Saskaņā ar 2019.gada novembrī veiktās “Ļevada-Centr” aptaujas rezultātiem, kopumā 81% pilngadīgo Krievijas iedzīvotāju regulāri izmanto internetu. No tiem 65% internetu lieto praktiski katru dienu, 10% – pāris reizes nedēļā, 4% – aptuveni vienu reizi nedēļā, 2% – retāk kā vienu reizi nedēļā, bet 19% globālo tīmekli nelieto.

Opozicionārs un videoblogeris J.Žukovs ir dzimis 1998.gadā Maskavā. Bērnībā viņš bija erudīts un mācījās elitārās mācību iestādēs. Pateicoties uzvarai Krievijas sociālo zinātņu olimpiādei, J.Žukovs ieguva tiesības studēt Krievijas Augstākajā ekonomikas skolā VŠE politoloģijas bakalaura programmā.

Nezina ne eksperti, ne, domājams, pats Krievijas līderis Vladimirs Putins, cik ilgi vēl viņš turpinās vadīt Krieviju – līdz 2024., 2030. vai 2036.gadam. Nav arī zināms, kāda būs režīma daba pēc V.Putina. Taču ir visai droši zināms, ka režīms Krievijā piedzīvos zināmas transformācijas.

2019.gada 3.oktobrī diskusiju kluba „Valdaj” konferencē V.Putins bija paziņojis, ka Maskava palīdzējusi Pekinai izstrādāt raķešu uzbrukuma agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas „kapitāli” un „kardināli” paaugstinās Ķīnas aizsardzības spējas. Prezidents arī uzsvēra, ka šāda sistēma ir tikai ASV un Krievijai.

V.Putins, tiekoties ar ārvalstu līderiem, pārrunās vienmēr piemin divpusējās tirdzniecības rādītājus. Pagaidām pēdējā Sji vizītē Krievijā 2019.gada jūnijā V.Putins norādīja, ka 2018.gadā divpusējā preču apmaiņa bija notikusi 108 miljardu USD vērtībā. Pēc viņa teiktā, pateicoties Ķīnas investīcijām kopumā 22 miljardu USD vērtībā, tiek realizēti aptuveni 30 kopprojekti. No šīs summas 3,5 miljardi USD tika ieguldīti projektos Tālo Austrumu reģionā.

Aptuveni līdz 20.gadsimta 90.gadu beigām Krievijas ārpolitika bija fokusējusies Rietumu valstu, nevis Āzijas reģiona virzienā. Maskava tika kritizēta par stipru „eiroamerikānisko” kursu un Dienvidaustrumu reģiona atstāšanu novārtā. Toreizējam prorietumnieciski noskaņotajam Krievijas ārlietu ministram Andrejam Kozirevam nebija pieredzes politikā ar Ķīnu un Āziju kopumā.

Kazahstāna sadarbojas ar Kirgizstānu starptautisko un reģionālo organizāciju ietvaros, Kazahstāna sniedz Kirgizstānai militāri tehnisku atbalstu, piegādājot militāro tehniku un munīciju. Daudzi kirgīzi kļūst par viesstrādniekiem kaimiņvalstī.

Kazahstāna vēsturiski ir bijusi Centrālāzijas līdere, jo tai ir reģionā lielākā teritorija un ekonomiski tā ir attīstītākā valsts. PSRS laikā Kazahstānas nozīme tika akcentēta arī reģiona nosaukumā, kas bija „Kazahstāna un Vidusāzijas valstis”. Neatkarības gados Kazahstāna ir nostiprinājusi ekonomiku un attīstījusi daudzvirzienu sadarbības politiku, iegūstot autoritāti gan reģionā, gan pasaulē.

I.Dodons vēl pirms 2016.gada decembrī notikušās inaugurācijas prezidenta amatā uzsvēra, ka viņa prioritāte būs Moldovas stratēģisko attiecību ar Krieviju atjaunošana. Šo prezidenta nolūku apliecināja viņa lēmums savā pirmajā ārvalstu vizītē, kas notika 2017.gada 16.–18.janvārī, apmeklēt Krieviju. Šī vizīte kļuva par pirmo Moldovas prezidenta oficiālo vizīti Krievijā pēdējo deviņu gadu laikā.

Moldova ir ietilpusi Krievijas, kura par ārpolitikas prioritāti vairākkārt ir norādījusi savas ietekmes postpadomju telpā saglabāšanu, tradicionālajā interešu sfērā jau kopš PSRS sabrukuma. Kā savas ietekmes saglabāšanas un nostiprināšanas instrumentus Moldovā Maskava ir izmatojusi Piedņestras konfliktu, Kišiņevas ilgstošo tirdzniecisko un enerģētisko atkarību, kā arī maigo varu. Krievijas maigās varas Moldovā izplatībai par pamatu kalpo ne tikai Krievijas plašsaziņas līdzekļu liela popularitāte, bet arī Krievijas Pareizticīgās baznīcas autoritāte.

Kā liecina socioloģisko pētījumu centra „Fond Obščetvennogo mņeņija” veiktā aptauja 2019.gada 9.jūnijā, 41% Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka pēdējā laikā situācija ekonomikā ir pasliktinājusies. Situācijas uzlabošanos norāda tikai 17% aptaujāto. Lielākā daļa to respondentu, kas atzīmējuši pasliktināšanos, ir jaunieši ar augstāko izglītību (51%) un Maskavas iedzīvotāji (50%).

Šajā kontekstā atzīmējams Ķīnas, Vācijas un ASV ekonomistu kopīgais pētījums  „Nevienlīdzība un kreditēšanas pieaugums Krievijas reģionos”, kur uz Krievijas piemēra ir parādīta tieša sakarība starp ienākumu nevienlīdzības pieaugumu un privātpersonu kreditēšanas pieaugumu.