Izvērstā meklēšana

Viedokļi

Iekšpolitika
08.11.2017

Vēlētāju atbalsts un aktivitāte. 2016.gada 18.septembrī notika reģionālās parlamenta vēlēšanas gan Pleskavas apgabalā, gan Kaļiņingradas apgabalā. Vēlēšanu rezultāti norāda uz tendenci, ka gubernatoru vēlēšanās piedalās būtiski mazāk vēlētāju nekā citās vēlēšanās, kas nozīmē, ka līdzīga situācija var veidoties Kaļiņingradas apgabala gubernatora vēlēšanās 2017.gada 10.septembrī.

Iekšpolitika
01.11.2017

Krievijas ziemeļrietumu pierobežā ar ES un NATO dalībvalstīm robežojas pieci Krievijas reģioni – Murmanskas apgabals, Karēlijas Republika, Ļeņingradas apgabals, Pleskavas apgabals un Kaļiņingradas apgabals.
Pleskavas apgabals ir vienīgais Krievijas rietumu daļas reģions, kas robežojas ar trim valstīm – Latviju, Igauniju un Baltkrieviju. Kaļiņingradas apgabalam ir 550 km gara robeža ar Poliju un Lietuvu (140 km ir jūras robeža).

 

Ārpolitika
25.10.2017

2016.gada septembra sākumā (neilgi pēc Uzbekistānas pirmā prezidenta Islama Karimova bērēm) Samarkandu privātā vizītē ieradās Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Viņš apmeklēja I.Karimova apbedīšanas vietu un tiekoties ar toreizējo premjerministru Š.Mirzijojevu pauda cerību, ka valstu ciešā sadarbība tiks turpināta.
Š.Mirzijojevs oficiālā vizītē apmeklēja Maskavu šī gada aprīļa sākumā, un ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu apsprieda sadarbības paplašināšanas perspektīvas vairākās jomās, kā arī parakstīja 16 ekonomiskās un investīciju sadarbības dokumentus par 3,5 miljardiem USD (kopumā vizītes ietvaros tika parakstītas 55 vienošanās par 16 miljardiem USD).

 

Ārpolitika
18.10.2017

Kļūstot par Uzbekistānas prezidentu 2016.gada decembrī, Šavkats Mirzijojevs ir uzsvēris, ka Taškenta vēlas veidot labas attiecības ar kaimiņvalstīm, kā arī paplašināt sadarbību ar citām valstīm reģionā un pasaulē. Šajos mēnešos ir aktivizējusies Taškentas ārpolitika un ir notikušas vairākas amatpersonu un uzņēmēju savstarpējas vizītes Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Afganistānā un Turkmenistānā.

Iekšpolitika
11.10.2017

Neilgi pēc stāšanās amatā Š.Mirzijojevs formulēja valsts attīstības prioritātes nākamajiem pieciem gadiem. Viņš uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta valsts pārvaldes struktūras un tiesībsargājošās sistēmas modernizācijai, ekonomikas liberalizācijai, reformām sociālajā jomā un ārpolitikas pilnveidošanai – Uzbekistānas pozitīvā tēla un neatkarības stiprināšanai, kā arī „drošības jostas” veidošanai, kas paredz veidot labas kaimiņattiecības reģionā.

Iekšpolitika
04.10.2017

Kopš Uzbekistānas pirmā prezidenta Islama Karimova nāves 2016.gada septembrī ir pagājis gads, un valstī notiek lielas izmaiņas gan ārpolitikā – Taškenta apliecina vēlmi veidot labas attiecības ar kaimiņvalstīm, iesaistīties norisēs reģionā un pasaulē, gan iekšpolitikā – prezidents Šavkats Mirzijojevs demonstrē apņemšanos optimizēt valsts struktūras, padarot to darbību efektīvāku, lai veicinātu valsts attīstību.
Uzbekistānā, kā gandrīz visās Centrālāzijas valstīs, noteicoša loma tradicionāli ir valsts vadītājam, procesi iekšpolitikā tiek rūpīgi kontrolēti un regulēti. Tādēļ valsts līderim ir svarīgi nodrošināties ar „savu komandu”, kas atbalsta noteikto virzību un pārliecina sabiedrību par prezidenta pieņemto lēmumu pareizību.

Drošība
27.09.2017

Pēc oficiālajiem datiem, Pleskavas apgabalā ir dislocētas četras ātras ofensīvas jeb uzbrukuma Bruņoto spēku vienības – 76.gaisa desanttrieciena divīzija un 25.atsevišķā gvardes motostrēlnieku brigāde Pleskavā un 2.atsevišķā speciālās nozīmes brigāde Čerehā, kā arī Pleskavas apgabala lidlaukā „Ostrova” dislocēta 15.armijas aviācijas brigāde. 76.desanttrieciena divīziju var uzskatīt par vienu no kaujas spējīgākajām Krievijas Bruņoto spēku sastāvā. 76.desanttriecienas divīzijas karavīri piedalījās abos Čečenijas karos, Krievijas agresijā pret Gruziju un Krimas okupācijā. 2014.gada 21.augustā Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka 76.desanttrieciena divīzijas karavīri iesaistīti cīņās Luhanskas apgabalā Ukrainas teritorijā. Bet piecas dienu vēlāk – 2014.gada 25.augustā – Vibutī (Pleskavas apgabals) notika desantnieku bēres.  

Drošība
20.09.2017

Ģeogrāfiski Latvija austrumos robežojas ar Krievijas Pleskavas apgabalu. Kopējais Latvijas–Krievijas robežas garums – 276 km. Igaunija austrumos robežojas ar Krievijas Pleskavas apgabalu un ziemeļaustrumos ar Ļeņingradas apgabalu. Kopējais Igaunijas–Krievijas robežas garums – 294 km. Lietuva dienvidrietumos robežojas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Kopējais Lietuvas–Krievijas robežas garums – 227 km. Jānorāda, ka lielākā daļa no Igaunijas–Krievijas robežas iet pa Narvas upi un Peipusa ezeru. Savukārt visa Latvijas–Krievijas un Lietuvas–Krievijas robeža iet pa sauszemi. Jānorāda, ka attālums no Rīgas līdz Maskavai ir 966 km un to var veikt 12 stundu laikā. Attālums no Tallinas līdz Sanktpēterburgai – 368 km un to var veikt 5 stundu laikā. Neviens neapšauba neatkarīgas valsts tiesības ar Bruņoto spēku palīdzību nodrošināt savu valsts robežu neaizskaramību. Taču Baltijas valstu pierobežā izvietotās Krievijas Bruņoto spēku vienības un apakšvienības nevar definēt kā defensīvas jeb uz aizsardzību vērstas.

Ārpolitika
14.09.2017

Ik gadu Krievijas Bruņotie spēki rīko plaša mēroga stratēģiskās mācības, kurās tiek pārbaudītas Bruņoto spēku spējas pildīt kaujas uzdevumus četros galvenajos apdraudējumu virzienos. Rietumu virzienā tiek rīkotas mācības „Zapad”. Pēc PSRS sabrukuma „Zapad” ir notikušas 1999., 2009. un 2013.gadā un Eiropas kontekstā ir viens no ievērojamākajiem pasākumiem ar militāru un politisku nozīmi.

Personas
06.09.2017

A.Zaldastanova vadītais motoklubs. „Nočnije volki” propagandē pareizticību, kā arī sadarbojas ar pie varas esošajiem. Ķirurgs ir atklāts V.Putina politikas slavinātājs un personīgi pazīstams ar Krievijas līderi. A.Zaldostanova pēc vairākām tikšanām ar V.Putinu prezidentu sauc par savu draugu un regulāri aicina viņu uz „Nočnije volki” pasākumiem.

Iekšpolitika
30.08.2017

Kaut arī A.Zaldostanova vadītā Krievijas motokluba „Nočnije volki” oficiālā darbība ir saistīta ar svētku un izklaides pasākumu organizēšanu, tā reālās aktivitātes liecina par citiem mērķiem – sadarbību un ciešu saistību ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kā arī ar Krievijas Pareizticīgo baznīcu. Tāpat „Nočnije volki” aktivitātes liecina par viņu sadarbību ar Krievijas specdienestiem un citām militarizētām struktūrām. Krievijas režīms izmanto „Nočnije volki” kā vienu no instrumentiem ietekmes stiprināšanai ne tikai postpadomju telpā (Ukrainā), bet arī Eiropā (Vācijā, Latvijā u.c.).

Iedzīvotāji
21.08.2017

1991.gada 19.–21.augustā Maskavā notika valsts apvēruma mēģinājums, kam bija izšķiroša ietekme uz notikumu attīstības gaitu Latvijā – tas ne tikai kļuva par vienu no PSRS sabrukuma katalizatoriem, bet arī veicināja pilnīgu Baltijas valstu neatkarības atgūšanu.

 

 

 

49 - 60 no 92 viedokļiem

1 2 3 4 5 6 7 8