Kopš 2018.gada 7.jūlija līdz augusta sākumam ASV Kongresā ir iesniegti 7 sankciju pret Krieviju likumprojekti.
No tiem jāatzīmē augusta sākumā ASV Kongresa senatoru Lindsija Grehema, Roberta Mendesa, Korija Gārdnera un Bena Kārdina iesniegtais likumprojekts „Akts par ASV drošības aizsardzību no Kremļa agresijas 2018”, kuru 8.augustā pilnā apmērā publicēja Krievijas izdevums „Kommersant”.

Krievijas ekonomikas lejupslīde bija vērojama jau 2012.–2013.gadā, taču straujš kritums aizsākās 2014.gada vidū, apmēram tajā pašā laikā, kad tika piemērotas sankcijas. Tiesa, 2014.gadā piemērotās sankcijas tikai pastiprināja Krievijas problēmas ekonomikā, ko primāri tomēr ietekmēja nevis sankcijas, bet naftas cenas kritums, kas nebija tieši saistīts ar Ukrainas krīzi.

Atbildot uz 2014.gadā notikušo Krimas aneksiju un situācijas destabilizēšanu Austrumukrainā, ES un ASV pret Krieviju ieviesa ekonomiskās sankcijas. Šo sankciju mērķis ir situācijas deeskalācija Ukrainā. ASV un ES pret Krieviju ir vērsušas iepriekšminētās gudrās jeb tēmētās sankcijas.

Starptautiskajās attiecībās sankcijas ir definējamas kā tradicionāls instruments, kas tiek iedarbināts attiecībā uz citām valstīm kā spiediena līdzeklis. Pēc Krimas aneksijas un konflikta aizsākšanās Ukrainā 2014.gadā ES valstis, ASV un vairākas citas Rietumvalstis piemēroja sankcijas pret Krieviju, kas skāra varas eliti, enerģētikas, aizsardzības un finanšu sektoru.

inematogrāfija par vienu no svarīgākajām mākslām tika uzskatīta gan Padomju Savienībā, gan joprojām tiek uzskatīta Krievijas Federācijā. Svarīga loma Krievijas kultūrpolitikā attiecībā uz kinematogrāfiju ir Kultūras ministrijai, Kino fondam, kā arī televīzijas kanāliem, kas piedalās filmēšanā, nodrošina reklāmu, kā arī izrāda attiecīgās filmas, kad noslēdzas to izrādīšana kinoteātros.

S.Zagrebina periodizācijā (skatīt 3.tabulu) ir minēts, ka periodā no 1999.gada līdz 2006.gadam kultūra Krievijā bija komercializēta. S.Zagrebins raksta, ka šajā periodā kultūrā tika pazudinātas tās humanitārās un sociālās funkcijas. Tas, iespējams, ir skaidrojams ar Krievijas situāciju 20.gadsimta beigās un 21.gadsimta sākumā, kad lielāka uzmanība tika pievērsta politikai un ekonomikai, bet kultūras sfērā veiksmīgākie bija tieši komerciālie projekti.

Jēdzienam „kultūra” dažādās nozarēs ir dažādi skaidrojumi. Apskatā kontekstā tiks izmantots kultūras jēdziens, kas ir saistošs humanitārajām un sociālajām zinātnēm – kultūra kā cilvēku radītas vērtības gan šaurākā, gan plašākā līmenī.

2018.gada maijā A.Golcs rakstīja, ka ciešākas valdības un kazaku organizāciju sadarbības veicināšanas nolūkos līdz 2025.gadam no federālā budžeta ir paredzēts iztērēt 765 000 000 RUB, savukārt, atsaucoties uz "Vestņik Kavkaza" informāciju, viņš atzīmēja, ka analogam mērķim no 2017. līdz 2019.gadam Rostovas apgabalā vien ir paredzēts iztērēt vairāk nekā 2 miljardus RUB, kas vismaz daļēji ir skaidrojams ar faktu, ka apgabalā koncentrējas skaitliski lielākā kazaku organizācija Krievijā – “Visvarenais Donas karaspēks” (aptuveni 144 000 cilvēki).

Neskatoties uz to, ka kazaku organizācijas jau ilgstoši tiek iesaistītas sabiedriskās drošības nodrošināšanā masu pasākumos un Krievijas robežu apsargāšanā, starptautiskās sabiedrības uzmanību pēdējo gadu laikā ir pievērsusi kazaku iesaiste Krievijas īstenotajā agresijā pret Ukrainu.

Tjurku izcelsmes vārds „kazaki” nozīmē „brīvie cilvēki”, trāpīgi raksturojot kazaku kopienu sākotnējo dzīvesveidu. Lai gan Krievijas vēsture, sevišķi 19.gadsimta – 20.gadsimta sākuma norises, bez kazaku iesaistes nav iedomājama, jautājumos par to izcelsmi joprojām pastāv daudzas neskaidrības. Vairums vēsturnieku piekrīt, ka jauktās kumānu, slāvu u.c. etnisko grupu pārstāvju grupas – pirmās (proto) kazaku kopienas sāka rasties 13.gadsimta vidū mūsdienu Ukrainas teritorijā.

Organizācijas pirmā vadītājs D.Truņenkovs 2017.gada oktobrī intervijā „Kommersant” atzīmēja: „Nepieciešamība pēc liela mēroga bērnu un jauniešu patriotiskas kustības pastāvēja ilgstoši. Jauno paaudzi nedrīkst atstāt tās pašas rokās.” Attiecībā uz amatpersonu bieži minēto jaunatnes izglītošanu Krievijas „tradicionālajās” vērtībās, kā tās uzskatāmāko sastāvdaļu var minēt dažādu vēsturisko, esošo militāro un politisko procesu (Otrais pasaules karš, Krimas aneksija, konflikts Ukrainas austrumos, pilsoņu karš Sīrijā u.c.) norišu skaidrošana no esošajai valdībai izdevīga skatpunkta. „Junarmija” dalībnieki bija iesaistīti arī 9.maija pasākumos, tostarp militārajās parādēs, vairākās Krievijas pilsētās gan 2017., gan 2018.gadā.

Mūsdienu Krievijas amatpersonas un citas ar esošo varu saistītās personas bieži uzsver nepieciešamību visa vecuma valsts iedzīvotājiem izvairīties no Rietumvalstu ietekmes, pievērsties „tradicionālajām” Krievijas vērtībām, un nepieciešamības gadījumā būt gataviem tās aizstāvēt. Arvien biežāk kā veselīgas sabiedrības stūrakmens Krievijā tiek pasniegta jaunatnes militāri patriotiskā audzināšana, kas tiek aktualizēta ar it kā vienlaicīgi jauniešu vidū notiekošo neatkarīgo patriotisma un veselīga dzīvesveida piekopšanas pieaugumu, kas manifestējas dalībā dažādos patriotiskās un militarizētās jauniešu organizācijās un klubos.