Izvērstā meklēšana

Tadžikistānas Republika

Ģeogrāfija
Attēls: pinterest
Tadžikistānas karte

Tadžikistāna atrodas Centrālāzijas dienvidaustrumos, un šīs valsts galvaspilsēta ir Dušanbe. Tadžikistānas teritorija stiepjas no austrumiem uz rietumiem 680 km garumā un no ziemeļiem uz dienvidiem 100 km platumā. Kopējā valsts platība ir 143 100 km² (divas reizes lielāka salīdzinājumā ar Latviju). Laika zona pēc Grīnvičas laika - +4.
Tadžikistānas kopējais robežas garums ir aptuveni 3 650 km. Rietumos un ziemeļos tā robežojas ar Uzbekistānu (1160 km) un Kirgizstānu (870 km), dienvidos ar Afganistānu (1206 km), austrumos ar Ķīnu (415 km).
Neraugoties uz lielajiem dabas resursiem (piemēram, Lielā Konimansūra – viena no pasaulē lielākajām sudraba atradnēm), to ieguve ir apgrūtināta, jo 93% valsts teritorijas veido kalni (300 – 7495 m virs jūras līmeņa, puse valsts teritorijas atrodas virs 3000 m virs jūras līmeņa), turklāt trūkst arī transporta infrastruktūras. Kalnu grēdas republikā ir augstākās Centrālāzijā – Tjaņšaņa un Pamira kalnu sistēmas. Augstākais kalns ir Ismoila Somoni smaile – 7 495 m.
Lielākās upes ir Sirdarja, Amudarja (1415 km), kā arī Pjandža (921 km), Zeravšona (877 km), Oksu (528 km) un Vahša (524 km). Lielākie ezeri ir Karakula (dziļums no 22 līdz 236 m), Sareza (dziļums 500 m) un Iskanderkula (dziļums 75 m). Kopumā upes, ezeri un citas ūdens krātuves veido 1% valsts teritorijas.
Tadžikistānā ir diezgan daudz ledāju, lielākie ir Fedčenko (laukums 93,6 km²), Vitkovska (50,2 km²) un Naļivkina (45,2 km²).
Tadžikistānas daba izceļas ar dažādību, krasiem kontrastiem un unikālām dabas ainavām. Šeit ir sastopams subtropu karstais klimats kalnu ielejās un arktiskais aukstums kalnu grēdu augstienēs. Kalnu grēdu izvietojums un Tadžikistānas atrašanās vieta starp mēreno un subtropu klimata joslām rada dažādību vietējos klimata apstākļos. No šīs apstākļu dažādības ir atkarīga vietējā augu dzīves bagātība, kas klāj gan karstās ielejas, gan aukstās kalnu grēdas.
Platās ielejas un plato ar augstumu līdz 1000 m izceļas ar ilgstošu karstu vasaru ar vidējo temperatūru jūlijā +30˚C un maksimālo temperatūru līdz +48˚C. Siltais laiks ilgst 210–251 dienu. Jūlijā, augustā un septembrī nokrišņu gandrīz nav. Janvāra vidējā temperatūra sasniedz -2˚C. Augstienēs no 1000-2300 m klimats ir mērenāks, ar ne tik karstu vasaru un aukstāku ziemu. Šajos apgabalos jūlija vidējā temperatūra sasniedz +9,7˚C, uz Fedčenko ledāja +3,6˚C, savukārt janvārī -12,1˚C un -17,1˚C. Nokrišņu daudzuma svārstības gadā ir ļoti krasas: Anzobu kalnu pārejā vidēji 379 mm, bet Fedčenko ledājā 1187 mm gadā.
Sevišķi skarbs klimats ir Pamira kalnu austrumos. Jūlija vidējā temperatūra sasniedz +13,5˚ C, bet janvārī tā nokrīt līdz -17,6˚C. Zemākā temperatūra ir fiksēta Bulunkula ezerā -63˚C.

Iedzīvotāji
Attēls: angelfire
Lielāko etnisko grupu izvietojums valstī

Patlaban Tadžikistānas iedzīvotāju skaits ir apmēram 8,7 miljoni iedzīvotāju (2016.gada dati). Pretēji citām NVS valstīm, kurās iedzīvotāju skaits laika posmā no 1989.gada līdz 1999.gadam kritās, Tadžikistānā tas turpināja augt, neraugoties uz lielo cilvēku izceļošanas daudzumu pilsoņu kara laikā (437 000 cilvēku 11 gadu laikā). Galvenais iedzīvotāju skaita palielināšanās faktors – augsts dabiskais pieaugums.
Aptuveni puse Tadžikistānas iedzīvotāju (62,7%) ir darbspējīgā vecumā (15 – 64 gadi), nedaudz mazāk ir bērnu līdz 15 gadu vecumam (33,9%), pavisam neliels ir cilvēku īpatsvars virs 65 gadu vecumā (3,4%). Prognozējamais vidējais dzīves ilgums vīriešiem ir 63 gadi un sievietēm – 69 gadi.
Tajā pašā laikā Tadžikistānā ir lielākais pašnāvību skaits Centrālāzijas reģionā. Tomēr tiesas medicīniskā ekspertīze tiek veikta tikai 7% šo gadījumu, jo varas iestādes nevēlās zaudēt “labo tēlu” un mēģina slēpt pašnāvību gadījumus. Pēc Tadžikistānas Kara prokuratūras datiem, pieaug arī karavīru pašnāvību skaits. Par militārpersonu pašnāvību iemesliem tiek minētas problēmas ģimenē un ārpusreglamenta attiecības, kā arī slikta sagatavotība dienestam Bruņotajos spēkos.
Zem nabadzības līmeņa republikā dzīvo vairāk nekā 80% iedzīvotāju. Masveida bezdarbu, kas ir nabadzību pastiprinošs faktors, būtu jāuzskata par nozīmīgāko draudu nākotnē, jo tas izraisa noziedzības, pašnāvību un citu negatīvu parādību pieaugumu. Patlaban strādājošo un nestrādājošo iedzīvotāju proporcija ir 1:9. Tādā situācijā iedzīvotāji spiesti meklēt izdzīvošanas iespējas un smagi strādāt, t.sk. ārvalstīs, lai nodrošinātu elementāru eksistenci, bet sociālā un sadzīviskā nesakārtotība var novest Tadžikistānu strupceļā. Sabiedrībā ir augsts psiholoģiskās saspringtības līmenis, un daudzi cilvēki šādu eksistenci nespēj izturēt.

Foto: worldnomads
Tadžikistānas iedzīvotāji

Pasaules Bankas publiskotajā ziņojumā norādīts, ka gandrīz 13% Tadžikistānas iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības līmeņa, turklāt kopš 2009.gada šis rādītājs gandrīz nav mainījies. Ziņojumā atzīts, ka laikā no 2003. līdz 2015.gadam nabadzības līmenis Tadžikistānā mazinājās no 73% līdz 31%, tomēr tas joprojām ir augsts. Pēc Bankas datiem, nabadzīgo iedzīvotāju īpatsvars lauku rajonos sasniedz 81%, turklāt Kalnu Badahšānas autonomajā apgabalā (valsts austrumi) tas ir 39%, savukārt Dušanbe un Sugdas apgabalā (valsts ziemeļi) – 20%. Tadžikistānas Statistikas aģentūras vadītājs Abduvali Kulovs norādīja, ka nabadzīgo iedzīvotāju īpatsvars katru gadu samazinās par apmēram 1%, un 2016.gadā tas samazinājās par 0,7%.
Pēc Pasaules Bankas datiem, līdz 2014.gadam daudzām tadžiku ģimenēm galvenais ienākumu avots bija ārvalstīs strādājošo radinieku naudas pārvedumi, taču, līdz ar ekonomisko krīzi Krievijā, daļa tadžiku viesstrādnieku zaudēja darbu un bija spiesti atgriezties dzimtenē, un namsaimniecību ienākumi mazinājās.
Pēdējo divu gadu laikā ievērojami pieaudzis Tadžikistānas pilsoņu skaits, kuri lūdz politisko patvērumu Polijā. Patlaban apmēram 8% (tas ir, 830 cilvēku) no politiskā patvēruma meklētājiem Polijā ir Tadžikistānas pilsoņi. Līdz 2014.gadam politisko patvērumu lūdza apmēram 105 Tadžikistānas pilsoņi gadā, bet viņu skaits strauji pieauga pirms diviem gadiem, kad tika aizliegta Tadžikistānas Islāma atdzimšanas partijas darbība republikā.
Varšavā funkcionējošā Helsinku Cilvēktiesību fonda pārstāvji atzīmē, ka lielākā daļa politiskā patvēruma meklētāju no Tadžikistānas ir saņēmuši noraidījumu Polijā, un daudzi no viņiem ir pārcēlušies uz Vāciju, taču arī tur visbiežāk viņi saņem atteikumus bēgļa statusa piešķiršanā.
Daudzi tadžiki meklē patvērumu Eiropas valstīs nevis vajāšanas, bet ekonomisku un sociālu iemeslu dēļ. Turklāt pēdējā laikā ir kļuvusi sarežģītāka migrācija uz Kazahstānu, Krieviju un Baltkrieviju, kur finanšu krīzes ietekmē ir mazinājušas iespējas atrast darbu. Eiropas Migrācijas tīkla (European Migration Network) Polijas nodaļas ziņojumā par 2015.gadu tika norādīts, ka 2015.gadā politiskā bēgļa statuss Polijā tika piešķirts 12 211 ārvalstniekiem, tajā skaitā 539 Tadžikistānas pilsoņiem. Dokumentā minēts, ka salīdzinājumā ar 2014.gadu, 2015.gadā patvēruma saņēmēju skaits no Tadžikistānas pieauga piecas reizes, turklāt tas bija divas reizes lielāks, nekā iepriekšējo 12 gadu laikā kopumā. Ziņojumā arī norādīts, ka 2015.gadā Tadžikistānas pilsoņi visvairāk meklēja patvērumu Ukrainā un Krievijā.
Pēdējos divos gados par 40% pieauga Tadžikistānas pilsoņu skaits, kuri vēlas pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Krievijā atbilstoši tautiešu pārcelšanās programmai. 2016.gadā vēlmi pārcelties uz Krieviju pauda apmēram 14 000, 2015.gadā – 13 000 un 2014.gadā – 10 000 Tadžikistānas pilsoņu. Pārcelšanās programmā 2016.gadā tika iekļautas 1850 ģimenes no Tadžikistānas (2015.gadā – 1200).
Tadžikistānai ir raksturīga salīdzinoši augsta nacionālā sastāva viendabības pakāpe. Pēc dažādiem avotiem, tā ir otrā nacionāli homogēnākā valsts Centrālāzijā (pēc Turkmenistānas). Tadžiki veido gandrīz 80% iedzīvotāju, uzbeki 15%, kirgīzi – 1% un krievi – 1%. Pēdējo 15 gadu laikā ir ievērojami mainījies Tadžikistānas iedzīvotāju nacionālais sastāvs, samazinājies krievu un uzbeku skaits.
Valsts oficiālā reliģija ir islāms, un vairums Tadžikistānas iedzīvotāju ir musulmaņi (sunnīti). Valstī it 3000 mošeju un oficiāli darbojas 18 musulmaņu reliģiskās mācību iestādes. Kalnu Badahšānā (republikas austrumi) ir neliela ismailītu (šiīsma atzars) kopiena.
Republikā ir reģistrētas 85 citu konfesiju apvienības. Tās ir galvenokārt kristiešu (lielākoties pareizticīgie), divas Romas katoļu un luterāņu draudzes, piecas baptistu, Septītās dienas adventistu, Jehovas liecinieku kopienas, kā arī četras bahaistu, viena zoroastriešu un viena jūdu kopiena. Lielākā daļa nemusulmaņu kopienu pārstāvju dzīvo Dušanbe.
Tadžikistānas iedzīvotāji ir diezgan toleranti citu etnosu pieņemšanas jomā, izņēmums ir vienīgi negatīvā attieksme pret ebrejiem. Tomēr 2009.gada vasarā Dušanbe tika atklāta jauna sinagoga un Ebreju centrs, kas izvietots ēkā, ko 150 cilvēku lielajai Dušane ebreju kopienai nodeva republikas lielākās bankas „OrienBank” valdes vadītājs Hasans Asadulzoda (viņš ir prezidenta Emomali Rahmona dzīvesbiedres brālis). Jaunā sinagoga tika atklāta vietā, kur 2008.gadā tika nojaukta vecā sinagoga.
2014.gada sākumā visas mošejas Dušanbe (kopā 416) tika aprīkotas ar videonovērošanas kamerām, lai kontrolētu ticīgos lūgšanu laikā, t.sk. nepieļautu nenoskaidrotu personu netradicionālā islāma sludināšanu un novērotu, kā tiek pildīts prezidenta rīkojums, kas aizliedz nepilngadīgajiem apmeklēt mošejas (saskaņā ar Tadžikistānas likumiem, personām līdz 18 gadu vecumam ir aizliegts apmeklēt mošejas, taču islāma kanoni paredz lūgšanu izpildi no 12 gadu vecuma). Vienlaikus apmēram 300 piektdienu un centrālo mošeju imamiem (kopumā viņu ir 3000) sāka maksāt algas un pabalstus no valsts budžeta. Attiecīgu rīkojumu prezidents pamatoja, sakot: „Oficiāla alga imamiem ir jāpiešķir, lai viņi nebūtu atakrīgi no tiem 100 dolāriem, ko saņem vai mēģina saņemt no ārvalstīm. 100 dolāru devēji prasīs arī 100 pakalpojumus.” Imamu algas ir atšķirīgas, t.sk. Ulemu padomes vadītāja alga sasniedz 2000 TJS (300 EUR), pilsētu un rajonu mošeju imamu – 1500 TJS (230 EUR), citu imamu – 800 TJS (120 EUR).

Administratīvais iedalījums
Attēls:lahistoriaconmapas
Teritoriāli administratīvais iedalījums

Tadžikistāna administratīvi ir sadalīta divos apgabalos – Sugdas (centrs Hudžanda) un Hatlonas (centrs Kurgantepa), vienā autonomajā apgabalā – Kalnu Badahšāna (centrs Horega), kā arī 13 rajonos valsts centrālajā daļā, kas tiek pārvaldīti no Dušanbe.

Nr. attēlā, apgabala nosaukums

Administratīvais centrs

Rajonu skaits

Platība, km²

Iedzīvotāju skaits

Iedzīvotāju blīvums uz km²

1 Sugdas

Hudžanda

14

26 100

2 508 500

87,1

2 Republikas pakļautības reģions

Dušanbe

13

28 600

1 971 600

(Dušanbe 802 200)

53,5

3 Hatlonas

Kurgantepa

21

24 600

3 048 200

90,5

4 Kalnu Badahšānas autonomais apgabals

Horega

7

62 200

216 900

3,4

Ekonomika

Tadžikistāna ir agrāri industriāla valsts un, neraugoties uz diezgan labu ekonomisko potenciālu, ir viena no nabadzīgākajām pasaules valstīm. Ilgstošs pilsoņu karš (1992.– 1997.gads) un ar to saistītie rūpniecības postījumi noveda pie straujas ekonomikas lejupslīdes. Kaut arī kopš 1997.gada Tadžikistānā vērojama ekonomiskās situācijas uzlabošanās, gandrīz 80% Tadžikistānas iedzīvotāju joprojām dzīvo nabadzībā.
Valstī ir augsts bezdarba līmenis, īpaši austrumos, tādēļ gandrīz puse Tadžikistānas darbaspējīgo iedzīvotāju kļūst par viesstrādniekiem, galvenokārt Krievijā un Kazahstānā, uzturot savas ģimenes dzimtenē ar naudas pārskaitījumiem. Tomēr Tadžikistānas ekonomika ir ievērojami cietusi no negatīvās ekonomiskās situācijas Krievijā, kas izveidojās dēļ zemajām naftas cenām un  ieviestajām sankcijām pret šo valsti. Darba deficīts Krievijā veicināja tadžiku viesstrādnieku atgriešanos dzimtenē, bet naudas pārvedumu apjoms ir krities par 65% 2015.gadā (līdz 1,54 miljardiem USD), nacionālās valūtas somoni TJS kurss pret ASV dolāru USD – par 31% (abi rādītāji salīdzinājumā ar 2014.gadu). Patlaban Tadžikistānas IKP ir 61% no 1991.gada līmeņa, bet vidējā darba alga ir 11,7 USD. Pēc Pasaules bankas datiem, bezdarba līmenis republikā ir 21% līdz 32% (oficiālus datus republika nesniedz), un tas ir augstākais rādītājs NVS dalībvalstīs. ANO eksperti atzīmē, ka visi sociālie dienesti Tadžikistānā ir kraha stāvoklī un vismaz 60% nepieciešamo medikamentu piegādā humānās organizācijas. Viņi arī norāda, ka, neraugoties uz lielajiem hidroresursiem valstī, piekļuve tīram dzeramajam ūdenim ir tikai 1/3 iedzīvotāju.
Tadžikistānas amatpersonas neziņo par ekonomikas patieso stāvokli, Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrija prognozē ekonomikas pieaugumu 6,5% līdz 7% līmenī. Lielāko daļu valsts IKP šī gada pirmajos deviņos mēnešos veidoja lauksaimniecība – 20,3%, enerģētika – 14,9% un pakalpojumu nozare – 14,4%.
Tomēr starptautiskie eksperti pauž šaubas par iespēju tuvākajā desmitgadē ievērojami uzlabot republikas ekonomiku. Viņi norāda, ka investīciju plūsma ir ļoti neliela, jo uzņēmēji baidās ieguldīt līdzekļus dēļ nestabilās sabiedriski politiskās situācijas valstī. Pasaules bankas 2016.gada reitingā „Doing Business” Tadžikistāna ir ierindota 143.vietā no 189 valstīm. Novērotāji arī norāda, ka republikā pieaug sociālā sprādziena draudi, jo bezdarba līmenis nepārtraukti aug un arvien vairāk tadžiku viesstrādnieku atgriežas no ārvalstīm. Vairums starptautisko ekspertu prognozē, ka valsts IKP pieaugums šogad nepārsniegs 4,5% (Āzijas Attīstības bankas prognoze ir 4,2%, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas – 4,5%, Pasaules bankas – 4%, bet Starptautiskā Valūtas fonda – 6%).
Lai gan pirms dažiem gadiem Tadžikistānas ekonomikā bija vērojami uzlabojumi, šobrīd situācija tiek vērtēta kā sarežģīta – trūkst pārtikas resursu un nelabvēlīgie laika apstākļi (sausums) pēdējos trīs gados negatīvi ietekmēja kokvilnas audzēšanu, kas ir viena no svarīgākajām eksporta precēm (60% no visas lauksaimniecības ražošanas) un nodrošina iztikas līdzekļus 75% lauku iedzīvotāju.
Pārvarēt sarežģīto ekonomisko situāciju Tadžikistānai palīdz dažādas starptautiskās organizācijas (t.sk. ANO,  Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka), un citas valstis (Ķīna, Krievija, ASV), piešķirot kredītus infrastruktūras attīstībai, narkotiku no Afganistānas kontrabandas apkarošanai, robežas apsardzības un tiesiskās kārtības stiprināšanai.
Tadžikistānas stratēģiskie dabas krājumi ir hidroenerģijas resursi un derīgie izrakteņi, taču piekļuvi tiem sarežģī atrašanās kalnainā apvidū un transporta infrastruktūras trūkums.
Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs Negmatulo Hikmatulozoda atzina, ka republikas ekonomika ir nonākusi atkarībā no ārējiem faktoriem, ko veicināja naudas pārskaitījumi no tadžiku viesstrādniekiem ārvalstīs un valsts kapitālie ieguldījumi, kas kļuva par galvenajiem ekonomikas izaugsmes avotiem. „Šādos apstākļos pēdējos divos gados ekonomiskās izaugsmes tempi ir mazinājušies, tomēr ne tik lielā apmērā kā 2009.gadā globālās ekonomiskās krīzes ietekmē. 2015.gadā IKP pieaugums bija 6%, t.i., par 1,2% mazāks, nekā gadu iepriekš.  Tajā pašā laikā par 30% samazinājās tadžiku viesstrādnieku naudas pārvedumi. Tādēļ kopumā ekonomikas izaugsmes tempa samazinājums bija salīdzinoši neliels,” skaidroja N.Hikmatulozoda, uzsverot, ka šī gada pirmajos astoņos mēnešos viesstrādnieku naudas pārskaitījumi turpināja samazināties, taču ekonomiskās izaugsmes līmenis šajā laikā sasniedza 6,7%. Ministrs pauda pārliecību, ka IKP pieauguma galvenie avoti bija rūpniecības paātrināta attīstība un investīciju darbība.
Saskaņā ar Nacionālās bankas datiem, naudas pārskaitījumu apjoms 2016.gada pirmajā pusē ir samazinājies par 22,1% (tas bija 598 miljoni USD) salīdzinājumā ar 2015.gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Tadžikistāna ir izstrādājusi Nacionālās attīstības stratēģiju laikam līdz 2030.gadam un Attīstības programmu 2016. – 2020.gadam, kuru mērķis ir veicināt valsts ekonomisko izaugsmi.
Valstij ir liels ārējais parāds – vairāk nekā 2 miljardi USD, kas veido 36% no IKP. Republikas parāds Krievijai (300 miljoni USD) tika gandrīz pilnībā norakstīts.

Attēls: stanradar
Tadžikistānas ārējā parāda struktūra

Hidroelektroenerģētika ir viena no galvenajām ekonomikas nozarēm, kurai Tadžikistānā ir ievērojams potenciāls. Tomēr Tadžikistāna joprojām saskaras ar problēmām elektroenerģijas apgādes jomā. Tadžikistānā atrodas 50% no visiem Centrālāzijas ledājiem un to platība ir no 460 līdz 550 km³. Apmēram 80% no Centrālāzijas ūdens resursiem izvietoti Tadžikistānas un Kirgizstānas teritorijā, bet ūdens tiek lietots Kazahstānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā. Ja Tadžikistānas upju notecējuma potenciālu aprēķinātu kWh, tas sasniegtu 435 miljardus kWh gadā. Turklāt šajos aprēķinos nav ieskaitīts visu upju potenciāls. Ir arī mēģināts aprēķināt šo Tadžikistānas ūdens resursu potenciālu nosacītās naftas vienībās, kas sasniedz apmēram 150 miljonus tonnu gadā. Ja Tadžikistānā tiktu izmantota trešā daļa no šīs naftas, tas būtu vairāk nekā pietiekami, lai nodrošinātu Tadžikistānas ekonomisko izaugsmi. Kaut arī valstī ir ievērojami energoresursi, Tadžikistāna cieš no enerģijas deficīta (līdz pat 600 miljonu kWh gadā), kas sevišķi izpaužas ziemas periodā. Šo deficītu nākas aizpildīt, iepērkot elektroenerģiju no kaimiņvalstīm  – Kirgizstānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas. 2008.gadā Tadžikistāna elektroenerģiju gan eksportēja (vienu miljardu kWh), gan importēja (trīs kWh). Enerģijas resursu pilnīgas izmantošanas gadījumā Tadžikistāna varētu kļūt par lielāko elektroenerģijas eksportētājvalsti reģionā.
Elektroenerģijas problēmu valstī būtu iespējams atrisināt, ja darbību uzsāktu kopš 1989.gada būvētā Sangtudas HES, kas ļautu novērst elektroenerģijas deficītu valstī un uzsākt tās eksportu. Būvdarbus kavē finanšu trūkums, kā arī Uzbekistānas negatīvā nostāja pret lielu HES būvi kaimiņvalstīs.
Galvenais rūpniecības objekts valstī ir unitārais uzņēmums „Talko” („Tadžikskaja aļuminijevaja kompaņija”) Tursunzodē (republikas dienvidrietumi), kas tika uzcelta PSRS laikā. „Talko” produkcija tiek eksportēta galvenokārt uz Nīderlandi un Turciju un veido aptuveni pusi no kopējā valsts eksporta. Sadarbībā ar Ķīnu rūpnīcā ir apgūta gāzes sintēze (lai mazinātu atkarību no Uzbekistānas dabasgāzes piegādēm) – divas gāzes sintēzes iekārtas nodrošina līdz 70% karsēšanas ceham nepieciešamās gāzes (šis cehs patērē lielāko daļu piegādātās dabasgāzes). Pirmās iekārtas ekspluatācija tika uzsākta 2012.gada aprīlī, kad Uzbekistāna pārtrauca dabasgāzes piegādi Tadžikistānai (tad gandrīz 150 republikas rūpniecības uzņēmumu sāka izmantot ogles, nevis gāzi, un tika aizliegts ogļu eksports). Alumīnija rūpnīca ik gadu patērē 45 – 50 miljonus m³ jeb ¼ daļu no Uzbekistānas importētās dabasgāzes.
2018.gadā „Talko” uzsāks nozares modernizāciju un jauno tehnoloģiju ieviešanu. Pēc „Talko” Informācijas departamenta vadītāja Igora Satarova teiktā, esošās alumīnija rūpnīcas teritorijā tiks uzbūvēts jauns uzņēmums, un tas ir nepieciešams, jo patlaban „Talko” izmanto lielus līdzekļus nolietota un novecojuša aprīkojuma remontam. „Modernizācija ļaus nomainīt aprīkojumu ar energoefektīvu, un tādejādi – arī palielināt alumīnija ražošanu. Detalizēti izanalizējot alumīnija ražošanas jaunāko tehnoloģiju tirgu, ir pieņemts lēmums izvēlēties Ķīnas tehnoloģiju, kas ir ļoti efektīva,” precizēja I.Satarovs. 2016.gada augustā starp „Talko” un Ķīnas kompāniju "Yunnan Construction and Investment Holding Group” tika parakstīts sadarbības memorands, kas nosaka jaunas alumīnija rūpnīcas būvi Tadžikistānā. Tā nodrošinās 1100 jaunu darbavietu un tās jauda būs 502 000 tonnu alumīnija gadā. Būvdarbi, kas ilgs apmēram 18 mēnešus, tiks uzsākti 2018.gadā, un projekta kopējās izmaksas būs apmēram 1,6 miljardi USD.
Liela nozīme valsts ekonomikā ir arī kalnrūpniecībai, jo Tadžikistānā tiek iegūts zelts. Arī ogļu ieguvei ir svarīga loma valsts ekonomikā. Trešajā vietā pēc valsts ekonomikas nozīmes ierindojas tekstilrūpniecība. Mazāka nozīme valsts ekonomikā ir pārtikas, mašīnbūves, ķīmiskajai un būvniecības materiālu rūpniecībai. Tadžikistānā nelielos apjomos tiek iegūta arī nafta un dabasgāze.
7% valsts teritorijas ir aramzeme. Pateicoties irigācijas sistēmām, ir iekopti 70% lauksaimniecībai derīgās zemes. Nacionālās ekonomikas vadošais sektors ir kokvilnas audzēšana (vairāk nekā 33% no visas apstrādājamās zemes) un graudaugu audzēšana. Līdz pat 90% kokvilnas tiek eksportēta. Tiek audzēta arī tabaka, rīsi, zirņi, pupas, kā arī kukurūza. Lopkopība tiek uzskatīta par nozīmīgu lauksaimniecības palīgnozari.
Telefonu sakaru sistēma attīstīta vāji – aptuveni 340 000 fiksētās telefonu līnijas, strauji pieaug mobilo telefonu lietotāju skaits. Valstī ir 16 radiostacijas (izsniegtas licences, bet reāli darbojas apmēram 10) un 24 televīzijas stacijas (izsniegtas licences, reāli darbojas apmēram 15).
Lai gan Tadžikistāna saņēm līdzekļus no dažādām starptautiskām finanšu organizācijām, t.sk. Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas, to nepietiek ekonomikas funkcionēšanas nodrošinājumam nepieciešamā līmenī. „The International Crisis Group” (ICG) ziņojumā ir atzīmēts, ka situācija Centrālāzijā, t.sk. Tadžikistānā, ir tikai nedaudz labāka nekā Pakistānā, jo reģiona valstu ekonomika ir sliktā stāvoklī un vairākums iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, kas rada ievērojamus cīņas par varu, valsts infrastruktūras sabrukšanas un islāma ekstrēmistu pozīciju nostiprināšanās draudus. ICG ziņojumā pieļauta iespēja, ka Tadžikistāna var bankrotēt un valstī gaidāmi nemieri. Dokumenta autori atgādina, ka ārvalstu donori, t.sk. ASV un ES, sniedz ievērojamu finansiālu atbalstu Tadžikistānai, taču lielākā daļa šo līdzekļu nonāk korumpēto amatpersonu rokās.
Lai veicinātu reģionu attīstību, ir izstrādāts Sugdas apgabala (valsts ziemeļi) modernizācijas projekts. Apgabala infrastruktūras modernizācijas un attīstības plāns paredz brīvo ekonomisko zonu paplašināšanu, dzelzceļa un jaunu pilsētu būvi.
Sugdas apgabala vadība cenšas pozicionēt reģionu kā valsts „ziemeļu tirdzniecības vārtus”, taču lielo infrastruktūras projektu īstenošana prasa apjomīgas investīcijas, kuras plānots saņemt no Āzijas Attīstības bankas, Islāma Bankas, Ķīnas un Krievijas tirdzniecības organizācijām. Jāatzīmē, ka Krievija ir ne tikai nozīmīgs tirgus Sugdas apgabalā saražotās produkcijas noietam, bet arī apgabalam nepieciešamās rūpnieciskās produkcijas piegādātāja un investīciju nodrošinātāja. Tādēļ sagaidāms, ka Sugdas apgabala infrastruktūras veiksmīgā modernizācija ne tikai nemazinās Krievijas ekonomisko klātbūtni reģionā, bet nostiprinās to.
Sugdas apgabals ir nozīmīgs starpreģionālās sadarbības un inovatīvās lauksaimniecības centrs, un piesaistīts investīcijas šeit mēģina arī ar brīvo ekonomisko zonu paplašināšanu (patlaban apgabalā ir četras brīvās ekonomiskās zonas, kur strādā ne tikai Tadžikistānas, bet arī Krievijas, Turcijas un Ķīnas uzņēmumi).
Sugdas apgabalā norisinās četru jaunu pilsētu izveide – tiek veidota nepieciešamā infrastruktūra: ceļi, ūdensapgādes un elektropārvades līnijas. Paredzēts, ka jaunajās pilsētās dzīvos apmēram 250 000 līdz 300 000 cilvēku, un tas ļaus mazināt lauku iedzīvotāju migrāciju uz lielām pilsētām un pasargās tās no pārapdzīvotības.
Lēmums par jaunu pilsētu izveidi tika pieņemts 2009.gadā, taču būvdarbi tika uzsākti tikai pēc pieciem gadiem. Lielākā no jaunajām pilsētām būs Saihuna, kuras teritorija plānota apmēram 3900 hektāru. Pilsētā tiks uzbūvēta augstskola, teātris, bankas, viesnīcas, 24 vispārizglītojošās skolas, kā arī citas ēkas. Paredzēts, ka lielākā daļa iedzīvotāju dzīvos 700 daudzdzīvokļu mājās, bet vairāk nekā 7500 cilvēkiem jau ir iedalīti zemes gabali privātmāju celtniecībai. Visticamāk, atkarībā no būvdarbu tempiem un iespējām nodrošināt iedzīvotājiem darbavietas, jauno pilsētu izveide prasīs 15 – 25 gadus. Lai gan jaunās pilsētas tiks izvietotas ieleju rajonos (būvdarbi kalnu apvidū ir sarežģītāki un dārgāki), būvdarbus varētu kavēt speciālistu deficīts.

 

Personas
Foto: milieumag
Emomali Rahmons

Prezidents Emomali Rahmons ir dzimis 1952.gada 5.oktobrī Dangaras ciemā (Kelobas rajons). 1971.–1974.gadā viņš dienēja PSRS Klusā okeāna flotē, no 1974.gada bija elektriķis Kurgantepas rūpnīcā, vēlāk bija arodbiedrības komitejas priekšsēdētājs, partijas komitejas sekretārs. 1982.gadā viņš absolvēja Tadžikistānas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot ekonomista specialitāti. No 1988. līdz 1992.gadam E.Rahmons bija Ļeņina v.n. padomju saimniecības direktors Dangaras rajonā, bet 1990.gada viņš kļuva par Tadžikijas PSR Augstākās Padomes deputātu un 1992.gadā – par tās priekšsēdētāju. No 1998.gada viņš ir Tautas demokrātiskās partijas priekšsēdētājs, no 1997.gada – Tadžikistānas Nacionālās vienotības un atdzimšanas kustības priekšsēdētājs, kā arī Tadžiku un persiešu valodīgo tautu foruma priekšsēdētājs, bet no 2009.gada februāra – arī Tadžikistānas Olimpiskās komitejas prezidents.
E.Rahmonam ir deviņi bērni (septiņas meitas un divi dēli). Vecākā meita Firuza ir uzņēmēja un ir precējusies ar „Tadžikistānas dzelzceļa” departamenta priekšnieka dēlu Amotullo Hukumovu. Publiski ir vairāk zināmi vecākais dēls Rustami Emomali (viņš ir Dušanbe mērs), kā arī vecākās meitas Ozoda (viņa ir Prezidenta administrācijas vadītāja un precējusies ar Džamolidīnu Nuralijevu, Nacionālās bankas vadītāja pirmo vietnieku) un Ruhšona, kura no 2016.gada novembra ir Ārlietu ministrijas Starptautisko attiecību pārvaldes vadītāja vietniece. Iepriekš R.Rahmonas ir bijusi Tadžikistānas vēstniecības darbiniece Lielbritānijā. 2017.gada maijā notika viņas grāmatas „Diplomātiskā dienesta pamati” prezentācija. Visu E.Rahmona meitu vīri ir iecelti dažādos amatos valdībā, ekonomikas un finanšu sektorā.
Arī Tahmīna ir uzņēmēja, bet Ozoda ir precējusies ar diplomātu (Džamolidīns Nuralijevs ir finanšu ministra vietnieks) un ir ārlietu ministra vietniece. Parvīna studē Dušanbe Medicīnas universitātē, kur apmeklē nodarbības četru miesassargu pavadībā. Vecākais dēls Rustami (dzimis 1987.gadā) ir Korupcijas apkarošanas aģentūras vadītājs. Meita Zarina ir nacionālās televīzijas diktore, Rukšona studē ASV, bet Farzona un jaunākais dēls Somoni – Prezidenta licejā Dušanbe. E.Rahmona sieva Šarifamo vada uzņēmumu, kas pārdod zelta produkciju (tā tiekot piegādāta no arābu valstīm ar „atvieglotām” muitas nodevām).

Foto: milieumag
Rustami Emomali

Pēc neoficiālas informācijas, E.Rahmons daudz lietojot alkoholiskos dzērienus, t.sk. darba laikā, republikas reģionu apmeklējumos rīkojot lielas dzīres, bet Neatkarības dienas svinībās 2011.gada 9.septembrī licis klātesošajiem dejot indiešu mūzikas pavadībā un bučot viņa labo roku, jo iedomājies sevi par „visvarenu austrumu pavēlnieku”. Lai demonstrētu dāsnumu un stiprinātu savu tēlu, E.Rahmons periodiski rīko „žēlsirdības akcijas”, t.i. prezidenta vārdā rīkotajās labdarības akcijās tiesībsargājošās struktūras piesaista uzņēmējus un kriminālās autoritātes, kuri ziedo bērnu namiem, nabadzīgajām ģimenēm utt. E.Rahmonam esot bijuši vairāki ilgstoši romāni ar dažādām sievietēm, t.sk. 4 gadus ar nacionālās televīzijas diktori Munīru Rahimovu, dziedātājām Niginu Amonkulovu un Manižu Davlatovu, ar kuru romāns bija arī ārkārtas situāciju ministram Mirzo Zijojevam (pasludināts par teroristu un nogalināts 2009.gadā). Prezidentam esot bijušas romantiskas attiecības arī ar aizsardzības ministra meitu Diānu Hairulojevu, kas nodrošināja viņas tēvam Šerali iespēju saglabāt ministra amatu pēc notikumiem Raštas ielejā, kad teroristu uzbrukumā tika nogalināti 19 karavīri.
Pēc novērotāju datiem, 70% Tadžikistānas eksporta operāciju ar Krieviju un citām valstīm kontrolē prezidenta radinieki un tuvinieki. Maskavā ir „Orienbank” (to vada prezidenta sievas brālis Hasans Asadulozoda) pārstāvniecība, kā arī vairāki nekustamā īpašuma objekti, kas pieder prezidenta ģimenei.
Hasans Asadulozoda (Hasans Sadulojevs) ir viens no Šarifamo Rahmonovas (prezidenta sieva) brāļiem. H.Asadulozoda tiek uzskatīts par prezidenta ģimenes „kases pārvaldnieku”. Pēc neatkarības pasludināšanas viņš kļuva par Tadžikistānas Preču un izejvielu biržas vadītāju. Šajā organizācijā strādāja arī E.Rahmona meitas vīrs Zoirs Hukumovs. H.Asadulozoda un Z.Hukumovam izdevās kļūt par ievērojamiem uzņēmējiem valstī, monopolizējot kokvilnas pārdošanu, proti, visām privātkompānijām kokvilnas izvešanai bija jāsaņem atļaujas no Preču un izejvielu biržas.
Šī gadsimta sākumā H.Asadulozoda reiderisma ceļā ieguva valstī lielāko banku – „Orienbank” un vienlaikus H.Asadulozoda ģimene izveidoja Kurgantepā finanšu rūpniecisko grupu „Ismoili Somoni – XXI gadsimts”, kuru vada H.Asadulozoda brālis un kas iegādājās Hatlonas apgabala lielākos aktīvus, galvenokārt kokvilnas un sviesta pārstrādes, kā arī citus lielus rūpnieciskus objektus.
10 gadu laikā „Ismoili Somoni – XXI gadsimts” un „Orienbank” ieguva kontroli pār aptuveni 1/3 valsts ekonomikas (vairāk nekā 100 uzņēmumu), izveidojot filiāles reģionos, t.sk. „Somon-Dušanbe” (armatūras, dzelzs konstrukciju un kabeļu rūpnīcas u.c.) un „Somon-Sugd” (apvieno lielākos apgabala uzņēmumus), „Orien-Media” (radiostacijas un valstī vienīgā ikdienas avīze), „Orien-Insurance”, „Orien-Trans”, „Orien-Ark”, „Orien-International” u.c. Par prezidenta galvanajiem aktīviem, ko kontrolē H.Asadulozoda, tiek uzskatīti alumīnija rūpnīca „Talko” (to vada Šerališo Kabirovs), valsts energokompānija „Barki točik”, pirmā privātā aviokompānija „Somon Air”.
Viena no septiņām prezidenta meitām Zarina Rahmona 2017.gada sākumā tika iecelta bankas „OrienBank” vadītāja vietnieka amatā. Z.Rahmona ir absolvējusi augstskolu Lielbritānijā, 2010.gadā viņa bija diktore valsts televīzijā, lasot ziņas angļu valodā. 2013.gadā viņa apprecējās ar Ramzu Zuhurovu (viņš ir vecākais dēls Begam Saburam, Sakaru dienesta vadītājam).

Iekšpolitika

Vēsturiski tadžiku sabiedrības organizācijā pastāvēja dalījums teritoriālajās kopienās (klanos), un reģionālo elitu savstarpējās cīņas bija un ir nozīmīgs faktors valsts iekšpolitikā. Republikā ir daži etniskas piederības un kultūras jomā atšķirīgi reģioni, kuru īpatnības nosaka dabas/ģeogrāfiskie apstākļi, sociālās struktūras un ekonomiskās attīstības līmenis. Šādi reģioni ir Sugdas apgabals (valsts ziemeļi), Hisoras un Garmas rajoni (valsts centrālā daļa), Kelobas un Kurgantepas rajoni (valsts dienvidi), kā arī Kalnu Badahšānas autonomais apgabals (valsts austrumi). Attīstītākie reģioni atrodas republikas ziemeļos un centrālajā daļā, kur izvietota lielākā daļa republikas rūpniecisko uzņēmumu. Dienvidu rajonu ekonomikas pamatu veido lauksaimniecība, bet austrumos atrodas mazāk attīstīti kalnu rajoni.
PSRS laikā republikas vadību veidoja ziemeļu reģionu pārstāvji, taču 1992.gadā pirmo reizi vēsturē parlamenta priekšsēdētāja amatā tika iecelts dienvidu (Keloba) izcelsmes pārstāvis – Emomali Rahmons (toreiz E.Rahmonovs ). Pilsoņu karā viens no cīņas aspektiem bija pretestība starp austrumu reģioniem un dienvidu, centrālo un ziemeļu reģionu bloku. Pēc miera vienošanās parakstīšanas 1997.gadā E.Rahmons neitralizēja potenciālos pretiniekus un koncentrēja varu savās rokās.
Patlaban opozīcija (bijušie lauka komandieri vai demokrāti) tiek apspiesta, ko apliecina arī 2015.gada rudenī Tadžikistānas Islāma atdzimšanas partijas pasludināšana par teroristisku organizāciju un tās darbības aizliegšana (partija bija vienīgā oficiāli reģistrētā reliģiskā partija Centrālāzijā, kas līdz 2015.gada pavasarim bija pārstāvēta parlamentā).

Foto: islamsng
Muhidīns Kabiri

2015.gada jūlijā Tadžikistānas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka pēdējo piecu gadu  laikā 45 partijas biedri ir veikuši dažādus noziegumus un par 34 no viņiem jau ir pieņemti tiesas lēmumi. Pēc Ģenerālprokuratūras datiem, partijas vadītājs no 2006.gada Muhidīns Kabiri ir nelikumīgi privatizējis būves stadijā esošo slimnīcas ēku un zemes gabalu Dušanbe, kā arī pārdevis to trešajām personām. Ģenerālprokuratūras paziņojumā bija arī minēts, ka biedru izstāšanās no partijas apliecina, ka faktiski tā ir zaudējusi politiskās partijas statusu.
M.Kabiri (uzturas Turcijā no 2015.gada marta) paziņoja, ka, neraugoties uz spiedienu, partija rīkos savas sanāksmes, lai apspriestu preventīvo pasākumu īstenošanu partijas biedru, īpaši jauniešu, vidū, lai nepieļautu viņu pievienošanos teroristu un ekstrēmistu grupējumiem.

Foto: enews
Dododžons Atovulojevs

Dododžons Atovulojevs līdz ar pilsoniskās pretestības uzsākšanos Tadžikistānā atbalstīja demokrātisko opozīciju, 1991.gadā nodibināja pirmo neatkarīgo avīzi „Čarogi rūz” („Dienas gaismeklis”), taču 1992.gadā, pie varas nākot Tautas frontes pārstāvim E.Rahmonam, laikraksts tika slēgts, bet D.Atovulojevs emigrēja uz Kazahstānu, vēlāk uz Krieviju, kur sadarbojās ar „Novaja gazeta” un radio „Freedom”.
Tadžikistānā pret D.Atovulojevu ierosinātas vairākas krimināllietas par mēģinājumu gāzt konstitucionālo iekārtu, kā arī par prezidenta goda un cieņas aizskaršanu. D.Atovulojevam ir politiskā bēgļa statuss Vācijā, kur viņam izsniegta arī īpaša pase – ceļošanas dokuments, kas, saskaņā ar ANO konvenciju, aizliedz žurnālista izdošanu kādai valstij.
No 2007.gada D.Atovulojevs ir Tadžikistānā nereģistrētās kustības „Vatandor” („Patriots”) vadītājs. Tās mērķis ir apvienot esošas varas pretiniekus, lai gāztu prezidentu Emomali Rahmonu „pēc iespējas mierīgākā ceļā” un panāktu, ka Tadžikistāna kļūst par brīvu, sekulāru, taisnīgu un demokrātisku valsti. 2012.gadā Maskavā notika uzbrukums D.Atovulojevam – viņam tika nodarīti smagi miesas bojājumi. Divas nedēļas viņš atradās reanimācijā slimnīcā Maskavā, vēlāk devās ārstēties uz Vāciju.
D.Atovulojevs apgalvo, ka lielākajā daļā Tadžikistānas pilsētu un rajonu ir „Vatandor” štābi, kas ir autonomi un strādā ar cilvēkiem, skaidrojot viņiem kustības nostāju. Šie štābi veido „pamatlīmeni”, bet „vidējā līmenī” ir cilvēki, kuriem ir autoritāte reģionā vai atsevišķā iedzīvotāju grupā. Šie cilvēki (uzņēmēji, garīdznieki, skolotāji) uztur kontaktus savā starpā un vada „štābus”. Savukārt „pirmajā līmenī” jeb elitē ir bijušie ministri, parlamenta deputāti, ģenerāļi un veiksmīgi uzņēmēji, kā arī daži pašreizējie parlamenta deputāti un specdienestu pārstāvji. Pēc D.Atovulojeva teiktā, daudzi kustības atbalstītāji atrodas cietumos, dzīvo trimdā, daži ir izsludināti meklēšanā.
2012.gadā Jauniešu partijas izveides komitejas vadītājs Izats Amons izteicās, ka tiek gatavoti dokumenti, lai reģistrētu partiju, kuras mērķis ir kļūt par saikni starp valsts jauniešiem un varas pārstāvjiem, un jaunās partijas izveidi atbalstīja vairāki jaunieši, kuri dzīvo Tadžikistānā un ārpus republikas.     I.Amons līdz 2011.gada rudenim dzīvoja Maskavā un joprojām ir Tadžikistānas Jauniešu savienības Krievijā priekšsēdētājs, taču Tadžikistānā plānotā partija netika izveidota.
Arī iepriekš, 2010.gadā tika ziņots par Demokrātisko spēku kustības izveidi. Toreiz Sociāldemokrātiskās partijas līderis Rahmatullo Zojirovs informēja, ka republikā tiek veidota Demokrātisko spēku kustība un jau ir ievēlēta iniciatīvas grupa (7 cilvēki), kas sagatavos dibināšanas sapulci. Bija paredzēts, ka kustības vadībā būs 4 – 5 cilvēki, kuri pārstāvēs visus Tadžikistānas reģionus, tomēr dibināšanas sapulce netika sasaukta. R.Zojirovs ir pazīstams kā cilvēks, kurš asi kritizē prezidentu Emomali Rahmonu, norādot uz viņa nekonstitucionālo atrašanos pie varas, kā arī „ģimeniskuma un klanu metodēm” valsts pārvaldē.
Tadžikistānas opozīcija patlaban nav vienota, tās līderi un „pamatsastāvs” atrodas galvenokārt ārvalstīs, tādēļ tā nespēj izmantot republikas iedzīvotāju neapmierinātību un potenciālu gatavību atbalstīt pārmaiņas valstī. Turklāt prezidentam ir pietiekami liels atbalsts spēka un citās struktūrās, lai saglabātu amatu. Prezidentam ir ļoti daudz radinieku un tuvinieku, kuri visi ir ieinteresēti saglabāt vai palielināt savus ienākumus un ietekmi, un viņu starpā pieaug domstarpības.
Pret E.Rahmonu tika rīkoti divi atentāti. Pirmais notika 1997.gadā Hudžandā, kad kāds iemeta granātu prezidenta kortežā; otrais – 2001.gadā, kad pie tribīnes, kur atradās prezidents, terorists uzspridzināja spridzekli. Abos atentātos prezidents nav cietis.
1998.gadā viens no Tautas frontes bijušajiem vadītājiem Mahmuds Hudojberdijevs rīkoja sacelšanos Kurgantepā, taču nemiernieki tika „izstumti” uz ziemeļiem, kur tika sakauti. Daži no viņiem slēpās Uzbekistānā. Pēc šo nemieru apspiešanas E.Rahmons sāka „atbrīvoties” no bijušajiem atbalstītājiem un ietekmīgiem opozicionāriem. 2003.gadā Maskavā tika aizturēts bijušais Tadžikistānas Iekšlietu ministrijas vadītājs Jakubs Salimovs, kurš tika izdots Tadžikistānai, kur viņam piespriests 15 gadu cietumsods. 2004.gadā Maskavā tika aizturēts Demokrātiskās partijas vadītājs Mahmadruzi Iskandarovs, kurš arī tika izdots Dušanbe un kuram vēlāk piespriests 23 gadu cietumsods. 2003.gadā Maskavā tika aizturēts arī bijušais tirdzniecības ministrs Habibulo Nasrulojevs, kuru Tadžikistāna apsūdz sadarbībā ar nelikumīgiem bruņotiem formējumiem, kuru mērķis ir gāzt republikas valdību. H.Nasrulojevs aktīvi piedalījās Tautas frontes darbībā, taču 1994.gada prezidenta vēlēšanās neatbalstīja E.Rahmonu. H.Nasrulojevs nav izdots Tadžikistānai.
Valstī ir nestabila sociāla situācija – ir zems dzīves līmenis (bezdarbs, sociālā neaizsargātība, iedzīvotāju masveida izbraukšana darba meklējumos uz ārvalstīm), norisinās līdzekļu „izspiešana” no iedzīvotājiem Rogunas HES būvei, bet piespiedu sekularizācijas politika veicina islāma opozīcijas nostiprināšanos.
Bijušo Apvienotās tadžiku opozīcijas lauka komandieru un varas pretestība turpinās kopš pilsoņu kara beigām – regulāri tiek atjaunota opozicionāru vajāšana, neskatoties uz prezidenta līmenī solīto neaizskaramību.
Starptautiskos ziņojumos Tadžikistāna tiek raksturota par autoritāra valsts, kur valda korupcija un cilvēktiesību pārkāpumi. Vietējo institūciju pārstāvji tam nepiekrīt. Tadžikistānas ombuds Zarifs Alizoda (iecelts amatā 2009.gada maija beigās) izteicās, ka republikā situācija cilvēktiesību jomā katru gadu uzlabojas, cilvēki izrāda lielāku iniciatīvu, ko veicināja 2009.gadā pieņemtā programma iedzīvotāju tiesiskās izglītības līmeņa pilnveidošanai. Viņš piebilda, ka republikā ir “cits attīstības līmenis”, kas ietekmē situāciju cilvēktiesību jomā – valstī pastāv problēmas ar bērnu un sieviešu tiesību aizsardzību, kā arī darba attiecību noteikumu ievērošanu. Kā vienu no galvenajām problēmām viņš minēja ārvalstīs strādājošo tadžiku viesstrādnieku tiesību ievērošanu. Tiesībsarga birojā strādā apmēram 20 cilvēki un tā ietvaros ir izveidota ekspertu padome, kurā ir pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Biroja finansējumu nodrošina budžeta līdzekļi un starptautiskās organizācijas.
Ikgadējos vēstījumos parlamentam E.Rahmons regulāri pievērš uzmanību iekšpolitiskās situācijai valstī un norāda, ka ekonomikas attīstību nosaka stratēģiskie mērķi – pārtikas un enerģētiskās drošības garantēšana, kā arī komunikāciju un transporta infrastruktūras attīstība.
Ilgstoši pastāvošo nelabvēlīgo sociālo apstākļu ietekmē arvien vairāk tadžiku dodas uz ārvalstīm, kur pievienojas dažādām teroristiskajām organizācijām. Lai cīnītos pret sabiedrības radikalizēšanos, Tadžikistānā tiek veikti vairāki pasākumi, t.sk. noteikti vairāki ierobežojumi musulmaņu ārējam izskatam. 2009.gadā tika noteiktas bārdas garuma limiti vīriešiem, kuri strādā par skolotājiem – trīs centimetru bārdas tika atļautas pedagogiem pēc 50 gadu vecuma. 2015.gadā tika uzsākta kampaņa pret garu bārdu īpašniekiem – tika aizturēti tūkstošiem vīriešu, viņiem tika izskaidrotas prasības ārējam izskatam un draudēts ar naudas sodiem gadījumā, ja viņi atteiksies nodzīt bārdas. Tika ziņots, ka Hatlonas apgabalā apmēram 13 000 vīriešu tika piespiesti nodzīt bārdas.
Patlaban ir aktivizējusies kampaņa pret sievietēm hidžābos – par to valkāšanu paredzēts 114 USD sods.
2017.gada sākumā tika slēgti vairāki neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi. Skaidrojot šo lēmumu, Tadžikistānas Stratēģisko pētījumu centra direktors Hudoberdi Holiknazars pauda uzskatu, ka žurnālistiem republikā ir nodrošināta pietiekami liela vārda brīvība, bet dažu plašsaziņas līdzekļu slēgšana ir saistīta ar ekonomiskām problēmām. H.Holiknazars paskaidroja, ka pēdējo 10-15 gadu laikā daudzi plašsaziņas līdzekļo neizturēja konkurenci, kas raksturīga tirgus ekonomikai. „Šo laikrakstu slēgšana ir saistīta ar bankrotēšanu, nevis ar vārda brīvības jautājumiem. Daudzās Centrālāzijas valstīs nav tiks lielas vārda brīvības, kāda nodrošināta Tadžikistānas žurnālistiem,” teica H.Holiknazars, aicinot žurnālistus rūpīgāk gatavot savus materiālus un norādot, ka „demokrātijas spēles” nemierīgos apstākļos var destabilizēt situāciju valstī. „Pasaules lielvalstu uzspiestā viedokļu dažādība Tuvajos Austrumos noveda pie bēdīgām sekām. Mums ir rūgta pilsoņu kara pieredze un mums visiem līdzekļiem ir jāsargā miers un saskaņa, nevis jāšķeļ sabiedrība,” uzsvēra H.Holiknazars. Savukārt viņa vietnieks Saifulo Safarovs piebilda, ka nestabilās sabiedrībās vārda brīvība var nodarīt ļaunumu valstij. „Attīstītajās valstīs jo vairāk vārda brīvības, jo labāk. Tur tā ir stabilitātes, miera un pilsoņu aktivizēšanās faktors. Savukārt valstīm, kas ir pārejas periodā, augsts vārda brīvības līmenis ir kaitīgs,” teica S.Safarovs.
Pēdējā gada laikā Tadžikistānā tika slēgti četri laikraksti, vairāk nekā 10 žurnālistu ir izbraukuši no republikas. 2016.gada decembrī mediju organizācijas publiskoja paziņojumu, kurā norādīja, ka republikā pēdējos divos gados ir strauji pasliktinājusies situācija vārda brīvības jomā, par ko liecina starptautisko organizāciju atskaites, taču pilnvarotās struktūras ignorē to secinājumus un rekomendācijas. Paziņojumā atgādināts, ka 2016.gadā Pasaules preses brīvības reitingā Tadžikistāna tika ievietota 150.vietā no kopumā 180 (2015.gadā Tadžikistāna tika ievietota 116.vietā)

 

 

Ārpolitika

Suverēnas Tadžikistānas pastāvēšanas pirmās desmitgades laikā ārpolitikas attīstību kavēja sarežģītā iekšpolitiskā situācija, un šajā laikā īpaša nozīme bija attiecībām ar Irānu un Krieviju. Tadžikistānai ir diplomātiskās attiecības ar lielāko daļu valstu, un republika piedalās vairāk nekā 50 starptautisko organizāciju darbībā. Par ārpolitikas galvenajiem mērķiem tiek noteikta suverenitātes un teritoriālās vienotības nostiprināšana, kā arī apstākļu veidošana valsts sociālajai un ekonomiskajai augšupejai, pilsoņu kara seku pārvarēšana.
Prioritāra nozīme ārpolitikā tradicionāli ir atvēlēta sadarbībai ar Krieviju un NVS dalībvalstīm, t.sk. Centrālāzijas reģionā. Svarīgs ārpolitikas virziens ir ekonomisko un politisko sakaru attīstība ar Indiju, Irānu, Ķīnu, Pakistānu un Turciju.
Rietumiem, t.sk. NATO un ASV, ir liela interese par kooperācijas attīstību ar Tadžikistānu. Tadžikistānas spēka struktūras piedalās NATO programmā „Partnerattiecības mieram”, kā arī plāno pievienoties programmai „Analīzes plānošana un norise”.
Tadžikistāna ir nabadzīgākā Centrālāzijas valsts, taču tās ūdens resursi ir diezgan lieli, turklāt tie ir nepieciešami reģiona bagātākajām valstīm – Kazahstānai, Turkmenistānai, Uzbekistānai. Lai palielinātu šo resursu izmantošanu, Tadžikistāna plāno būvēt hidroelektrostacijas (HES), pret ko kategoriski iebilst Uzbekistāna, kā arī Kazahstāna, kas raizējas par to ietekmi uz reģiona ekoloģisko un saimniecisko stāvokli.
Viena no ieplānotajām HES ir Rogunas HES, kas būs lielākā Centrālāzijā (seši agregāti) un kļūs par vienu no galvenajiem elektroenerģijas piegādātājām reģionā. Tās būve tika sākta 1987.gadā, taču pēc PSRS sabrukšanas būvdarbi tika apturēti. Lai nodrošinātu līdzekļus šīs HES būvei, amatpersonas ne tikai mēģināja ieinteresēt projektā ārvalstu investorus, bet aicina (piespiedu kārtā) iedzīvotājus ziedot līdzekļus objekta būvei. Tadžikistānas amatpersonas uzsver, ka HES būve un ūdens resursu uzkrāšana ūdenskrātuvēs ļaus ilgtermiņa risināt ūdens nodrošinājuma jautājumu Centrālāzijā, tādējādi nodrošinot lauksaimniecības produkcijas pieaugumu un stiprinot reģiona pārtikas drošību. Starptautisko struktūru pārstāvji un ārvalstu amatpersonas gan neatbalsta Tadžikistānas kategorisko nostāju un uzsver, ka šādas lielas HES būve var ietekmēt reģiona ekoloģiju, tāpēc HES būvi nepieciešams koordinēt ar citām valstīm.
Uzbekistānas, Kazahstānas un Turkmenistānas līderi pauda viedokli, ka nevajadzētu būvēt lielas HES uz pārrobežu upēm bez kaimiņvalstu piekrišanas un bez ANO vadībā veiktas starptautiskās ekspertīzes. Neraugoties uz daudzajām sanāksmēm un ilgstošu jautājuma izvērtēšanu, problēma nav atrisināta.
Attiecības ar Uzbekistānu sarežģī ne tikai „ūdens jautājums”, bet arī vēsturiskie aspekti – pilsoņu kara laikā (1992. – 1997.gads) Uzbekistāna sniedza politisko un militāro atbalstu Tautas frontei. 1998.gada oktobrī Krievija, Tadžikistāna un Uzbekistāna parakstīja vienošanos, ka puses nepieļaus savas valsts teritorijas izmantošanu darbību veikšanai pret esošajām valdībām, taču jau novembrī Mahmuda Hudojberdijeva vadībā notika sacelšanās, kuras dalībnieki tika izstumti no dienvidiem uz ziemeļiem, un daļa no kuriem ienāca Uzbekistānā. Attiecības pasliktinājās 1999. un 2000.gadā, kad Uzbekistāna apsūdzēja Tadžikistānu atļaujā atrasties republikā Uzbekistānas Islāma kustības (UIK) kaujiniekiem. Pastāv viedoklis, ka Tadžikistānas atteikšanās veikt pasākumus pret UIK kaujiniekiem daļēji ir „atbilde” uz incidentu ar M.Hudojberdijevu.
Viena no aktuālajām Tadžikistānas problēmām ir no pilsoņu kara laika palikušo pretkājnieku mīnu likvidācija un teritorijas atmīnēšana, t.sk. pierobežā ar Uzbekistānu. Robežas posms nav delimitēts un demarķēts pilnībā, turklāt Taškenta nav parakstījusi Otavas konvenciju, tas kavē atmīnēšanas procesu. Atmīnēšana tika uzsākta 2004.gadā, un jau ir atmīnēti 2,5 miljoni m², iznīcināti 12 000 mīnu un lādiņu. Patlaban nav atmīnēti 17 miljoni m² valsts teritorijas un ik gadu mīnu sprādzienos cieš desmitiem iedzīvotāju. Laikā no 1992.gada pretkājnieku mīnu sprādzienos gāja bojā 351 cilvēks un 443 tika ievainoti.
Tadžikistānas un Uzbekistānas savstarpējās tirdzniecības apjoms 2017.gada pirmajā pusē pārsniedza 46 miljonus USD, kas ir divas reizes vairāk, nekā 2016.gada pirmajos sešos mēnešos. 2017.gadā Uzbekistānas uzņēmēji ir piedalījušies vairākos Tadžikistānā notikušajos pasākumos, tajā skaitā aprīlī – Uzbekistānas preču izstādē, kur tika parakstīti apmēram 20 sadarbības līgumi par kopumā 35 miljoniem USD, kā arī jūnijā – ikgadējā gadatirgū „Sugd-2017”, kur parakstītas 74 sadarbības vienošanās. Savukārt 2017.gada septembrī Taškentā ir ieplānota Tadžikistānas preču izstāde gadatirgus.
Attiecībās ar Kirgizstānu sarežģījumus rada arī nepabeigtā robežas delimitācija, tadžiku anklāva „Voruh” un kirgīzu iedzīvotāju konflikti pierobežā.
Aktuāla joprojām ir ekstrēmistu iespējamā iekļūšana valstī no Afganistānas, ar kuru Tadžikistānai ir  1206 km gara robeža. Katru gadu tiek ziņots par desmitiem ekstrēmistu aizturēšanu, daļa no kuriem ir Uzbekistānas Islāma kustības (UIK ) dalībnieki, un kuri tiek turēti aizdomās par terorismu un konstitucionālās iekārtas gāšanas mēģinājumu. Problēmas sagādā arī regulāra narkotiku kontrabanda no Afganistānas, kā arī kontrabandistu iebrukumi, kuri bieži nolaupa vietējos iedzīvotājus, pieprasot maksu par piegādātajām narkotikām.
Neraugoties uz sarežģījumiem, Tadžikistānai ir labas attiecības ar Afganistānu – uz kaimiņvalsti tiek eksportēta elektroenerģija, kuras pārpalikumi rodas vasaras periodā, Tadžikistānas augstskolās studē vairāk nekā 200 studentu no Afganistānas, bet apmēram 200 tadžiku mediķu nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus Afganistānas iedzīvotājiem.
2017.gada augustā Dušanbe notika E.Rahmona pārrunas ar Afganistānas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieku Muhamadu Šarifu Jaftalī, Pakistānas Armijas štāba priekšnieku Kamaru Džovidu Badžvu un Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas Apvienotā štāba priekšnieku Li Dzočenu. Konsultācijās tika apspriesti drošības un terorisma apkarošanas jautājumi, sadarbības paplašināšanas iespējas robežu nostiprināšanas jomā, kā arī situācija Afganistānā. Pārrunu dalībnieki uzsvēra, ka Afganistānas, Ķīnas, Pakistānas un Tadžikistānas četrpusējas sadarbības sistēmas izveide būs ļoti svarīga miera un stabilitātes nostiprināšanai Afganistānā. Lai gan visas pārrunas ir notikušas vienā dienā, nav informācijas, ka tās bija kopīgas konsultācijas. Varētu pieļaut, ka tikšanās nebija plānotas iepriekš un ir saistītas ar ASV prezidenta Donalda Trampa nesenajiem paziņojumiem par ASV klātbūtnes un rīcības brīvības paplašināšanu Afganistānā, kā arī apsūdzībām Pakistānai „drošu ostu” piedāvāšanā teroristiskajām organizācijām. Iespējams, ka ASV un NATO ietekmes mazināšanai reģionā Kābula un Islāmābāda ir gatavas sadarboties, neraugoties uz šī gada pavasarī notikušajām bruņotajām sadursmēm pierobežā, kuras, pēc dažu Afganistānas parlamenta deputātu domām, bija ASV specdienestu izprovocētas. Novērotāji norāda, ka, visticamāk, pārrunas iniciēja Tadžikistāna, lai padarītu tās mazāk pamanāmas starptautiskajā arēnā, kā būtu, ja konsultācijas notiktu Pekinā vai Islāmābādā, un tajās piedalītos Krievija un Irāna, kuras arī ir ieinteresētas ASV un NATO klātbūtnes mazināšanā reģionā. Nav izslēgts, ka Tadžikistāna uzņēma Afganistānas, Pakistānas un Ķīnas militārās vadības pārstāvjus, iepriekš saskaņojot savas darbības ar Krieviju, kas ir valsts sabiedrotā Kolektīvās drošības līguma organizācijas ietvaros. Par konsultāciju gatavošanu steigā liecina arī neprecizitātes plašsaziņas līdzekļiem sniegtajā informācijā – tika ziņots, ka šī gada 26. un 27.augustā Dušanbe tiek plānotas prezidenta tikšanās ar Pakistānas ģenerāli Rahilu Šarifu un Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas Ģenerālštāba priekšnieku Fanu Fenhueju. Bija arī norādīts, ka šo pārrunu galvenie temati būs sadarbība cīņā pret terorismu un militārās apmācības jautājumi.
Attiecības ar Krieviju tradicionāli ir bijušas ļoti labas. 2004.gadā Tadžikistāna un Krievija parakstīja vienošanos par militārās bāzes statusa piešķiršanu Krievijas 201.divīzijai un tas atrašanos republikā līdz 2042.gadam. Parāda Krievijai dzēšanas ietvaros Tadžikistāna nodeva Krievijai kosmiskās telpas novērošanas optisko elektronisko mezglu „Okno”, bet Krievija solīja investēt līdzekļus Tadžikistānas hidroenerģētikas sistēmas attīstībā. Bija plānots, ka Krievija uzbūvēs Sangtudas un Rogunas hidroelektrostacijas (HES), taču šo objektu būvi kavē ne tikai domstarpības par aizsprosta augstumu, bet arī Uzbekistānas negatīvā nostāja.
Republikas vadība uzsver, ka Krievija ir valsts stratēģiskais partneris, taču iedzīvotāji atgādina, ka Krievijā ik gadu iet bojā vairāki simti tadžiku viesstrādnieku (daudzi no viņiem ir nogalināti), kā arī norāda, ka patlaban Krievijas cietumos sodus izcieš aptuveni 5 500 tadžiku. Krievija ir sniegusi Tadžikistānai ievērojamu ekonomisku palīdzību, taču valstu tirdzniecības un ekonomiskā sadarbība attīstās diezgan lēni. Krievijas daļa Tadžikistānas ārējās tirdzniecības struktūrā nepārtraukti samazinās.
Dušanbe regulāri apmeklē Krievijas amatpersonas, lai apspriestu aktuālos sadarbības jautājumus enerģētikas, militārajā, militāri tehniskājā un migrācijas jomā. Jau ir ratificētas vairākas vienošanās starp valstīm, kas saistītas ar Krievijas 201.divīzijas izvietošanu republikā, tadžiku viesstrādnieku atrašanos Krievijā un naftas produktu piegādi republikai no Krievijas bez muitas nodevām.

Foto: tjk
Valentīna Matvijenko un Emomali Rahmons

2014.gada martā un 2016.gada oktobrī Dušanbe ieradās Krievijas parlamenta augšpalātas priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko, lai ar E.Rahmonu pārrunātu valstu sadarbības jautājumus militārajā, drošības garantēšanas, ekonomikas, tirdzniecības un humānajā jomā. Viņa atzina, ka „noteiktas bažas” abām valstīm rada situācija Afganistānā. Pēc V.Matvijenko teiktā, Tadžikistāna aicināja Krieviju nosūtīt uz republiku 400 krievu valodas skolotājus. Viņa atzīmēja, ka Tadžikistānā ir izveidoti nepieciešamie apstākļi krievu valodas apguvei, un būtu jāvērš lielāka uzmanība skolotāju dzīves, darba un atalgojuma noteikumiem republikā. Vizītes ietvaros Tadžikistānai tika nodotas 2,5 t mācību grāmatu un metodisko līdzekļu krievu valodas apguvei. Pārrunās tika uzsvērts, ka krievu valoda tiek pasniegta visās skolās Tadžikistānā, turklāt 166 skolās tā ir mācību valoda. Tadžikistānas pārstāvji arī norādīja, ka Dušanbe ir gatava apmācīt topošos viesstrādniekus specializētajos centros, lai, ierodoties Krievijā, viņi pārvaldītu krievu valodu un viņiem būtu kādas profesionālas iemaņas.
2017.-2018.gada mācību gadā Tadžikistānas vispārizglītojošās skolas ar krievu mācību valodu ir saņēmušas 20 tonnas mācību līdzekļu (apmēram 70 000 grāmatu). Tadžikistānā ir ieradušies arī apmēram 30 skolotāji no Krievijas, kuri pasniedz ne tikai krievu valodu, bet arī matemātiku, ķīmiju, bioloģiju un informātiku. Tadžikistāna nodrošina skolotājiem dzīves vietu un republikā vidējo algu (apmēram 200 EUR). Ierosinājumu nosūtīt uz Tadžikistānu skolotājus no Krievijas tika apspriests 2016.gada maijā, kad Dušanbe apmeklēja Dagestānas vadītājs Ramazans Abdulatipovs un tikās ar E.Rahmonu, kurš pievērsta pastiprinātu uzmanību krievu valodas apguvei Tadžikistānā. R.Abdulatipovs atgādināja, ka Krievija atbalsta vispārizglītojošo skolu ar krievu mācību valodu būvi Tadžikistānā un plānots uzbūvēt 26 skolas. Neilgi pēc R.Abdulatipova vizītes Dagestānas Izglītības un zinātnes ministrija izplatīja aicinājumu skolotājiem noslēgt līgumu par darbu Tadžikistānā (līguma termiņš – viens gads). Darbā tika aicināti bioloģijas, fizikas, informātikas, krievu valodas, ķīmijas un matemātikas skolotāji ar vismaz piecu gadu darba pieredzi. Krievijas Izglītības ministrija uzņemas viņiem nodrošināt piemaksu (apmēram 870 EUR), kā arī iespēju pagarināt līgumu.
Tadžikistānas iedzīvotājiem krievu valodas prasme ir aktuāla, jo daudzi kļūst par viesstrādniekiem Krievijā un Kazahstānā.
Krievija ir Tadžikistānas stratēģiskais partneris, taču Krievijā ik gadu iet bojā vairāki simti tadžiku viesstrādnieku, un daudzi no viņiem ir nogalināti. Krievija ir sniegusi Tadžikistānai ievērojamu ekonomisku palīdzību un dažādu atbalstu, taču valstu tirdzniecības un ekonomiskā sadarbība attīstās diezgan lēni. Krievijas daļa Tadžikistānas ārējās tirdzniecības struktūrā nepārtraukti samazinās.
Krievija bez atlīdzības ir piegādājusi Tadžikistānas spēka struktūrām dažādu tehniku, sakaru līdzekļus un speciālo aprīkojumu, kā arī nodrošina regulāru apmācību tadžiku karavīriem.
Sadarbība ar Ķīnu ir ļoti plaša – Pekina ir lielākā investore Tadžikistānas ekonomikā, veidojot vairākus kopuzņēmumus dažādās nozarēs un piedāgājot plaša patēriņa preces. 2008.gadā Tadžikistānas alumīnija kompānija „Talko Management” un Ķīnas Smagās mašīnbūves korporācija vienojās par divu rūpnīcu būvi Tadžikistānā, kas veiks alumīnija produktu pārstādi. Alumīnija ražošanai nepieciešamās izejvielas tiek importētas no Baltijas valstīm, Krievijas un Ķīnas, bet transportēšanas izmaksas nepārtraukti pieaug, tādēļ rūpnīcu būve uz vietas ir ekonomiski izdevīga. Ķīnas kompānija „Sinohidro” izteica gatavību būvēt hidroelektrostaciju Tadžikistānā, kas ir īpaši aktuāli, jo ūdens ir republikas galvenais dabas resurss.
2014.gada pavasarī Tadžikistānas akciju sabiedrība „Tadžiktransgaz” un Ķīnas korporācija „Сhina National Petroleum Corporation” vienojās par dabasgāzes cauruļvada (transportēšanai no Turkmenistānas) ceturtā posma („D”) būvi un nodošanu ekspluatācijā 2016.gada beigās. Posms „D” (400 km) savienos Turkmenistānu ar Ķīnu maršrutā Uzbekistāna-Tadžikistāna-Kirgizstāna. Būvdarbus finansē Ķīna. Pa jauno posmu plānota 25 – 30 miljardu m³ dabasgāzes piegāde ik gadu, bet būvprojekta īstanošana ļāva piesaistīt Tadžikistānas ekonomikā vairāk nekā 3 miljardus USD tiešo investīciju no Ķīnas.
Kļūst intensīvāka Tadžikistānas un Ķīnas sadarbība aizsardzības jomā, un 2015.-2016.gadā starp valstīm ir parakstītas vairākas vienošanās par kopīgiem pasākumiem cīņā pret terorismu un konfidenciālas informācijas apmaiņu starp spēka struktūrām. Ķīna ir piegādājusi aprīkojumu īsviļņu un ultraīsviļņu sistēmu uzstādīšanai valstu pierobežas kordonos, tiek plānota slēgta informācijas apmaiņas kanāla izveide starp valstu militārajiem resoriem un sakaru sistēmas izveide, kas savienos robežapsardzības kordonus ar komandcentriem. Ķīna sniedz palīdzību Tadžikistānas BS Situāciju centra materiāli tehniskajā nodrošinājumā, kā arī piegādā dažādu aprīkojumu un tehniku BS vienībām (šim mērķim laikā no 1994. līdz 2015.gadam Pekina iedalīja 75 miljonus USD). Pieaug Pekinas atbalsts Tadžikistānas BS personāla apmācībā (1994. – 2015.gadā Ķīnas militārās augstskolas absolvēja vairāk nekā 400 tadžiku karavīru), kā arī divpusējā sadarbība cīņa pret terorismu, separātismu un ekstrēmismu – šī gada februārī Pekina apliecināja, ka ir gatava finansiāli atbalstīt kopīgā pretterorisma centra izveidi Dušanbe.
Speciālisti uzskata, ka, paplašinot sadarbību ar Tadžikistānu, Ķīna veido savu reģionālās drošības stratēģiju, kas sākotnēji ģeogrāfiski aptvers Afganistānu, Pakistānu un Tadžikistānu, bet turpmāk – arī citas Centrālāzijas valstis. Jau tiek apspriests jautājums par speciāla mehānisma izveidi minēto četru valstu BS ģenerālštābu sadarbībai un Pekina ir ierosinājusi Urumči (Sjiņdzjanas Uiguru autonomais apgabals) nodibināt informācijas un koordinācijas centru, lai vadītu pretterorisma apakšvienību karavīru apmācību. Eksperti prognozē, ka ir sagaidāms draudu pieaugums no Afganistānas un Pakistānas, tādēļ ir saprotami Ķīnas centieni nepieļaut to pietuvošanos savas valsts robežām.
Ķīna ir Tadžikistānas galvenā partnere tirdzniecības un ekonomikas jomā, sniedzot ievērojamu palīdzību Tadžikistānas infrastruktūras pilnveidošanā. Sagaidāms, ka tuvāko trīs gadu laikā divpusējās tirdzniecības apgrozījums sasniegs trīs miljardus USD. Ķīnas tiešās investīcijas Tadžikistānā šī gada pirmajos trīs mēnešos bija 76,6 miljoni USD, kas ir 58,2% no visu ārvalstu investīciju apjoma (Krievijas, kas tradicionāli bija lielākā ieguldītāja Tadžikistānā, investīcijas minētajā laika periodā bija 20,6 miljoni USD).
Tadžikistānas parāds Ķīnai sasniedz 1,8 miljardu USD, un Dušanbe nav pieredzes parāda efektīvā administrēšanā. Tādēļ speciālisti iesaka Tadžikistānai vairs neņemt kredītus Ķīnā, bet diversificēt ekonomiskās attiecības ar citām valstīm. Jāatzīmē, ka Ķīna nelabprāt iedala tiešas investīcijas, dodot priekšroku „lētajiem kredītiem”, kas ir ilgtermiņa (20 un vairāk gadu). Šāda sadarbība veido situāciju, kad Tadžikistāna, kurai nav līdzekļu parāda atdošanai, kļūst atkarīga no Ķīnas un ir spiesta atmaksāt kredītus, nodrošinot Pekinai piekļuvi saviem dabas krājumiem, stratēģiskajiem uzņēmumiem vai nododot Pekinas kontrolē savus transporta maršrutus vai pat teritorijas (šādi notika 2011.gadā, kad Tadžikistāna ratificēja robežas ar Ķīnu delimitācijas protokolu, nododot Pekinai apmēram 1000 km² strīdu teritoriju Pamira austrumos). Tādejādi valstij var rasties problēmas ne tikai ekonomiskās, bet arī nacionālās drošības garantēšanā, jo kreditoru prasības var apdraudēt valsts teritoriālo vienotību. Ķīna joprojām ir ieinteresēta teritoriju iegūšanā Tadžikistānā. Šādu iespēju netieši apliecina Ķīnas 2016.gadā Tadžikistānas valdībai nosūtītais Ķīnas zinātnieku lūgums izpētīt jautājumu par dažu Tadžikistānas teritoriju vēsturisko piederību Ķīnai. Ķīnas zinātnieki ir ierosinājuši veikt zinātnisko pētījumu par dažu Centrālāzijas teritoriju (tajā skaitā Tadžikistānā) piederību Ķīnai. Pekina pauda arī gatavību apmaksāt izpētes pasākumus, tajā skaitā arheoloģiskos izrakumus Beškentas (Kaškadarjas apgabals, Uzbekistānas dienvidaustrumi) un Dangaras (Hatlonas apgabals, Tadžikistānas dienvidrietumi) rajonos, kur jau ir konstatēti vairāki objekti, kas attiecas uz juedžu valdīšanas vēlīno posmu (juedži ir indoeiropiešu tautas, kas pirms mūsu ēras ūn mūsu ēras pirmajos gadsimtos apdzīvoja Centrālāzijas teritorijas un, pēc Ķīnas zinātnieku domām, ir bijuši ķīniešu etniskās grupas daļa). Varētu pieļaut, ka Ķīnas interešu lokā nav „vēsturiskā patiesība”, bet strīdu teritorijas, kas bagātas ar dārgmetāliem un minerāliem. Tadžiku speciālisti pauž bažas, ka Ķīna varētu iegūt šīs teritorijas, jo ekonomiski un politiski Pekina ir ievērojami ietekmīgāka nekā Dušanbe.
ASV ir sniegušas Tadžikistānai ievērojamu atbalstu. Tostarp no sešiem tiltiem, kas savieno republiku un Afganistānu, lielākā būvi (tika pabeigta 2007.gadā) finansiāli atbalstīja ASV. ASV rīko apmācības kursus Tadžikistānas BS un Robežapsardzības dienesta karavīriem, nelielas kopīgās mācības, bet speciālisti no ASV būvē jaunu Tadžikistānas BS treniņbāzi Tursunzode (republikas rietumi). Pentagona programmas „Tajikistan Stability Enhancement Program” ietvaros republika saņēma finansiālu atbalstu infrastruktūras objektu būves un lauksaimniecības attīstībai, kā arī uzņēmējdarbībai. Šī programma izstrādāta, lai veicinātu republikas attālo rajonu ekonomisko attīstību un nepieļautu valsts pārvēršanos par “otru Afganistānu”.
ASV Centrālā pavēlniecība narkotiku apkarošanas programmas ietvaros nosūtīja Tadžikistānas Narkotiku kontroles aģentūrai aprīkojumu, kas paredzēts ķīmisko analīžu veikšanai un ar kuru iespējams noteikt plašāku aizliegto vielu spektru. Šo tehniku iespējams izmantot dažādas sarežģītības pakāpes ekspertīžu veikšanai, turklāt gan stacionāros apstākļos, gan izbraukumos. ASV militārās augstskolas pauda gatavību uzņemt vairākus tadžikus vecumā no 18 līdz 23 gadiem ar noteikumu, ka pēc absolvēšanas viņi atgriezīsies Tadžikistānā un strādās republikas tiesībsargājošajās struktūrās.
ASV vēstniecības Drošības nodaļa rīko apmācības kursus Tadžikistānas Iekšlietu ministrijas, Nacionālās drošības komitejas un Ģenerālprokuratūras darbiniekiem, lai paplašinātu speciālistu iespējas organizēt, virzīt un kontrolēt kompleksos izmeklēšanas pasākumus terorisma apkarošanā, apvienojot dažādu apakšvienību spēkus un līdzekļus.
2014.gadā ASV vēstniecības Dušanbe īstenotās Eksporta kontroles un robežu drošības programmas ietvaros bez atlīdzības Tadžikistānas Muitas dienestam tika nodots mācību centrs praktiskām nodarbībām masveida iznīcināšanas ieroču un ar tiem saistīto līdzekļu, kā arī cita veida apbruņojuma ātrai  konstatēšanai un izņemšanai. Centrs ir izvietots muitas postenī „Ainī” Dušanbē, un tā izmaksas bija apmēram 2 miljoni USD.
Republikā ir uzsākta ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) izstrādātā projekta īstenošana zemes reformai un zemnieku saimniecību restrukturizācijai. Tā ietvaros Hatlonas apgabala (republikas dienvidi) 12 rajonos tiks izveidoti centri, kas sniegs zemniekiem tiesisku palīdzību, informēs par saimniekošanas aspektiem. Projekts paredzēts īstenošanai trīs gadu laikā, tas ir daļa no ASV iniciatīvas „Pārtika nākotnes vārdā”, un tam piešķirtie līdzekļi ir 5,5 miljoni USD. ASV atbalsta zemes reformu Tadžikistānā no 2003.gada.
Neraugoties uz labām attiecībām ar oficiālo Dušanbe, ASV pauž atbalstu arī opozīcijas parstāvjiem. Piemēram, 2014.gadā par vienu no ASV Valsts departamenta prēmijas „International Women of Courage” („Drosmīgā sieviete”) laureāti kļuva cilvēktiesību organizācijas „Perspektiva pļus” vadītāja Oinihola Bobonazarova, kura 2013.gadā bija izvirzīta par opozīcijas vienoto kandidāti Tadžikistānas prezidenta vēlēšanās (viņa nepiedalījās vēlēšanās, jo viņai neizdevās savākt nepieciešamo 210 000 atbalstītāju parakstu).

Foto: fergananews
(no labās) Oinihola Bobonazarova, saņemot prēmiju no Mišelas Obamas

Prēmija „International Women of Courage” tika izveidota pēc ASV bijušās valsts sekretāres Kondolīzas Raisas inicitīvas 2007.gadā, un tās mērķis ir atbalstīt sievietes, kuras cīnās par sociālo taisnīgumu un cilvēktiesību ievērošanu. Iepriekšējos gados šo prēmiju saņēma tostarp cilvēktiesību aizstāve no Uzbekistānas Mutabara Tadžibajeva un Kirgizstānas bijusī prezidente Roza Otunbajeva.
Pēdējos gados Tadžikistānas sadarbība ar ES aktivizējas. 2009.gadā E.Rahmons apmeklēja Baltijas valstis, un Briselē apsprieda drošības nostiprināšanas jautājumus Centrālāzijā, kā arī alianses spēkiem paredzēto kravu tranzītu uz Afganistānu. Tikšanās ietvaros tika panākta vienošanās par NATO centra izveidi Dušanbe un alianse atbalstu tadžiku robežsargu apmācībā cīņai pret narkotiku kontrabandu no Afganistānas.
Ar Šveices sadarbības biroja Dušanbe, kā arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalstu attiecīgi 13,5 miljonu USD un 9,5 miljonus USD apmērā vairākās dzīvojamās vietās Sugdas apgabalā (republikas ziemeļi) tiks īstenoti divi projekti par ūdensapgādes nodrošināšanas attīstību.
Tadžikistāna ir saņēmusi arī Vācijas 14 miljonu EUR lielu grantu republikas veselības aprūpes jomas attīstībai. 2018.gadā Tadžikistāna saņems no Vācijas 33,5 miljonus EUR sociālo projektu īstenošanai. Līdzekļi tiks izmantoti tuberkulozes ārstēšanas iestāžu aprīkošanai, skolu būvei, komunālās infrastruktūras atjaunošanas un ekonomikas attīstības veicināšanai, kā arī veselības aprūpes programmu īstenošanai kalnu rajonos. Vācija ir paudusi arī gatavību piedalīties projektā par hidroelektrostacijas „Sebzor” būvi Kalnu Badahšānas autonomajā apgabalā (valsts austrumi). Berlīne uzsver, ka sadarbības ar Dušanbe prioritāte ir atbalsta sniegšana Tadžikistānas ekonomikas stabilajai attīstībai.
Dušanbe lidostas teritorijā no 2002.gada līdz 2013.gadam atradās Francijas Gaisa spēku kontingents (170 – 230 karavīru), kas sniedza atbalstu NATO spēkiem Afganistānā. Francija nemaksāja par lidostas izmantošanu, taču piedalījās tās rekonstrukcijā un paplašināšanā, tajā skaitā jauna termināla būvē, kas tika pabeigta 2011.gada rudenī. Šim mērķim Francija iedalīja papildus trīs miljonus EUR, tādējādi projekta īstenošanas izmaksas tika palielinātas līdz 27 miljoniem EUR  (20 miljoni EUR no Francijas un septiņi miljoni EUR no Tadžikistānas, un šo kredītu Dušanbe ir jādzēš 39 gadu laikā (0,15% gadā, atvieglojumi ir spēkā 20 gadus)). 
Sadarbība ar Irānu tika uzsākta deviņdesmitos gados, un Teherāna ir otrā lielākā investētāja Tadžikistānas ekonomikā (pēc Ķīnas). Irāna būvē elektropārvades līniju un Sangtudas hidroelektrostacijas posmu, pabeidz autotuneļa būvi un gatavojas Šuroābadas HES projekta realizācijai, kā arī izsaka ieinteresētību iesaistīties nelielu elektrostaciju būvē. Teherāna ir paudusi gatavību sadarboties ar Dušanbe reģionālās drošības, kā arī ekstrēmisma un terorisma apkarošanā.
Tadžikistānas attiecības ar Irānu tradicionāli ir bijušas labas – Teherāna bija pirmā, kas atzina Tadžikistānas neatkarību 1992.gadā un atvēra savu vēstniecību Dušanbe. Irāna ir viena no lielākajām investorēm Tadžikistānas ekonomikā (ar Teherānas atbalstu uzbūvēta Sangtudas hidroelektrostacijas un tunelis „Istiklol”). 2010.gadā Tadžikistāna pauda atbalstu Irānas kodolprogrammai, savukārt Irāna izteica nosodījumu Uzbekistānai, kas kavēja kravu tranzītu uz Tadžikistānu. Tomēr pēdējos dažos gados valstu attiecībās radās „atsalums”, ko veicināja Irānas kontaktēšanās ar Tadžikistānā aizliegtās Islāma atdzimšanas partijas līderi (TIAP) Muhidīnu Kabiri, kurš 2015.gada nogalē tika uzaicināts uz konferenci „Islāma vienotība” Teherānā. Reaģējot uz M.Kabiri uzaicinājumu, Dušanbe ieviesa sankcijas pret Irānas uzņēmējiem, tajā skaitā aizliedzot dažu pārtikas produktu ievešanu, kā arī slēdza Irānas komitejas „Imdod” („Palīdzība”) pārstāvniecību, kas funkcionēja republikā no 1996.gadā, sniedzot dažādu palīdzību maznodrošinātajiem, bērniem, invalīdiem un veciem cilvēkiem.
Attiecību pasliktināšanos ar Irānu daļēji veicināja arī Tadžikistānas mēģinājumi piesaistīt investorus no Saūda Arābijas, ar kuru Irānai ir saspīlētas attiecības. Tomēr, neraugoties uz „atsalumu”, Dušanbe un Teherānas attiecības varētu normalizēties, īpaši tagad, kad Saūda Arābija noliedza plašsaziņas līdzekļos publiskotās ziņas par lielajām investīcijām islāma centra būvē Kalnu Badahšānas autonomajā apgabalā un Medīnas Universitātes filiāles atklāšanu Dušanbe.
Tadžikistānas televīzija 2017.gada augustā demonstrēja Iekšlietu ministrijas sagatavoto dokumentālo filmu, kurā izteikts pieņēmums, ka 20.gadsimta beigās Irāna ir finansējusi vairāku Tadžikistānas politisko darbinieku slepkavības, kā arī teroristus pilsoņu kara laikā (1991.-1997.gads). Filmas autori balstījās uz bijušā aizsardzības ministra vietnieka Abduhalima Nazarzoda trīs atbalstītāju liecībām, kuri apgalvojuši, ka izgājuši speciālu apmācību Irānā un pēc atgriešanās Tadžikistānā, saņemot A.Nazarzoda rīkojumu, esot nogalinājuši zinātniekus Muhamadu Osimi un Jusufu Ishani, politiķus Karimu Juldoševu un Otahonu Latifi, Augstākās padomes priekšsēdētāju Safaralī Kendžajevu, kā arī apmēram 20 Krievijas karavīrus. Filmā minēts, ka par slepkavībām tadžiki saņēmuši atalgojumu (apmēram 2000 USD). Tadžiki arī pauduši nožēlu, ka pievienojušies Tadžikistānas Islāma atdzimšanas partijai, jo tā esot teroristiska organizācija un to finansējot Irāna.
Irāna ir ieinteresēta aktivizēt dzelzceļa koridoru Tadžikistāna-Uzbekistāna-Kazahstāna-Irāna, lai būtu iespējams palielināt kravu pārvadājumu apjomu līdz 2 miljoniem tonnu gadā, Teherāna arī vēlas uzsākt jēlnaftas un alumīnija pulvera piegādes Tadžikistānai.
Indijas plašsaziņas līdzekļi regulāri publisko informāciju par Indijas aviācijas bāzes izveidi Tadžikistānā, taču šī informācija netiek oficiāli apstiprināta Dušanbe. Tomēr par Indijas līdzekļiem tika atjaunots un modernizēts lidlauks Ainī.
2009.gada martā E.Rahmons pirmajā oficiālajā vizītē apmeklēja Mongoliju, kur parakstīja piecus dokumentus par sadarbību ekonomikas, tirdzniecības un citās jomās.
Tadžikistānas un Izraēlas attiecības pagaidām ir sākumposmā, taču tām ir vēsture uzņēmējdarbības jomā. Deviņdesmito gadu sākumā Izraēlas uzņēmējs Šauls Aizenbergs bija viens no lielākajiem ārvalstu investoriem republikā. Viņš realizēja kokvilnas projektus, taču pilsoņu kara dēļ no dažiem bija spiests atteikties. Šī gadsimta sākumā Izraēla atkārtoti mēģināja iekļūt Tadžikistānas tirgū, 2003.gadā Izraēla piedalījās Pasaules bankas un ASV Starptautiskās sadarbības aģentūras atbalstītajos projektos meliorācijas un lauksaimniecības speciālistu sagatavošanas jomā. Izraēlā nav Tadžikistānas vēstniecības, taču valstis sadarbojas lauksaimniecības un kultūras jomā.

27. jūlijs

Iedzīvotāji
27.07.2018
Ķīna 2018./2019.mācību gadam ir palielinājusi valsts apmaksātas kvotas Tadžikistānas studentiem mācībām Ķīnas augstskolās.

26. septembris

Iedzīvotāji
26.09.2017
Tadžikistānas valdības paspārnē esošā Reliģisko lietu un nacionālo tradīciju, svinību un rituālu komisija ir izstrādājusi instrukciju „Noteikumi par bēru ceremoniju rīkošanu”, kas brošūras veidā ir izdota 500 000 eksemplāru tirāžā.

25. jūlijs

Iedzīvotāji
25.07.2017
Sugdas apgabalā (republikas ziemeļi) ievērojami sarežģījusies situācija narkotiku izplatīšanas jomā, raksta „Centrasia”.

19. jūlijs

Iedzīvotāji
19.07.2017
Gandrīz 13% Tadžikistānas iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības līmeņa, turklāt kopš 2009.gada šis rādītājs gandrīz nav mainījies, atsaucoties uz Pasaules Bankas publiskotu ziņojumu, raksta „Fergana”.

06. jūlijs

Iedzīvotāji
06.07.2017
Pēdējo divu gadu laikā ievērojami pieaudzis to Tadžikistānas pilsoņu skaits, kuri lūdz politisko patvērumu Polijā, raksta „Centrasia”.

10. aprīlis

Iedzīvotāji
10.04.2017
Pēdējo četru gadu laikā apmēram piecas reizes mazinājusies Tadžikistānas iedzīvotāju uzticēšanās imamiem un citiem garīdzniekiem, raksta „Stanradar”.

15. marts

15.03.2017
Tadžikistānas Iekšlietu ministrijas preses dienests informēja, ka šī gada 12.martā Kurgantepā (Hatlonas apgabals, republikas dienvidi) pie kara prokuratūras ēkas ir noticis sprādziens.

02. marts

Iedzīvotāji
02.03.2017
Pēdējos divos gados par 40% pieaudzis Tadžikistānas pilsoņu skaits, kuri vēlas pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Krievijā atbilstoši tautiešu pārcelšanās programmai, norādīts izdevuma „Stanradar” publiskotajā rakstā.