Izvērstā meklēšana

Moldovas Piedņestras Republika

Ģeogrāfija
Foto: Wikipedia.org
Moldovas Piedņestras Republika

Pašpasludinātā Moldovas Piedņestras Republika (MPR) atrodas Austrumeiropas līdzenuma dienvidrietumos, galvenokārt gar Dņestras upes kreisā krasta līniju (Dņestras upes labajā krastā MPR varasiestādes kontrolē sešas apdzīvotās vietas, ieskaitot Benderu pilsētu). MPR kopējā platība ir 4163 kvadrātkilometru un tās kopējais robežu garums ir 816 km (411 km ar pārējo Moldovu un 405 km ar Ukrainu). MPR nav izejas uz jūru.
MPR teritorija ir pārsvarā līdzena, taču pašpasludinātās republikas ziemeļos atrodas Podolijas augstiene, kuras augstākais punkts paceļas 150 m vjl. Vairāk nekā 80% reģiona aizņem auglīgā stepe, bet 10% – meži, kas sastopami galvenokārt pašpasludinātās republikas ziemeļos.
PMR raksturīgs mēreni kontinentāls klimats ar īsām, mēreni aukstām ziemām (vidējā gaisa temperatūra janvārī ir -3,9ºC) un garām, sausām un karstām vasarām (vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir +21ºC).

Iedzīvotāji

Kopš 20.gs beigām vērojams straujš MPR iedzīvotāju skaita samazinājums. Saskaņā ar 2004.gada tautas skaitīšanas datiem, reģiona pastāvīgo iedzīvotāju skaits kopš 1989.gada samazinājās par ceturtdaļu no 739 700 līdz 554 400 cilvēkiem. Savukārt, kā liecina 2016.gada maijā MPR valdības publicētie 2015.gada oktobra tautas skaitīšanas dati, Piedņestras pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir 475 600 cilvēku, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2004.gadā.
MPR iedzīvotāju skaita un struktūras analīzi apgrūtina ne tikai tas, ka nav pieejami detalizētāki 2015.gadā veiktās tautas skaitīšanas dati, bet arī šo datu uzticamība, ņemot vērā, ka kopš 1998.gada Moldovas Nacionālais statistiskas birojs ir pārstājis publicēt datus par gadskārtējām Piedņestras iedzīvotāju skaita un struktūras izmaiņām. Piemēram, Ukrainas piedņestriešu savienības vadītājs Oļegs Hvoščevskis apgalvo, ka MPR 2015.gada tautas skaitīšanas datos reģiona pastāvīgo iedzīvotāju skaitā ir iekļauti arī ārvalstīs esošie darba migranti un realitātē reģionā dzīvo tikai aptuveni 342 000 cilvēku.

Foto: Demscope.ru
Piedņestras iedzīvotāju vecuma struktūra pa dzimumiem saskaņā ar
1989. un 2004.gadu tautu skaitīšanu datiem

Uz MPR iedzīvotāju skaita izmaiņām būtisku iespaidu ir atstājis ne tikai negatīvais migrācijas saldo, bet arī zemā dzimstība un demogrāfiskā struktūra, kā rezultātā bērnu vecumā līdz 14 gadiem īpatsvars no 1989. līdz 2012.gadam samazinājās no 26,9% līdz 14,9%, bet iedzīvotāju, kas vecāki par 60 gadiem, īpatsvars šajā laikā pieauga no 15,1% līdz 22,9%. Saskaņā ar MPR oficiālajiem datiem, 2010.gadā vīriešu vidējais dzīves ilgums bija 62,5 gadi, bet sieviešu – 72,5 gadi.
Saskaņā ar Piedņestras valdības oficiālajiem 2012.gada datiem, MPR vidējais iedzīvotāju blīvums bija 122,4 cilvēki uz 1 km2. No 1989.gada tautas skaitīšanas datiem izriet, ka reģionā lielākās etniskās grupas bija moldāvi (39,9%), ukraiņi (28,3%) un krievi (24,5%). Citu nacionalitāšu pārstāvji – galvenokārt gagauzi, bulgāri, ebreji un armēņi – veidoja 7,3% no iedzīvotāju kopskaita. Saskaņā ar 2004.gada tautas skaitīšanu, bija vērojams moldāvu īpatsvara samazinājums un austrumslāvu – ukraiņu un krievu – pieaugums: 2004.gadā moldāvi veidoja 31,9%, krievi – 30,3% un ukraiņi 28,8% MPR iedzīvotāju kopskaita. No 2004.gada tautas skaitīšanas datiem izriet, ka 2% reģiona iedzīvotāju ir poļi, 1,5% gagauzi, 1,3% ebreji, 1% baltkrievi, 0,6% vācieši u.c.
91% reģiona iedzīvotāju ir pareizticīgie, bet 4% – Romas katoļi.

Administratīvais iedalījums
Foto: wikiwand.com
Moldovas Piedņestras Republikas administratīvais iedalījums

Administratīvi MPR iedalās piecos rajonos (Grigorjopoles, Dubesari, Kamenkas, Ribņicas un Slobozijas) un divās republikas pakļautības pilsētās – Tiraspole (galvaspilsēta) un Dņestras labajā krastā esošie Benderi, ko MPR kontrolē kopš 1992.gada.
Kopumā MPR teritorijā atrodas astoņas pilsētas – Benderi (saskaņā ar 2014.gada datiem, tajā ir 91 882 iedzīvotāji), Grigorjopole (9381 iedzīvotājs), Dņestrovska (10 436 iedzīvotāji), Dubesari (25 060 iedzīvotāji), Kamenka (8871 iedzīvotājs), Ribņica (47 949 iedzīvotāji), Slobozija (14 618 iedzīvotāji) un Tiraspole (33 807 iedzīvotāji) –, septiņi pilsētas tipa ciemi – Gļinoje, Karmanova, Kolosova, Krasnoje, Majaka un Solņečnoje –, kā arī 143 ciemi.

Ekonomika

Piedņestras ekonomiskais modelis apvieno no bijušās PSRS pārmantotās komandekonomikas un brīvā tirgus ekonomikas iezīmes, kas to padara ekonomiski nekonkurētspējīgu un atkarīgu no Krievijas dotācijām. Pirmkārt, tā ik gadu iekasē aptuveni 300 miljonus USD pārdodot dabasgāzi, ko tai bez maksas piegādā Krievija. Otrkārt, Maskava reģionam infrastruktūras attīstībai un sociālo pabalstu izmaksai ik gadu vēsturiski ir piešķīrusi 150 miljonus USD (tiesa, ņemot vērā Krievijas ekonomiskajās grūtības, Maskava 2015.gadā atteicās pašpasludinātajai republikai sniegt finansiālo palīdzību, taču 2016.gadā tā tika atjaunota). Treškārt, ievērojamu daļu reģiona iekšzemes kopprodukta veido Krievijā strādājošo Piedņestras iedzīvotāju naudas pārskaitījumi uz dzimteni (2015.gadā no viesstrādnieku uz Piedņestru pārskaitītajiem 270 miljoniem USD apmēram 80% bija no Krievijas).
Reģiona ekonomikas pamatu veido četri PSRS laikā izveidoti rūpniecības kompleksi: Ribņicas „Moldovas Metalurģijas kombināts”, tekstilrūpniecības uzņēmums „Tirotex”, Ribņicas Cementa rūpnīca un hidroelektrostacija „MoldGRES”.
MPR ekonomikā ievērojamu lomu spēlē uzņēmēja Viktora Gušana holdings „Šerif”, kurš ir lielākais darba devējs reģionā, nodarbinot apmēram 12 000 cilvēku. Holdingā ietilpst lielveikalu, degvielas uzpildes staciju un mobilo sakaru operatoru ķēdes. Tam ir izdevies monopolizēt vairākus ekonomikas sektorus. Piemēram, tas kontrolē 90% degvielas un 50% celtniecības nozares tirgus. „Šerif” nodokļu pārskaitījumi gadā ir apmēram 30 miljoni USD, kas veido apmēram 15% Piedņestras budžeta ieņēmumu.
„Šerif” baudīja īpašas privilēģijas pirmā Piedņestras prezidenta Igora Smirnova (1991.–2011.gads) laikā, taču situācija mainījās, kad 2011.gadā par MPR prezidentu kļuva Jevgēņijs Ševčuks, kurš no 2006. līdz 2010.gadam vadīja holdingam pietuvināto partiju „Obnovļeņije”. Tomēr 2010.gadā J.Ševčuks nonāca konfliktā ar „Šerif” un, kļūstot par pašpasludinātās republikas prezidentu, viņš 2012.gadā izdeva dekrētu, kas ierobežoja holdinga privilēģijas.
Kopš 2014.gada Piedņestrā ir vērojama nopietna finansiāli ekonomiskā krīze, ko ir veicinājusi nelabvēlīgā ārējā konjunktūra (nestabilitāte Ukrainā, Krievijas, Ukrainas un Moldovas valūtu devalvācija, kā arī pieprasījuma kritums ES). Ekonomisko krīzi lielā mērā ir padziļinājuši arī MPR varasiestāžu pieņemtie lēmumi. Pirmkārt, lai novērstu budžeta deficīta veidošanos, tās 2013.gadā pieņēma lēmumu par 70% paaugstināt gāzes cenas uzņēmumiem. Tas atstāja negatīvu ietekmi uz Ribņicā esošo „Moldovas Metalurģijas kombinātu” un citiem reģiona lielajiem uzņēmumiem, piemēram, Ribņicas cementa fabriku un hidroelektrostaciju „MoldGRES”, kas eksportēja elektroenerģiju uz Moldovu un Rumāniju. Otrkārt, MPR varasiestāžu neelastīgā fiskālā politika, kuras ietvaros tās ilgstoši centās nepieļaut Piedņestras rubļa devalvāciju (tā devalvācija notika tikai 2016.gada martā, kad pirmo reizi kopš 2012.gada Piedņestras rubļa oficiālais kurss tika pazemināts no 11,1 līdz 11,3 Piedņestras rubļiem par vienu USD). Tas negatīvi ietekmēja eksporta preču konkurētspēju un samazināja vietējo patēriņu, jo iedzīvotāji sāka iepirkties Moldovā un Ukrainā, kur ir lētākas preces. Treškārt, J.Ševčuks un valdība izstrādāja likumus, kas privātuzņēmumu darbības apturēšanas gadījumā ļauj tos pārvaldīt valstij, kā arī piedāvāja uzņēmējiem parakstīt klasificētas vienošanās par gāzes tarifu samazinājumu apmaiņā pret daļas kompānijas akciju nodošanu valsts īpašumā. Tādējādi faktiski Piedņestrā notiek slēpta uzņēmumu nacionalizācija.
Rūpnieciskās ražošanas kritums vai apturēšana atstāja negatīvu iespaidu uz pašpasludinātās republikas finansiāli ekonomisko situāciju, jo, no vienas puses, samazinājās lielo rūpniecības uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms, bet, no otras puses, atstāja būtisku iespaidu uz gāzes patēriņu. Ņemot vērā, ka MPR nemaksā par Krievijas dabasgāzes piegādēm, Krievijas gāzes tālākpārdošana veido ievērojamu daļu Piedņestras budžeta ieņēmumu (apmēram 300 miljonus USD gadā). Šie ienākumi tiek izmantoti budžeta deficīta segšanai, taču līdz ar gāzes patēriņa samazināšanos pilnībā segt budžeta deficītu vairs nav iespējams.
MPR smagi skāra pasaules 2008.gada finansiāli ekonomiskā krīze, no kuras tā sāka atlabt tikai 2013.gadā, kad eksports, salīdzinot ar 2012.gadu, pieauga par 42%, bet rūpnieciskā ražošana – par 19%. Tomēr ekonomiskās situācijas uzlabošanās nebija ilgstoša, ko noteica kopš 2014.gada vērojamais Krievijas un Ukrainas konflikts, kas atstāja negatīvu ietekmi uz Krievijas, Ukrainas, kā arī Moldovas ekonomikām, veicinot to nacionālo valūtu vērtības kritumu. Kaut arī 2014.gadā vēl bija vērojams Piedņestras IKP pieaugums par 6,3%, šī tendence nebija ilglaicīga, un 2015.–2017.gadā Piedņestras IKP, salīdzinot ar 2014.gadu, samazinājās par 7%.
2017.gada pirmajā pusgadā MPR ārējās tirdzniecības apgrozījums bija 700,1 miljons USD, kas bija par 1,1% mazāk nekā analoģiskā periodā 2016.gadā. 2017.gada pirmajā pusgadā Piedņestra eksportēja preces 252,4 miljonu USD, bet importēja – 447,7 miljonu USD apmērā.
2017.gada janvārī–novembrī MPR lielākie tirdzniecības partneri bija Krievija (29% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma), Moldova (20%), Ukraina (16%), Rumānija (8%), Vācija (4%) un Itālija (4%).
Sarežģītā ekonomiskā situācija ir veicinājusi dramatisku MPR budžeta ieņēmumu samazināšanos un deficīta veidošanos. 2018.gada MPR budžeta ienākumi ir noteikti 156,7 miljonu USD, bet izdevumi – 283,3 miljonu USD apmērā.
Zemos budžeta ienākumus nosaka ne tikai nelabvēlīgā ārējā konjunktūra, bet arī reģiona nodokļu sistēmas neefektivitāte (piemēram, pievienotās vērtības nodokļa neesamība), kā arī demogrāfiskā krīze (2015.gada oktobrī MPR bija 137 000 strādājošo un 125 000 pensionāru).
Ņemot vērā augošo budžeta deficītu, MPR varasiestādes 2014.gada jūlijā pieņēma lēmumu samazināt budžeta izdevumus un budžeta iestādēs strādājošo atalgojumu par 30%, kā arī paaugstināt nodokļus un atcelt komunālo maksājumu atlaides pensionāriem, kas veicina sociālekonomisko spriedzi, jo gandrīz puse Piedņestras iedzīvotāju ir pensionāri, bet katrs otrais nodarbinātais strādā budžeta iestādēs. Ekonomiskās krīzes rezultātā iedzīvotāju ienākumi kopš 2014.gada ir samazinājušies par apmēram 30%, bet patēriņa līmenis par 21%–22%. Minētie skaitļi liecina, ka iedzīvotāji šobrīd ir spiesti tērēt savus uzkrājumus, kas tuvākajā nākotnē var novest pie vēl lielāka iedzīvotāju pirktspējas krituma. Uz pensionāriem negatīvu ietekmi atstāja arī Maskavas 2015.gadā pieņemtais lēmums, ņemot vērā Krievijas finansiāli ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, uz laiku apturēt Piedņestras pensionāriem ikmēneša pensiju piemaksas 9 USD apmērā (minimālā pensija Piedņestrā 2016.gadā ir 56 USD, bet vidējā – 120 USD).

Personas
Foto: president.gospmr.org
Vadims Krasnoseļskis

Pašpasludinātās republikas prezidents ir Vadims Krasnoseļskis, kuru  2016.gada decembrī notikušajās vēlēšanās atbalstīja 62,3% vēlētāju. Par viņa galveno konkurentu – iepriekšējo MPR prezidentu Jevgēņiju Ševčuku – balsoja 27,38% vēlētāju.
V.Krasnoseļskis dzimis 1970.gadā Aizbaikāla novadā, 1978.gadā viņa ģimene pārcēlās uz Benderiem (Moldova). 1993.gadā viņš ar izcilību absolvējis N.Krilova v.n. Harkovas augstāko raķešu karaspēka inženiertehniskās vadības skolu, bet 2000.gadā – Piedņestras Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Laikā no 1993. līdz 2006.gadam strādājis Piedņestras tiesībsargājošajās struktūrās. 2006.gada novembrī V.Krasnoseļskis ieņēma Piedņestras iekšlietu ministra pirmā vietnieka, bet no 2007.gada janvāra līdz 2012.gada februārim – iekšlietu ministra amatu. 2008.gadā V.Krasnoseļskim piešķirta milicijas ģenerālmajora pakāpe.
V.Krasnoseļskis tiek uzskatīts par pietuvinātu Piedņestras uzņēmējam Viktoram Gušanam, kuram piederošais holdings „Šerif” ir lielākais darba devējs reģionā, nodarbinot vairāk nekā 12 000 cilvēku. Holdingā ietilpst lielveikalu, degvielas uzpildes staciju un mobilo sakaru operatoru ķēdes.
V.Krasnoseļska saistība ar „Šerif” pēc 2015.gadā notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās „Šerif” atbalstītie deputātu kandidāti ieguva 33 no 43 Piedņestras parlamenta mandātiem, nodrošināja viņa kļūšanu par Piedņestras parlamenta priekšsēdētāju. Ņemot vērā, ka Piedņestras iedzīvotāji ar aizdomām raugās uz „Šerif” lielo ietekmi Piedņestras iekšpolitikā, holdingam pietuvinātie politiķi izvairās afišēt savu saistību ar „Šerif”. Tādēļ, līdzīgi kā pirms 2015.gada parlamenta vēlēšanām, 2016.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā V.Krasnoseļskis sevi pozicionēja kā neatkarīgu kandidātu.
V.Krasnoseļska uzvaru prezidenta vēlēšanās noteica ne tikai holdinga „Šerif” viņam nodrošinātais plašais mediju atbalsts, bet arī kopš 2014.gada Piedņestrā vērojamā ekonomiskā krīze, kas veicināja V.Gušanam opozīcijā esošā J.Ševčuka atbalsta kritumu.

Foto: novostipmr.com
Aleksandrs Martinovs

MPR premjerministrs ir Aleksandrs Martinovs, kurš dzimis 1981.gadā Tiraspolē. Ar izcilību absolvējis Tiraspoles Informātikas un tiesību tehnikumu. Bijis sporta kluba „Šerif” ekonomikas nodaļas vadītājs, uzņēmuma „Tiraspoļskij hļebokombinat” direktors un Piedņestras parlamenta Ekonomiskās politikas, budžeta un finanšu lietu ministrijas komitejas vadītājs.

Foto: vspmr.org
Aleksandrs Ščerba

Priedņestras parlamenta priekšsēdētājs kopš 2016.gada decembra ir Aleksandrs Ščerba, kurš dzimis 1973.gadā Odesas apgabalā. Absolvējis Maskavas Starptautisko tiesību institūtu un T.Ševčenko v.n. Piedņestras Valsts universitātes Juridisko fakultāti. 1998.gadā tika iecelts par holdinga „Šerif” Juridiskās nodaļas vadītāju. Laikā no 2000. Līdz 2015.gadam bijis Tiraspoles domes deputāts. 2015.gada novembrī ticis ievēlēts par Piedņestras parlamenta deputātu.

Iekšpolitika

Piedņestra jau kopš pirmsākumiem ir bijusi politiski šašķelta. Tomēr pirmajos gados pēc atdalīšanās no Moldovas pašpasludinātās republikas valdošajā elitē, kuru veidoja galvenokārt lielo reģiona kompāniju pārstāvji, pastāvošās pretrunas neieguva plašu atspoguļojumu. Šī situācija sāka mainīties, kad politiskās ambīcijas sāka izrādīt reģiona lielākā holdinga „Šerif” dibinātājs V.Gušans, 2000.gadā izveidojot politisko kustību „Obnovļeņije”, kas uzvarēja 2005.gada Piedņestras parlamenta vēlēšanās, iegūstot 23 no 43 Piedņestras parlamenta vietām. Viens no „Obnovļeņije” pirmajiem līderiem bija J.Ševčuks, kurš 2006.gadā kļuva par pašpasludinātās republikas parlamenta priekšsēdētāju. Šajā situācijā, ņemot vērā „Obnovļeņije” lielo ietekmi parlamentā, I.Smirnovs bija spiests piešķirt partijai īpašas privilēģijas.
2009.gadā starp J.Ševčuku un I.Smirnovu izcēlās konflikts, jo pēdējais vēlējās samazināt parlamenta ietekmi. Tas veicināja J.Ševčuka atkāpšanos no parlamenta spīkera amata, bet 2010.gadā, nonākot konfliktā ar partijas biedriem, viņš bija spiests pamest arī „Obnovļeņije” vadītāja amatu. Kad J.Ševčuks 2011.gada vēlēšanās, negaidīti uzvarot I.Smirnovu un Kremļa atbalstīto „Šerif” kandidātu Anatoliju Kaminski, kļuva par prezidentu, viņš centās vājināt „Šerif” ietekmi, izdodot dekrētu, kas ierobežoja holdinga privilēģijas.

Foto: kommersant.ru
Jevgēņijs Ševčuks

2011.gadā J.Ševčuks kļuva par MPR prezidentu, pirmajā vēlēšanu kārtā iegūstot 38,55%, bet otrajā – 73,88% vēlētāju atbalstu. Pēc uzvaras prezidenta vēlēšanās J.Ševčuks uzsāka varas konsolidāciju, atbrīvojot no amatiem vai arestējot visas bijušajam prezidentam I.Smirnovam lojālās personas. Ņemot vērā iepriekšminēto, daļa MPR amatpersonu, tostarp bijušais Rīgas omoniets, MPR Valsts Drošības komitejas vadītājs (VDK) Vladimirs Antjufejevs, kurš bija izsludināts starptautiskā meklēšanā par darbībām, kas vērstas uz valsts varas gāšanu 1991.gadā Latvijā, bija spiesti bēgt no pašpasludinātās republikas (pēc bēgšanas no MPR V.Antjufejevs 2014.gadā kļuva par t.s. Doņeckas tautas republikas vicepremjeru). V.Antjufejeva bēgšanas sakarā atzīmēšanas vērta ir 2013.gada maijā notikusī V.Antjufejeva pēcteča VDK vadītāja amatā Vladislava Finagina atbrīvošana no pienākumu izpildes. Kaut arī oficiālais V.Finagina atbrīvošanas iemesls bija saistīts ar maksimālā vecuma dienesta pakāpē sasniegšanu, Piedņestras opozīcijas izdevumos bija sastopama informācija, ka V.Finagins no VDK vadītāja amata atkāpies pats, jo nav vēlējies vērsties pret ārvalstīs dzīvojošajiem J.Ševčuka oponentiem.
Lai konsolidētu savas iekšpolitiskās pozīcijas, J.Ševčuks apvienoja spēka struktūras. Piemēram, 2013.gada decembrī viņš parakstīja rīkojumu par MPR Iekšlietu ministrijas un Muitas komitejas apvienošanu. Muitas ienākumi ne tikai nodrošina lielāko daļu pašpasludinātās republikas budžeta ieņēmumu, bet arī ļauj kontrolēt preču plūsmu, tādējādi apvienošanas rezultātā izveidotā jaunā spēka struktūra ļauj J.Ševčukam ļāva vērsties pret viņam nedraudzīgajām ekonomiskajām struktūrām. Par jaunās iestādes vadītāju tika iecelts J.Ševčuka tuvākais līdzgaitnieks Genādijs Kuzmičevs.
Pēc J.Ševčuka kļūšanas par prezidentu MPR bija vērojams cenzūras pieaugums. Pirmkārt, J.Ševčuks veica visu „valsts” plašsaziņas līdzekļu un to regulatoru vadības nomaiņu. Otrkārt, tika slēgti vairāki ziņu izdevumi („Dņestra”, „Tiras” u.c.), kas simpatizēja opozīcijas partijai „Rodina”, kā arī bijušā Piedņestras vicepremjera Aleksandra Karamana interneta medijs „Piedņestras atklātais forums”. Vienlaikus ar nevēlamo informācijas resursu slēgšanu Piedņestrā tika uzsākta varas kontrolētu mediju tīkla izveide. Piemēram, 2012.gada beigās tika apvienoti „Pirmā Piedņestras televīzija” un „Radio Piedņestra”, bet republikas informācijas aģentūra „Olivia-press” tika pārdēvēta par „Piedņestras Ziņām”. Treškārt, kopš 2013.gada maija Piedņestrā tika bloķēti lielākie interneta diskusiju forumi, kā arī slēgts lielākais pašpasludinātās republikas sociālais tīkls „Piedņestras sociālais forums”, kuru diennaktī apmeklēja 10 000 unikālo lietotāju.
Kopš 2014.gada, ņemot vērā reģiona finansiāli ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, bija vērojams K.Ševčuka atbalsta kritums, ko apliecināja 2015.gada novembra Piedņestras parlamenta vēlēšanas. Tajās galvenā cīņa izvērtās starp „Šerif” un J.Ševčuka atbalstītajiem kandidātiem, no kuriem absolūtais vairākums (95%), nevēloties afišēt savu piederību vienai no minētajām nometnēm, sevi pozicionēja kā neatkarīgos deputātus. Šo vēlēšanu rezultātā „Obnovļeņije” pārstāvji parlamentā ieguva 35 no 43 deputātu vietām, kas ne tikai partijai ļāva palielināt deputātu skaitu (2010.gada vēlēšanās tā ieguva 25 deputātu mandātus), bet arī iegūt konstitucionālo vairākumu.
Šo vēlēšanu kontekstā pirmo reizi pašpasludinātās republikas vēsturē bija vērojama zināma iekšpolitiskā diskursa maiņa: ja iepriekš Piedņestras priekšvēlēšanu laikā politiskie spēki uzsvaru lika uz ārpolitisko faktoru (Piedņestras tuvināšanos Krievijai un nepieciešamību iedzīvotājiem konsolidēties pret ārējo ienaidnieku – Moldovu), tad 2015.gadā J.Ševčuks par galveno vēlēšanu lozungu izvirzīja cīņu pret oligarhiem. Turklāt, pēc bijušā Piedņestras ārlietu ministra, politologa Valērija Lickaja teiktā, 2015.gada parlamenta vēlēšanas bija pirmā reize, kad vēlēšanu procesā neiesaistījās Krievija, aģitējot par labu kādam konkrētam politiskajam spēkam.
Situācija pašpasludinātajā republikā turpināja saglabāties saspringta līdz 2016.gada decembrī notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja V.Gušanam pietuvinātais V.Krasnoseļskis.
V.Krasnoseļska kļūšana par prezidentu pavēra „Šerif” pārstāvjiem iespēju veikt virknes amatpersonu nomaiņu, nostiprinot ietekmi izpildvarā. 2016.gada decembrī V.Krasnoseļski Piedņestras parlamenta priekšsēdētāja amatā nomainīja cits „Šerif” grupējuma pārstāvis – A. Ščerba.  Par premjerministru tika apstiprināts Piedņestras parlamenta Ekonomiskās politikas, budžeta un finanšu lietu ministrijas komitejas vadītājs A. Martinovs. Par Centrālās bankas vadītāju tika iecelts holdingā „Šerif” ietilpstošās „Agroprombank” līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Vladislavs Tidva, bet par prokuroru – Anatolijs Gureckis, kurš savulaik bija V.Gušana kādreizējā futbola kluba „Tiraspoļ” prezidents.
„Šerif” ietekmes nostiprināšanās pašpasludinātajā republikā nostādīja J.Ševčuku sarežģītā situācijā, kuras ietekmē bijušais prezidents 2017.gada jūlijā pameta Piedņestras teritoriju un kādu laiku uzturējās Kišiņevā, bet pēc tam devās uz Maskavu, jo bažījās par iespējamiem V.Gušana plāniem viņu noslepkavot. Vienlaikus pret J.Ševčuku tika uzsāktas piecas krimināllietas, tostarp par vairāku miljonu USD novirzīšanu ofšoru kontiem, izmantojot Moldovas Demokrātiskās partijas vadītājam oligarham Vladam Plahotņukam piederošu komercbanku.
Tāpat kopš 2016.gada nogales ir bijuši vērojami „Šerif” centieni pārņemt kontroli pār Piedņestras „valsts” medijiem. Proti, par Piedņestras Valsts sakaru dienesta (VSD) vadītāju tika iecelta bijusī V.Krasnoseļska preses sekretāre Lidija Kolodka. Vienlaikus par Piedņestras Valsts televīzijas un radio kompānijas (VTRK), kuras sastāvā ietilpst pašpasludinātajā republikā lielākais televīzijas kanāls „Pervij Pridņestrovskij”, radiostacija „Radio 1” un ziņu aģentūra „Novosti Pridņestrovja”, vadītāju iecelts Igors Ņikitenko, kurš līdz J.Ševčuka nākšanai pie varas 2011.gadā bija „Pervij Pridņestrovskij” galvenais redaktors. Līdz ar VSD un VTRK vadītāju nomaiņu holdings „Šerif”, kas kontrolē lielāko daļu populārāko privāto Piedņestras plašsaziņas līdzekļu, ir ieguvis praktiski pilnīgu monopolu pār Piedņestras informācijas telpu.

Ārpolitika

MPR ir uzskatāma par pašpasludinātu republiku, kuras neatkarību līdz šim nav atzinusi neviena ANO dalībvalsts, un starptautiski tā tiek definēta kā Moldovas sastāvdaļa. Vienlaikus MPR valstiskumu 2006.gadā ir atzinušas Abhāzijas, Dienvidosetijas un Kalnu Karabahas pašpasludinātās republikas.
MPR starptautiski neatzītā tiesiskā statusa, nelielā izmēra un faktiski pilnīgās politiskās un finansiālās atkarības no Krievijas ietekmē tā ir uzlūkojama nevis par starptautisku subjektu, bet gan par objektu, kura iespējas veidot patstāvīgu ārpolitiku ir ierobežotas. Ņemot vērā iepriekšminēto, MPR ārpolitisko stāvokli nosaka galvenokārt Krievijas, Rietumvalstu, Ukrainas un Moldovas attiecību mijiedarbība.
Saskaņā ar 2012.gadā apstiprināto Piedņestras ārpolitikas koncepciju, Piedņestra iestājas par stabilitāti un drošību reģionā, kuras svarīgākie elementi ir Krievijas miera spēku klātbūtne Piedņestras konflikta zonā un t.s. 5+2 formāta sarunas, kurās bez PMR un Moldovas ir iesaistīta arī Krievija, Ukraina, EDSO, ASV un ES. Koncepcijā ir izdalīti galvenie Piedņestras ārpolitikas virzieni. Starp tiem galvenā prioritāte ir ierādīta attiecībām ar Krieviju, pēc tam prioritāšu kārtībā – ar Ukrainu, Moldovu, Abhāziju, Dienvidosetiju un Kalnu Karabahu un tikai pēc tam ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām.
MPR ārpolitikas koncepcijā norādīts, ka pašpasludinātās republikas prioritārais ārpolitiskais mērķis ir Piedņestras pilnīga ekonomiska, kulturāla un politiska integrācija Krievijā. Atšķirībā no iepriekšējās (2005.gadā apstiprinātās) ārpolitikas koncepcijas, kur kā prioritārie ārpolitikas virzieni bija noteikti attiecības ar Moldovu un NVS valstīm un attiecības ar Krieviju nebija īpaši izceltas, pašreizējā koncepcijā kā galvenā prioritāte ir noteikta integrācija Krievijas kūrētajos integrācijas projektos (Muitas savienība, Eirāzijas Ekonomiskā savienība) un perspektīvā – arī Krievijas sastāvā. No vienas puses, MPR varasiestāžu iniciatīvas par integrāciju Krievijā ir kalpojušas iekšpolitiskiem mērķiem, lai stiprinātu pozīcijas pirms vēlēšanām un novērstu sabiedrības uzmanību no smagā finansiāli ekonomiskā stāvokļa, bet, no otras puses – Krievija tās atsevišķos gadījumos ir izmantojusi kā spiediena līdzekli savu ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Proti, ir vērojama skaidra korelācija starp šīm MPR iniciatīvām un Krievijas un Moldovas un/vai Krievijas un Ukrainas attiecību saasināšanos.
Maskava ir izmantojusi Piedņestru, lai bloķētu Moldovas eiroatlantiskos centienus un noturētu to savā ietekmes sfērā. Vienlaikus Maskava ir centusies izmantot militāro klātbūtni Piedņestrā, lai nepieļautu ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas elementu izvietošanu Rumānijā, par ko liecina Piedņestras varasiestāžu paziņojumi, ka šādā gadījumā Piedņestrā varētu tikt izvietoti Krievijas operatīvi taktiskie raķešu kompleksi „Iskander”. Maskavas ilgtermiņa mērķis ir Piedņestras konflikta atrisināšana atbilstoši 2003.gadā izstrādātā t.s. Kozaka memoranda principiem, kas paredz Moldovas pārvēršanu par federāciju, kuras ietvaros Piedņestras reģions iegūtu tiesības bloķēt visas Maskavai nevēlamās Moldovas iekšpolitiskās un ārpolitiskās iniciatīvas.
Maskavas ieinteresētība tai labvēlīga Piedņestras konflikta atrisināšanā bija viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ Krievija 2011.gadā iestājās par pašpasludinātās republikas ilggadējā līdera I.Smirnova, kurš ieņēma nepiekāpīgu pozīciju par Piedņestras reģiona reintegrāciju Moldovas sastāvā, nomaiņu. Lai nepieļautu I.Smirnova pārvēlēšanu 2011.gadā notikušajās prezidenta vēlēšanās, Krievijas televīzijas kanālos, kuri Piedņestrā bauda plašu popularitāti, tika izvērsta viņa diskreditācijas kampaņa, apsūdzot viņu korupcijā. Kaut arī 2011.gada MPR prezidenta vēlēšanās uzvarēja nevis Kremļa atbalstītais A.Kaminskis, bet gan bijušais MPR parlamenta spīkers J.Ševčuks, tas netraucēja Maskavas un Tiraspoles pragmatisku attiecību attīstībai. No vienas puses, J.Ševčuks ir demonstrējis lojalitāti Krievijai, bet, no otras – viņa iekšpolitiskās pozīcijas ir daudz vājākas nekā I.Smirnovam, kas ir ļāvis Maskavai palielināt ietekmi reģionā, izmantojot MPR iekšienē pastāvošās pretrunas.
Ņemot vērā MPR lielo atkarību no Krievijas, uz Piedņestru būtisku ietekmi ir atstājis kopš 2014.gada vērojamais Krievijas un Ukrainas konflikts, kura ietekmē Kijeva uzlūko MPR kā potenciālo draudu avotu un ir pieņēmusi vairākus pret to tieši vai netieši vērstus lēmumus. Pirmkārt, Kijeva 2014.gadā padarīja stingrāku Piedņestrā dzīvojošo vīriešu, kuriem ir Krievijas pilsonība, vecumā no 17 līdz 65 gadiem iebraukšanas kārtību Ukrainā. Otrkārt, 2015.gada maijā Ukrainas parlaments denonsēja piecas militārās vienošanās ar Krieviju: Līgumu par Ukrainas un Krievijas sadarbību militārajā jomā, Vienošanos par Krievijas militāro formējumu, kas uz laiku atrodas Moldovas teritorijā, tranzītu caur Ukrainas teritoriju, Vienošanos par militāro starpvalstu pārvadājumiem un to norēķiniem, Vienošanos par sadarbību militārās izlūkošanas jomā un Vienošanos par savstarpēju slepenās informācijas aizsardzību. Šis lēmums ir apgrūtinājis Piedņestrā dislocēto Krievijas spēku funkcionēšanu. Treškārt, vērojama Ukrainas un Rumānijas darbību koordinācija Piedņestras konflikta noregulēšanai. 2015.gada 17.martā pēc tikšanās ar Rumānijas prezidentu Klausu Johannesu Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņoja, ka Kijeva koordinēs savu ārpolitiku ar Bukaresti, lai palīdzētu Moldovai atjaunot teritoriālo veselumu, reintegrējot Piedņestru.
Reaģējot uz iepriekšminēto, MPR varasiestādes kopš 2014.gada ir nākušas klajā ar regulāriem paziņojumiem par Moldovas un Ukrainas īstenotu pašpasludinātās republikas ekonomisko blokādi (šie paziņojumi ļauj attaisnot arī MPR varasiestāžu nespēju risināt pašpasludinātās republikas finansiāli ekonomiskās problēmas). Tomēr Ukrainas lielā nozīme MPR ekonomikā un Piedņestras konflikta noregulēšanas sarunās ir likušas Tiraspolei ieņemt samierniecisku nostāju, izvairoties no pozicionēšanās Donbasa konflikta sakarā, kaut arī Piedņestras plašsaziņas līdzekļi 2014.gadā galvenokārt atkārtoja Kremļa versiju par notikumiem Ukrainā, attēlojot Kijevu kā draudu un potenciālu agresoru. Saskaņā ar MPR ārlietu ministra Vitālija Ignatjeva 2016.gada oktobra paziņojumu, viena no galvenajām MPR ārpolitikas prioritātēm joprojām ir attiecību attīstība ar Ukrainu. Tādēļ Tiraspole ir atteikusies oficiāli komentēt Donbasā notiekošo konfliktu un attīstīt jebkāda veida attiecības ar t.s. Doņeckas un Luhanskas tautu republikām.

20. februāris

Ārpolitika
20.02.2018 79 skatījumi
Šī gada 17.februārī starptautiskās Minhenes Drošības konferences kuluāros notikušo pārrunu laikā Moldovas un Krievijas ārlietu ministri Tudors Uļjanovskis un Sergejs Lavrovs pauduši gatavību normalizēt abu valstu attiecības, raksta izdevums „Kommersant”.

18. jūlijs

Ārpolitika
18.07.2017 643 skatījumi
Uz Ukrainas un Moldovas robežas separātiskā Piedņestras reģiona posma pirmdien tika atklāts pirmais abu valstu kopīgais muitas kontrolpunkts, informē „Newsmaker”.

20. jūnijs

Ārpolitika
20.06.2017 404 skatījumi
Uzņemot separātiskās Piedņestras republikas delegāciju, Lielbritānija attiecībās ar Moldovu radījusi diplomātisko attiecību saspīlējumu.

03. aprīlis

Ārpolitika
03.04.2017 538 skatījumi
Vienojoties par dažādiem savstarpējiem atvieglojumiem un sadarbības veidiem, stabilizējas Moldovas attiecības ar pašpasludināto Piedņestras republiku.

15. marts

Ārpolitika
15.03.2017 556 skatījumi
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Karasins paziņojis par nepieciešamību aktivizēt Piedņestras konflikta noregulēšanas sarunas.

13. februāris

Ārpolitika
13.02.2017 328 skatījumi
Piedņestras prezidents Vadims Krasnoseļskis lūdz kremlim finanšu palīdzību, lai rastu risinājumu budžeta izdevumu sabalansēšanai.

19. janvāris

Ārpolitika
19.01.2017 568 skatījumi
No š.g. 16. līdz 18.janvārim Moldovas jaunievēlētais prezidents Igors Dodons savā pirmajā ārvalstu vizītē uzturējās Krievijā, kur tikās ar Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu, Federācijas padomes priekšsēdētāju Valentīnu Matvijenko, vicepremjeru, Krievijas prezidenta speciālo pārstāvi Piedņestras jaut...