Kā liecina socioloģisko pētījumu centra „Fond Obščetvennogo mņeņija” veiktā aptauja 2019.gada 9.jūnijā, 41% Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka pēdējā laikā situācija ekonomikā ir pasliktinājusies. Situācijas uzlabošanos norāda tikai 17% aptaujāto. Lielākā daļa to respondentu, kas atzīmējuši pasliktināšanos, ir jaunieši ar augstāko izglītību (51%) un Maskavas iedzīvotāji (50%).
Šajā kontekstā atzīmējams Ķīnas, Vācijas un ASV ekonomistu kopīgais pētījums „Nevienlīdzība un kreditēšanas pieaugums Krievijas reģionos”, kur uz Krievijas piemēra ir parādīta tieša sakarība starp ienākumu nevienlīdzības pieaugumu un privātpersonu kreditēšanas pieaugumu.
Rakstā apkopoti statistikas dati, aptaujas un pētījumi, lai izceltu pieejamos skaitļus un rezultātus sadaļās iedzīvotāju ienākumi, nabadzība, nevienlīdzība, vidusslānis, iedzīvotāju gaidas. Minētie skaitļi ir kritizējami, taču parādā zināmas tendences.
Apbruņojuma kontroles sakarā šobrīd ir aktuāla Stratēģiskā apbruņojuma ierobežošanas līguma New START, kura termiņš beidz 2021.gada 5.februārī, pagarināšana.
2016.gada septembrī Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils apmeklēja Ratmanova salu Beringa šaurumā. Savas vizītes ietvaros viņš teica: „Palūgsimies par mieru visā pasaulē.
Jāatzīmē, ka visi minētie valstu līderi sākotnēji bija pauduši atbalstu demokrātijai. Spilgts piemērs tam ir V.Orbāns, kurš bija aktīvs 1989.gada revolūcijas dalībnieks un „Ungārijas demokrātiskās nākotnes herolds”. Viņa dibinātā organizācija „Fideš”, kas pēcāk pārtapa par partiju, sākotnēji bija liberāli demokrātiski noskaņota.
2019.gada septembrī žurnālā „American Political Science Review” tika izdots politologa Kristofera Klāsena pētījums par sabiedrības atbalstu demokrātijai mūsdienās. Autors norāda uz tendenci, ka demokrātijas popularitāte šobrīd krītas valstīs, kurās tā sākotnēji bija šķitusi stabila. Neskatoties uz demokrātisko valstu skaita pieaugumu kopš Otrā pasaules kara noslēguma, mazinās iedzīvotāju apmierinātība ar minēto politisko režīmu. Eksperti vērš uzmanību, ka pretstatā populisma un autoritārisma popularitātes pieaugumam Rietumu valstīs t.s. „hibrīda režīma” valstīs Čīlē, Honkongā, Bolīvijā, Krievijā un Venecuēlā notiek protesti demokrātijas atbalstam.
2018.gada oktobrī ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons reģionālajā vizītē apmeklēja Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju. Oficiālā līmenī Dž.Boltons savu vizīti Baku, Erevānā un Tbilisi raksturoja kā iepazīšanās vizīti ar situāciju Dienvidkaukāza reģionā.
Kopš 1992.gada starp Armēnijas Republiku un Irānas Islāma Republiku ir parakstīti vairāk nekā 180 dokumenti, kas regulē abu valstu attiecības starp ministrijām un citām valsts struktūrām.
XXI gadsimtā situācija Kaukāzā formējas uz sarežģīta politiska fona divpusējās un daudzpusējās attiecībās starp trim bijušajām Padomju Savienības republikām – Azerbaidžānu, Armēniju un Gruziju, kā arī ar Kaukāza valstīm – Krieviju, Turciju un Irānu. Vienlaikus liela militāri politiska ietekme ir ārpusreģiona valstīm – galvenokārt ASV, ES valstīm un Izraēlai.
Vēlēšanu sistēmas izmaiņas, kuras 2019.gada jūnijā notiekošo protestu laikā apsolīja veikt varas partija, iekļāva pāreju no šobrīd pastāvošās daļēji proporcionālās uz pilnībā proporcionālu vēlēšanu sistēmu 2020.gada parlamenta vēlēšanās.
„Eiropeiskā Gruzija” ir parlamenta opozīcijā esoša partija, kura tika izveidota, vairākiem „Vienotās nacionālās kustības” līderiem atšķeļoties no partijas 2017.gada janvārī. Viens no jaundibinātās partijas līderiem, partijas ģenerālsekretārs G.Ugulava „Vienotās nacionālās kustības” šķelšanos raksturoja sakot: „M.Saakašvili vairs nav partijas faktiskais līderis un nes atbildību par partijas dalīšanos.
