Izvērstā meklēšana

Viedokļi

Iekšpolitika
23.05.2018 1 skatījumi

Lai gan starptautiskās mediju un cilvēktiesību aizstāvju organizācijas regulāri norāda, ka Tadžikistānā pasliktinās situācija vārda brīvības jomā un 2016.gadā Pasaules preses brīvības reitingā Tadžikistāna tika ievietota 150.vietā no kopumā 180 (2015.gadā Tadžikistāna tika ievietota 116.vietā), oficiālie valsts pārstāvji ir pretējās domās. Tadžikistānas Stratēģisko pētījumu centra direktors Hudoberdi Holiknazars pauda uzskatu, ka žurnālistiem republikā ir nodrošināta pietiekami liela vārda brīvība, bet dažu plašsaziņas līdzekļu slēgšana ir saistīta ar ekonomiskām problēmām.

Iekšpolitika
16.05.2018 26 skatījumi

Plašsaziņas līdzekļu, tajā skaitā elektronisko, nozīme ir ļoti liela iedzīvotāju ātrai informēšanai par reģionālām un globālām norisēm, kā arī vēlamas ietekmes izdarīšanai, tādēļ mediju attīstībai un kontrolēšanai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.

Ārpolitika
09.05.2018 49 skatījumi

Autors neslēpj, ka jau 1993.gada pavasarī ASV valdības starpresoru grupa bija izstrādājusi stratēģiju attiecībā pret Ukrainu, kurā bija norādīts, ka sekmīga ASV un Ukrainas attiecību attīstība būs iespējama vienīgi Ukrainas kodolatbruņošanās gadījumā. Tādēļ šī jautājuma atrisināšana veicināja „zelta laikmetu” abu valstu attiecībās, kas ilga no 1995. līdz 1997.gadam un kam ir veltīta grāmatas trešā nodaļa. S.Paifers norāda, ka šajā laikā sākās aktīvs ASV un Ukrainas dialogs un sadarbība, noslēdzot vienošanos par abu valstu stratēģisko partnerību.

Ārpolitika
02.05.2018 38 skatījumi

2017.gadā iznāca ASV domnīcas „Brookings Institution” pētnieka, bijušā ASV diplomāta Stīvena Paifera (Pifer) monogrāfija „The Eagle and the Trident: U.S.–Ukraine Relations in Turbulent Times”, kurā detalizēti aplūkotas ASV un Ukrainas attiecības laika posmā no 1991. līdz 2017.gadam.

Ārpolitika
25.04.2018 63 skatījumi

Ārpolitiskos mērķus (sadarbību ar radikālajām organizācijām) Kremlis īsteno, ne tikai pateicoties neformālām dažādu Krievijas un Rietumvalstu radikālo organizāciju attiecībām, bet arī iesaistot Krievijas valdības sponsorētas organizācijas (piemēram, Federālo NVS lietu un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un starptautiskās humānās sadarbības aģentūru „Rossotrudņičestvo”) un rīkojot dažāda veida publiskās diplomātijas pasākumus (piemēram, Austrijā tiek rīkota ikgadēja „Krievijas balle”).

Ārpolitika
18.04.2018 43 skatījumi

Ņemot vērā 21.gs. pirmās desmitgades sākumā Ukrainā notikušo Oranžo revolūciju, kā arī Gruzijā un Kirgizstānā notikušās Rožu un Tulpju revolūcijas, kuru aizsākšanā liela loma bija starptautiskajām vēlēšanu novērotāju organizācijām, kas ziņoja par šajās valstīs konstatētajiem vēlēšanu pārkāpumiem, Kremlis nopietni pievērsās alternatīvu vēlēšanu novērošanu mehānismu izveidei.

Ārpolitika
11.04.2018 68 skatījumi

Kremļa vēršanās pret iekšpolitisko opozīciju un agresīvā ārpolitika ir saistīta ar valdošā režīma nespēju pildīt nerakstīto sociālekonomisko kontraktu (iedzīvotāju labklājība apmaiņā pret politisko brīvību ierobežošanu) un saglabāt režīmu ar citu instrumentu palīdzību.

 

 

 

Ārpolitika
04.04.2018 152 skatījumi

Kopš PSRS sabrukuma viens no galvenajiem Krievijas ārpolitikas mērķiem ir bijis saglabāt ietekmi postpadomju telpā. Lai pretdarbotos postpadomju valstu, tostarp Gruzijas, Moldovas un Ukrainas, centieniem tuvināties Rietumiem, Maskava izmatoja t.s. aktīvos pasākumus – specdienestu slepenas operācijas, kuru mērķis ir iegūt ietekmi pār noteiktu ārvalstu politiskās dzīves jomām, ārpolitiku, kā arī maldināt šo valstu sabiedrības, vājināt to aizsardzības sfēras utt. Viens no aktīvo pasākumu galvenajiem mērķiem ir ietekmēt ne tikai šo valstu sabiedrības, bet arī konkrētu personu, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju viedokli.

Personas
28.03.2018 109 skatījumi

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir pretrunīgi vērtējama personība, ko ikdienā ietekmē gan vide, kurā viņš uzturas un ar ko sarunājas, gan komunikācijas veids, kā saruna notiek.


 

Iekšpolitika
21.03.2018 74 skatījumi

I.Alijevs savā īstenotajā politikā cenšas ievērot neitralitāti, un, kā pats norāda, paļaujas tikai uz saviem spēkiem – tas ir, Azerbaidžāna ievēro labas un draudzīgas attiecības ar kaimiņvalstīm un ir uzticama un cienīga pasaules sabiedrības locekle.

 

 

Personas
14.03.2018 107 skatījumi

Pašajevu klans, no kura ir nākusi I.Alijeva dzīvesbiedre Mahribana, Azerbaidžānā tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem. Tā pārstāvji ieņem augstus amatus valdībā un akadēmiskajā vidē. Klans darbojas ar enerģētikas nozari nesaistītos ekonomikas sektoros (būvniecība, nekustamie īpašumi, sakari, finanses). Klans kontrolē lielu komerciālo apvienību „Pasha Holding” (tajā ietilpst „Pasha Bank”, apdrošināšanas kompānija „Pasha Insurance”, būvniecības kompānija „Pasha Construction” un tūrisma kompānija „Pasha Travel”).

Personas
07.03.2018 100 skatījumi

I.Alijevs dzimis 1961.gada 24.decembrī Baku Azerbaidžānas PSR Valsts drošības komitejas KGB Pretizlūkošanas nodaļas priekšnieka Heidara Alijeva un ārstes-oftalmoloģes Zarifi Alijevas ģimenē. I.Alijevam ir arī vecāka māsa Seviļa (1955.g), kura jau vairākus gadu desmitus dzīvo Londonā.

 

 

1 - 12 no 71 viedokļiem

1 2 3