Izvērstā meklēšana

Viedokļi

Personas
24.05.2017

V.Putina personības tipam (intraverts) raksturīga konservatīva, saudzīga attieksme pret esošajām un pārbaudītām struktūrām un vērtībām, kas novērojama arī V.Putina politiskajās izvēlēs – prezidents lielākoties dzīvo un vadās pēc esošajiem priekšstatiem, reti eksperimentējot. Minētā V.Putina orientācija uz „spēles noteikumiem” liek domāt, ka prezidentam vai nu nav izteiktas stratēģiskās domāšanas spējas, vai arī tās nav aktuālas, kas netieši izpaužas arī jau minētajā faktā, ka Krievijas stratēģiskie dokumenti tradicionāli paliek tikai „uz papīra”. Parasti V.Putins tiek raksturots kā spožs taktiķis un vājš stratēģis.

Personas
17.05.2017

Kāds patiesībā ir Krievijas līderis Vladimirs Putins? Prezidents V.Putins ir dominējis Krievijas politikā vairāk nekā 16 gadus, bet pa šo laiku nav gūta pilnvērtīga atbilde par viņa personību. Ir tapušas vairākas V.Putina biogrāfijas Rietumvalstīs, no tām jaunākā – ASV autora Stīvena Lī Maiera grāmata „The New Tsar: The Rise and Reign of Vladimir Putin”, kurās mēģināts tostarp izveidot V.Putina psiholoģisko portretu.

Iekšpolitika
09.05.2017

Kamēr Krievija Otrā pasaules kara noslēguma atzīmēšanu izmanto patriotisma veicināšanai un politisko mērķu sasniegšanai, Latvijā notikumi ap šo vēstures šķirkli pamatoti tiek uzskatīti par vienu no divkopienu sabiedrības balstiem un uzturētājiem. Un noteicošās atšķirības nav meklējamas faktā, ka Krievija un tās tradīcijas nesēji kara noslēgumu svin 9.maijā, bet  Latvijā un citur Eiropā atzīmē 8.maiju.

Personas
03.05.2017

Sergejs Šoigu, Kužugeta dēls, ir dzimis 1955.gada 21.maijā Čadanā Tivas autonomajā apgabalā (no 1961.gada – Tivas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika (APSR)). Viņa tēvs bija tuvietis Šoigu Kužugets (1921–2010), kura oficiālais vārds pasē ieviesušās kļūdas dēļ bija Kužugets Šoigu. S.Šoigu tēvs visu mūžu nostrādāja PSRS Komunistiskās partijas iestādēs un aizgāja pensijā kā Tivas APSR Ministru Padomes priekšsēdētājs. S.Šoigu māte bija ukraiņu izcelsmes krieviete Aleksandra Šoigu (1924–2011), kura bija Tivas Tautas deputātu reģionālās padomes locekle. S.Šoigu ir arī divas māsas – Larisa un Irina.

Iekšpolitika
26.04.2017

Jautājums par varas tranzītu Kazahstānā tiek apspriests jau vairākus gadus, jo, lai gan pagaidām prezidentam Nursultanam Nazarbajevam ir noteicoša nozīme valsts iekšpolitikā un ārpolitikā, tomēr viņš kļūst vecāks (viņš ir dzimis 1940.gadā) un valstī nav līdzvērtīga politiķa, kuram būtu tik liela ietekme un atbalsts kā N.Nazarbajevam. Šāda situācija skaidrojama ar to, ka pēc PSRS sabrukšanas Kazahstānā nav bijis cits prezidents – N.Nazarbajevs ir valsts līderis kopš 1990.gada. Turklāt N.Nazarbajeva vadībā Kazahstāna ir nostiprinājusi savu neatkarību, nodrošinājusi ekonomisku izaugsmi un ieguvusi nozīmi reģionālajā un starptautiskajā līmenī.
Lai gan nekādi lieli iekšpolitiski satricinājumi Kazahstānā nav bijuši, šī gada sākumā N.Nazarbajevs ierosināja izmaiņas konstitūcijā, kas mainītu pilnvaru sadalījumu starp parlamentu un prezidentu.

 

Personas
19.04.2017

Š.g. 18.martā Rīgas Kongresu namā notika Krievijas žurnālista V.Poznera lekcija, kuras laikā V.Pozners pauda savu viedokli dažādos ārpolitikas, žurnālistikas, reliģijas un personīgos jautājumos. Lekcijas laikā V.Pozners pievērsās trim galvenajām tēmām. Pirmkārt, iespaidiem par Latviju. Otrkārt, starptautiskās politikas jautājumiem. Treškārt, mūsdienu žurnālistikai. Rīgas Kongresu nama zāle bija aizpildīta praktiski pilnībā. Auditoriju veidoja dažādu dzimumu, vecumu un tautību cilvēki, taču lielākoties uz lekciju bija ieradušies vecākās un vidējās paaudzes pārstāvji.

Ārpolitika
12.04.2017

Šī gada 9.aprīlī aprit 28 gadi kopš PSRS varasiestāžu īstenotās Tbilisi notiekošās protestu akcijas izklīdināšanas, kuras rezultātā gāja bojā 19 cilvēki. Šie Latvijas informatīvajā telpā maz pieminētie asiņainie notikumi raisa interesi, jo kalpo ne tikai kā atgādinājums par padomju režīma veiktajiem noziegumiem, bet arī tādēļ, ka tie kļuva par vienu no PSRS sabrukuma katalizatoriem. Neskatoties uz vairākām analoģijām ar okupēto Baltijas valstu Atmodas procesa norisi, Gruzijas PSR nacionāli demokrātiskās kustības izveidei bija reakcionārs raksturs, jo tās rašanos un konsolidāciju lielā mērā determinēja autonomā Abhāzijas reģiona separātisma centieni.

Ģeogrāfija
05.04.2017

2015.gada 30.septembrī Sīrijā Krievijas Bruņotie spēki uzsāka militāro operāciju ar mērķi atbalstīt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu cīņā pret starptautisko terorismu. Visticamāk, Krievijas valdība vēlējās novērst vietējās sabiedrības uzmanību no iekšējām problēmām, bet starptautiskās sabiedrības uzmanību – no Ukrainas. Laiku gaitā kļuva acīmredzams, ka Krievija palīdz B.al Asadam cīnīties pret opozīcijas spēkiem, nevis cīnās pret teroristiskajiem bruņotajiem grupējumiem.

Ģeogrāfija
29.03.2017

2008.gadu atsevišķi pētnieki uzskata par lūzuma punktu, kad pēc Krievijas un Gruzijas kara Maskava atgriezās pie agresīvas ārpolitikas īstenošanas, mēģinot pretendēt uz superlielvalsts statusu. Kā vienu no superlielvalsts simboliem var uzskatīt militārās bāzes ārvalstīs svarīgos pasaules reģionos. Līdz ar šo bāzu izvietošanu pārējām valstīm tiek norādīts, ka attiecīgais pasaules reģions atrodas superlielvalsts interešu sfērā un ir tās ģeopolitisko un stratēģisko interešu sastāvdaļa. Militārās bāzes ir ietekmes un varas atribūti, kas signalizē par konkrētās valsts gatavību aizstāvēt savas pozīcijas, nepieciešamības gadījumā izmantojot militāru spēku.

Personas
22.03.2017

PSRS laikā Turkmēnijas PSR līdz ar Tadžikijas PSR bija viena no nabadzīgākajām republikām, taču iegūstot neatkarību, valsts bagātīgo dabasgāzes un naftas krājumu eksports padarīja Ašgabatu par ievērojamu ekonomisku aktoru ne tikai reģionā, bet arī pasaulē. Kopš PSRS sabrukšanas Turkmenistānā ir notikušas ievērojamas izmaiņas sociāli ekonomiskajā situācijā, kā arī iekšpolitikā un ārpolitikā. Pašreizējā situācija Turkmenistānā ir neskaidra, jo pastāv vairāki riski ekonomikas un drošības jomā. Līdz šim Ašgabatai ir izdevies savienot izolacionismu, pamatojoties uz neitralitātes statusu, un daudzvirzienu ekonomisko sadarbību.

Iedzīvotāji
16.03.2017

Kopš 20.gs. 90.gadu nogales katru gadu Latvijā ažiotāžu un dažādu sabiedrības grupu konfrontāciju veicina 16.martā notiekošie latviešu leģiona atceres pasākumi. Šī datuma politizāciju nosaka gan Latvijas sabiedrības sašķeltā vēsturiskā atmiņa, gan arī Krievijas centieni izmantot šo datumu Latvijas starptautiskai diskreditācijai, cenšoties attēlot šo datumu kā nacisma atdzimšanas izpausmi.

Personas
08.03.2017

Grāmatā „The New Tsar” autors Stīvens Lī Maiers (Steven Lee Myers) sniedz ieskatu Krievijas prezidenta Vladimira Putina biogrāfijā, sākot ar viņa bērnību Ļeņingradā un darbu PSRS Valsts drošības komitejā KGB un beidzot ar nesen notikušajiem politiskajiem notikumiem – Krimas aneksiju un konfliktu Donbasā. Viens no S.L.Maiera mērķiem ir sniegt lasītājam V.Putina „portretu” – kas viņu motivē, kādas ir viņa rakstura īpašības un kādi notikumi uz viņu atstājuši lielāko iespaidu.

73 - 84 no 92 viedokļiem

1 2 3

...

6 7 8