem nabadzības līmeņa dzīvo apmēram 30% iedzīvotāju, turklāt pastāv lielas ekonomiska atšķirības starp pilsētu un lauku teritorijām. Valsts ekonomiku veido galvenokārt rūpniecība un lauksaimniecība, kurā ir nodarbināta vairāk nekā puse darbspējīgo iedzīvotāju. Apmēram pusmiljons Kirgizstānas iedzīvotāju ik gadu kļūst par viesstrādniekiem ārvalstīs (lielākā daļa – Krievijā), ar saviem naudas pārvedumiem nodrošinot apmēram 29% no republikas IKP.
Rūpniecībā svarīgākās nozares ir enerģētika un zelta ieguve. Valstī ir nelieli naftas un dabasgāzes krājumi, taču to ieguve ir ievērojami samazinājusies pēc 2010.gada. Degvielas uzpildes stacijas (DUS) daļēji kontrolē Krievijas korporācija „Gazprom ņeftj”, kurai pieder 63% DUS republikas ziemeļos.
Ekonomisko situāciju ievērojami pasliktina arī milzīgais ārējais parāds, kas nepārtraukti pieauga kopš 2008.gada un patlaban, pēc dažādu amatpersonu datiem, veido 57% – 68% no valsts IKP. Finanšu ministrijas valsts sekretāre Zuura Bajamanova 2016.gada oktobrī informēja, ka valsts parāda īpatsvars ir 68% no IKP (4,72 miljardi USD), taču tas ir Kirgizstānas somos KGS, bet ASV dolāros USD tas nepārsniedz 60%, tādejādi ir iespējams iegūt jaunus kredītus, jo tas ir maksimāli pieļaujamais valsts parāda īpatsvars. Starptautiskā Valūtas fonda misijas pārstāvji Kirgizstānā norāda, ka 2014.gadā valsts parāda īpatsvars nepārsniedza 44% no IKP, bet vērojamais milzīgais pieaugums rada bažas, jo šāds stāvoklis atbilst mērena līmeņa krīzei un parāda problēmas risināšanai republikai būtu jāuzsāk budžeta konsolidācija, t.i., pakāpeniski jāsamazina budžeta deficīts. Savukārt finanšu ministrs Adilbeks Kasimalijevs uzsvēra, ka lielākās izmaksas par ārējo parādu Kirgizstāna veiks laikā no 2024. līdz 2031.gadam, bet patlaban valsts ārējā parāda apjoms sasniedz 3,8 miljardus USD, kas ir 57% no IKP. Viņš arī atgādināja, ka Kirgizstānas valsts parāds Krievijai ir samazinājies par 30 miljoniem USD (patlaban tas ir 270 miljoni USD), jo Maskava ir norakstījusi šo summu un plāno arī turpmāk ik gadu norakstīt 30 miljonus USD no Kirgizstānas valsts parāda.
Saskaņā ar Statistikas komitejas datiem, 2016.gadā valsts IKP līmenis ir samazinājies par 2,3%, salīdzinājumā ar pērno gadu, bet ekonomiskās izaugsmes temps – par 9,2%. IKP samazinājums ir saistīts ar dārgmetālu ieguves mazināšanos, bet ekonomisko izaugsmi kavē tās tempu palēninājums Kirgizstānas tirdzniecības partnervalstīs, t.sk. Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā, piemēram, Kazahstānā. Ekonomiskās izaugsmes veicināšanai būtu nepieciešams ārvalstu atbalsts, taču investori ir bažīgi par nestabilo politisko situāciju republikā (apvērsumi 2005. un 2010.gadā), turklāt ārvalstu bankas bieži veic finanšu operācijas caur Krievijas finanšu iestādēm, kas sankciju apstākļos rada noteiktus riskus.
Starptautiskā Valūtas fonda eksperti prognozē, ka republikas IKP līmenis līdz 2016.gada beigām pieaugs līdz 2,2%, ko veicinās ekonomiskās situācijas stabilizēšanās reģionā, bet inflācija būs mazāka par 3,5%. Starptautiskie eksperti arī norāda, ka Kirgizstānas valdībai ir jādara viss iespējamais, lai noturētu budžeta deficītu 4,5% no IKP līmenī.
Lauksaimniecība ir nozīmīgs ekonomikas sektors, kurā ir nodarbināti apmēram 48% darbspējīgo iedzīvotāju un kas nodrošina 25% no IKP. Reljefa dēļ zemkopībā izmantojamās zemes ir apmēram 7% no valsts teritorijas, tādēļ lielākā lauksaimniecības nozare ir lopkopība. Republikā iegūst vilnu, gaļu, piena produktus, tabaku, kokvilnu, dārzeņus un augļus, tomēr pārtika tiek arī importēta.
Rūpniecība ir koncentrēta valsts ziemeļos, nodrošinot 26% no IKP un nodarbinot 13% darbspējīgo iedzīvotāju. Galvenās nozares ir kalnrūpniecība, krāsainā metalurģija, mašīnbūve, vieglā un pārtikas rūpniecība. Vieglā rūpniecība iekļauj tekstilrūpniecību (80%), šūšanu un ādas apavu ražošanu, kas pilnībā nodrošinātas ar vietējām izejvielām.
Valstī ir lieli zelta, alvas un citu derīgo izrakteņu krājumi. Lielākā zelta atradne ir „Kumtor”, ko Kirgizstāna izstrādā sadarbībā ar Kanādas kompāniju „Centerra Gold Inc”.
Elektroenerģija tiek iegūta 17 hidroelektrostacijās (HES, lielākā – Narinas HES kaskāde), kā arī termoelektrostacijās. Kirgizstāna ir bagāta ar hidroresursiem – kopumā ūdens teritorija valstī ir aptuveni 2448 km³, t.sk. 70% ir ezeri, 28% – ūdens no ledāju kušanas, 1,9% – upes un 0,1% – pazemes ūdeņi. Ūdens tiek uzkrāts glabātavās un vasaras periodā piegādās kaimiņvalstīm – Uzebkistānai un Kazahstānai.
Pakalpojumu sektors nodrošina darbu apmēram 40% strādājošo, jo kopš PSRS sabrukšanas bija lielākas iespējas uzsākt uzņēmējdarbību būvniecības, tirdzniecības, autopārvadājumu un citās nozarēs.
Lielākie investori Kirgizstānas ekonomikā ir Krievija, Kazahstāna, Turcija, ASV un Ķīna. Pēdējo piecu gadu laikā Krievija ir bijusi republikas galvenais finanšu donors, piešķirot vairāk nekā 3,5 miljardus USD dažādu ekonomikas attīstības un sociālo programmu atbalsta projektu īstenošanai. Krievija sniedz republikai arī militāri tehnisko palīdzību, piegādājot ar lielām atlaidēm vai bez atlīdzības apbruņojumu un militāro tehniku, kā arī nodrošinot kirgīzu karavīru apmācību Krievijas militārajās augstskolās. Turklāt laikā līdz 2019.gadam kompānija „Gazprom” ieguldīs Kirgizstānas dabasgāzes transportēšanas sistēmas modernizācijā un rekonstrukcijā 550 miljonus USD, lai nodrošinātu dabasgāzes piegādi visiem Biškekas dzīvojamiem rajoniem. Krievija piešķir ievērojamus līdzekļus arī pārtikas nodrošinājuma programmā Kirgizstānā (no 2008.gada – vairāk nekā 40 miljoni USD).
Kalnu reljefs ierobežo dzelzceļa izbūvi, tādēļ to kopgarums ir apmēram 370 km un tie ir galvenokārt kaimiņvalstu dzelzceļu turpinājumi – no Kazahstānas ziemeļos un Uzbekistānas dienvidos. Galvenais transporta veids republikā ir automašīnas un autoceļu kopgarums ir apmēram 40 000 km. Visvairāk autoceļu ir ziemeļos un Fergānas ielejā, kas ir Kirgizstānas, Tadžikistānas un Uzbekistānas pierobežas rajons. Stratēģiski svarīgi autoceļi ir arī Tjanšana kalnos – tie savieno valsts lielākās pilsētas Biškeku ziemeļos un Ošu dienvidos. Starp galvaspilsētu Biškeku un apgabalu centriem ir nodrošināta gaisa satiksme. Republiku šķērso arī svarīgi dabasgāzes cauruļvadi, t.sk. Buhāra-Taškenta-Biškeka-Almati (Uzbekistāna, Kirgizstāna, Kazahstāna) un Mailisai-Džalalabata-Karasu-Oša (Kirgizstāna).

Personas

Kirgizstānas politiskajā arēnā regulāri vērojama opozīcijas spēku konsolidācija, lai pretdarbotos valdošajai elitei. Šāda apvienošanās līdz ar iedzīvotāju neapmierinātību (augstais bezdarba un nabadzības līmenis) rada sabiedriski politiskās situācijas eskalācijas riskus – tā notika 2005. un 2010.gadā, kad tika gāzti prezidenti un pie varas nāca jauna valdība. Patlaban šādi riski arī ir aktuāli, jo 2016.gada 11.decembrī notiks referendums par izmaiņām konstitūcijā, kas paredz paplašināt Ministru kabineta pilnvaras, pastiprināt valdības kontroli pār tiesu, atcelt noilguma termiņu par kriminālnoziegumiem u.c. Šīs izmaiņas izsauca asu kritiku no opozicionāriem, īpaši tādēļ, ka laikā līdz 2020.gadam republikā pastāv moratorijs izmaiņām konstitūcijā. Pēc opozicionāru domām, izmaiņu mērķis ir mazināt parlamenta un nostiprināt premjerministra pilnvaras, par kuru pēc prezidenta vēlēšanām 2017.gadā varētu kļūt A.Atambajevs.
Valdošās elites un opozīcijas cīņas norisinās nepārtraukti, un tajās piedalās lielākoties vienas un tās pašas personas, tajā skaitā:

Vārds, uzvārds

Politikā no

Amats

Darbība, papilinformācija

Varas elite

Almazbeks Atambajevs

1992.gada

bijušais prezidents

uzņēmējs (būvniecība)

Omurbeks Babanovs

2005.gada

parlamenta deputāts, bijušais premjerministrs

uzņēmējs (energoresursi, alkoholiskā produkcija)

Isa Omurkulovs

1991.gada

parlamenta deputāts, Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas priekšsēdētājs

tika apsūdzēts korupcijā

Opozīcija

Begali Nargozujevs

2007.gada

parlamenta deputāts

uzņēmējs, aviokompānija „EsenAir

Adahams Madumarovs

1992.gada

bijušais Drošības padomes sekretārs; Tjurku valodīgo valstu sadarbības padomes ģenerālsekretāra vietnieks

plāno balotēties 2017.gada prezidenta vēlēšanās

Roza Otunbajeva

1981.gada

2010.–2011.gadā Pagaidu valdības vadītāja

uzsver nepieciešamību nepieļaut varas uzurpāciju

Temurs Sarijevs

2000.gada

bijušais premjerministrs

finansists

2007.gadā pret viņu bija ierosinātas krimināllietas par naudas kontrabandu

Omurbeks Suvanalijevs

1995.gada

iekšlietu ministra bijušais vietnieks

2007.gadā apsūdzēts nemieru rīkošanā

Omurbeks Tekebajevs

1990.gada

parlamenta deputāts,

Agrārās politikas, ūdens resursu komitejas vadītājs

uzsver nepieciešamību apkarot noziedzību

2006. un 2010.gadā publiskotas kompromitējošas ziņas par viņu

Ravšans Žeenbekovs

1992.gada

bijušais parlamenta deputāts

uzņēmējs (pansionāts „Asistaš” un laikraksts „Alibi”)

pret viņu bija ierosinātas krimināllietas par valsts līdzekļu izsaimniekošanu

Kirgizstānas jaunais prezidents S.Žeenbekovs pārstāv dienvidu klanu, viņš ir bijis Ošas gubernators „sarežģītajā laikā” pēc 2010.gada apvērsuma. S.Žeenbekova brāļi arī ir ietekmīgas personas valsts politikā – Asilbeks Žeenbekovs bija parlamenta spīkers, Kantoro Šaripovs – Džalalabatas Finanšu institūta rektors, bet Žusupbeks Šaripovs – Džalalabatas apgabala gubernators līdz 2005.gadam, 2009.gadā kandidēja prezidenta vēlēšanās, bija vēstnieks Kuveitā, Marokā, Jordānijā un Bahreinā (viņš esot propagandējis mošeju būvi un Kirgizstānas islamizāciju).
Kirgizstānā tiek daudz runāts par A.Atambajeva opozicionāru vajāšanu - šī gada 6.novembrī Biškekā tika nogalināts Ulans Saļanovs, kurš ir parlamenta deputātes, bijušās ģenerālprokurores Aīdas Saļanovas brālis. Slepkavība notikusi U.Saļanova mājā, noziedznieki ir bijuši vairāki, tērpti kamuflāžas tērpos ar sejas aizsargmaskām. Noziedznieki nav pieprasījuši naudu, bet divas reizes izšāvuši U.Saļanova virzienā. 2015.gadā kļūstot par parlamenta deputāti, A.Saļanova ir vairākkārt kritiski izteikusies par A.Atambajeva īstenoto politiku, īpaši kategoriski viņa vērtēja referenduma rīkošanu par izmaiņām konstitūcijā.
2011.-2015.gadā A.Saļanova bija Kirgizstānas ģenerālprokure, viņas virzīšanu amatam veicināja Omurbeks Tekebajevs, A.Atambajeva toreizējais līdzgaitnieks. Esot minētajā amatā, A.Saļanovai radās nesaskaņas ar A.Atambajevu, jo viņa izteicās, ka A.Atambajevs esot lobējis kādas kompānijas intereses ogļu piegādē Biškekas siltumelektrostacijai un viņam bijušas komerciālas intereses šajā jautājumā. Šis izteikums izskanēja neilgi pēc notiesājoša sprieduma A.Saļanovas vīram Bakitam Abdikaparovam, kurš tika apsūdzēts krāpniecībā un nekvalitatīvu ogļu piegādē Biškekas siltumelektrostacijai (viņam tika piespriests sods – septiņi gadi brīvības atņemšanas nosacīti). 2016.gada nogalē pret A.Saļanovu tika ierosināta krimināllieta par dienesta pienākumu pilnvaru pārsniegšanu, 2010.gadā atjaunojot advokāta licenci Aleksejam Eļisejevam, pret kuru tika ierosinātas krimināllietas (tajā laikā A.Saļanova bija tieslietu ministre). Šajā lietā A.Saļanovas intereses tiesā pārstāvēja viņas brālis U.Saļanovs.

 

Iekšpolitika

Kirgizstānā ir saglabājušās dažas tradicionālās pārvaldes iezīmes, t.i., reģionālisms un piederība klanam, kas bija svarīgas vēsturiski, nomadu cilšu apvienībām, tādēļ nacionālās vienotības stiprināšanas jautājumi joprojām ir aktuāli, jo pastāv netieša pretestība starp ziemeļniekiem un dienvidniekiem, ko pastiprina reģionu atšķirības. Proti, ziemeļu reģions ir ekonomiski attīstītāks, tur ir izvietoti rūpnieciskie uzņēmumi un galvenās valsts institūcijas, savukārt dienvidu reģiona iedzīvotāji ir nodarbināti galvenokārt lauksaimniecībā, turklāt atrodas blīvi apdzīvotā etniski daudzveidīgajā  Fergānas ielejā (Kirgizstānas, Tadžikistānas un Uzbekistānas pierobežas rajons), kur ir augsts bezdarba līmenis. Turklāt ziemeļu reģioni PSRS laikā bija vairāk rusificēti, bet dienvidos saglabājusies tradicionālā dzīves iekārta, t.sk. lielāka islāma nozīme.
Etniskās nesaskaņas starp kirgīziem, uzbekiem un krieviem aktualizējās PSRS pastāvēšanas pēdējos gados, kad no republikas izbrauca daudzi krievu izcelsmes iedzīvotāji. Apvērsuma laikā 2010.gadā valsts dienvidos starp kirgīziem un uzbekiem izcēlās etniskās sadursmes, kurās gāja bojā apmēram 900 cilvēku un 400 000 kļuva par bēgļiem Uzbekistānā.
Eksperti raksturo Kirgizstānu kā „plēsoņvalsti”, kur valsts pārvalde funkcionē valdošā režīma interesēs un ļauj tam izmantot monopoltiesības, lai „medītu” savus pilsoņus. Politologi uzsver, ka, neraugoties uz valsts apvērsumiem 2005. un 2010.gadā, kad mainījās vara, iedzīvotāji joprojām neatbalsta valdību, jo viņu dzīves līmenis nav uzlabojies. Turklāt varas pārstāvji ir cieši saistīti ar kriminālajām aprindām.
Valstī ir aktuāls arī islamizācijas pieaugums – republikā funkcionē vairāk nekā 2000 mošeju, 9 islāma augstskolas, 60 medreses un tik pat daudz dažādu islāma centru, sabiedrisko fondu un apvienību. Cīņai pret islāma ekstrēmisma pieaugumu Fergānas ielejā valsts iestādes rīkoja kvalifikācijas celšanas kursus dienvidu apgabalu imamiem. Novērotāji uzskata, ka islāma nozīme republikā arvien pieaugs un šis process ir neatgriezenisks, tādēļ pret to nebūtu jācīnās, bet jāmēģina izglītot iedzīvotājus, lai viņi nenonāktu teroristisko organizāciju vervētāju ietekmē.

Foto: static.ca-news.org
Roza Otumbajeva

Gadu pēc 2010.gada aprīlī notikušā valsts apvērsuma republikā bija Pagaidu valdība Rozas Otumbajevas  vadībā, bet kopš 2011.gada valsts prezidents ir Almazbeks Atambajevs, kurš tika ievēlēts ar 63% vēlētāju atbalstu (pārējie divi kandidāti ieguva 14% pilsoņu atbalstu). Priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš atzīmēja, ka prioritārais uzdevums ir korupcijas apkarošana un republikas pievienošanās Muitas savienībai, kā arī ASV Tranzītpārvadājumu centra lidostā „Manas” pārveidošana par civilo lidostu. R.Otumbajevas valdībā A.Atambajevs bija vicepremjerministrs, bet iepriekš – aktīvs opozīcijas pārstāvis un premjerministrs.
Jāatzīmē, ka valdībā pēc 2010.gada apvērsuma radās nesaskaņas, jo veidojās iekšējās cīņas par varu, t.sk. notika telefonsarunu noklausīšanās starp valdības locekļiem un to publiskošana. A.Atambajevs bija izteicies, ka pastāvot draudi viņa dzīvībai, jo gāztā prezidenta Kurmanbeka Bakijeva atbalstītāji un arī ārvalstu speciālie dienesti veicot pagaidu valdības locekļu telefonsarunu noklausīšanos un viņu esot brīdinājuši par to, ka tiekot plānota viņa slepkavība. 2007.gadā, kad A.Atmabajevs bija republikas premjerministrs, viņš kādā parlamenta sēdē apgalvoja, ka esot noticis mēģinājums viņu noindēt darba kabinetā. Vēlāk viņš ārstējās Ankaras militārajā hospitālī, kura ārsti apstiprināja noindēšanas mēģinājumu ar nenoskaidrotu vielu. Par šo faktu tika ierosināta krimināllieta, taču A.Atambajevam aizejot no valdības un atgriežoties opozīcijas pusē, lieta tika apturēta.
Republikā ir aktīvas nevalstiskās organizācijas, kas jau ir ieguvušas neformālu varu un morālu autoritāti, un daļa šo organizāciju veic ārpussistēmas valsts pārvaldes funkciju. Nevalstiskās organizācijas tiek finansētas no Rietumiem.

Foto: nurkz
Almazbeks  Atambajevs

2016.gada septembrī prezidents Almazbeks Atambajevs uzdeva izveidot starpresoru grupu, lai noskaidrotu Pagaidu valdības dalībnieku iespējamo saistību ar uzņēmēja Kadiržana Batirova  izbraukšanu no valsts (K.Batirovs ir paudis kritiku par Kirgizstānas valdības darbu, t.sk. uzstājoties preses konferencē Varšavā 2016.gada septembra sākumā EDSO apspriedē par saistībām cilvēkdimensijā).
Situācija Kirgizstānas iekšpolitikā ir sarežģījusies pēc A.Atambajeva uzrunas 2016.gada 31.augusta Neatkarības dienas svinībās, kurā viņš netieši apsūdzēja Pagaidu valdības dalībniekus negodīgā rīcībā. Opozīcijas pārstāvji ir aktivizējuši kritiskos izteikumus plašsaziņas līdzekļos par izmaiņām konstitūcijā, pieaugošo korupciju un neefektīvo tiesu sistēmas reformu. Neilgi pēc minētās uzrunas tika ziņots par A.Atambajeva veselības pasliktināšanos un došanos ārstēties uz Krieviju – iespējams, tas bija mēģinājums „iziet no publiskās telpas” un novērst domstarpības ar Pagaidu valdības bijušajiem dalībniekiem, kuri apsūdz viņu mēģinājumos uzurpēt varu. Opozicionāri ir publiskojuši ziņas par A.Atambajeva īpašumiem, t.sk. māju Koitašā (netālu no Biškekas), kas uzbūvēta uz zemes gabala, kas iepriekš ir piederējis K.Bakijevam, bet apvērsuma laikā nonāca A.Atambajeva atbalstītāju īpašumā – vēlāk A.Atambajevs zemes gabalu izpirka, bet iepriekšējais īpašnieks Albeks Ibraimovs kļuva par Biškekas mēru (īpašums tika reģistrēts uz viņa sievas vārda).
2016.gada oktobra beigās sabruka parlamentārā vairākuma koalīcija, jo par izstāšanos paziņoja Sociāldemokrātiskā partija (prezidenta partija), tādejādi demisionēja arī valdība. Prezidents uzdeva Sociāldemokrātiskajai partijai izlemt par jaunas koalīcijas veidošanu, un patlaban to veido Sociāldemokrātiskā partija, kā arī partijas „Kirgizstan” un „Bir Bol”. Neatkarības gados šī ir jau 27.valdība.
2017.gada 24.novembrī notika Kirgizstānas jaunievēlētā prezidenta Soronbaja Žeenbekova inaugurācija. Prezidenta vēlēšanās šī gada 15.oktobrī viņu atbalstīja 54,75% vēlētāju. S.Žeenbekovs ir valdošās Sociāldemokrātiskās partijas biedrs. Lai kandidētu vēlēšanās, viņš demisionēja no premjerministra amata, kurā bija no 2016.gada aprīļa (iepriekš, pēc valsts apvērsuma 2010.gadā viņš tika iecelts par Ošas apgabala gubernatoru).
Priekšvēlēšanu laikā pret dažiem no kandidātiem tika ierosinātas krimināllietas, bet partijas „Ata-Meken” vadītājs Omurbeks Tekebajevs šī gada 17.augustā tika notiesāts ar astoņu gadu brīvības atņemšanu un īpašuma konfiskāciju, kā arī liegumu trīs gadus pēc atbrīvošanas ieņemt amatus valsts struktūrās. O.Tekebajevs tika aizturēts šī gada februārī lidostā Biškekā, kad atgriezās no Kipras, kur vācis dokumentus par A.Atambajeva iespējamo saistību ar šī gada janvārī lidmašīnas „Boeing 747-400” katastrofu Kirgizstānā. O.Tekebajevs ir notiesāts par korupciju. Daudzi novērotāji un politiķi nosauca tiesas procesu par safabricētu politisko pasūtījumu. Iespējams, ka notiesājošais spriedums apliecina autoritāras pārvaldes formas nostiprināšanos un turpmāk gaidāmas represijas pret opozicionāriem un vārda brīvības ierobežojumi, kas nākotnē varētu novest pie plašākiem konfliktiem.
O.Tekebajevs un A.Atambajevs bija līdzgaitnieki Pagaidu valdībā, bet domstarpības starp viņiem sākās 2015.gadā, kad A.Atambajevs ierosināja referendumu par grozījumiem konstitūcijā (viens no tās autoriem bija O.Tekebajevs un bija noteikts, ka grozījumi netiks iekļauti līdz 2020.gadam).
Kirgizstānas iekšpolitiskā dzīve ir ierobežota, tajā piedalās politiķi, kuri ir bijuši dažādās apvienībās, organizācijās, partijās, t.sk. opozīcijas, jau vairākus gadus. Partijas un to apvienības tiek salīdzinoši bieži veidotas no jauna, taču tajās esošie līderi joprojām paliek politikā un mēģina cīnīties par varu. 2015.gada parlamenta vēlēšanās piedalījās 34 partijas (kopumā republikā ir reģistrēts vairāk nekā 200 partiju un politisko apvienību). Parlamentā iekļuva 6 partijas:

Partijas nosaukums

Vadītājs/līderi

Vietas parlamentā

Izveides gads

Sociāldemokrātiskā

Almazbeks Atambajevs

38

1993

Respubļika – Ata Žurt” („Dzimtene”)

Omurbeks Babanovs Kamčibeks Tašijevs

28

2014

Ata Žurt” 1992

Kirgizstan

Kanatbeks Isajevs

18

2003

 „Ata Meken” („Tēvzeme”)

Omurbeks Tekebajevs

11

1992

Bir Bol” („Bagātība”)

Dosali Esenalijevs

12

2010

Onugu-Progress” („Veiksme-Progress”)

Bakits Torobajevs

13

2012

Pēdējos gados aktuāla ir kļuvusi terorisma apkarošana – jau  2014.gadā specdienesti aizturēja vairākas personas, kuras tika turētas aizdomās par teroraktu gatavošanu Ošā un citās dienvidu reģiona pilsētās. Pēc specdienestu rīcībā esošajām ziņām, republikā notiek augsta līmeņa amatpersonu noklausīšanās, ko veic ne tikai kompetentās struktūras, bet arī dažas ārvalstu vēstniecības un kriminālo aprindu pārstāvji.
2016.gada augustā Biškekā pie Ķīnas vēstniecības tika veikts terorakts – uzspridzinājās Tadžikistānas pilsonis Zoirs Halilovs (uigurs, dzimis 1983.gadā), kurš bija „Austrumturkestānas islāma kustības” dalībnieks. Viņš esot rīkojies pēc Sīrijā karojošo ar „Džabhat an-Nusra” („Atbalsta fronte”) saistīto uiguru teroristisko grupējumu norādēm. Sakarā ar aizdomām par dalību terorakta rīkošanā tika aizturēti pieci Kirgizstānas pilsoņi, t.sk. viena sieviete (visi dzīvojuši Kirgizstānas dienvidos).
Savukārt 2016.gada septembra beigās Biškekas rietumu daļā (tur izvietotas galvenokārt privātmājas) tika konstatēti un neitralizēti divi improvizētie spridzekļi, bet oktobra beigās tika ziņots par spridzekļiem Biškekas lidostā (ziņas neapstiprinājās).

Ārpolitika

Kirgizstānai ir plaša sadarbība ar daudzām valstīm un starptautiskajām organizācijām, kas atbilst ne tikai nacionālajām interesēm, bet arī mūsdienās aktuālajiem izaicinājumiem, t.sk. drošības jomā. Valsts ārpolitikas galvenie mērķi ir suverenitātes un teritoriālās vienotības nodrošināšana, labvēlīgu apstākļu veidošana stabilai attīstībai, cilvēktiesību un brīvību ievērošana, labu kaimiņattiecību veidošana un integrācijas procesu veicināšana Centrālāzijā, investīciju piesaiste republikā, sadarbības paplašināšana ar NVS dalībvalstīm, kā arī Eiropas valstīm un ASV.
Nozīmīgākā sadarbība Kirgizstānai ir izveidojusies ar Krieviju, Kazahstānu un Ķīnu, kā arī ASV, kas atbalsta demokratizācijas procesus republikā, un Turciju, kas uzsver valstu etnisko tuvību. Kirgizstāna ir vairāku starptautisko organizāciju dalībniece, t.sk. darbojas Šanhajas Sadarbības organizācijā, Kolektīvās drošības līguma organizācijā um daudzās citās.
Labāka sadarbība no kaimiņvalstīm republikai ir izveidojusies ar Kazahstānu, pēc Muitas savienības izveides ir pieaudzis arī savstarpējās tirdzniecības apgrozījums. Kazahstāna sniedz Kirgizstānai militāri tehnisku atbalstu, piegādājot militāro tehniku un munīciju. Kazahstānā ir daudz kirgīzu viesstrādnieku.
Tomēr A.Atambajevs savas prezidentūras noslēgumā pauda vairākus asus paziņojumus par valsts attiecībām ar Kazahstānu ekonomikas un tirdzniecības, kā arī robežas jautājumos. Šī gada 20.novembrī savā pēdējā preses konferencē prezidenta amatā viņš paziņoja, ka Biškekai būtu jāizskata iespēja izbūvēt ceļu uz Ķīnu, apejot Kazahstānu (Čujas apgabalā valsts ziemeļos ir neliels posms, kas izvietots Kazahstānas teritorijā). Savukārt darba vizītes ietvaros Sanktpēterburgā šī gada 17.novembrī viņš aicināja Krievijas līderi Vladimiru Putinu iesaistīties Kirgizstānas un Kazahstānas domstarpību novēršanā, ja „Eirāzijas Ekonomiskā savienība ir kādam vajadzīga”.
Domstarpības ar Kazahstānu sākās ar nesaskaņām galvenokārt lauksaimniecības produkcijas piegāžu jomā. Šī gada rudenī Kazahstāna ir apturējusi dažu Kirgizstānas piena un gaļas, kā arī konditorejas uzņēmumu produkcijas ievešanu, skaidrojot ar tās neatbilstību sanitārajām prasībām. Šāda iemesla dēļ arī 2016.gadā Kazahstāna noteica pagaidu ierobežojumus piena un konditorejas produkcijas piegādēm no Kirgizstānas. Savukārt šī gada septembrī Kirgizstāna apturēja miltu ievešanu no Kazahstānas, kā arī paziņoja par plāniem atteikties no ogļu importa (ogles tiek importētas galvenokārt no Kazahstānas) un oktobra beigās Biškekas siltumelektrostacijas darba nodrošināšanai tika uzsākta ogļu izmantošana no valsts materiālās rezerves.
Šī gada 10.novembrī Kirgizstānas parlaments atbalstīja lēmumu par 2016.gada vasarā parakstītās vienošanās denonsāciju ar Kazahstānu par 100 miljonu USD palīdzības saņemšanu valsts integrācijas veicināšanai Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā (līdzekļi bija paredzēti muitas, kā arī veterināro un fitosanitāro struktūru aprīkojuma pilnveidošanai atbilstoši starptautiskajiem standartiem), norādot, ka solītie līdzekļi netika pārskaitīti. Neilgi pirms Kirgizstānas prezidenta vēlēšanām (notika šī gada 15.oktobrī) A.Atambajevs izteicās, ka Astana mēģinot ietekmēt vēlēšanu iznākumu, vēlāk viņš atzina, ka šis paziņojums nebija korekts. Tomēr Kazahstāna atteicās nosūtīt savus novērotājus uz vēlēšanām, kā arī noteica pastiprinātu režīmu Robežapsardzības spēkos, tādejādi sarežģījot Kirgizstānas iedzīvotājiem robežas šķērsošanu – visos kontroles caurlaides punktos valstu pierobežā izveidojās lielas rindas.
Savukārt Kazahstānas parlamenta spīkers Nurlans Nigmatulins, komentējot A.Atambajeva izteikumus, norādīja, ka tie ir bezatbildīgi un nespēs bojāt abu valstu attiecības. N.Nigmatulins arī norādīja, ka A.Atambajevs savas prezidentūras laikā nav panācis nekādus rezultātus ne ekonomikā, ne politikā, turklāt ir demonstrējis, ka viņam nepiemīt politiska un iekšēja kultūra.
Iespējams, ka jaunajam prezidentam S.Žeenbekovam izdosies „izlīdzināt” domstarpībās Kirgizstānas un Kazahstānas attiecībās. Astana jau ir demonstrējusi gatavību „sākt no jauna”, ko apliecina Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva nosūtītais apsveikums S.Žeenbekovam dzimšanas dienā šī gada 15.novembrī, kā arī aicinājums oficiālā vizītē apmeklēt Astanu.
Savukārt ar Uzbekistānu ir vairāki strīdu posmi pierobežā, kur teritorija nav delimitēta un demarķēta. Jāatzīmē, ka kopš 2016.gada septembra valstu kontakti šo jautājumu risināšanai ir aktivizējušies – Andidžonas apgabalu (Uzbekistāna) apmeklēja apmēram 130 pārstāvju liela Kirgizstānas delegācija, bet atbildes vizīte Ošas apgabalā notika oktobra beigās un to vadīja Uzbekistānas vicepremjerministrs Adhams Ikramovs. Turklāt 2016.gada 19.oktobrī Taškentā notika abu valstu ārlietu ministru pārrunas, kurās tika uzsvērta nepieciešamība attīstīt labas kaimiņattiecības, lai veicinātu sadarbību tirdzniecības, ekonomikas un kultūras jomā. Tomēr valstīm ir bijuši arī vairāki incidenti pierobežā, t.sk. asas diskusijas par naftas un dabasgāzes atradņu „Severnij Soh” un „Čongara-Galča” izstrādi (atrodas strīdu teritorijā). Patlaban valstu attiecības ir ievērojami uzlabojušās, un Uzbekistāna jau ir paudusi gatavību investēt Kambaratas HES būvē, pret ko iepriekš strikti iebilda.
Šī gada novembrī A.Atambajevs izteicās, ka Kirgizstānai ir nepieciešami infrastruktūras projekti enerģētikas un transporta jomā, tādēļ sadarbībā ar Uzbekistānu ir „droši jāņem kredīti un jābūvē dzelzceļš”. Viņš arī minēja, ka jau nākamgad ekspluatācijā ir jānodod automaģistrāle Taškenta – Oša – Kašgara. „Vienlaikus mēs savienosim Kirgizstānas ziemeļus un dienvidus ar dzelzceļu, taču nepieciešamā kredīta noformēšana prasīs dažus gadus, lai gan tā apjoms ir salīdzinoši neliels – daži desmiti miljonu USD. „Mēs saprotam, ka kredīti ir nepieciešami, lai būvētu ceļus un meklētu alternatīvos tirgus. Ķīna ir gatava nodrošināt kredītus, un Pekinai ir nepieciešama lauksaimniecības produkcija, ko spēj piegādāt Kirgizstāna. Situācijā, kad mums „piegriež” sadarbību Eirāzijas Ekonomiskās savienības ietvaros, un nevienam tas neinteresē, mums ir jāmeklē citi tirgi un jāpaplašina sadarbība ar Ķīnu,” teica A.Atambajevs.
Ekonomiskā sadarbība ar Ķīnu ir ļoti plaša – brīvās tirdzniecības zonā Narinā strādā daudzi ķīniešu uzņēmēji. Ķīnas produkcijas (galvenokārt plaša patēriņa preces) īpatsvars republikas importā veido apmēram 17%. Ķīna ir piegādājusi Kirgizstānai arī militāro tehniku, kā arī piedalās kopīgās pretterorisma tematikai veltītajās mācībās. Kirgizstānā ir daudz ķīniešu, kuri iesaistīti tirdzniecībā, kā arī liela uiguru kopiena pierobežā ar Ķīnu (savulaik tas radīja bažas par Ķīnas un Kirgizstānas apvienošanos un cīņu par autonomiju).
Kirgizstānas sadarbība ar Krieviju ir ļoti cieša, un vienīgais „atsaluma” periods bija 2009.gada ziemā, jo pēc vairākkārtējiem Krievijas un Šanhajas Sadarbības organizācijas aicinājumiem slēgt ASV aviācijas bāzi Biškekas lidostā „Manas” un Maskavas solījumiem piešķirt kredītus Biškekai, Kirgizstāna to neizdarīja un koalīcijas spēku bāze palika lidosta, nomainot tās nosaukumu uz Tranzītpārvadājumu centru. Tomēr 2014.gadā centrs tika izvests un sadarbība ar Krieviju arvien vairāk paplašinājās – Kirgizstāna ir dalībvalsts vairākās organizācijās, kurās dominējošā loma ir Krievijai (t.sk. NVS, Šanhajas Sadarbības organizācija, Eirāzijas Ekonomiskā savienība, Muitas savienība, Kolektīvās drošības līguma organizācija).
Krievija ir lielākā Kirgizstānas tirdzniecības partnere (produkcijas importa no Krievijas īpatsvars veido 28%) un finansiālā atbalstītāja, sniedzot bezatlīdzības palīdzību (t.sk. humānās palīdzības un militārā aprīkojuma piegādes) un norakstot Biškekas parādu Maskavai (ik gadu tiek norakstīti 300 miljoni USD). Krievijā strādā daudzi kirgīzu viesstrādnieki, kuru naudas pārskaitījumi veido lielu daļu no Kirgizstānas budžeta.
Patlaban Kirgizstānā izvietoti vairāki Krievijas militārie objekti. Svarīgākais no tiem ir aviācijas bāze Kantā, kas nodrošina Centrālāzijas gaisa telpas kontroli un kuras funkcionēšanu nodrošina 2003.gadā noslēgtā vienošanās. Šī Kolektīvās drošības līguma organizācijas bāze sākotnēji tika izvietota uz 15 gadiem, bet vēlāk līgums pagarināts uz 49 gadiem.
2012.gadā Kirgizstānā tika izveidota Krievijas Apvienotā militārā bāze, kurā iekļauti visi republikā esošie Krievijas militārie objekti – Jūras kara flotes 338.tālo sakaru mezgls Karabaltā (Čujas apgabals) un 954.pretkuģu bruņojuma izmēģinājuma bāze „Koisari” Isikula ezera tuvumā. Sakaru mezgls nodrošina radiosakarus ar kuģiem un zemūdenēm, kā arī veic radiotehnisko izlūkošanu. Par šī objekta ekspluatāciju Krievijai bija jāmaksā aptuveni 3 miljoni USD gadā, taču naudas vietā Krievija nodrošināja Kirgizstānas virsnieku apmācību. Savukārt objekts Isikula ezera tuvumā ir Krievijas īpašums, tur atrodas arī Krievijas un Kirgizstānas kopuzņēmums „Ozero”, kas izstrādā un izmēģina torpēdas. 95% uzņēmuma akciju pieder Krievijai. Isikula ezera tuvumā izvietota torpēdu ražošanas rūpnīca „Dastan”.
Krievijas automātiskā seismiskā stacija Nr. 1 Ičkesū (Isikula apgabals) un radioseismiskā laboratorija Nr. 17 Mailusū (Džalalabadas apgabals) ir iekļautas Krievijas Aizsardzības ministrijas Seismiskā dienesta Vienotā automatizētā seismiskās kontroles sistēmā un ir paredzētas zemestrīču un kodolieroču izmēģinājumu kontrolei. Šo objektu statusu nosaka 1994.gada vienošanās, kas paredz, ka Krievijai par objektu izmantošanu nav jāmaksā, bet ir jāsniedz daļa iegūtās informācijas Kirgizstānas zinātniekiem.
Prezidenta un parlamenta priekšvēlēšanu laikā Kirgizstānas politiķi mēģina iegūt Krievijas atbalstu. Pēc valsts apvērsuma 2010.gada aprīlī Krievija tieši neiesaistījās notikumos Kirgizstānā, taču pirms parlamenta vēlēšanām (tās notika 2010.gada oktobrī) Maskavu apmeklēja vairāku Kirgizstānas partiju vadītāji, kuri tikās ar Krievijas amatpersonām. Tika pieļauts, ka dažas partijas saņēmušas no Krievijas finanšu līdzekļus (10–15 miljoni USD) priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumiem. Krievija mēģināja nostiprināt savas pozīcijas, uzturot kontaktus ar vairākiem politiķiem, kuri savstarpēji ir konkurenti. Iespējams, ka neoficiālās politiskās konsultācijas ar Krievijas pārstāvjiem notika arī 2016.gada septembrī, kad prezidents A.Atambajevs ārstējās Maskavā.
Maskava uzsver distancēšanos no politiskajiem procesiem Kirgizstānā un neizrāda atklātu atbalstu nevienam no kandidātiem, taču Krievijai ir svarīgi būt informētai par norisēm Kirgizstānā. Šī gada augustā Maskavu apmeklēja Kirgizstānas prezidenta amata kandidāts Omurbeks Babanovs (partijas „Respubļika” vadītājs), kurš plašsaziņas līdzekļos ierosināja Kirgizstānā izveidot vēl vienu Krievijas militāro bāzi.
Kirgizstānas valdības pārstāvji vienmēr uzsver, ka Krievija ir stratēģiskā partnere, kā arī atzīmē Maskavas nozīmi ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā republikā.
Šī gada 29.novembrī prezidents S.Žeenbekovs darba vizītē apmeklēja Krieviju, lai ar šīs valsts līderi Vladimiru Putinu un premjerministru Dmitriju Medvedevu apspriestu valstu divpusējo attiecību perspektīvas un sadarbību Eirāzijas Ekonomiskās savienības ietvaros. Prezidenta statusā šī bija pirmā S.Žeenbekova ārvalstu vizīte (viņš stājās amatā šī gada 24.novembrī). Savā inaugurācijas runā viņš akcentēja, ka Kirgizstānas svarīgākās partnervalstis ir Krievija un Ķīna. 
Pēc PSRS sabrukšanas ASV aktivizēja darbību Kirgizstānā, veicinot daudzu nevalstisko organizāciju izveidi un finansējot to darbību. ASV ir piešķīrušas ievērojamus finanšu līdzekļus dažādiem pilsoniskās sabiedrības un demokratizācijas procesu nostiprinošajiem pasākumiem, t.sk. rīkojuši apmācību valsts pārvaldes darbiniekiem un dažādu nozaru speciālistiem.
Laikā no 2001. līdz 2014.gadam lidostā „Manas” Biškekā tika izvietots ASV Tranzītpārvadājumu centrs (sākotnēji – aviācijas bāze), lai sniegtu atbalstu koalīcijas spēku operācijai Afganistānā. Arī pēc centra izvešanas ASV turpina sadarbību ar Kirgizstānu, un 2016.gada rudenī Pentagons piešķīra Biškekas nevalstiskajam centram „Crossroads Central Asia” apmēram 9000 USD sociālekonomiskajām aptaujām par iedzīvotājiem Kirgizstānā un citās reģiona valstīs, īpašu uzsvaru liekot uz viesstrādniekiem, kuri nesen atgriezušies no Krievijas. Aptaujas rezultāti tiks izmantoti pētījumam Viskonsīnas Universitātē, kura kopējais budžets ir vairāk nekā 3 miljoni USD. Aptaujās plānots uzzināt viedokli par ģeopolitiskajiem konfliktiem un lielajām starptautiskajām problēmām, kā arī sociāli ekonomisko situāciju Kirgizstānā, valdības darbu, sociālajiem un dzīves aspektiem. Tiks aptaujātas sešas iedzīvotāju grupas (katrā 8–10 cilvēki) vecumā no 18 līdz 49 gadiem (četras grupas Biškekā un divas citos reģionos), t.sk. divas grupas veidos bijušie viesstrādnieki Krievijā.
Sadarbība ar Tuciju ir diezgan plaša, ko nosaka kopīgā – tjurku tautu – etniskā izcelsme. Turcijas amatpersonas uzsver, ka pozitīvi vērtē Kirgizstānas attīstībā notiekošās pārmaiņas un atbalsta valdības centienus veicināt ekonomikas un valsts iedzīvotāju labklājības izaugsmi. Turcijai ir aktuālas arī pantjurkisma idejas, tādēļ Ankara ir aicinājusi Kirgizstānu pievienoties Tjurku valodīgo valstu savienībai (organizācijas dalībnieces ir arī Azerbaidžāna, Kazahstāna un Turkmenistāna) un Biškekā jau ir notikušas vairākas organizācijas dažāda līmeņa sanāksmes. Kirgizstānas un Turcijas savstarpējās tirdzniecības apjoms nepārtraukti pieaug un drīzumā sasniegs 1 miljardu USD. Turcija bez atlīdzības piegādā militāru tehniku un nodrošina kirgīzu karavīriem iespēju studēt Turcijas militārajās skolās. Turcija arī izvērtē iespējas izveidot republikā farmācijas uzņēmumu un  eksportēt uz Kirgizstānu ārstnieciskos preparātus, paplašināt aptieku tīklu, investēt pārstrādes rūpniecībā.
Turcija caur komercuzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām un izglītības iestādēm ir paplašinājusi savu reliģisko darbību republikā. Turcijas un Kirgizstānas Universitātei „Manas” Ankara piešķīra 150 miljonus USD. Kopš neatkarības atjaunošanas Kirgizstānā strādā vairākas Turcijas izglītības iestādes – liceji gandrīz visās pilsētās un privātā universitāte. Iespējams, ka dažādu reliģisku organizāciju aizsegā darbojās izlūkošanas struktūras, t.sk. no ASV, kuru mērķis ir izvērst aģentūras tīklu Centrālāzijā. Papildus oficiāli reģistrētajām mācību iestādēm Kirgizstānā ir dažādu reliģisko kustību atbalstītāji, t.sk. „Suleimanija”, kas ir īpaši aktīva valsts dienvidos. Savu ideju popularizēšanai „Suleimanija” izmanto turku medreses, kas ir izvietotas vairākos republikas reģionos. Turklāt pēc šo skolu eksāmenu nokārtošanas daži klausītāji tiek sūtīti uz gadu ilgu apmācības kursu Stambulā. Visas šīs medreses finansē Turcijas komercuzņēmumi, kuru republikā ir ļoti daudz, un Ankaras mēģinājumi ideoloģiski nostiprināties republikā joprojām turpinās.

10. maijs

Personas
10.05.2017
Kirgizstānas plašsaziņas līdzekļus ir sagrābuši un sadalījuši politiķi, raksta izdevums „Bagit”.