Vēlēšanu sistēmas izmaiņas, kuras 2019.gada jūnijā notiekošo protestu laikā apsolīja veikt varas partija, iekļāva pāreju no šobrīd pastāvošās daļēji proporcionālās uz pilnībā proporcionālu vēlēšanu sistēmu 2020.gada parlamenta vēlēšanās.

„Eiropeiskā Gruzija” ir parlamenta opozīcijā esoša partija, kura tika izveidota, vairākiem „Vienotās nacionālās kustības” līderiem atšķeļoties no partijas 2017.gada janvārī. Viens no jaundibinātās partijas līderiem, partijas ģenerālsekretārs G.Ugulava „Vienotās nacionālās kustības” šķelšanos raksturoja sakot: „M.Saakašvili vairs nav partijas faktiskais līderis un nes atbildību par partijas dalīšanos.

„Vienotā nacionālā kustība” ir bijusī varas partija, kas šobrīd ar sešiem deputātu mandātiem atrodas parlamentārajā opozīcijā. Partija tika izveidota 2001.gada oktobrī, pēc tam, kad tās dibinātājs un līderis M.Saakašvili pārtrauca savu darbību Giorgi Arsenišvili valdībā, atkāpās no tieslietu ministra amata un izstājās no varas partijas „Gruzijas pilsoniskā savienība”.

Nedaudz mazāk kā gadu pirms 2020.gada 31.oktobrī plānotajām parlamenta vēlēšanām situācija Gruzijā ir politiski nestabila, valstī notiek protesti pret parlamenta pieņemtajiem lēmumiem, ir samilzušas sociālās un ekonomiskās problēmas, kā arī ievērojami pieaugusi noziedzība.

Šī pētījuma apjoms liedz izvērstā veidā apskatīt Ukrainas iepriekšējo prezidentu un valdības vadītāju attieksmi pret demokrātiskajiem procesiem un padziļināti novērtēt iespējamās autoritārisma tendences šajā valstī ilgākā laika periodā. Turpinājumā uzsvars tiek likts uz esošā valsts prezidenta V.Zeļenska administrācijas laikā pieņemtajiem lēmumiem kopš prezidentūras sākuma. Tiek apskatītas valsts pārvaldes augstāko amatpersonu atlaišanas un jaunu personu iecelšanas amatos, atsevišķu nozīmīgu un arī divējādi vērtējamu lēmumu pieņemšana, kā arī tendences, kuras raksturo V. Zeļenski un prezidenta komandu.

Ukrainā bāzētā Masu informācijas institūta pārstāvis, projekta „Mediju pārvaldības monitorings” koordinators Maksims Ratušnijs 2016.gada vasarā izdarīja sekojošu secinājumu: „Skrupulozi izpētot Ukrainas mediju sektoru, esam nonākuši pie skaidra secinājuma – ukraiņi dzīvo valstī, kurā valda oligarhija. Sistēmā, kurā bizness var pastāvēt tikai caur saitēm ar politiku un otrādi.” Saites starp biznesu (tai skaitā mediju biznesu) un politiku Ukrainā iezīmējās kopš neatkarības pasludināšanas 90.gadu sākumā. 1994.gadā sāka veidoties mediju grupas un ziņu aģentūras, kuras piederēja privātajiem uzņēmējiem.

Mūsdienās autoritārisma tendences ir raksturīgas daudzām pasaules valstīm, tai skaitā vairākām Eiropas valstīm. Šādas tendences tomēr automātiski nenorāda uz autoritāras iekārtas esamību un noteiktu virzību nedemokrātiskas valsts virzienā. Valstīs, kuras vēl nesen tika uzskatītas par dziļi demokrātiskām, ir vērojamas „novirzes no ierastās lietu kārtības”, taču pagaidām būtu pāragri izdarīt secinājumus par autoritārisma nostiprināšanos. Kā piemēru var minēt ASV, Lielbritāniju, Austriju, kā arī vairākas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis, kurās popularitāti gūst izolacionistiski, konservatīvi un politiskajā spektrā radikāli spēki.

Izdevums „Current Time” 2019.gada jūlijā informēja ka BS Ģenerālštāba (ĢŠ) priekšnieka ģenerāļa Valērija Gerasimova ģimenes īpašumu kopējā vērtība ir mērāma no 100 līdz 150 miljoniem (RUB) (1,5 miljoni – 2,1 miljoni EUR) vērtībā. Salīdzinājumam, saskaņā ar deklarāciju, V.Gerasimovs gadā vidēji nopelna aptuveni 2,9 miljonus RUB (42 000 EUR), savukārt viņa sieva nedaudz vairāk kā 167 000 RUB (2364 EUR).

2011.gadā „Novaja Gazeta” publicēja sarakstu ar korumpētākajām Krievijas ministrijām 2010.gadā, kurā par viskorumpētāko tika atdzīta AM, otrajā vietā ierindojās Transporta ministrija, savukārt trešajā vietā – Ekonomikas attīstības ministrija. Ministrijām piešķirto budžeta līdzekļu piesavināšanās lielākoties tiek veikta caur valsts iepirkumu sistēmu.

Korupcija (cēlies no latīņu valodas vārda „corruptio” – „bojāšana, uzpirkšana”) ir dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos savu vai tuvu cilvēku interesēs, kā arī amatpersonu pērkamība. Saskaņā ar Eiropas Padomes skaidrojumu, korupcija ir kukuļošana un jebkura cita to personu rīcība, kurām uzticēta atbildība valsts vai privātajā sektorā un kuras pārkāpj savus pienākumus priekšrocību iegūšanā.

„OVD-Info” dati liecina, ka š.g. vasaras protestos Maskavā kopumā bija aizturēti aptuveni 3200 cilvēku. No tiem aptuveni 3000 tika tiesāti pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 20.2.panta par sapulču, mītiņu, demonstrāciju, gājienu un piketu rīkošanas kārtības pārkāpumiem. Minētais pants savas pastāvēšanas vēsturē (ieviests 2001.gadā) tika rediģēts trīs reizes, padarot to bargāku.

2019.gada vasarā Maskavā notikušās akcijas Maskavas domes vēlēšanām nereģistrēto opozīcijas kandidātu atbalstam bija pēdējo gadu laikā aktīvākie politiskā protesta pasākumi Krievijā. Vasaras nedēļas nogalēs Maskavā organizētajos mītiņos tika pārspēti gan akciju apmeklētības, gan arī aizturēto cilvēku skaita rekordi.