Serbijas sociologs Z.Miloševičs norāda, ka kopš 2004.gada ārvalstu mediji par putinismu dēvēja jauno Krievijas ideoloģiju, bet jau 2005.gadā putinisms kļuva par „nacionālistiski autoritāru pārvaldes formu Krievijā ar ārējiem demokrātijas un tirgus ekonomikas atribūtiem”, kam vairāk ir kopīga ar fašismu, nevis komunismu (Ričards V.Rens).

Mūsdienu Krievijas politisko režīmu autori definē dažādi, gan pamatoti, gan nepamatoti izmantojot visai plašu terminoloģiju, kā arī tagadējo Krievijas režīmu salīdzinot ar vēsturiskajiem politiskajiem režīmiem Krievijā un citās valstīs.

Kopš 2019.gada 1.janvāra, kad amatu pameta līdzšinējais ASV aizsardzības sekretārs Džeimss Metiss, aizsardzības sekretāra pienākumus pilda viņa vietnieks Patriks Šanahens.

Ārpolitikā D.Tramps lielu nozīmi piešķir personīgiem kontaktiem. Piemēram, ASV prezidents ir vairākkārt uzsvēris, ka viņam ir izveidojušās draudzīgas attiecības ar Ķīnas līderi Sji Dziņpinu. Kad 2017.gada 22.decembrī visi ANO Drošības padomes locekļi, ieskaitot Ķīnu, nobalsoja par jaunu pret Ziemeļkoreju vērstu sankciju noteikšanu, ASV prezidents bija pilnīgi pārliecināts, ka tas ir noticis viņa un Sji labo attiecību dēļ.

ASV ir uzskatāmas par vienīgo mūsdienu globālo lielvalsti, kuras pieņemtie lēmumi lielā mērā ietekmē dažādu pasaules reģionu, tostarp Eiropas un postpadomju telpas, attīstības procesus. Tādēļ nav jābrīnās, ka šīs valsts iekšpolitiskās dienaskārtības jautājumiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība ne tikai pašās ASV, bet arī citās pasaules valstīs.

ASV un Krievijas pieaugošās konfrontācijas kontekstā aktualizējās arī Sīrijas jautājums. Krievijā tās pieaugošā militārā klātbūtne un iesaistīšanās karadarbībā Sīrijas valdības spēku pusē tika propagandēta kā alternatīva ASV vadītajai koalīcijai cīņā pret „Daesh”. Ekspertu vērtējumā, iespēju Krievijas iesaistei Sīrijas pilsoņu karā radīja ASV nespēja atturēt un vēlāk sodīt Bašara al Asada valdību par ķīmisko ieroču pielietošanu 2013.gada vasarā.

Politisko procesu vērotāji kā atskaites punktu esošajam attiecību saspīlējumam starp ASV un Krieviju bieži min Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu Minhenes Drošības konferencē 2007.gadā. V.Putina teiktais lika noprast Krievijas turpmākos nodomus atgriezties pasaules politikas lielo spēlētāju lokā, radot jaunus izaicinājumus ASV uzraudzītajai pasaules kārtībai, kas izveidojās pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Tadžikistāna ir Centrālāzijā lielākā parādniece Ķīnai. Dušanbe parāds Pekinai sasniedz gandrīz pusi (47,3%) no valsts ārējā parāda – 1,2 miljardi USD (ārējā parāda kopējais apmērs ir vairāk nekā 2,8 mijardi USD, kas ir 36% no valsts IKP).

Speciālistu vērtējumā dažu Centrālāzijas valstu pieaugošā atkarība no Ķīnas kredītiem ilgtermiņa perspektīvā var radīt neatkarības zaudēšanas draudus.

10.oktobrī Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks paziņoja, ka Krievija vairs neeksportēs uz Baltkrieviju naftas produktus, tostarp benzīnu, dīzeļdegvielu, mazutu (naftas, kuru Baltkrievija pati pārstrādā par naftasproduktiem, piegādes turpināsies). Pēc ziņu aģentūras „Reuters” datiem, uz Baltkrieviju netiks piegādāta arī sašķidrinātā dabasgāze.

Jaunā Krievijas un Baltkrievijas attiecību krīze, kas iezīmējusies kopš 2018.gada vasaras nogales, kad par jauno Krievijas vēstnieku Baltkrievijā ilgstošu pārrunu rezultātu tomēr tika apstiprināts no Krievijas drošības dienestiem nākušais Mihails Babičs, un ko paspilgtināja 2018.gada decembrī abu valstu augstāko amatpersonu līmenī aktualizētais „padziļinātās integrācijas” jautājums, ir vērtējama ļoti nopietni: Maskava arvien apņēmīgāk spiež Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko stūrī.

J.Boiko dzimis 1958.gadā Horļivkā (Doņeckas apgabals, valsts austrumi), absolvējis Maskavas Ķīmisko-tehnoloģisko institūtu un Austrumukrainas Nacionālo universitāti, iegūstot izglītību attiecīgi ķīmiķa-tehnologa un inženiera-ekonomista specialitātē.