Pēc PSRS sabrukuma ģedovščinas problēma Krievijā tikai saasinājās, ko stiprināja 1990.gadu nestabilie un sliktie ekonomiskie apstākļi. Uz šo notikumu fona sevišķi cieta Krievijas virsniecība, kuras skaits 1990.gados faktiski saruka, pamatā tieši dēļ ārkārtīgi zemajām algām. Otrkārt, 1990.gados postpadomju telpā ieplūda kriminālā žargona un paražu elementi, ko sevišķi izplatīja populārā kultūra –  mūzika, kino u.tml.

Ar ģedovščinas terminu Krievijas un postpadomju telpā tiek apzīmēta sociālo attiecību forma bruņotajos spēkos, kuras ietvaros vecākā iesaukuma karavīri veic fizisku un psiholoģisku vardarbību pret jauniesauktajiem. Ģedovščina ietver sevī arī nereglamentētu hierarhiju, kā arī dažādas „paražas” un „rituālus”, kuru ietvaros jaunākā iesaukuma obligātā militārā dienesta karavīri faktiski tiek diskriminēti un ekspluatēti. Ģedovščinas ietvaros vecākā iesaukuma karavīriem ir gandrīz neierobežota vara pār jauniesauktajiem, kuriem ir jāpilda jebkāds noteiktais uzdevums.

VAP-2027 izpilde varētu saskarties ar neatrisināto problēmu Krievijas militārajā rūpniecībā sekām, brīdina Stratēģiju un tehnoloģiju analīzes centra eksperti ziņojumā „VAP-2027 izpildes riski, kas saistīti ar mūsdienīgu konstrukciju materiālu nepietiekamību”.

Krievijas Valsts apbruņojuma programma (VAP) ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas paredz Krievijas Bruņoto spēku (BS) pilnveidi, pamatojoties uz Krievijas nacionālās drošības iespējamo draudu analīzi un vērtējumu. VAP izstrādi koordinē Krievijas Aizsardzības ministrija (AM), kura dokumenta izstrādē piesaista arī citas ministrijas un spēka struktūras un militāri rūpnieciskā kompleksa (MRK) uzņēmumus.

Uzbekistānā atomelektrostacijas būve sadarbībā ar Krieviju tiks uzsākta jau tuvākajā laikā – atbilstoša vienošanās tika panākta 2017.gada decembrī, bet 2018.gada oktobrī Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes ietvaros Taškentā tika dots simbolisks starts inženierpētījumu uzsākšanai, lai noteiktu piemērotāko rajonu atomelektrostacijas būvei. Paredzēts, ka sadarbībā ar Krievijas korporāciju „Rosatom” tā tiks būvēta netālu no Tuzkanas ezera (Džizakas apgabals, valsts ziemeļaustrumi) un tās kompleksā būs divi energobloki. Projekta izmaksas tiek lēstas 11 miljardu USD apmērā.

Uzbekistānas ambīcijas atomenerģijas nozarē saistītas galvenokārt ar valsts ekonomikas attīstības nepieciešamību – saražotā elektroenerģija ļaus paplašināt ražošanu, radīt jaunas darbavietas, kā arī papildināt budžetu ar līdzekļiem, kas veidosies no citu enerģijas avotu „pārpalikuma” eksporta. Turklāt iekļūšana „kodolklubā” veicinās Uzbekistanas nostiprināšanos reģionā. Toposā atomelektrostacija būs pirmā Centrālāizijā. Arī Kazahstāna bija plānojusi savas atomelektrostacijas būvi, jo republikā ir pasaulē otrie lielākie urāna krājumi un vislielākā ieguve, taču pagaidām šis jautājums ir atlikts.

Dabasgāzes piegādes Krievijai tika pārtrauktas 2016.gada sākumā pēc ilgstoša konflikta starp Krievijas un Turkmenistānas valsts koncerniem „Gazprom” un „Turkmengaz” par apmaksu. „Gazprom” mēģināja panākt cenu pārskatīšanu no 2008.gada, tajā skaitā samazinot dabasgāzes iegādes Turkmenistānā līdz vienam miljardam kubikmetru 2015.gadā (no iepriekšējiem 10 miljardiem kubikmetru dabasgāzes gadā; jāatzīmē, ka laikā līdz 2009.gadam Krievijas iegāžu apjoms bija 40 miljardi kubikmetru gadā).

Šī gada 21. un 22.maijā tūrisma zonā „Avaza” (Turkmenistānas rietumi) norisinājās 10.starptautiskais dabasgāzes kongress TGC-2019, kura mērķis bija attīstīt sadarbību enerģētikas jomā, informēt par Turkmenistānas enerģētiskās stratēģijas prioritātēm, kā arī projektiem dabasgāzes eksporta diversifikācijai un modernizācijai.

Mūsdienu Krievijas Bruņoto spēku primsākumus faktiski var saistīt ar 1993.gada novembrī pieņemto militāro doktrīnu, kurā tika iestrādāta armijas modernizācijas ideja. Taču praksē 1990.gados Krievijas armija balstījās uz Padomju struktūrām, kuras caurauda smagas ekonomiskās problēmas un korupcija. Sākot ar aizsardzības ministra Sergeja Ivanova reformām 2001.gadā Krievijas Bruņotajos spēkos uzsākās virzība uz līgumdienesta ieviešanu. V.Putina pirmo divu termiņu laikā militārais dienests tika samazināts līdz vienam gadam.

Jau sākot ar 1970.gadiem, ko padomju ekonomikas kontekstā dēvē par stagnācijas periodu, PSRS bija redzama briestoša marksisma ļeņinisma ideoloģijas krīze, kas izpaudās boļševisma pamatpostulātu neatbilstībā ikdienas reālijām, pieaugošajā korupcijā visās valsts sfērās, kā arī tehnoloģiskajā atpalicībā no Rietumvalstīm. Līdz ar PSRS ekonomikas liberalizāciju 1980.gadu vidū aizsākās straujš sociālistiskā bloka noriets, kas rezultējās Austrumeiropas komunistisko režīmu krahā. Krievijas gadījumā jaunā vara līdz 1990.gadu vidum pieturējās pie liberāla un prorietumnieciska politiskā kursa.

Par A.Navaļnija politisko „atdzimšanu” ir uzskatāms 2011.gads, kad Krievijā sākās masveida protesta kustība pret Valsts Domes vēlēšanu rezultātu falsifikāciju. Vēl 2011.gada sākumā (vēlēšanas notika decembrī) opozicionārs radio ēterā izteica slaveno un opozīcijā plaši tiražēto frāzi, ka „Jedinaja Rossija” ir krāpnieku un zagļu partija.

Jurists un sabiedriskais aktīvists Aleksejs Navaļnijs dzimis 1976.gadā Maskavas apgabalā. 1998.gadā absolvējis Krievijas Tautu draudzības universitātes Juridisko fakultāti, bet 2001.gadā – Finanšu akadēmiju pie Krievijas valdības, iegūstot specialitāti vērtspapīru un biržas darījumos. 2010.gadā pēc vairāku sabiedrisko aktīvistu Garija Kasparova, Jevgēnijas Aļbacas un citu ieteikuma A.Navaļnijs „Yale World Fellows” programmas ietvaros pusgadu mācījās Jēla Universitātē.