Izvērstā meklēšana

Viedokļi

Ārpolitika
18.07.2018

Pagaidām Turcijai nav izdevies iegūt ievērojamu un ilgstošu ietekmi uz procesiem Centrālāzijā, tomēr tā joprojām nezaudē cerības nostiprināties reģiona, tajā skaitā izmantojot maigo varu.

Ārpolitika
11.07.2018

Pēc PSRS sabrukšanas Turcija aktīvi paplašināja sadarbību ar Centrālāzijas valstīm, pamatojoties uz 1990.gadā Stambulā notikušajām diskusijām Turkestānas starptautiskā kurultaja (sanāksmes) ietvaros, kas bija veltīts tā saucamajiem „ārējiem tjurkiem”, tas ir, tjurku valodīgajām tautām ārpus Turcijas.

Ārpolitika
04.07.2018

Kā viens no nozīmīgākajiem Baku, Krievijas un Teherānas sadarbības projektiem ir starptautiskā transporta koridora „Ziemeļi–Dienvidi” izveide. Lielbritānijas Karaliskā Starptautiskā attiecību institūta „Chatham House” programmas „Krievija un Eirāzija” analītiķis Staņislavs Pritčins uzskata, ka tieši transporta koridors „Ziemeļi–Dienvidi”, kas kļūs par galveno reģionālās infrastruktūras transporta tīklu, ir Azerbaidžānas–Irānas–Krievijas formāta saturošais projekts.

Ārpolitika
27.06.2018

2016.gadā Baku tika izveidots Azerbaidžānas, Krievijas un Irānas augstākā līmeņa sadarbības formāts, kura ietvaros 2017.gada 1.novembrī Teherānā notika jau otra šī formāta līderu Ilhama Alijeva, Vladimira Putina un Hasana Ruhani tikšanās, kas vēlreiz apliecināja neformālās triādes Baku–Maskava–Teherāna esamību un šo valstu kopīgās intereses un uzdevumus.

Ekonomika
20.06.2018

Sākot ar 2017.gadu CB īsteno arī banku sanācijas procesu, izmantojot Banku sektora konsolidācijas fondu (FKBS). Iepriekš banku atjaunošana, kas tika nodota privātajam investoram, nebija veiksmīga. Labākajā gadījumā sanācijai pakļautās bankas uz kādu laiku pievienojās klāt sanatoram, bet tik un tā darbojās ar negatīvu kapitālu. Investori izrādīja interesi sanācijas procesam CB piešķirto kredītatlaižu dēļ, nevis lai atjaunotu neveiksmīgu banku darbību.

Ekonomika
13.06.2018

Krievijas Centrālā banka kopš 2013.gada ir iesākusi „banku tīrīšanas” procesu ar mērķi mazināt problemātisko banku skaitu un palielināt banku konkurētspēju. Darbā raksturotas galvenās pārmaiņas Krievijas banku sektorā pēdējos gados un problēmas, kas saistītas ar valsts ietekmes banku sektorā palielināšanos.

Ārpolitika
06.06.2018

Kopš 2015.gada Krievija ir galvenā B.Asada režīma atbalstītāja, kas spēlēja izšķirošo lomu pilsoņu kara norises pavēršanā valdības spēku labā. Taču iesaistīšanos Sīrijas pilsoņu karā noteica ne tikai ģeopolitiskās, bet arī Krievijas iekšējās drošības intereses. 2013.gadā strauji pieauga Krievijas iedzīvotāju izceļošana uz Sīriju, radot bažas, ka B.Asada režīma gāšana varētu novest pie reģiona destabilizācijas un islāma ekstrēmisma izplatības Krievijā un tās pierobežā esošajās postpadomju valstīs.

Ārpolitika
30.05.2018

Mūsdienu Krievijas intereses un darbība Tuvajos Austrumos sakņojas bijušās Padomju Savienības iesaistē reģionā. Padomju Savienības pastāvēšanas pirmajās trīs desmitgadēs tās intereses Tuvajos Austrumos, līdzīgi kā Krievijas impērijas intereses pirms tam, galvenokārt aprobežojās ar Turciju un Irānu.

Iekšpolitika
23.05.2018

Lai gan starptautiskās mediju un cilvēktiesību aizstāvju organizācijas regulāri norāda, ka Tadžikistānā pasliktinās situācija vārda brīvības jomā un 2016.gadā Pasaules preses brīvības reitingā Tadžikistāna tika ievietota 150.vietā no kopumā 180 (2015.gadā Tadžikistāna tika ievietota 116.vietā), oficiālie valsts pārstāvji ir pretējās domās. Tadžikistānas Stratēģisko pētījumu centra direktors Hudoberdi Holiknazars pauda uzskatu, ka žurnālistiem republikā ir nodrošināta pietiekami liela vārda brīvība, bet dažu plašsaziņas līdzekļu slēgšana ir saistīta ar ekonomiskām problēmām.

Iekšpolitika
16.05.2018

Plašsaziņas līdzekļu, tajā skaitā elektronisko, nozīme ir ļoti liela iedzīvotāju ātrai informēšanai par reģionālām un globālām norisēm, kā arī vēlamas ietekmes izdarīšanai, tādēļ mediju attīstībai un kontrolēšanai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.

Ārpolitika
09.05.2018

Autors neslēpj, ka jau 1993.gada pavasarī ASV valdības starpresoru grupa bija izstrādājusi stratēģiju attiecībā pret Ukrainu, kurā bija norādīts, ka sekmīga ASV un Ukrainas attiecību attīstība būs iespējama vienīgi Ukrainas kodolatbruņošanās gadījumā. Tādēļ šī jautājuma atrisināšana veicināja „zelta laikmetu” abu valstu attiecībās, kas ilga no 1995. līdz 1997.gadam un kam ir veltīta grāmatas trešā nodaļa. S.Paifers norāda, ka šajā laikā sākās aktīvs ASV un Ukrainas dialogs un sadarbība, noslēdzot vienošanos par abu valstu stratēģisko partnerību.

Ārpolitika
02.05.2018

2017.gadā iznāca ASV domnīcas „Brookings Institution” pētnieka, bijušā ASV diplomāta Stīvena Paifera (Pifer) monogrāfija „The Eagle and the Trident: U.S.–Ukraine Relations in Turbulent Times”, kurā detalizēti aplūkotas ASV un Ukrainas attiecības laika posmā no 1991. līdz 2017.gadam.

1 - 12 no 79 viedokļiem

1 2 3

...

5 6 7