Izvērstā meklēšana

Viedokļi

Ārpolitika
25.04.2018

Ārpolitiskos mērķus (sadarbību ar radikālajām organizācijām) Kremlis īsteno, ne tikai pateicoties neformālām dažādu Krievijas un Rietumvalstu radikālo organizāciju attiecībām, bet arī iesaistot Krievijas valdības sponsorētas organizācijas (piemēram, Federālo NVS lietu un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un starptautiskās humānās sadarbības aģentūru „Rossotrudņičestvo”) un rīkojot dažāda veida publiskās diplomātijas pasākumus (piemēram, Austrijā tiek rīkota ikgadēja „Krievijas balle”).

Ārpolitika
18.04.2018

Ņemot vērā 21.gs. pirmās desmitgades sākumā Ukrainā notikušo Oranžo revolūciju, kā arī Gruzijā un Kirgizstānā notikušās Rožu un Tulpju revolūcijas, kuru aizsākšanā liela loma bija starptautiskajām vēlēšanu novērotāju organizācijām, kas ziņoja par šajās valstīs konstatētajiem vēlēšanu pārkāpumiem, Kremlis nopietni pievērsās alternatīvu vēlēšanu novērošanu mehānismu izveidei.

Ārpolitika
11.04.2018

Kremļa vēršanās pret iekšpolitisko opozīciju un agresīvā ārpolitika ir saistīta ar valdošā režīma nespēju pildīt nerakstīto sociālekonomisko kontraktu (iedzīvotāju labklājība apmaiņā pret politisko brīvību ierobežošanu) un saglabāt režīmu ar citu instrumentu palīdzību.

 

 

 

Ārpolitika
04.04.2018

Kopš PSRS sabrukuma viens no galvenajiem Krievijas ārpolitikas mērķiem ir bijis saglabāt ietekmi postpadomju telpā. Lai pretdarbotos postpadomju valstu, tostarp Gruzijas, Moldovas un Ukrainas, centieniem tuvināties Rietumiem, Maskava izmatoja t.s. aktīvos pasākumus – specdienestu slepenas operācijas, kuru mērķis ir iegūt ietekmi pār noteiktu ārvalstu politiskās dzīves jomām, ārpolitiku, kā arī maldināt šo valstu sabiedrības, vājināt to aizsardzības sfēras utt. Viens no aktīvo pasākumu galvenajiem mērķiem ir ietekmēt ne tikai šo valstu sabiedrības, bet arī konkrētu personu, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju viedokli.

Personas
28.03.2018

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir pretrunīgi vērtējama personība, ko ikdienā ietekmē gan vide, kurā viņš uzturas un ar ko sarunājas, gan komunikācijas veids, kā saruna notiek.


 

Iekšpolitika
21.03.2018

I.Alijevs savā īstenotajā politikā cenšas ievērot neitralitāti, un, kā pats norāda, paļaujas tikai uz saviem spēkiem – tas ir, Azerbaidžāna ievēro labas un draudzīgas attiecības ar kaimiņvalstīm un ir uzticama un cienīga pasaules sabiedrības locekle.

 

 

Personas
14.03.2018

Pašajevu klans, no kura ir nākusi I.Alijeva dzīvesbiedre Mahribana, Azerbaidžānā tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem. Tā pārstāvji ieņem augstus amatus valdībā un akadēmiskajā vidē. Klans darbojas ar enerģētikas nozari nesaistītos ekonomikas sektoros (būvniecība, nekustamie īpašumi, sakari, finanses). Klans kontrolē lielu komerciālo apvienību „Pasha Holding” (tajā ietilpst „Pasha Bank”, apdrošināšanas kompānija „Pasha Insurance”, būvniecības kompānija „Pasha Construction” un tūrisma kompānija „Pasha Travel”).

Personas
07.03.2018

I.Alijevs dzimis 1961.gada 24.decembrī Baku Azerbaidžānas PSR Valsts drošības komitejas KGB Pretizlūkošanas nodaļas priekšnieka Heidara Alijeva un ārstes-oftalmoloģes Zarifi Alijevas ģimenē. I.Alijevam ir arī vecāka māsa Seviļa (1955.g), kura jau vairākus gadu desmitus dzīvo Londonā.

 

 

Iekšpolitika
28.02.2018

Krievu nacionālistu kustībām 2016.gads bija saistīts ar iepriekšējā (pirms Ukrainas krīzes) spēka balansa sabrukuma turpināšanos, ko izraisīja Krievijas iekšpolitiskā centralizācija, nacionālistu organizāciju vienotības trūkums un pastāvīgs to ietekmes zudums. Gan jaunas, gan ilgstoši pastāvējušas labēji radikālās organizācijas bija spiestas izvērtēt iespējamos sabiedrotos un konkurentus, kā arī izlemt, vai tās plāno kontaktēties ar citu ideoloģisko strāvojumu pārstāvjiem (galvenokārt runa ir par nesistēmiskās opozīcijas liberāļiem).

Iekšpolitika
21.02.2018

Mūsdienu Krievijas labēji radikālās kustības radās pēc 1917.gada Oktobra apvērsuma, kad vairākas „balto” emigrantu kopienas sāka pieņemt fašistiskus uzskatus (šeit gan jāatzīmē, ka vienlīdz izplatītas bija konservatīvas, monarhistiskas, antiboļševistiskas u.c. kustības). Kā redzamākās jāatzīmē „Rossijskij Fašistskij Sojuz” (Российский фашистский союз) un „Nacionaļnij Trudovoj Sojuz Novovo Pokoļeņija” (Национальный трудовой союз нового поколения). Pēc Ādolfa Hitlera ievēlēšanas par Vācijas kancleru 1933.gadā vairākas no šīm grupām pieņēma nacionālsociālistisku ideoloģiju un brīvprātīgi cīnījās Vācijas pusē tās karā pret PSRS.

Iekšpolitika
14.02.2018

Runājot par nacionālistu paustajiem uzskatiem, pirmām kārtām jāatzīmē Krievijas galēji labējām kustībām raksturīgā viedokļu dažādība. Dažas nacionālistu organizācijas vēlas saglabāt Krieviju tās pašreizējās robežās, citas – samazināt valsts teritoriju līdz tādiem apmēriem, lai Krievija aptvertu visas etnisko krievu (reizēm arī ukraiņu un baltkrievu) apdzīvotās teritorijas, savukārt citas vēlas uzsākt Krievijas ekspansiju un atgūt zaudētās Krievijas impērijas vai PSRS pārvaldītās teritorijas. Daļa nacionālistu vēlas pārtraukt Kaukāza un Centrālāzijas iedzīvotāju migrāciju uz Rietumkrievijas attīstītajiem reģioniem, galvenokārt Maskavu un Sanktpēterburgu, kamēr citi vēlas izraidīt no Krievijas teritorijas visu etnisko grupu pārstāvjus, kuriem pastāv nacionālas valstis Krievijas pārrobežā vai kuri nav „devuši ieguldījumu nacionālas Krievijas valsts attīstībā”.

Iekšpolitika
07.02.2018

Krievu nacionālistu kustības ir savdabīgs un pretrunīgs fenomens – daļa nacionālistu vēlas izveidot visaptverošu austrumslāvu impēriju un veikt teritoriālu ekspansiju uz bijušo PSRS vai Krievijas impērijas teritoriju rēķina, daļa – likvidēt mūsdienu Krievijas Federāciju, „atgriezt” teritorijas, kurās vairums iedzīvotāju nav etniskie krievi, un izveidot mūsdienīgu, nacionālu etnisko krievu valsti. Vienlaikus daļa nacionālistu uzskata, ka Krievijas „vēsturiskā misija” ir pareizticības izplatīšana Eirāzijā, kamēr citi pareizticību uzskata par krieviem neraksturīgu reliģiju un vēlas izveidot sekulāru valsti vai atgriezties pie senkrievu pagāniskajām tradīcijām.

 

13 - 24 no 79 viedokļiem

1 2 3

...

5 6 7