Izvērstā meklēšana

Viedokļi

Drošība
21.06.2017

Viktora Suvorova jaunākā grāmata „Spiegošanas pamati” vēsta par PSRS Bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes GRU darbības principiem XX gs. 70.gados, kad autors strādāja GRU diplomātiskajā rezidentūrā Ženēvā. Grāmata tika sarakstīta, lai atjauninātu viņa iepriekš publicētos darbus par šo tēmu.
Grāmata ir sadalīta divās daļās – pirmā vēsta par GRU struktūru, atšķirību starp taktisko, operatīvo un stratēģisko izlūkošanu, kā arī par galveno GRU virsnieku izglītības iestādi – Militāri diplomātisko akadēmiju.

 

Ārpolitika
14.06.2017

Ārvalstu militāro bāzu vēsture meklējama jau kopš Senās Romas laikiem. Šādas bāzes tika izmantotas, lai okupētu jaunas teritorijas, apspiestu vietējos nemierus un atbalstītu tirdzniecību. Pēdējo gadsimtu laikā militāro bāzu noteicošā funkcija ir valsts ietekmes izplatīšanā noteiktā reģionā.
Mūsdienās militārās bāzes ārvalstīs lielākoties ir Aukstā kara mantojums un pieder pasaules spēcīgākajām valstīm. Krievijas militārās bāzes lielākoties atrodas postpadomju valstīs, savukārt ASV lielākās militārās bāzes atrodas valstīs, kas Otrā pasaules kara laikā ir zaudējušas tām, piemēram, Vācijā un Japānā. Citām Rietumvalstīm, piemēram, Lielbritānijai un Francijai, ir savas militārās bāzes ārvalstīs bijušajās kolonijās. Arī tādām valstīm kā Indija, Pakistāna, Turcija un Japāna, ir savas militārās bāzes ārvalstīs.

 

Ārpolitika
07.06.2017

Vēsturiski Centrālāzija bija „tilts” starp islāma civilizāciju Tuvajos Austrumos un musulmaņiem Krievijas dienvidos, Ķīnas rietumos un Indijas ziemeļrietumos. Lielākā daļa reģiona valstu iedzīvotāju ir musulmaņi (sunnīti), un lauku iedzīvotāji ir reliģiozāki, nekā pilsētnieki, turklāt īpaša nozīme islāmam ir uzbeku vidū. Ģeogrāfiski islamizācija vairāk bija izteikta Uzbekistānas ziemeļaustrumos, Kirgizstānas rietumos, Tadžikistānas ziemeļrietumos un Kazahstānas dienvidaustrumos, bet islāma „balsts” Centrālāzijā bija Fergānas ieleja (reģions, kur robežojas Uzbekistāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna).

Ārpolitika
31.05.2017

Pastāv vairākas Centrālāzijas reģiona definīcijas. UNESCO skatījumā reģionu veido ne tikai bijušās PSRS republikas (Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna), bet arī Mongolija un Ķīnas rietumu daļa, savukārt ASV politologa Frederika Stara „Lielās Centrālāzijas” reģionā ir bijušās PSRS republikas un Afganistāna. PSRS laikā pastāvēja dalījums ekonomiskajos rajonos, kas piecas republikas definēja kā Kazahstānu un Vidusāziju. Tomēr 1992.gadā Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs ierosināja atteikties no šī apzīmējuma, un turpmāk piecas bijušās PSRS republikas dēvēt par Centrālāziju.

Personas
24.05.2017

V.Putina personības tipam (intraverts) raksturīga konservatīva, saudzīga attieksme pret esošajām un pārbaudītām struktūrām un vērtībām, kas novērojama arī V.Putina politiskajās izvēlēs – prezidents lielākoties dzīvo un vadās pēc esošajiem priekšstatiem, reti eksperimentējot. Minētā V.Putina orientācija uz „spēles noteikumiem” liek domāt, ka prezidentam vai nu nav izteiktas stratēģiskās domāšanas spējas, vai arī tās nav aktuālas, kas netieši izpaužas arī jau minētajā faktā, ka Krievijas stratēģiskie dokumenti tradicionāli paliek tikai „uz papīra”. Parasti V.Putins tiek raksturots kā spožs taktiķis un vājš stratēģis.

Personas
17.05.2017

Kāds patiesībā ir Krievijas līderis Vladimirs Putins? Prezidents V.Putins ir dominējis Krievijas politikā vairāk nekā 16 gadus, bet pa šo laiku nav gūta pilnvērtīga atbilde par viņa personību. Ir tapušas vairākas V.Putina biogrāfijas Rietumvalstīs, no tām jaunākā – ASV autora Stīvena Lī Maiera grāmata „The New Tsar: The Rise and Reign of Vladimir Putin”, kurās mēģināts tostarp izveidot V.Putina psiholoģisko portretu.

Iekšpolitika
09.05.2017

Kamēr Krievija Otrā pasaules kara noslēguma atzīmēšanu izmanto patriotisma veicināšanai un politisko mērķu sasniegšanai, Latvijā notikumi ap šo vēstures šķirkli pamatoti tiek uzskatīti par vienu no divkopienu sabiedrības balstiem un uzturētājiem. Un noteicošās atšķirības nav meklējamas faktā, ka Krievija un tās tradīcijas nesēji kara noslēgumu svin 9.maijā, bet  Latvijā un citur Eiropā atzīmē 8.maiju.

Personas
03.05.2017

Sergejs Šoigu, Kužugeta dēls, ir dzimis 1955.gada 21.maijā Čadanā Tivas autonomajā apgabalā (no 1961.gada – Tivas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika (APSR)). Viņa tēvs bija tuvietis Šoigu Kužugets (1921–2010), kura oficiālais vārds pasē ieviesušās kļūdas dēļ bija Kužugets Šoigu. S.Šoigu tēvs visu mūžu nostrādāja PSRS Komunistiskās partijas iestādēs un aizgāja pensijā kā Tivas APSR Ministru Padomes priekšsēdētājs. S.Šoigu māte bija ukraiņu izcelsmes krieviete Aleksandra Šoigu (1924–2011), kura bija Tivas Tautas deputātu reģionālās padomes locekle. S.Šoigu ir arī divas māsas – Larisa un Irina.

Iekšpolitika
26.04.2017

Jautājums par varas tranzītu Kazahstānā tiek apspriests jau vairākus gadus, jo, lai gan pagaidām prezidentam Nursultanam Nazarbajevam ir noteicoša nozīme valsts iekšpolitikā un ārpolitikā, tomēr viņš kļūst vecāks (viņš ir dzimis 1940.gadā) un valstī nav līdzvērtīga politiķa, kuram būtu tik liela ietekme un atbalsts kā N.Nazarbajevam. Šāda situācija skaidrojama ar to, ka pēc PSRS sabrukšanas Kazahstānā nav bijis cits prezidents – N.Nazarbajevs ir valsts līderis kopš 1990.gada. Turklāt N.Nazarbajeva vadībā Kazahstāna ir nostiprinājusi savu neatkarību, nodrošinājusi ekonomisku izaugsmi un ieguvusi nozīmi reģionālajā un starptautiskajā līmenī.
Lai gan nekādi lieli iekšpolitiski satricinājumi Kazahstānā nav bijuši, šī gada sākumā N.Nazarbajevs ierosināja izmaiņas konstitūcijā, kas mainītu pilnvaru sadalījumu starp parlamentu un prezidentu.

 

Personas
19.04.2017

Š.g. 18.martā Rīgas Kongresu namā notika Krievijas žurnālista V.Poznera lekcija, kuras laikā V.Pozners pauda savu viedokli dažādos ārpolitikas, žurnālistikas, reliģijas un personīgos jautājumos. Lekcijas laikā V.Pozners pievērsās trim galvenajām tēmām. Pirmkārt, iespaidiem par Latviju. Otrkārt, starptautiskās politikas jautājumiem. Treškārt, mūsdienu žurnālistikai. Rīgas Kongresu nama zāle bija aizpildīta praktiski pilnībā. Auditoriju veidoja dažādu dzimumu, vecumu un tautību cilvēki, taču lielākoties uz lekciju bija ieradušies vecākās un vidējās paaudzes pārstāvji.

Ārpolitika
12.04.2017

Šī gada 9.aprīlī aprit 28 gadi kopš PSRS varasiestāžu īstenotās Tbilisi notiekošās protestu akcijas izklīdināšanas, kuras rezultātā gāja bojā 19 cilvēki. Šie Latvijas informatīvajā telpā maz pieminētie asiņainie notikumi raisa interesi, jo kalpo ne tikai kā atgādinājums par padomju režīma veiktajiem noziegumiem, bet arī tādēļ, ka tie kļuva par vienu no PSRS sabrukuma katalizatoriem. Neskatoties uz vairākām analoģijām ar okupēto Baltijas valstu Atmodas procesa norisi, Gruzijas PSR nacionāli demokrātiskās kustības izveidei bija reakcionārs raksturs, jo tās rašanos un konsolidāciju lielā mērā determinēja autonomā Abhāzijas reģiona separātisma centieni.

Ģeogrāfija
05.04.2017

2015.gada 30.septembrī Sīrijā Krievijas Bruņotie spēki uzsāka militāro operāciju ar mērķi atbalstīt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu cīņā pret starptautisko terorismu. Visticamāk, Krievijas valdība vēlējās novērst vietējās sabiedrības uzmanību no iekšējām problēmām, bet starptautiskās sabiedrības uzmanību – no Ukrainas. Laiku gaitā kļuva acīmredzams, ka Krievija palīdz B.al Asadam cīnīties pret opozīcijas spēkiem, nevis cīnās pret teroristiskajiem bruņotajiem grupējumiem.

73 - 84 no 96 viedokļiem

1 2 3

...

6 7 8