Izvērstā meklēšana

Viedokļi

Iekšpolitika
06.12.2017

Krievijas Pareizticīgā baznīca (turpmāk arī Patriarhāts un Baznīca) ir lielākā Austrumu ortodoksālās kristietības autokefālija un viena no senākajām un nozīmīgākajām institūcijām Krievijā. Atšķirībā no Rietumvalstīm, kur jau vairākus gadsimtus pastāv reliģijas un valsts nošķirtība, Krievijas Pareizticīgā baznīca ir ļoti cieši saistīta ar varasiestādēm arī mūsdienās, pat ja pareizticība nav oficiālā Krievijas reliģija – Patriarhāts ir spējīgs ietekmēt valsts likumdošanu un Krievijas iekšpolitiskos procesus, saņem oligarhu un varasiestāžu atbalstu savu ieceru realizēšanā un finansēšanā, kā arī atbalsta Kremli tā ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Neskatoties uz to, Baznīca daļā sabiedrības ir spējusi saglabāt godīgas, sociāli apzinīgas un dievbijīgas iestādes tēlu – kā Krievijas tradicionālisma un vēstures sastāvdaļu, kas ir nošķirta no valsts korumpētajām politikas aizkulisēm.

Drošība
29.11.2017

2014.gadā tika publicēta statistika, kas liecināja, ka Krievijā uz 100 000 iedzīvotājiem tiek īstenotas 26 slepkavības, kas ir 50 reizes vairāk nekā Lielbritānijā, deviņas reizes vairāk nekā Rumānijā un 2,6 reizes vairāk nekā Ukrainā. Tajā pašā gadā tika publicēta intervija ar Krievijas Medicīnas akadēmijas Iedzīvotāju psihiskās veselības centra vadītāju Sergeju Enikolopovu, kurš norādīja, ka Krievijā pastāv ļoti liels agresijas līmenis, kura pamatā ir politiskās transformācijas un pastāvīgais stress.

Iedzīvotāji
22.11.2017

ASV varasiestāžu veiktās izmeklēšanas par iespējamo Krievijas iesaisti ASV prezidenta vēlēšanās aktualizēja Rietumvalstīs diskusiju par sociālo tīklu ietekmi uz iedzīvotājiem, viņu izvēlēm un demokrātiju kopumā. Šie jautājumi plašāk tiek apskatīti vairākos Rietumvalstu izdevumos.

 

 

Personas
15.11.2017

Grāmatā „Lukašenko: politiskā biogrāfija” („Lukašenko: poļitičeskaja biografija”) tiek atspoguļotas A.Lukašenko prezidentūras peripetijas un likumsakarības – kurš un kā veicināja A.Lukašenko nokļūšanu pie varas Baltkrievijā: iedzīvotāji, demagoga vadītāja talants vai to politiķu grupa, kas loloja lielas cerības cīņā par varu.
Grāmatu uzrakstījis A.Lukašenko pirmās priekšvēlēšanu kampaņas aktīvists Aleksandrs Feduta, kurš vēlāk atkāpās no amata, jo atteicās piedalīties diktatūras ieviešanā Baltkrievijā.

 

Iekšpolitika
08.11.2017

Vēlētāju atbalsts un aktivitāte. 2016.gada 18.septembrī notika reģionālās parlamenta vēlēšanas gan Pleskavas apgabalā, gan Kaļiņingradas apgabalā. Vēlēšanu rezultāti norāda uz tendenci, ka gubernatoru vēlēšanās piedalās būtiski mazāk vēlētāju nekā citās vēlēšanās, kas nozīmē, ka līdzīga situācija var veidoties Kaļiņingradas apgabala gubernatora vēlēšanās 2017.gada 10.septembrī.

Iekšpolitika
01.11.2017

Krievijas ziemeļrietumu pierobežā ar ES un NATO dalībvalstīm robežojas pieci Krievijas reģioni – Murmanskas apgabals, Karēlijas Republika, Ļeņingradas apgabals, Pleskavas apgabals un Kaļiņingradas apgabals.
Pleskavas apgabals ir vienīgais Krievijas rietumu daļas reģions, kas robežojas ar trim valstīm – Latviju, Igauniju un Baltkrieviju. Kaļiņingradas apgabalam ir 550 km gara robeža ar Poliju un Lietuvu (140 km ir jūras robeža).

 

Ārpolitika
25.10.2017

2016.gada septembra sākumā (neilgi pēc Uzbekistānas pirmā prezidenta Islama Karimova bērēm) Samarkandu privātā vizītē ieradās Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Viņš apmeklēja I.Karimova apbedīšanas vietu un tiekoties ar toreizējo premjerministru Š.Mirzijojevu pauda cerību, ka valstu ciešā sadarbība tiks turpināta.
Š.Mirzijojevs oficiālā vizītē apmeklēja Maskavu šī gada aprīļa sākumā, un ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu apsprieda sadarbības paplašināšanas perspektīvas vairākās jomās, kā arī parakstīja 16 ekonomiskās un investīciju sadarbības dokumentus par 3,5 miljardiem USD (kopumā vizītes ietvaros tika parakstītas 55 vienošanās par 16 miljardiem USD).

 

Ārpolitika
18.10.2017

Kļūstot par Uzbekistānas prezidentu 2016.gada decembrī, Šavkats Mirzijojevs ir uzsvēris, ka Taškenta vēlas veidot labas attiecības ar kaimiņvalstīm, kā arī paplašināt sadarbību ar citām valstīm reģionā un pasaulē. Šajos mēnešos ir aktivizējusies Taškentas ārpolitika un ir notikušas vairākas amatpersonu un uzņēmēju savstarpējas vizītes Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Afganistānā un Turkmenistānā.

Iekšpolitika
11.10.2017

Neilgi pēc stāšanās amatā Š.Mirzijojevs formulēja valsts attīstības prioritātes nākamajiem pieciem gadiem. Viņš uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta valsts pārvaldes struktūras un tiesībsargājošās sistēmas modernizācijai, ekonomikas liberalizācijai, reformām sociālajā jomā un ārpolitikas pilnveidošanai – Uzbekistānas pozitīvā tēla un neatkarības stiprināšanai, kā arī „drošības jostas” veidošanai, kas paredz veidot labas kaimiņattiecības reģionā.

Iekšpolitika
04.10.2017

Kopš Uzbekistānas pirmā prezidenta Islama Karimova nāves 2016.gada septembrī ir pagājis gads, un valstī notiek lielas izmaiņas gan ārpolitikā – Taškenta apliecina vēlmi veidot labas attiecības ar kaimiņvalstīm, iesaistīties norisēs reģionā un pasaulē, gan iekšpolitikā – prezidents Šavkats Mirzijojevs demonstrē apņemšanos optimizēt valsts struktūras, padarot to darbību efektīvāku, lai veicinātu valsts attīstību.
Uzbekistānā, kā gandrīz visās Centrālāzijas valstīs, noteicoša loma tradicionāli ir valsts vadītājam, procesi iekšpolitikā tiek rūpīgi kontrolēti un regulēti. Tādēļ valsts līderim ir svarīgi nodrošināties ar „savu komandu”, kas atbalsta noteikto virzību un pārliecina sabiedrību par prezidenta pieņemto lēmumu pareizību.

Drošība
27.09.2017

Pēc oficiālajiem datiem, Pleskavas apgabalā ir dislocētas četras ātras ofensīvas jeb uzbrukuma Bruņoto spēku vienības – 76.gaisa desanttrieciena divīzija un 25.atsevišķā gvardes motostrēlnieku brigāde Pleskavā un 2.atsevišķā speciālās nozīmes brigāde Čerehā, kā arī Pleskavas apgabala lidlaukā „Ostrova” dislocēta 15.armijas aviācijas brigāde. 76.desanttrieciena divīziju var uzskatīt par vienu no kaujas spējīgākajām Krievijas Bruņoto spēku sastāvā. 76.desanttriecienas divīzijas karavīri piedalījās abos Čečenijas karos, Krievijas agresijā pret Gruziju un Krimas okupācijā. 2014.gada 21.augustā Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka 76.desanttrieciena divīzijas karavīri iesaistīti cīņās Luhanskas apgabalā Ukrainas teritorijā. Bet piecas dienu vēlāk – 2014.gada 25.augustā – Vibutī (Pleskavas apgabals) notika desantnieku bēres.  

Drošība
20.09.2017

Ģeogrāfiski Latvija austrumos robežojas ar Krievijas Pleskavas apgabalu. Kopējais Latvijas–Krievijas robežas garums – 276 km. Igaunija austrumos robežojas ar Krievijas Pleskavas apgabalu un ziemeļaustrumos ar Ļeņingradas apgabalu. Kopējais Igaunijas–Krievijas robežas garums – 294 km. Lietuva dienvidrietumos robežojas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Kopējais Lietuvas–Krievijas robežas garums – 227 km. Jānorāda, ka lielākā daļa no Igaunijas–Krievijas robežas iet pa Narvas upi un Peipusa ezeru. Savukārt visa Latvijas–Krievijas un Lietuvas–Krievijas robeža iet pa sauszemi. Jānorāda, ka attālums no Rīgas līdz Maskavai ir 966 km un to var veikt 12 stundu laikā. Attālums no Tallinas līdz Sanktpēterburgai – 368 km un to var veikt 5 stundu laikā. Neviens neapšauba neatkarīgas valsts tiesības ar Bruņoto spēku palīdzību nodrošināt savu valsts robežu neaizskaramību. Taču Baltijas valstu pierobežā izvietotās Krievijas Bruņoto spēku vienības un apakšvienības nevar definēt kā defensīvas jeb uz aizsardzību vērstas.

61 - 72 no 108 viedokļiem

1 2 3

...

5 6 7 8 9