Dž.Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos ir Džeikobs Salivans. Viņš ir dzimis 1976.gadā Bērlingtonā (Vermontas pavalsts), 2003.gadā absolvējis Mineapolisas vidusskolu un Jeila Tiesību skolu, iegūstot jurisprudences doktora grādu. Pēc studiju pabeigšanas Dž.Salivans sāka strādāt juridisko pakalpojumu firmā „Faegre & Benson”, kā arī kļuva par ASV senatores no Minesotas štata Eimijas Klobušaras (Demokrātiskā partija) padomnieku.

Valsts sekretāra amatu Dž.Baidena administrācijā ieņem Antonijs Blinkens, kurš tiek raksturots kā tuvs Dž.Baidena līdzgaitnieks, un tiek sagaidīts, ka valsts sekretāra amatā viņš pirmām kārtām centīsies realizēt prezidenta politisko vīziju, nevis nāks klajā ar savu politisko dienaskārtību.

2020.gada 3.novembrī notikušo ASV prezidenta vēlēšanu rezultātā par ASV 46.prezidentu tika ievēlēts Demokrātiskās partijas pārstāvis Džozefs Baidens, kura inaugurācijas ceremonija notika 2021.gada 20.janvārī.

Viens no galvenajiem Ankaras un Vašingtonas saspringto attiecību iemesliem ir Krievijas zenītraķešu sistēmu S-400 iegāde. Politologi vērš uzmanību, ka Turcija S-400 varētu izvietot savā dienvidu piekrastē, kur notiek energoresursu izpētes darbi.

Maskavas un Ankaras attiecības visai regulāri svārstās atkarībā no situācijas attīstības Sīrijas un Lībijas konfliktos. Jānorāda, ka 2015.gada 24.novembrī Turcijas Gaisa spēku notriektā Krievijas iznīcinātāja Su-24 dēļ abas valstis piedzīvoja, iespējams, vienu no smagākajām divpusējām krīzēm.

Krievijas un Turcijas attiecību vēsturē bija vērojami gan sadarbības, gan konfrontāciju periodi, tāpēc ne velti politologi, raksturojot abu valstu attiecības, lieto apzīmējumu “zvērināti draugi”.

Krievijā jau ir stājušies spēkā un līdz vēlēšanām stāsies spēkā vairāki likumi, kas varētu apgrūtināt ārpussistēmiskās opozīcijas darbību. Piemēram, likuma grozījumi par ārvalstu aģenta statusa piemērošanu fiziskajām personām, kas ar ārvalstu finansējuma palīdzību nodarbojas ar politiku vai ievāc militāri tehniskas liecības ārvalstu interesēs.

Pēc “Jedinaja Rossija” Ģenerālpadomes sekretāra Andreja Turčaka teiktā, partijas mērķis ir Valsts Domes vēlēšanās iegūt ne mazāk kā 301 no kopumā 450 mandātiem, tādējādi nodrošinot konstitucionālo vairākumu (šobrīd “Jedinaja Rossija” frakcijai ir 335 mandāti). Saskaņā ar varai pietuvinātu personu teikto, arī PA uzstājusi, ka partijai jaunajā parlamenta sasaukumā ir jāsaglabā konstitucionālais vairākums. Vienlaikus atsevišķi partijas biedri neuzskata, ka politiskais spēks varētu atkārtot 2016.gada vēlēšanu rezultātus.

2021.gada 19.septembrī Krievijā notiks Vienotā vēlēšanu diena, kuras ietvaros noritēs Valsts Domes, kā arī dažādu varas līmeņu vēlēšanas reģionos – 11 gubernatoru (8 tiešās un 3 netiešās), 39 subjektu parlamentu un 10 administratīvo centru domju vēlēšanas. Tās būs pirmās parlamenta vēlēšanas pēc Krievijas Konstitūcijas grozījumu stāšanās spēkā.

D.Nazarbajeva (Nācijas līdera Nursultana Nazarbajeva vecākā meita) bija Senāta priekšsēdētāja no 2019.gada marta līdz 2020.gada maijam. Neraugoties uz atstādināšanu, viņai vēl saglabājas noteikts atbalsts valdošajā elitē, ko stiprina finanšu iespējas un N.Nazarbajeva vārds. Visticamāk, valstī ir aktivizējusies cīņa politiskajā elitē, un to ir veicinājušas gan vairāk nekā gadu ilgstošā N.Nazarbajeva pakāpeniskā “atstumšana” no izšķirošo lēmumu pieņemšanas, gan koronavīrusa izraisītā krīze.

K.Tokajevs ir viens no autoriem Kazahstānas daudzvirzienu ārpolitikas un ekonomiskās sadaļas stiprināšanas koncepcijai, tādēļ tās uzdevumi ir noteicošie viņa īstenotajā ārpolitikā. Prezidentūras pirmajā gadā K.Tokajevs ir veicis 14 ārvalstu vizītes, tajā skaitā trīs valsts un trīs oficiālās vizītes – uz Ķīnu, Uzbekistānu un Kirgizstānu, kā arī Krieviju, Vāciju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

2020.gada 9.jūnijā apritēja gads kopš Kazahstānas prezidenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja Kasimžomarts Tokajevs, iegūstot 70,9% vēlētāju atbalstu. Sākotnēji novērotāji prognozēja, ka viņa darbība norisināsies pirmā prezidenta Nursultana Nazarbajeva tiešā vadībā, jo N.Nazarbajevs atbilstoši viņam piešķirtajam īpašajam Nācijas līdera statusam saglabāja noteicošu lomu svarīgākajos iekšējās un ārpolitikas jautājumos.