Izvērstā meklēšana

Viedokļi

Personas
16.08.2017

Kulta veidošanā ir svarīga iepriekš padomju laikā iedēstīto arhetipu stimulēšana. V. Putins ir pozicionējams kā J. Staļina apoloģēts. Būtībā V. Putins ir devis „zaļo gaismu” J. Staļina reabilitācijai, kas ir vērsta uz saiknes radīšanu Staļins-Putins. 2014. gada vasarā tikšanās laikā ar veterāniem V. Putins aktualizēja diskusiju par iespēju atjaunot Staļingradas nosaukumu Volgogradai (impērijas laikā Caricina). 27 Krievijas pilsētās ir Staļina vārdā nosauktās ielas, bet Tveras apgabala Horoševo ciemā 2015. gadā tika atklāts muzejs J. Staļinam. Minētā muzeja izveidi kūrēja kultūras ministra Vladimira Medinska vadītā Krievijas militārās vēstures biedrība. Muzeja ekspozīcijā J. Staļins ir pozicionēts kā izcils karavadonis un uzvaras Otrajā pasaules karā kaldinātājs, rafinēts valsts vadītājs ar apbrīnojamām politiķa un organizatora spējām (V. Putina valdīšanas gados izdotajās vēstures mācību grāmatās J. Staļins tiek raksturots kā „efektīvs menedžeris”). Zīmīgi, ka paralēli 2015. gada 3. martā tika mainīta politisko represiju vēstures muzeja „Perma-36” ideja, kas bija vienīgais Krievijā saglabātais J. Staļina laikā veidotās darba un nometņu sistēmas GULAG komplekss. Turpmāk tas apmeklētājiem tiks pasniegts kā muzejs par GULAG darbiniekiem (varmākām), nevis par staļinisko represiju upuriem.

Personas
09.08.2017

Līdzīgi kā starpkaru perioda diktatūrās, arī V. Putina Krievijā vispārēju tautas mīlestību, cieņu, bijību un bailes pret vadoni nodrošina augsta līmeņa amatpersonas, režīmam lojālie mediji, kultūras darbinieki, garīdzniecība un spēka struktūras.
2014. gada 22. oktobrī Valdaja kluba konferencē ideologs, tā laika Prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Vjačeslavs Volodins noformulēja varas redzējumu, kas ir jānovada pa varas vertikāli līdz pašai apakšai ne tikai Krievijā, bet arī jāpropagandē Rietumvalstīs, proti, „Ja ir V. Putins, ir Krievija. Ja nav V. Putina, nav arī Krievijas” un „jebkurš uzbrukums V. Putinam ir definējams kā uzbrukums Krievijai”. Minētie V. Volodina uzstādījumi ir aizgūti no nacistiskās Vācijas ietekmīga politiķa, Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku partijas priekšsēdētāja vietnieka Rūdolfa Hesa runas 1934. gada 25. februārī partijas kongresā Nirnbergā, kurā viņš paziņoja, ka Ā. Hitlers ir Vācija un Vācija ir Ā. Hitlers.

 

Personas
02.08.2017

Lai mēģinātu aptvert pieteikto tēmu – Vladimira Putina personības kults, jāmeklē atbildes uz vairākiem jautājumiem: personības kulta jēdziens, kulta veidošanas tehnoloģija (propagandas un terminoloģijas faktori), attieksme pret kulta esamību vai neesamību elitē un sabiedrībā kopumā, kulta transformēšanās un izpausmes, kulta eksports, salīdzinājums ar diktatūrām horizontālā (telpiskā) un vertikālā (vēsturiskā) griezumā, padomju mantojuma pārņemšana (saikne Staļins-Putins, vadoņa vārda iemūžināšana tēlotājmākslā, akadēmiskajā mūzikā, kā arī masu kultūrā).

Iekšpolitika
26.07.2017

Valsts ietekme visvairāk ir jūtama tieši federālajos plašsaziņas medijos, īpaši televīzijas kanālos. Citās mediju platformās, tostarp internetā, ir spēcīgi jūtama Krievijas oligarhu ietekme. Mūsdienās Krievijas oligarhiem ir tiešas saistības ar Kremli, bet, ja tādu nav, viņi tāpat cenšas izvairīties no Kremļa politiskā kursa vai prezidenta V.Putina kritizēšanas. Pretējā gadījumā varasiestādes var sākt viņu uzņēmumos veikt nodokļu inspekcijas, auditus u.c. pasākumus, kuru patiesais mērķis ir iebiedēt vai likvidēt oligarhus, kā tas bija oligarhu B.Berezovska un M.Hodorkovska gadījumos.

Iekšpolitika
19.07.2017

Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas vairākus gadus norāda uz Krievijas mediju trūkumiem, tostarp lielo valsts ietekmi, draudiem žurnālistu dzīvībām, ierobežotajām iespējām publicēt varasiestādēm nesimpatizējošus materiālus utt. Cilvēktiesību organizācija „Freedom House”, vērtējot Krievijas mediju situāciju 2016.gadā no 0 (labākais rezultāts) līdz 100 (sliktākais rezultāts), piešķīra Krievijai 83 punktus, Eirāzijas reģionā ierindojot to starp Kazahstānu un Kirgizstānu. Jāatzīmē, ka tā nav nesen radusies tendence, bet gan vēsturiska Krievijas sabiedrības iezīme.

Drošība
12.07.2017

Grāmatā „The Red Web: The Struggle Between Russia's Digital Dictators and the New Online Revolutionaries” autori Andrejs Soldatovs un Irina Borogana uzdod vairākus jautājumus. Kāda loma Krievijā ir internetam? Vai Krievijā internets ir efektīvs totalitārisma ierocis vai ierocis, ar ko totalitārismu gāzt? Bet varbūt abi?
Grāmata balstīta uz autoru intervijām ar virkni Krievijas Sakaru un masu komunikācijas ministrijas amatpersonu un interneta aktīvistu, kuri sniedz informāciju par izlūkošanas sistēmas attīstību mūsdienu Krievijā. Autori lasītājus iepazīstina ar Krievijas Federālā drošības dienesta FSB darbībām, kas nodrošina Krievijas varasiestāžu galvenos „ieročus” interneta vidē.
 

 

Ārpolitika
05.07.2017

Ogļūdeņražu ieguve, pārstrāde un realizācija Arktikā ir cieši saistīta ar transporta infrastruktūru, galvenokārt ar ostām.
Kopš PSRS laika tiek izmantots jūras koridors Ziemeļu Ledus okeānā – Ziemeļu jūras ceļš jeb Sevmorputj.
Jūras transports nodrošina 60% visa iekšējā Krievijas preču apgrozījuma. Krievijas Arktikas reģiona kuģniecības būtiska komponente ir ledlaužu flote, kas nodrošina pārējā jūras transporta drošu darbību. 2016.gadā pa Ziemeļu jūras ceļu Krievija transportēja 7,62 miljonus tonnu kravas.
Arktikas rietumos jūras transporta infrastruktūras pamatelements ir Murmanskas jūras osta, kas tiek attīstīta kā īpaša ekonomiskā zona. 2017.gadā Murmanskas ostā tika ierīkots jauns kravu pārkraušanas komplekss ar jaudu 8,8 miljoni tonnu gadā. Ziemeļu jūras ceļa ostu struktūrā svarīga nozīme ir arī Arhangeļskas, Amdermas, Dudinkas, Diksonas, Hatangas, Tiksi un Pevekas ostām.

 

Ārpolitika
28.06.2017

Aukstā kara laikā Arktika bija viena no robežšķirtnēm starp diviem savstarpēji naidīgi noskaņotiem valstu blokiem, un tai bija svarīga nozīme gan PSRS, gan ASV militārās drošības politikas veidošanā. Īsākais ceļš, pa kuru PSRS ballistiskās raķetes un stratēģiskie bumbvedēji varēja sasniegt ASV teritoriju, bija Arktikas gaisa telpa. Tāpēc PSRS laikā Arktikas reģions kļuva par vietu, kur tika koncentrētas stratēģiskās nozīmes atomzemūdenes, raķešu kreiseri un bumbvedēji, kas bija apbruņoti ar kodolieročiem, kā arī tika izvietotas Radiotehniskā karaspēka vienības un apakšvienības un pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas. Pēc Aukstā kara beigām un PSRS sabrukuma Arktika daļēji zaudēja stratēģisko aktualitāti. Daudzu iemeslu dēļ Maskava bija spiesta izvest no Krievijas Arktikas reģiona lielāko daļu no tur dislocētā karaspēka.

Drošība
21.06.2017

Viktora Suvorova jaunākā grāmata „Spiegošanas pamati” vēsta par PSRS Bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes GRU darbības principiem XX gs. 70.gados, kad autors strādāja GRU diplomātiskajā rezidentūrā Ženēvā. Grāmata tika sarakstīta, lai atjauninātu viņa iepriekš publicētos darbus par šo tēmu.
Grāmata ir sadalīta divās daļās – pirmā vēsta par GRU struktūru, atšķirību starp taktisko, operatīvo un stratēģisko izlūkošanu, kā arī par galveno GRU virsnieku izglītības iestādi – Militāri diplomātisko akadēmiju.

 

Ārpolitika
14.06.2017

Ārvalstu militāro bāzu vēsture meklējama jau kopš Senās Romas laikiem. Šādas bāzes tika izmantotas, lai okupētu jaunas teritorijas, apspiestu vietējos nemierus un atbalstītu tirdzniecību. Pēdējo gadsimtu laikā militāro bāzu noteicošā funkcija ir valsts ietekmes izplatīšanā noteiktā reģionā.
Mūsdienās militārās bāzes ārvalstīs lielākoties ir Aukstā kara mantojums un pieder pasaules spēcīgākajām valstīm. Krievijas militārās bāzes lielākoties atrodas postpadomju valstīs, savukārt ASV lielākās militārās bāzes atrodas valstīs, kas Otrā pasaules kara laikā ir zaudējušas tām, piemēram, Vācijā un Japānā. Citām Rietumvalstīm, piemēram, Lielbritānijai un Francijai, ir savas militārās bāzes ārvalstīs bijušajās kolonijās. Arī tādām valstīm kā Indija, Pakistāna, Turcija un Japāna, ir savas militārās bāzes ārvalstīs.

 

Ārpolitika
07.06.2017

Vēsturiski Centrālāzija bija „tilts” starp islāma civilizāciju Tuvajos Austrumos un musulmaņiem Krievijas dienvidos, Ķīnas rietumos un Indijas ziemeļrietumos. Lielākā daļa reģiona valstu iedzīvotāju ir musulmaņi (sunnīti), un lauku iedzīvotāji ir reliģiozāki, nekā pilsētnieki, turklāt īpaša nozīme islāmam ir uzbeku vidū. Ģeogrāfiski islamizācija vairāk bija izteikta Uzbekistānas ziemeļaustrumos, Kirgizstānas rietumos, Tadžikistānas ziemeļrietumos un Kazahstānas dienvidaustrumos, bet islāma „balsts” Centrālāzijā bija Fergānas ieleja (reģions, kur robežojas Uzbekistāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna).

Ārpolitika
31.05.2017

Pastāv vairākas Centrālāzijas reģiona definīcijas. UNESCO skatījumā reģionu veido ne tikai bijušās PSRS republikas (Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna), bet arī Mongolija un Ķīnas rietumu daļa, savukārt ASV politologa Frederika Stara „Lielās Centrālāzijas” reģionā ir bijušās PSRS republikas un Afganistāna. PSRS laikā pastāvēja dalījums ekonomiskajos rajonos, kas piecas republikas definēja kā Kazahstānu un Vidusāziju. Tomēr 1992.gadā Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs ierosināja atteikties no šī apzīmējuma, un turpmāk piecas bijušās PSRS republikas dēvēt par Centrālāziju.

61 - 72 no 92 viedokļiem

1 2 3

...

5 6 7 8