Izvērstā meklēšana

Viedokļi

Ārpolitika
31.01.2018

Kā Kremļa ietekmes rīks ir jāmin kiberuzbrukumi. 2015.gada janvārī prokremliskā hakeru grupa „CyberBerkut” Ukrainas premjerministra Arsenija Jaceņuka vizītes laikā īstenoja divu dienu pakalpojumatteices uzbrukumu Vācijas valdības datoru sistēmai, aicinot „visus vāciešus un Vācijas valdību pārtraukt finansiālā atbalsta sniegšanu kriminālajai valdībai Kijevā”. Savukārt 2015.gada aprīlī un maijā bundestāga administrācijas informācijas tehnoloģiju speciālisti konstatēja, ka vairāki bundestāga datori ir inficēti ar ļaundabīgu programmatūru un, kad tika atklāts, kādos apmēros šī programmatūra ir izplatījusies, bija nepieciešams slēgt tīklu. Uzbrukuma rezultātā tika nozagti aptuveni 16 gigabaiti informācijas no vismaz 16 bundestāga locekļu, tostarp A.Merkeles, e-pastiem.

Ārpolitika
24.01.2018

2017.gada 24.septembrī notikušajās bundestāga vēlēšanās kancleres Angelas Merkeles vadītā centriski labējā Kristīgo demokrātu apvienības un Bavārijas Kristīgi Sociālās savienības kopējā apvienība (CDU/CSU) guva uzvaru, saņemot 33% vēlētāju balsu un par 12,5% apsteidzot Sociāldemokrātu partiju. Tomēr, salīdzinājumā ar iepriekšējām Bundestāga vēlēšanām 2013.gadā, CDU/CSU popularitāte bija manāmi kritusies (2013.gadā CDU/CSU saņēma 41,5% vēlētāju balsu).

Iekšpolitika
17.01.2018

Krievijas Pareizticīgās baznīcas kanoniskā teritorija aptver 15 laicīgās valstis, no kurām 13 ir bijušās padomju republikas (Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Kazahstāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Kirgizstāna, Azerbaidžāņa, Igaunija, Latvija, Lietuva), kā arī Ķīna un Japāna. Krievijas Pareizticīgā baznīca negatīvi vērtē citu pareizticīgo baznīcu atzaru veidošanos tās kanoniskajā teritorijā, piemēram, Igaunijā (Konstantinopoles patriarhāts) un Moldovā (Rumānijas Pareizticīgā baznīca).

 

Iekšpolitika
10.01.2018

Lai noteiktu Baznīcas un varasiestāžu attiecību Krievijā īpatnību, šīs attiecības nepieciešams īsumā aplūkot Rietumvalstīs. XVIII gs. Apgaismības ideju ietekmē Rietumvalstīs reliģija tika faktiski (ne vienmēr tas notika oficiāli) nodalīta no valsts, kas izpaudās kā konfesiju de-facto pielīdzināšana citām sabiedriskām organizācijām. Jānorāda, ka minētais nodalījums atspoguļo vēlamo ideālu un vairāki eksperti ir norādījuši, ka arī Rietumvalstīs ne vienmēr var runāt par pilnīgu valsts nošķīrumu no reliģijas, tomēr vienlaikus jāakcentē, ka Rietumvalstīs valsts un reliģija vēsturiski ir bijusi nodalīta ilgāk un daudzpusīgāk nekā citur pasaulē, tostarp Krievijā.

Iekšpolitika
03.01.2018

Kaut arī Patriarhāta pārstāvji lielākoties izvairās no publisku paziņojumu par Baznīcas finansēm paušanas, tomēr 2000.gadā arhibīskaps Kļiments intervijā „Kommersant” iknedēļas pielikumam „Deņgi” atzina, ka 5% no Krievijas Pareizticīgās baznīcas budžeta veido eparhiju ienākumi, 40% – sponsoru ziedojumi, 55% –Baznīcas komercdarbība. Tiesa, situācija kopš 2000.gada ir nedaudz mainījusies – protorejs V.Čapļins intervijās ir atzinis, ka sponsoru ziedojumu daļa ir samazinājusies, bet ienākumi no eparhijām veido vismaz trešdaļu, varbūt pat pusi visu Baznīcas ienākumu.

Iekšpolitika
20.12.2017

XX gs. 90.gados lielākā daļa ekspertu uzskatīja, ka Krievijas Pareizticīgā baznīca ir iekšēji sadalīta divās nometnēs – nacionālistiskajos tradicionālistos un uz reformām alkstošos liberāļos. Tomēr rūpīga Patriarhāta pārstāvju uzskatu un retorikas izpēte liecina, ka Krievijas Pareizticīgā baznīca ir iekšēji sašķelta trīs grupās – tradicionālistos, liberāļos un fundamentālistos. Šeit gan jānorāda, ka minētās grupas nav apvienotas kustības ar kopīgiem politiskajiem uzskatiem vai mērķiem; tradicionālisti, liberāļi un fundamentālisti ir amorfas uzskatu apvienības ar kopīgām politiskām tendencēm.

Iekšpolitika
13.12.2017

Krievijas Pareizticīgā baznīca, ņemot vērā augsto nominālo pareizticīgo skaitu, nereti tiek maldīgi uzskatīta par vienu no ietekmīgākajiem sabiedriskās domas veidotājiem Krievijā. Lai gan Patriarhātam ir liela ietekme uz aktīvajiem ticīgajiem, socioloģisko aptauju dati liecina, ka Krievijas iedzīvotāji, kuri sevi identificē kā pareizticīgos, neievēro Baznīcas dogmas un neļauj viņu pašpasludinātajai piederībai Baznīcai ietekmēt viņu politiskos uzskatus.

Iekšpolitika
06.12.2017

Krievijas Pareizticīgā baznīca (turpmāk arī Patriarhāts un Baznīca) ir lielākā Austrumu ortodoksālās kristietības autokefālija un viena no senākajām un nozīmīgākajām institūcijām Krievijā. Atšķirībā no Rietumvalstīm, kur jau vairākus gadsimtus pastāv reliģijas un valsts nošķirtība, Krievijas Pareizticīgā baznīca ir ļoti cieši saistīta ar varasiestādēm arī mūsdienās, pat ja pareizticība nav oficiālā Krievijas reliģija – Patriarhāts ir spējīgs ietekmēt valsts likumdošanu un Krievijas iekšpolitiskos procesus, saņem oligarhu un varasiestāžu atbalstu savu ieceru realizēšanā un finansēšanā, kā arī atbalsta Kremli tā ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Neskatoties uz to, Baznīca daļā sabiedrības ir spējusi saglabāt godīgas, sociāli apzinīgas un dievbijīgas iestādes tēlu – kā Krievijas tradicionālisma un vēstures sastāvdaļu, kas ir nošķirta no valsts korumpētajām politikas aizkulisēm.

Drošība
29.11.2017

2014.gadā tika publicēta statistika, kas liecināja, ka Krievijā uz 100 000 iedzīvotājiem tiek īstenotas 26 slepkavības, kas ir 50 reizes vairāk nekā Lielbritānijā, deviņas reizes vairāk nekā Rumānijā un 2,6 reizes vairāk nekā Ukrainā. Tajā pašā gadā tika publicēta intervija ar Krievijas Medicīnas akadēmijas Iedzīvotāju psihiskās veselības centra vadītāju Sergeju Enikolopovu, kurš norādīja, ka Krievijā pastāv ļoti liels agresijas līmenis, kura pamatā ir politiskās transformācijas un pastāvīgais stress.

Iedzīvotāji
22.11.2017

ASV varasiestāžu veiktās izmeklēšanas par iespējamo Krievijas iesaisti ASV prezidenta vēlēšanās aktualizēja Rietumvalstīs diskusiju par sociālo tīklu ietekmi uz iedzīvotājiem, viņu izvēlēm un demokrātiju kopumā. Šie jautājumi plašāk tiek apskatīti vairākos Rietumvalstu izdevumos.

 

 

Personas
15.11.2017

Grāmatā „Lukašenko: politiskā biogrāfija” („Lukašenko: poļitičeskaja biografija”) tiek atspoguļotas A.Lukašenko prezidentūras peripetijas un likumsakarības – kurš un kā veicināja A.Lukašenko nokļūšanu pie varas Baltkrievijā: iedzīvotāji, demagoga vadītāja talants vai to politiķu grupa, kas loloja lielas cerības cīņā par varu.
Grāmatu uzrakstījis A.Lukašenko pirmās priekšvēlēšanu kampaņas aktīvists Aleksandrs Feduta, kurš vēlāk atkāpās no amata, jo atteicās piedalīties diktatūras ieviešanā Baltkrievijā.

 

Iekšpolitika
08.11.2017

Vēlētāju atbalsts un aktivitāte. 2016.gada 18.septembrī notika reģionālās parlamenta vēlēšanas gan Pleskavas apgabalā, gan Kaļiņingradas apgabalā. Vēlēšanu rezultāti norāda uz tendenci, ka gubernatoru vēlēšanās piedalās būtiski mazāk vēlētāju nekā citās vēlēšanās, kas nozīmē, ka līdzīga situācija var veidoties Kaļiņingradas apgabala gubernatora vēlēšanās 2017.gada 10.septembrī.

25 - 36 no 79 viedokļiem

1 2 3 4 5 6 7