Plašsaziņas līdzekļu kontrolmehāmismi Centrālāzijas valstīs. I daļa

16.05.2018 komentāri 27 skatījumi
Atslēgas vārdi: Kazahstāna, Kirgizstāna

Plašsaziņas līdzekļu, tajā skaitā elektronisko, nozīme ir ļoti liela iedzīvotāju ātrai informēšanai par reģionālām un globālām norisēm, kā arī vēlamas ietekmes izdarīšanai, tādēļ mediju attīstībai un kontrolēšanai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.
Pēc PSRS sabrukšanas Centrālāzijas reģiona valstīs drukāto plašsaziņas līdzekļu, televīzijas un interneta attīstība bija atšķirīga (piemēram, interneta ienākšana Turkmenistānā notika ievērojami vēlāk, nekā citās valstīs), tomēr vērojamas arī kopīgas tendences – valdošās elites īsteno nacionālu mediju politiku, mēģinot minimalizēt ārējo ietekmi (Rietumu, Krievijas, Ķīnas, islāma), kā arī stiprināt esošās varas stabilitāti, ziņojot par daudzajiem panākumiem dažādās jomās un valstu vadītāju efektīvo darbību. Neraugoties uz veidoto iedzīvotāju izolētību no ārējās ietekmes, pieaug sociālo tīklu lietotāju un digitālo plašsaziņas līdzekļu skaits, kurus ir sarežģītāk kontrolēt, nekā televīziju vai drukāto presi. Lai nepieļautu pastāvošās varas apdraudējumu un iedzīvotāju lielu politisku aktivitāti, visās reģiona valstīs uz laiku tiek bloķēta piekļuve kādām informācijas aģentūrām, mājas lapām vai sociālajiem tīkliem. Turklāt visās Centrālāzijas valstīs pēdējos gados ir atbalstīti likumi par plašsaziņas līdzekļu darbības regulēšanu.
Daudziem reģiona plašsaziņas līdzekļiem trūkst profesionālu darbinieku (situācijas iemesls ir zemais algu līmenis nozarē), nepietiekamie reitingu rādītāji reklāmdevēju piesaistīšanai, kā arī 2015.gadā notikusī pāreja uz digitālo raidīšanu – trūkst līdzekļu nepieciešamā aprīkojuma iegādei. Lai risinātu pastāvošās problēmas, dažādas starptautiskās organizācijas un fondi, tajā skaitā ASV valdības programma USAID, finansē konferenču rīkošanu Centrālāzijas mediju speciālistiem.

Kazahstāna

Kazahstānā ir oficiāli reģistrēti vairāk nekā 2000 plašsaziņas līdzekļu, taču liela daļa reģistrēto īpašnieku ir „statisti”. Daudzi plašsaziņas līdzekļi ir izvietoti valsts apgabalos un tiem trūkst finansējuma sava kontenta veidošanai un nav gandrīz nekādas ietekmes uz sabiedriskās domas veidošanu valstī. Savukārt apmēram 100 plašsaziņas līdzekļiem ir slēptie īpašnieki. Tiem ir plašs korespondentu loks visos valsts apgabalos, labs finansējums un tehniskais nodrošinājums, taču tie visi koordinē savu darbību un publiskotos materiālus ar ietekmes grupām, un ir veidoti, lai atbalstītu valdības pieņemtos lēmumus.
2017.gada sākumā stājās spēkā vienotās „Prasības informācijas komunikāciju tehnoloģijām un informācijas drošības garantēšanai”. Šis dokuments ir daļa no valsts politikas informācijas telpas kontrolei republikā – iepriekš tika ieviests nacionālais drošības sertifikāts, kas ļāva monitorēt šifrētos savienojumus, vēlāk valsts struktūrās tika aizliegta mobilo iekārtu lietošana, kurās pieejams internets. Jaunajās prasībās iekļauti nosacījumi darbam ar ierobežotas pieejamības dienesta informāciju, kuru tagad nav iespējams sūtīt pa neaizsargātiem sakaru un radiokanāliem (kas nav aprīkoti ar informācijas kriptogrāfiskās aizsardzības līdzekļiem). Turklāt prasībām pakļautajiem ierēdņiem turpmāk būs jālieto tikai attiecīgo resoru īsziņu dienesti un elektroniskie pasti, kas izvietoti domēnu (mājas lapas tīkla adrese) zonās „gov.kz” un „mem.kaz”. Visas lietotāju tīklā veiktās darbības tiks fiksētas un uzglabātas vismaz trīs gadus. Jaunās prasības ir pirmais likums, kas nosaka noteikumus informācijas komunikācijas un informācijas drošības garantēšanas jomā.
Pēc anonīmiem avotiem, pēdējo 20 gadu laikā lielākais mediju magnāts ir Dariga Nazarbajeva (prezidenta vecākā meita), kura patlaban ir parlamenta augšpalātas Starptautisko attiecību, aizsardzības un drošības komitejas priekšsēdētāja vietniece. Lai gan 2008.gadā tika minēts, ka par 100 miljoniem USD viņa ir pārdevusi savas akcijas informācijas aģentūrā „Habar” („Ziņas”, tās sastāvā ir četri valstī raidošie televīzijas kanāli) valsts holdingam „Samgau”, eksperti ir pārliecināti, ka D.Nazarbajeva joprojām kontrolē „Habar” darbību.
Uzņēmēju palātas „Atameken” vadītājs Timurs Kulibajevs (Dinaras Nazarbajevas, prezidenta vidējās meitas vīrs) arī netieši kontrolē vairākus plašsaziņas līdzekļus, kas ievērojami ietekmē sabiedrisko domu, kā arī valdības ekonomiskos un politiskos lēmumus.
Nacionālās drošības komitejas (valsts svarīgākā spēka struktūra) vadītājs Karims Masimovs pievērsās „savu” mediju veidošanai pirms septiņiem gadiem (tad viņš bija premjerministra amatā), un šim mērķim neesot konsultējies ar Krievijas vai Ukrainas speciālistiem, kā ierasts, bet aicinājis Rietumeiropas, tajā skaitā Vācijas, speciālistus. Tas ir veicinājis šo resursu popularitātes pieaugumu.
Vairāki plašsaziņas līdzekļi ir uzņēmēja, bijušā Demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības jautājumu komisijas vadītāja Bulata Utemuratova kontrolē. Viņš tiek uzskatīts par vienu no prezidentam pietuvinātām personām. B.Utemuratovs gandrīz neiejaucas viņam piederošo plašsaziņas līdzekļu redakciju darbībā, tajos tiek publiskoti arī daži kritiski materiāli. Turklāt, pēc neoficiālas informācijas, B.Utemuratovam pieder daļas opozīcijas izdevumos, kas nodrošina tiem iespēju eksistēt, taču apmaiņā pret to šajos plašsaziņas līdzekļos netiek publiskoti asi kritiski materiāli par B.Utemuratovu un N.Nazarbajevu.
Bez minētajiem lielākajiem plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem Kazahstānā ir arī vēl dažas finanšu rūpnieciskās grupas, kuras tieši vai netieši ir dažādu mediju īpašnieki.

2009.gadā interneta vietnes tika atzītas par plašsaziņas līdzekļiem, tādēļ šo resursu īpašniekiem paredzēta tāda pati atbildība (tajā skaitā kriminālā) par informācijas saturu kā laikrakstu un citu plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem un redaktoriem. 2011.gadā stājās spēkā izmaiņas likumā par televīziju un radio, kas paredz reģistrēt ārvalstu un vietējos teleradiokanālus, kā arī sertificēt individuālās satelīta antenas, turklāt prasības to uzstādīšanai nosaka vietējās varas struktūras. Vienlaikus valsts televīzijā tika demonstrēts miniseriāls „Astana – mana mīla”, kura izveidi ierosināja N.Nazarbajevs un kurā iekļautas atziņas par nacionālo identitāti un valsts attīstību nākotnē. Filmā uzsvērta prezidenta nozīme valsts nostiprināšanā, kā arī iespēja katram valsts iedzīvotājam īstenot savu sapni.
2011.gada nogalē tika apstiprināti noteikumi interneta nodrošinājumam, kas paredz stingrāku kontroli par tā lietotājiem, tajā skaitā interneta operatoriem divus gadus ir jāglabā informācija par visiem abonentiem un nepieciešamības gadījumā tā jānodod tiesībsargājošajām struktūrām. Interneta kafejnīcu īpašniekiem ir jāuzstāda novērošanas kameras un divos žurnālos jāfiksē lietotāju pases dati un apmeklētās interneta vietnes, kā arī datoru IP adreses.
2012.gada sākumā premjerministra kancelejas pakļautībā tika izveidots centrālais dienests komunikācijai ar plašsaziņas līdzekļiem un valdības oficiālā pārstāvja amats, lai nodrošinātu iespēju žurnālistiem operatīvi saņemt ziņas par oficiālo nostāju dažādos jautājumos un veicinātu sabiedrisko kontroli pār valsts un nozaru programmu realizēšanu. Tajā pašā laikā tika lemts par ziņu publiskošanu plašsaziņas līdzekļos ārkārtas situāciju gadījumā. 2012.gadā Informatizācijas, sakaru un teleradioraidīšanas dienests izveidoja Reaģēšanas uz datorincidentiem aģentūru, kuras uzdevums ir veidot republikas interneta portālu „melno sarakstu” (tajā iekļaujami pornogrāfiskie un ekstrēmisma saiti), kā arī bloķēt to darbību.
2014.gadā tika izstrādāti noteikumi valsts struktūrām „Par interneta, tajā skaitā sociālo tīklu, izmantošanu”. Tajos tika iekļauts aicinājums nepārsūtīt un nepubliskot savās mājas lapās foto, video, audio un tekstu materiālus ar kritiku par valsti, valsts struktūrām un to darbiniekiem, kā arī neiekļaut draugos lietotājus, kuri kritizē Kazahstānas valdību un tās īstenoto politiku.
2015.gadā Valsts sakaru, informatizācijas un informācijas Drukāto plašsaziņas līdzekļu un interneta resursu darba pārvalde nosūtīja vairākiem plašsaziņas līdzekļiem instrukciju, kā būtu jāatspoguļo situācija valstī, kad tiek veikti pasākumi ekonomiskās situācijas uzlabošanai. Instrukcijā bija norādīts, ka materiālu pasniegšanā būtu jāievēro sekojošie noteikumi: sadaļā „Galvenās ziņas” jāievieto 1-2 materiāli par attiecīgajiem brīfingiem (kas veltīti ekonomiskās situācijas analīzei); ik nedēļu jāpublisko ekspertu vērtējumi par Kazahstānas pareizajiem pasākumiem un stabilitātes rezervēm, kas ļaus pārvarēt krīzi; vismaz reizi mēnesī jāgatavo infografika par republikas sasniegumiem neatkarības gados; ikdienas materiālos jāpublisko ziņas par negatīvām sociālām parādībām citās valstīs; jānodrošina informatīvs atbalsts norisēm, kas ieplānotas projektu „Industrializācija”, „EXPO-2017”, „Valsts vadītāja vēstījums” un citu ietvaros.
2017.gada augustā Nacionālās drošības komitejas pakļautībā tika nodots Informatizācijas, sakaru un teleradioraidīšanas dienests. Tādejādi spēka struktūrai ir nodrošināta pilnīga kontrole pār internetu, mobilajiem sakariem un teleradiopārraidēm valstī. Pakļautības maiņa bija gaidāms lēmums, tas apliecina Nacionālās drošības komitejas pilnvaru palielināšanu. 2017.gada sākumā N.Nazarbajevs uzdeva izveidot sistēmu „Kazahstānas kibervairogs”, kas nodrošinātu valsts datoru aizsardzību no hakeru uzbrukumiem. Arī vēlāk N.Nazarbajevs uzsvēra, ka spēka struktūrām ir jābūt modrām, jo valsts ienaidnieki ir starptautiskais terorirsms, hibrīdkari un „iekšējie pretinieki”.

Foto: Fergananews
Žanbolats Mamajs tiesas zālē

Vienlaikus ar likumdošanas izstrādi mediju kontrolei, norisinās neatkarīgo un opozīcijas plašsaziņas līdzekļu žurnālistu vajāšana. 2017.gada februārī tika aizturēts opozīcijas laikraksta „Sajasi kalam. Tribuna” redaktora pienākumu izpildītājs Žanbolats Mamajs – sakarā ar aizdomām par ekonomiskiem noziegumiem – apmēram 110 000 USD saņemšanu no uzņēmēja Muhtara Abļazova (dzīvo Francijā, tiek uzskatīts par galveno N.Nazarbajeva pretinieku, jo publisko ziņas par nelikumībām republikā), kurš Kazahstānā ir notiesāts ar 20 gadu brīvības atņemšanu un īpašumu konfiskāciju par bankas „BTA Bank” līdzekļu (kopumā apmēram sešu miljardu USD) nolaupīšanu. 2017.gada septembrī Ž.Mamajs tika notiesāts ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem un mantas konfiskāciju, kā arī aizliegumu trīs gadus pēc atbrīvošanas strādāt par žurnālistu.

Foto: Fergananews
Lukpans Ahmedjarovs

2017.gada augustā neatkarīgā laikraksta „Uraļskaja ņedeļa” redaktoram Lukpanam Ahmedjarovam tika liegta izbraukšana no Kazahstānas uz Kirgizstānu, kur bija plānota viņa piedalīšanās žurnālistu seminārā. Robežsargi skaidroja, ka L.Ahmedjarovs tiekot apsūdzēts par necenzētas leksikas izmantošanu telefonsarunā ar policistu, kurš pieprasījis nekavējoties ierasties kāda administratīva protokola sarakstīšanai. Sakarā ar šo incidentu par atbildētāju tika atzīts laikraksts „Uraļskaja gazeta”, bet L.Ahmedjarovs ir liecinieka statusā.
2012.gadā notika uzbrukums L.Ahmedjarovam (viņam tika konstatēti astoņi naža dūrieni un divi ievainojumi no traumatiska ieroča). Tajā pašā gadā viņam tika piespriesta organizācijas „Reportieri bez robežām” Pītera Maklera prēmija par godīgu un drosmīgu informēšanu par notikumiem valstī, kur vārda brīvība netiek garantēta vai netiek ievērota.
2017.gada nogalē N.Nazarbajevs atbalstīja grozījumus likumos par informāciju un komunikāciju, kas paredz, ka elektronisko resursu īpašniekiem jāslēdz ar lasītājiem rakstiska vienošanās par informācijas ievietošanu.Tas nozīmē, ka informācijas ievietošana iespējama, ja ar resursa īpašnieku noslēgta rakstiska vienošanās (tajā skaitā elektroniska), izmantojot identifikāciju „elektroniskās valdības” portālā vai mobilo sakaru abonenta numuru (nosūta sms ar paroli vienošanās noslēgšanai). Pēc vienošanās noslēgšanas lietotājam ir tiesības ievietot informāciju ar savu vārdu vai brīvi izvēlētu pseidonīmu, savukārt elektroniskā resursa īpašnieka pienākums būs saglabāt informāciju visu vienošanās noteikto laiku, kā arī trīs mēnešus pēc tās laušanas.
Varas pārstāvji uzsver, ka grozījumi informācijas telpā paredzēti, lai stiprinātu drošību un mazinātu radikālo ideju izplatīšanos. Vienlaikus ierobežojumi ir mēģinājums pastiprināt kontroli par iekšpolitikas norisēm un nodrošināt preventīvus pasākumus iedzīvotāju iespējamām neapmierinātības izpausmēm.

Kirgizstāna

2017.gada jūnijā prezidents Almazbeks Atambajevs apstiprināja grozījumus likumā „Par plašsaziņas līdzekļiem”, kas nosaka ierobežojumus ārvalstniekiem dibināt plašsaziņas līdzekļus Kirgizstānā, kā arī būt esošo mediju akciju (daļu) turētājiem. Turklāt televīzijas kanāla dibināšana ir iespējama tikai Kirgizstānas pilsonim vai kompānijai, kas reģistrēta un veic savu darbību republikā. Paralamentārieši bija ierosinājuši likumprojektu, kas paredzētu pastiprināt kontroli pār interneta vietnēm un sociālajiem tīkliem, kā arī noteiktu elektronisko resursu īpašniekiem un lietotājiem tādu pašu atbildību kā citiem plašsaziņas līdzekļiem, tajā skaitā uzdodot vietņu īpašniekiem, kuru auditorija pārsniedz 1000 cilvēku, pārbaudīt ievietojamo materiālu atbilstību patiesībai, kā arī publiskot savu vārdu un elektronisko adresi. Ierosinājums izraisīja plašu kritiku, un tas tika atsaukts.
Politiskās cīņas saasināšanās pirms prezidenta vēlēšanām 2017.gada oktobrī bija ietekmējusi arī plašsaziņas līdzekļus. 2017.gada pavasarī no Kirgizstānas tika izsūtīts laikraksta „Ņezavisimaja gazeta” korespondents Grigorijs Mihailovs, marta sākumā Ģenerālprokuratūra iesniedza prasības pret dažiem žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem (tajā skaitā informācijas aģentūrām „Zanoza” un „24”, kā arī radio „Azattik”) par vairāk nekā 315 000 USD sakarā ar to, ka tie publiskoja un citēja opozīcijas pārstāvju kritiskos izteikumus par prezidentu un Sociāldemokrātiskās partijas reitinga straujo kritumu. A.Atambajevs bija apsūdzējis žurnālistus apmelošanā, mēģinājumos destabilizēt situāciju valstī, diskreditēt prezidentu un republiku starptautiskajā sabiedrībā. Tomēr žurnālistu atbalstam 2017.gada 18.martā Biškekā notika vārda brīvības atbalsta maršs, kurā piedalījās apmēram 150 cilvēku. Lai gan akcija bija mierīga, tika aizturēti pieci tās dalībnieki.
2017.gada 22.augustā atbilstoši tiesas lēmumam tika slēgts opozīcijas televīzijas kanāls „Sentjabrj” ar pamatojumu, ka pārraidē 2016.gadā esot demonstrēti materiāli, kuros vērojama nacionālā naida kurināšana un izteikti aicinājumu gāzt esošo varu. Kā plašsaziņas līdzekļos skaidroja „Sentjabrj” pārstāvji, pērn pastāvēja tāda paša nosaukuma analogās televīzijas kanāls, kas patlaban jau ir likvidēts. Minētā televīzijas kanāla tiešraidē tika publiskoti Abdila Kaparova izteikumi, ka kādas skolas atklāšanā Ošas apgabalā tika atskaņota Uzbekistānas himna. A.Kaparovs ir pazīstams ar prezidenta A.Atambajeva portreta sadedzināšanu mītiņā 2014.gadā, Ošas bijušā gubernatora un premjerministra Soronbaja Žeenbekova kritiku un apsūdzēšanu par trīs miljonu USD piesavināšanos 2010.gadā (par šīm apsūdzībām A.Kaparovs tika notiesāts ar četru gadu brīvības atņemšanu un patlaban izcieš sodu Narinā).
2018.gada sākumā kultūras informācijas un tūrisma ministrs Sultans Žumagulovs paziņoja, ka tiek plānota valsts reģionālo plašsaziņas līdzekļu reforma. Reģionālās teleradiokompānijas paredzēts pārveidot par reģionālajiem mediju centriem, kas nodrošinās informācijas pakalpojumus. Pēc S.Žumagulova teiktā, reformas mērķis ir optimizēt budžeta līdzekļus, kas tiek piešķirti 34 rajonu un 12 apgabalu laikrakstu, kā arī 6 apgabalu televīzijas kanālu uzturēšanai. Plānots, ka mediju centri tiks izveidoti katrā apgabalā un to sastāvā būs televīzija, radio, laikraksts, interneta vietne, preses centrs un mediju skola (mācību centrs).

Avoti

Активным журналистам в Узбекистане обещают льготы на жилье и землю
http://www.stanradar.com/news/full/26062-aktivnym-zhurnalistam-v-uzbekistane-obeschajut-lgoty-na-zhile-i-zemlju.html;
В Алма-Ате начался суд над редактором оппозиционного издания Жанболатом Мамаем
http://www.fergananews.com/news/26741;
Из сетки вещания IPTV в Туркменистане пропал ряд российских каналов
http://www.stanradar.com/news/full/25257-iz-setki-veschanija-iptv-v-turkmenistane-propal-rjad-rossijskih-kanalov.html;
В Казахстане силовики получили полный контроль над интернетом и мобильной связью
http://www.centrasia.ru/news.php?st=1502684040;
Кто владеет средствами массовой информации Казахстана?
http://www.fergananews.com/articles/9412;
Пограничники не разрешили журналисту Лукпану Ахмедьярову выезд из страны
http://www.fergananews.com/news/26759;
Президент Кыргызстана подписал закон, запрещающий иностранцам владеть СМИ
http://www.stanradar.com/news/full/25254-prezident-kyrgyzstana-podpisal-zakon-zapreschajuschij-inostrantsam-vladet-smi.html;
Президент Туркменистана выразил недовольство работой национального телевидения
http://ca-news.org/news:1398067;
Прокурор обвинил Жанболата Мамая в получении $110 тысяч от имени Мухтара Аблязова
http://www.fergananews.com/news/26761;
Туркменские журналисты получили возможность задать вопросы президенту
http://stanradar.com/news/full/26059--turkmenskie-zhurnalisty-poluchili-vozmozhnost-zadat-voprosy-prezidentu.html;
Узбекистан меняет политику в отношении СМИ
http://www.centrasia.ru/news.php?st=1502684040;
Центральная Азия: Власть ищет врагов
http://politobzor.net/128164-centralnaya-aziya-vlast-ischet-vragov.html.

 

 

Komentāri atļauti tikai reģistrētiem lietotājiem: